svētdiena, 2016. gada 3. aprīlis

Dieva žēlsirdības svētdiena (no "Vatikāna radio)

Kristus ir Augšāmcēlies! Šodien Baznīca svin Kunga Žēlsirdības svētdienu, kuru svētais pāvests Jānis Pāvils II iedibināja pavisam nesen, atsaucoties uz svētās Faustīnes Kovaļskas lūgumiem un norādēm viņas atstātajā garīgajā dienasgrāmatā. Šogad šī svētdiena ir īpaša ar to, ka atrodamies pāvesta Franciska izsludinātajā Kunga Žēlsirdības ārkārtējā jubilejas gadā. Šīsdienas pārdomām izmantošu gan svētās Faustīnes Dienasgrāmatu, gan arī pāvesta Franciska dokumentu „Misericordiae Vultus”, veltītu šim jubilejas gadam.

„Pirmo reizi par šo svētku iedibināšanu Kungs Jēzus runāja 1931. gadā Plockā, kad izteica savu vēlēšanos par svētgleznas veidošanu. Viņš teica māsai Faustīnai: (…) Es vēlos, lai būtu Žēlsirdības svētki, lai attēls, kuru tu uzgleznosi ar otu, tiktu svinīgi iesvētīts pirmajā svētdienā pēc Lieldienām. Šai svētdienai jākļūst par Žēlsirdības svētkiem.

Šo svētku lielums saistās ar Jēzus Kristus dotajiem brīnumainajiem apsolījumiem. Kurš šajā dienā tuvosies Dzīvības avotam, - teica Jēzus Kristus, - tas iegūs pilnīgu grēku piedošanu un izglābšanu no soda (Dienasgr. 300). Šajā dienā ir atvērti manas žēlsirdības dziļumi, Es izleju veselu jūru žēlastību uz dvēseli, kura tuvojas manas žēlsirdības avotam; (…) lai neviena dvēsele nebīstas tuvoties Man, pat ja viņas grēki ir kā purpurs (Dienasgr.699).

Lai iegūtu šīs lielās žēlastības, jāizpilda Dieva žēlsirdības pielūgsmes noteikumi (paļāvība uz Dieva labestību un darbīga mīlestība uz tuvāko), jābūt Dieva žēlastības stāvoklī (pēc grēksūdzes) un cienīgi jāpieņem Svētā Komūnija. Neviena dvēsele neiegūs taisnošanu, kamēr pilnīgā paļāvībā nevērsīsies pie manas žēlsirdības, paskaidroja Jēzus Kristus, un šim nolūkam pirmajai svētdienai pēc Lieldienām jākļūst par Žēlsirdības svētkiem, un garīdzniekiem šajā dienā jāstāsta par manu lielo un neizmērojamo žēlsirdību (Dienasgr. 570)” Pāvests Francisks, dokumentā “Misericordiae Vultus” uzsver: „Šajā Jubilejā ļausim Dievam mūs pārsteigt. (MV25)” Patiešām, daudziem cilvēkiem šajā pasaulē Dieva žēlsirdība ir ne tikai pārsteigums, bet arī šoks un protests. Pasaulē, kurā valda stingrs aprēķins un biznesa loģika – es tev, tu man. Dots pret dotu. Aci pret aci, zobu pret zobu. Bieži vien arī mēs, kā kristieši, pat ja bieži piedzīvojam Dieva žēlsirdību grēksūdzes sakramentā, kur Dievs mums želīgi piedod, no savas puses ātri aizmirstam būt žēlsirdīgi pret tiem, kas mums kaut ko ir parādā. „Piedod mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem!” – ikdienu atkārtojam tēvreizes lūgšanā. Bet vai mēs patiesi piedodam? Pāvests saka: „Jēzus apgalvo, ka žēlsirdība nav tikai Tēva darbība, bet arī kļūst par kritēriju, lai saprastu, kuri ir Viņa patiesie bērni ... Kā mīl Tēvs, tā mīl bērni. Kā Viņš ir žēlsirdīgs, tā arī mēs esam aicināti būt žēlsirdīgi viens pret otru. (MV9)” Mūsu pašu un mūsu draudžu, diecēžu durvīm ir jābūt atvērtām pret ikvienu, kurš vēlas tuvoties Dievam. Vai tas tā ir? Lai mūsu dievnamu un draudžu durvis kļūtu vēl atvērtākas ikvienam, kas vēlas ienākt draudzē.

Nākamais aspekts, ko attīsta pāvests savā dokumentā, ir mūsu pašu vājuma un grēcīguma apzināšanās. Pāvests saka, ka „žēlsirdība vienmēr būs lielāka par jebkuru grēku, un neviens nevar noteikt robežas Dieva mīlestībai, kas ir piedošana. (MV3)” Dievs mūs tik ļoti mīl, ka Viņš pārstāj „rēķināt” un „kalkulēt”. Mēs bieži vien kaut ko darām, ar apziņu, kas man par to būs. Cik daudz es saņemšu? Vai es spēšu? Dievs tā nerīkojas. Viņš Sevi dāvā pārpilnībā. Svarīga ir arī pateicība. Vai saku paldies Dievam par to, ko esmu saņēmis? Vai manā dzīvē ir klātesoša slavēšanas, pateicības dimensija?

Lai mēs varētu piedzīvot Dieva bezgalīgo žēlsirdību, ir vajadzīga ticība. Bez ticības nevaram būt pestīti, bez ticības nevaram saņemt Dieva mīlestības dāvanas. Vislielākā dāvana, ko Dievs mums ir dāvājis, ir paša Jēzus Persona un Viņa dāvātā pestīšana. Mēs tik ļoti vēlamies no Dieva saņemt dažādas praktiskas dāvanas, ka aizmirstam par pašu svarīgāko – tas, ka Dievs atsūtīja savu vienpiedzimušo Dēlu uz šo pasauli ir vislielākā Dieva žēlsirdība. Mēs ar Dievu varam sarunāties kā ar draugu, patiecoties Jēzum Kristum un pateicoties ticības dāvanai, kurai esam atvērušies.

Pāvests saka: “Baznīcas misija ir sludināt Dieva žēlsirdību, kas ir Evaņģēlija pukstošā sirds, lai tādējādi aizsniegtu katras personas sirdi un prātu” (MV12). Viens no spēcīgiem veidiem, kā sludināt šo Dieva žēlsirdību, ir doties vai nu individuāli, vai grupās īpašos svētceļojumos uz vietām, kuri šajā gadā ir pasludināti par Dieva žēlsirdības sanktuārijiem. Pāvests skaidri norāda, ka “Svētceļojums ir īpaša zīme Svētajā gadā, jo tā ir ceļa ikona, ko veic katrs savā dzīvē. Dzīve ir svētceļojums, un cilvēks ir viator (ceļinieks), svētceļnieks, kurš veic savu ceļu, līdz sasniedz ilgoto mērķi. Arī, lai sasniegtu Svētās durvis Romā un citās vietās, ikvienam būs jāveic svētceļojums saskaņā ar saviem spēkiem” (MV14).

Latvijā ir ļoti spēcīga un plaši izplatīta svētceļojumu kustība augusta mēnesī uz Aglonas svētkiem, tomēr jau drīzumā varēsim piedalīties arī brīnišķīgās iniciatīvās, ko sagatavojuši dažādas kopienas un draudzes, lai dotos svētceļojumos jau daudz agrāk, uzreiz pēc Lieldienu oktāvas. Labā gana svētdienā, Lieldienu ceturtajā svētdienā, konsekrētās personas visus aicina doties uz Rīgas svētā Jēkaba katedrāli, lai svinētu Dieva žēlsirdību kopā ar arhibīskapu un konsekrētām personām. Arī maija mēneša pirmajā svētdienā, Skaistkalnes Dievmātes – Ģimeņu Karalienes sanktuārijā pulcēsies svētceļnieki, lai kopā ar Jelgavas bīskapu, garīdzniekiem un ticīgo tautu lūgtu Dieva žēlsirdību par Latvijas topošām un esošām ģimenēm.

Noslēdzot šīs īsās pārdomas, vēlos, kopā ar pāvestu Francisku, citēt svētā Jāņa no Krusta vārdus: “Dzīves novakarē tiksim tiesāti pēc mīlestības” (MV15). Lai Dieva mīlestība un žēlsirdība mūs pavada šajā Lieldienu laikā.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru