Pastorālā padome!

Izvilkums no Kanonisko Tiesību kodeksa (izcēlumi mani):

511. Atsevišķajās diecēzēs, par cik to ieteic pastorālie apstākļi, ir jādibina pastorālā padome, kuras uzdevums ir pakļautībā bīskapa autoritātei izpētīt un apsvērt to, kas attiecas uz pastorālajiem darbiem diecēzē un iesniegt par tiem praktiskus priekšlikumus.

512, 1. Pastoralā padome sastāv no kristiešiem, kas ir pilnīgā vienotībā ar katoļu Baznīcu, gan no garīdzniekiem, gan no konsekrētās dzīves institūtu locekļiem, gan it īpaši no lajiem; tās locekļi tiek nozīmēti diecēzes bīskapa noteiktajā veidā.
512,2. Kristiešiem, kas veido pastorālo padomi, jābūt izvēlētiem tā, lai viņi patiesi attēlotu visu Dieva Tautas daļu, kas veido diecēzi, ņemot vērā dažādus diecēzes novadus, sociālos apstākļus un profesijas, kā arī atsevišķo vai ar citiem savienoto diecēzes locekļu līdzdalību apustulātā.
512,3. Pastorālajā padomē drīkst nozīmēt  vienīgi kristiešus, kas izceļas ar stipru ticību, labiem padomiem un gudrību.

513,1. Pastorālā padome tiek nozīmēta uz laiku saskaņā ar bīskapa doto statūtu priekšrakstiem.
513,2. Kad bīskapa sēdeklis kļūst vakants, pastorālā padome izbeidz savu darbību.

514, 1. Pastorālai padomei ir tikai padomdevēja balss; atkarībā no apustulāta vajadzībām to sasaukt un vadīt drīkst vienīgi diecēzes bīskaps; viņš vienīgais ir tiesīgs arī publicēt to, kas tika padomē pārrunāts.
514,2. Tā ir jāsasauc vismaz 1 reizi gadā.

Vatikāna II koncila dekrēts par laju apustulātu Apostolicam actuositatem

26. Diecēzēs atkarībā no iespējas būtu jāizveido padomes, kas atbalstītu Baznīcas apustulisko darbu gan evaņģelizācijas un svētdarīšanas jomā, gan arī labdarības, sociālajā un citās jomās, kurās garīdzniecībai un ordeņu ļaudīm attiecīgi jāsadarbojas ar lajiem. Šīs padomes var kalpot kā dažādu apvienību un laju vadīto apustulisko iniciatīvu koordinētājas, bet tā, lai katra no tām saglabātu savas īpašās iezīmes un neatkarību.

Šādām padomēm, ja vien ir iespēja, būtu jāpastāv gan draudzē, gan arī starp draudzēm, diecēzēm un pat valsts un starptautiskajā mērogā.

THE PASTORAL COUNCIL

Can. 511 In every diocese and to the extent that pastoral circumstances suggest it, a pastoral council is to be constituted which under the authority of the bishop investigates, considers, and proposes practical conclusions about those things which pertain to pastoral works in the diocese.

Can. 512 §1. A pastoral council consists of members of the Christian faithful who are in full communion with the Catholic Church—clerics, members of institutes of consecrated life, and especially laity—who are designated in a manner determined by the diocesan bishop.

§2. The Christian faithful who are designated to a pastoral council are to be selected in such a way that they truly reflect the entire portion of the people of God which constitutes the diocese, with consideration given to the different areas of the diocese, social conditions and professions, and the role which they have in the apostolate whether individually or joined with others.

§3. No one except members of the Christian faithful outstanding in firm faith, good morals, and prudence is to be designated to a pastoral council.

Can. 513 §1. A pastoral council is constituted for a period of time according to the prescripts of the statutes which are issued by the bishop.

§2. When the see is vacant, a pastoral council ceases.

Can. 514 §1. A pastoral council possesses only a consultative vote. It belongs to the diocesan bishop alone to convoke it according to the needs of the apostolate and to preside over it; it also belongs to him alone to make public what has been done in the council.

§2. The pastoral council is to be convoked at least once a year.

http://www.vatican.va/archive/ENG1104/__P1T.HTM

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru