Kristus ir augšāmcēlies!
Dārgie Vatikāna radio klausītāji. Maija mēnesis tradicionāli ir veltīts Jaunavas Marijas godināšanai, tādēļ maija mēneša pirmajā svētdienā daudzi svētceļnieki, kuri ir mērojuši tālu ceļu no dažādām Latvijas un ne tikai Latvijas vietām ik gadu pulcejas Jaunavas Marijas – Ģimeņu Karalienes sanktuārijā Skaistkalnē, lai kopā ar Jelgavas bīskapu, garīdzniekiem un ticīgo tautu svinētu Skaistkalnes Dievmātes – Ģimeņu karalienes svētkus. Varu teikt, ka Skaistkalnes Dievmāte īpaši lūdzas par topošajām un esošajām ģimenēm, tādēļ neaizmirsīsim bieži steigties ar savām lūgšanu vajadzībām pie Skaistkalnes Dievmātes. Pēdējos gados ir izveidojusies skaista tradīcija ar kājām no Rīgas un Jelgavas doties uz Skaistkalni, lai maija mēneša pirmajā svētdienā, kopā ar paulīniešu tēviem, draudzi un visu Jelgavas diecēzi svinētu šos Dievmātes svētkus.
Jau izsenis arī mūsu zemē Latvijā ir pazīstamas dažādas tautas dievbijības formas, ar kurām godinām Dievmāti – ikvakara lūgšanas pie ceļmalas krustiem, Dievmātes litāniju dziedājumus, un t.s. “značku” vilkšanu. Neskatoties uz laikmetu, kad cilvēki atsvešinās viens no otra, kad individuālisms un patērētāju domāšanas veids arvien vairāk pārņem cilvēku sirdis un prātus, ir svarīgi apzināties, ka Jēzus, atstājot šo pasauli, atsūtīja mums Svēto Garu, kurš darbojas kopienā – Baznīcā. Kad kopīgi lūdzamies gan Baznīcā, gan mājās, vai pie ceļmalu krustiem vai lūgšanu grupās, Jēzus ir mūsu vidū, jo Viņš pats ir teicis: “Jo, kur divi vai trīs ir sapulcējušies Manā Vārdā, tur Es esmu viņu vidū." (Mt 18,20) Tātad ticības un lūgšanu dzīve pieprasa aktīvu mūsu pašu līdzdarbošanos un ir ļoti svarīgi arī lūgties kopā. Ir svētīgi pavadīt laiku lūgšanā vienatnē, tomēr lūdzoties kopā, tiekam stiprināti un tādējādi izpaužas Baznīcas, kā kopienas aspekts.
Jēzus šodienas evaņģēlijā norāda, ka mīlestība pieprasa konkrētu rīcību un konkrētus darbus. Nevar būt tā, ka mana mīlestība uz Dievu un tuvāko paliek tikai deklaratīvās frāzēs un izplūdušos jēdzienos. Tieši tādēļ, pirms Jēzus Debeskāpšanas svētkiem un Vasarsvētkiem, apzināmies, lai patiesi “paliktu” Viņā, lai Viņā varētu iemājot, ir nepieciešama dziļa un personīga saite ar Svēto Garu, kurš ir visas Baznīcas dvēsele, arhitekts, vienotājs, dzīvinātājs un iedvesmotājs. Svēto Garu sauca arī par Vatikāna II koncila dvēseli un virzītājspēku. Un svētais Gars var apvienot un iedvesmot arī mūs veikt dažādus žēlsirdības darbus šajā Jubilejas gadā. Jo ikvienai lūgšanai un visai mūsu ticības dzīvei ir jāizpaužas konkrētos mīlestības darbos. Kā saka apustulis Jēkabs: “Līdzīgi kā miesa bez gara ir nedzīva, tāpat arī nedzīva ir ticība bez darbiem.” (Jēk 2,26)
Jēzus norāda, ka Svētais Gars būs tas, kurš visu iemācīs un atgādinās. Brīžos, kad mums trūkst padoma un gudrības, kā rīkoties, lai apzināmies, ka Svētais Gars, kurš ir atsūtīts šajā pasaulē spēj izdarīt lietas, kuras mums, vājiem un grēcīgiem cilvēkiem nav iespējamas. Lai to spētu saprast, mums ir vajadzīga lielāka ticība. Jēzus saka: “Un tagad es jums to sacīju, pirms tas notiek, lai jūs, kad tas notiks, ticētu.” (Jņ 14,29) Lūgsim Svēto Garu, lai Viņš nāk un dod mums stiprāku ticību, lai mēs ticībā, spētu pulcēties uz kopīgu lūgšanu un caur to drosmīgi dotos pasaulē, lai liecinātu par Dievu un palīdzētu savam tuvākajam.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru