Ar lūgšanu nakti, kas norisinājās Bloņas pļavās Krakovā, noslēdzās Pasaules Jauniešu dienas. Noslēguma sv. Misē piedalījāmies kopā 2,6 miljoni, kopā ar pāvestu. Nestāstīšu daudz sīku, skaistu lietu, bet pateikšu pašu svarīgāko. Mūsu Baznīca ir jauna un skaista. Jā, tā ir arī grēcinieku, bet tā ir arī mocekļu Baznīca. Jēzus mīl savu Līgavu - Baznīcu, un Baznīca mīl Jēzu. Es un tu - mēs esam Baznīca.
Pāvests mūs aicina nenoslēgties, bet iet atvērtības, mīlestības un žēlsirdības ceļu. Ir svarīgi būvēt tiltus, nevis ieslēgties mūros. Nebaidīsimies būt par Dieva žēlsirdīgās mīlestības lieciniekiem.
2.augustā plānojam iebraukt Rīgā, un nedēļas nogalē pievienošos Tukuma svētceļnieku grupai, lai dotos uz Aglonu. Paldies visiem, kas palīdzēja šīm jauniešu dienām notikt. Dievs ir ļoti, ļoti labs!
Jauniešu dienas noslēgušās. Lai dzīvo jauniešu dienas!
Piektdiena - Jēzus ciešanu diena!
Viss sāk notikt tik ātri, ka nespēju vairs tikt līdzi notikumiem. Vakar sagaidījām pāvestu Bloņas pļavās. Pāvests aicināja mūs būt priecīgiem kristiešiem un nezaudēt cerību grūtībās. Garīgums balstās cilvēcībā. Prieks un līksmība, redzot pāvestu, bija neaprakstāma.
Vakarā satiksme bija bloķēta, tādēl devāmies uz vecpilsētu, kur lūdzāmies pie sv. Terēzes no Bērna Jēzus relikvijām.
Piektdien, latviešu katehēzē, arhibīskaps uzsvēra evaņģelizācijas nozīmi un Tezē kopienas brāļi aicināja uzņemt jauniešus no visas Eiropas Rīgā, jaunā gada priekšvakarā.
Pēc mākslas muzeja apmeklēšanas, gatavojamies krustaceļam Bloņas pļavās. Tiekamies rīt.
Svētceļojumi - praktiskas norādes!
Tuvojas svētceļojumu laiks uz Aglonu un noteikti tu arī esi jau domājis doties šajā ceļā. Bet varbūt tā ir tava pirmā reize, tādēļ vēlos mazliet pastāstīt un padalīties par savu svētceļojuma organizātora un dalībnieka pieredzi.
Tas, ka Tu vēlies iet šajā ceļā nav nejaušība – Dievs Tevi ļoti, ļoti mīl un vēlas satikties ar Tevi šajā ceļā. Tādēļ esi ar atvērtu sirdi, dzirdīgām ausīm un priecīgu prātu lai spētu saklausīt to, ko Viņš vēlas Tev teikt.
Svētceļojums jau no seniem laikiem simbolizē cilvēka dziļākos Dieva meklējumus un ilgas pēc atjaunotas dzīves. Svētceļojums ir īpašs gandarījuma veids, kur panesot ceļa grūtības un uz laiku aizmirstot ikdienu tiek dzīvota intensīva lūgšanu un pārdomu garīgā dzīve. Svētceļojums nav pārgājiens vai atpūta, tas ir dažādu pārdzīvojumu, jā, arī piedzīvojumu pilns laiks, kurā cilvēks atklāj sevi no jauna, atrod atbildes uz daudziem jautājumiem un atklāj savas turpmākās dzīves aicinājumu. Svētceļojums, kas iesākas šajā dzīvē simbolizē mūsu ikviena svētceļojumu uz debesu Tēva mājām mūžībā.
Uz Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkiem 15.augustā, Aglonā var svētceļot dažādos veidos. Visvienkāršākais ir ar automašīnu vai autobusu. Šādu svētceļojuma veidu izvēlas lielākā daļa svētceļnieku, jo ne visi var atļauties veltīt vairākas dienas ceļā. Tomēr ir arī svētceļnieki, kas dodas ar velosipēdiem un vēl daļa, kas iet ar kājām. No tuvākajām vietām, kā Daugavpils, Rēzekne un citām vietām Latgalē svētceļnieki iet tikai vienu vai dažas dienas. Ir cilvēki, kas svētceļo pa vienam, divatā vai nelielās grupiņās. Šādus svētceļojumus ir viegli noorganizēt, jo tas neprasa papildus izdevumus un organizēšanu. Cilvēki sarunā naktsmājas pie paziņām vai nakšņo teltīs.
Tomēr no Liepājas. Rīgas un citām Latvijas vietām uz Aglonu ir nepieciešams doties vienu, divas un pat trīs nedēļas (no Liepājas). Tādēļ svētceļnieki pulcējas grupās, kurām ir savs vadītājs, organizatoru grupa, pavadošais transports, pavāri un arī stingri noteikta kārtība, kura ir jārespektē.
Pāvests ir Krakovā!
Trešdiena. Rīts iesākās ar kopīgu katehēzi visiem latviski runājošiem, ko vadīja Rīgas arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs. Baznīca, kurā notika katehēzes bija īpaša, jo draudze vēl tikai top un prāvests ir pilns ticības un cerības, ka Kungs parūpēsies. Kā pārsteigums visiem bija pēkšņa Francijas misionāra un priestera Daniela Anža parādīšanās. Viņš stāstīja par kristiešu vajāšanām gan Āzijā, gan Eiropā. Gender ideoloģija ir daudz graujošāka par nacismu un komunismu, jo uzbrūk pašam radības kronim - cilvēkam.
Pēc tam mēs devāmies apmeklēt dažādas Krakovas baznīcas un svētie ik uz soļa - Sv. Frassati, Terēze no Bērna Jēzus, Marija Magdalēna un citi.
Īpaša bija Chemin neuf rīkotā adorācija ābeļdārzā 😃 vakarā mums garām gandrīz pabrauca pāvests. Tiekamies rīt
Lēnām iesilstam
Jauniešu Dienas uzņem apgriezienus. Krakovas transporta sistēma "knapi elš". Vakar stundu gaidījām pusdienas, stundu sēdējām korķī. Tomēr pāri visām grūtībām, Krakovā valda jauniešu prieks, līksmība un Kunga klātbūtne. Atklāšanas svētajā Misē, Krakovas kardināls uzsvēra, ka no debesīm šīs jauniešu dienas vada svētie Jānis Pāvils II un Faustīne. Tagad braucam uz baznīcu, kur notiks arhibīskapa Zbigņeva katehēze latviski runājošiem. Tiksimies.
10 iemesli, kādēļ būtu jāiet svētceļojumos uz Aglonu!
Kad 80-to gadu beigās, vēl nelegāli cilvēki devās uz Aglonu, svētcēļojumi tika saistīti ar Latvijas neatkarības atgūšanu. Tomēr cilvēka vislielākā atkarība ir grēks. Mūsdienās, kad mūsu mazā valsts tiek pārpludināta ar grēku ideoloģiju caur medijiem un citos veidos, kad jaunieši ir zaudējuši orientierus savā dzīvē, tad ir svarīgi garīgi atjaunoties. Šie svētcēļojumi augusta mēneša pirmajās divās nedēļās ir lielākā garīgā kustība Latvijā ar 3000 - 4000 cilvēku vienlaicīgu pārvietošanos. Ja skatāmies plašākā kontekstā, tad visās reliģijās ir klātesoši svētceļojuma elementi. Piemēram, islamā katram musulmanim vismaz reizi dzīvē ir jāveic "hadža" - svētceļojums uz Meku. Mūsu "Meka" ir debesis, uz kurām mēs svētceļojam ikdienā, visu dzīvi, un svētceļojumi uz sanktuārijiem ir kā simbols šim mūsu ikdienas svētceļojumam kopā ar Jēzu.
2. Svētceļojums ir iespēja neformālā gaisotnē iepazīt Baznīcu, garīdzniekus, pieiet pie grēksūdzes. Daudziem Latvijā ir radies nepareizs, izkropļots priekšstats par Dievu, Baznīcu, ticību un kristietību. Varbūt ir vērts pamēģināt un atbrīvoties no šiem steriotipiem un autentiski izbaudīt, ko nozīmē ticēt.
3. Sagatavoties kristības vai citiem sakramentiem. Daudzās grupās tiek piedāvāta iespēja intensīvā veidā sagatavoties kristībām un pirmajai Svētajai Komūnijai (iesvētei). Labs veids, kad to izdarīt.
Ceļš uz Krakovu
Nu tā. Ir pirmdiena un sēžam... nē, stāvam... nē, esam kā siļķes mucā vilcienā Bjalistoka Krakova. Speciāls vilciens tikai jauniešu dienu dalībniekiem. Visi dzied, spēlē ģitāras, slavē Dievu. Lielie "katoļu dziesmusvētki" 😃 sveicieni Latvijai.
Sestdiena un svētdiena Polijā
Iespaidu tik daudz un programma tik bagāta, ka neatliek laiks kaut ko uzrakstīt. Sestdien devāmies uz Lomžu, kur sapulcējās pārējās diecēzes grupas. Visvairāk bija itāļu, bet bija arī grupas no citām valstīm. Sākumā katedrālē bija smilšu kino, kurā iespaidīgā veidā tika attēlots Kristus ciešanu ceļš. Pēc tam, dziedot un priecājoties devāmies cauri visai pilsētai uz Dieva Žēlsirdības sanktuāriju, kurā sv. Misi celebrēja Ticības Doktrīnas kongregācijas prefekts, kardināls Gerherds Millers. Mises laikā jaunieši no Latvijas upurdāvanās pienesa zemi no Latvijas, simboliski to veltot Dievam. Tad sekoja nāciju festivāls, kur katra grupa prezentēja savu valsti. Vakarā atgriezāmies Kolno, kur bija spēļu un deju sadraudzības vakars. Svētdiena bija draudzes sv. Annas atlaidu diena, procesija un atpūta
Piektdiena - Jēzus ciešanu piemiņas diena
Šodien gājām pa mežu un lūdzāmies rožukroni un krustaceļu. Apceres lasīja gan poļu, gan mūsu jaunieši. Pēc tam sekoja peintbola spēle un loka šaušana. Pusdienās ar mums kopā bija pašvaldības pārstāvji, kas mūs atbalsta un palīdzēja, lai mēs te būtu. Mūs nemitīgi pavada policija, esam drošībā. Vakarā būs Tezē lūgšanu vakars
Brauciens ar kuģīti
Vietējie Kolnos draudzes jaunieši šodien bija sagatavojuši mums pārsteigumu - braucienu ar kuģīti pa ezeru. Šis apvidus Polijā ir ļoti bagāts ar ezeriem un upēm. Sajūta tāda, it kā būtu Latgalē. Rīt būs žēlsirdības darbu diena, kad dosimies uz slimnīcām un pansionātiem kalpot. Līdz rītam
Brīvdabas muzejs pie Lomžas
Ir ceturtdiena, 21.jūlijs. Vidzemes jaunieši šodien apmeklē Lomžas apkārtnes skaistākās vietas, arī tās, kuras ir saistītas ar Polijas kultūru un vēsturi
Tuvojamies Lomžai!
Pēc gara brauciena, tuvojamies mūsu sagatavošanās ceļa galamērķim - Lomžai, kur mūs jau ļoti gaida. Foto no autobusa
Info no Pasaules Jauniešu Dienām
Katru dienu manā blogā būs īsa informācija, foto, video un audio liecība no Pasaules Jauniešu Dienām. Tiekamies un sekojam līdzi.
SOS! Nepieciešama palīdzība!
Kas ir Pasaules Jauniešu dienas?
Roma, 1980. gadu sākums, neuzkrītoša šķērsiela netālu no Sv. Pētera laukuma. Tieši šeit grupa jauniešu regulāri tikās, lai lūgtos un aprunātos. Bieži Laju pontifikālās padomes prezidenta vietnieka statusā tur iegriezās bīskaps no Vācijas Pols Jozefs Kordess. Ideja dzima te, Sv. Lorenco baznīcā. Pāvests Jānis Pāvils II uzaicināja ticīgos ierasties Romā un 1983./84. gadā svinēt ārkārtējo Svēto Atlaides gadu, tādējādi atzīmējot 1950. Jēzus Kristus nāves gadskārtu. Bet šajā gadā daudz pasākumu tika organizēti jauniešiem. Sv. Lorenco baznīcā visi nopietni apsvēra iespēju organizēt kaut ko, kas nebūtu vienreizējs pasākums. Tie, kas tur darbojās, bija jaunieši un bīskaps Kordess.
1984. gadā vairāk nekā 300 000 jauniešu no visām pasaules valstīm pieņēma pāvesta uzaicinājumu un Pūpolu Svētdienā ieradās Romā uz Starptautiskajām Jauniešu svinībām Sv. Pētera laukumā. Pat toreiz izmitināšana bija galvenais loģistikas pārbaudījums: kad, brīdinot neilgi pirms pasākuma, Romas pašvaldība aizliedza plānotās milzīga apmēra telts būvniecību, kas bija paredzēta viesu izmitināšanai, 6 000 ģimeņu negaidīti izteica piedāvājumu uzņemt jauniešus savās mājās. Kopā ar daudziem bīskapiem, kuri iesaistīja jauniešus diskusijās, uz pasākumu ieradās arī Māte Terēze no Kalkutas un brālis Rožē, Tezē kopienas dibinātājs. Kolizejā jaunieši gāja Krusta Ceļu, bet Euharistija tika svinēta Sv. Pētera katedrālē. Atsaucība bija milzīga un vakarā pirms Pūpolu Svētdienas pāvests uzrunāja jauniešus: „Kāds fantastisks skats ir redzēt jūs visus sanākam šodien šeit kopā uz šīs skatuves! Kurš teica, ka šodienas jaunatne ir zaudējusi vērtības sajūtu? Vai tas tā patiešām ir, ka uz to nevar paļauties?” Un Jānis Pāvils II jauniešiem no visas pasaules uzticēja simbolu: milzīgu koka krustu, kas vēlāk kļūs pazīstams kā „Jauniešu dienu krusts”.
sv. Kamils de Lelis - slimnieku un slimnieku kopēju aizbildnis!
1574.gadā viņš sāka strādāt kāda franciskāņu klostera būvbrigādē un 1575.gadā, piedzīvojot garīgo atdzimšanu, viņš kļuva par šī klostera brāli. Tomēr, sakarā ar nedzīstošu brūci uz kājas, viņš ir spiests šo ordeni pamest un dodas ārstēties uz Romas sv. Jēkaba hospitāli, kur sāka aprūpēt citus slimniekus. Darbojoties šajā hospitālī, Kamils pieprasīja un arī panāca labākus dzīves apstākļus slimniekiem. Laika gaitā viņš kļuva par šīs slimnīcas atbildīgo un viss viņa personāls sastāvēja no brīvprātīgajiem.
Pēc sava garīgā tēva - sv. Filipa Neri norādījuma, Kamils kļuva par priesteri. 1586.gadā pāvests Siksts V apstiprināja biedrības statūtus. Dzīves beigās Kamils izveidoja 14 klosterus, viņa sekotāji kalpoja 8 hospitāļos, ordenī bija 80 brāļi un 242 mūki. 1607.gadā sv. Kamils atrkāpās no ordeņa vadītāja pienākumu veikšanas, lai pilnībā sevi veltītu slimnieku labā. 1742 gadā Kamils tika beatificēts un 1746.gadā pasludināts par svēto. Viņš ir slimnieku un medicīnas darbinieku aizbildnis. Klostera brāļi nesā sarkanu krustu. Daudzi devās pie slimniekiem epidēmiju laikā. Interesanti, ka Starptautiskais Sarkanais Krusts radās tikai 1859.gadā, bet jau pirms tam sv. Kamils lietoja šo simbolu un idejas. Šo svēto, kā piemēru min arī pāvests Benedikts XVI savā enciklikā "Deus Caritas est", 40 numurā.
Sv. Kamila dzīves aprakstā, ko sarakstīja viņa sekotāji, ir minēts, ka sv. Kamils vēlējās uz sevis ņemt cilvēku ciešanas, lai tikai viņiem atvieglotu likteni. Sv. Kamils tik ļoti identificēja slimniekus ar Kristu, ka vērsās pie viņiem ar uzrunu: "Kungs!" sv. Kamila un viņa sekotāju devīze bija Jēzus vārdi: "Ko jūs esat darījuši vienam no Maniem vismazākajiem, to jūs esat Man darījuši" (Mt 25,40) un "Es biju slims un cietumā un jūs neesat Mani apmeklējuši" (Mt 25,43). Viņa galvenā tēze bija: "Pat ja visā pasaulē vairs nebūtu nabagu, vajag pacensties viņus atrast, pat no pazemes viņus izvilkt, lai parādītu viņiem labestību un žēlsirdību!"
Par sv. Kamilu: http://arhivs.rml.lv/2016-07_JUL/3_nedela_11-17/2016-07-14_Ce/2016-07-14_07-30b_Lasijumi%2BSpredikis_PrITolstovs_RML.mp3
Neizpildītais mājasdarbs!
sv. Mise Bebrenes baznīcā |
Tomēr kā ir ar tiem, kas paliek mājās? Vai tomēr neesam kādu mājasdarbu palaiduši garām? Krakova taču ir tik tuvu. Uz Madridi 2011.gadā aizbrauca ap 350 jauniešu. Uzzinot, ka šogad Jauniešu Dienās plāno piedalīties uz pusi mazāk jauniešu no Latvijas, uzdevu sev pašam jautājumu - vai esam pietiekoši gatavojušies šim Baznīcai tik svarīgajam pasākumam? Vai darbs ar jauniešiem mūsu diecēzēs un draudzēs ir pietiekošs? Var jau būt, ka daudzi teiks - tie masu pasākumi jau nemaz nav tik svarīgi? Tur nav garīguma. Tomēr es pats varu liecināt, ka priekš manis Jauniešu Dienas bija spēcīgs ekleziālās izjūtas impulss - sajust, kā "elpo" visa Baznīca, piedzīvot Baznīcas vienotību dažādībā. Krakova taču ir tik tuvu un pāvests būs tik tuvu.
Nesen atgriezos no Evaņģelizācijas skolas vasaras sesijas Bebrenē. Uzskatu, ka Baznīcai Latvijā nākotnē būs nepieciešami spēcīgi misionāri un līderi - tieši laji. Tomēr, bez dziļas un pamatīgas formācijas tas nav iespējams. Tādi pasākumi, kā Pasaules Jauniešu Dienas, evaņģelizācijas skola, u.c. palīdz formēt nākamos Baznīcas misionārus un laju līderus. Būsim atsaucīgi Svētā Gara impulsiem un aicinu ikvienu intensīvi lūgties par visiem Pasaules Jauniešu Dienu organizatoriem un dalībniekiem, lai Svētais Gars mūsu visus vada šajā ceļā.
Svētceļojumi uz Aglonu 2016 (ar kājām)
Svētceļojums uz Žemaišu Kalvāriju Lietuvā!
Izbraukšana rīt, 8.jūlijā 8.30 no Katoļu ielas 16, Rīgā. Atgriešanas vēlā vakarā. Maksa 5.eiro. Zvanīt vai rakstīt pr. Ilmāram 26382126
Jēzus un misijas! (Vatikāna radio)
Svētais Meinards, pirmais Latvijas apustulis un misionārs |
Dārgie Vatikāna radio klausītāji! Šodienas evaņģēlija fragments ir visgarākā un apjomīgakā Jēzus uzruna, kas ir veltīta misijām un evaņģelizācijai. Izsūtot 72 mācekļus, Jēzus vēlas norādīt uz evaņģelizācijas misijas universālo raksturu, jo Vecajā Derībā, Rad 10, 2-31 ir uzskaitītas visas pasaules tautas, kopumā 70. Rūpīgi lasot Evaņģēliju, šķiet, ka Jēzus vēlējās sludināt Labo Vēsti tikai Izraēļa tautai. Jā, sākotnēji tā bija, jo Jēzus primāri tika sūtīts pie Izraēļa pazudušajām avīm, tomēr pakāpeniski Jēzus gatavoja savus mācekļus daudz plašākai misijai. Jēzus Vēsts nav domāta tikai vienai tautai vai interešu grupai. Jēzus Vēstij ir universāls raksturs. Baznīca jau no pašiem pirmsākumiem, līdz pat mūsdienām ir aicināta doties misijā. Lai to varētu veikt, ir jāapskata, kā misijas redz Jēzus šodienas Evaņģēlijā.
Jēzus sūta savus mācekļus pa divi. Baznīca nav individuālistu vai noslēgtu cilvēku apvienība. Baznīca ir kopiena, kur visu cenšamies darīt kopā un koleģiāli. Divu cilvēku liecībai Jēzus laikā bija nodrošināts patiesums un ticamība. Jaunajā Derībā jau var redzēt, kā darbojās apustulis Pāvils un Barnaba un citi mācekļi. Viņi veica misiju darbu divatā vai lielākās grupās. Arī mums ir svarīgi doties misijās kopībā ar visu Baznīcu, diecēzi, draudzi, kopienu vai kustību. Individuāli katrs varam dot liecību par savu ticību tajā vidē, kurā atrodamies, tomēr misija vienmēr ir kopībā ar citiem, ar Baznīcu.
Jēri un vilki. Jēzus vēlas uzsvērt, ka cilvēki ne vienmēr ar labvēlību pieņems kristiešu sludināto vēsti, kā arī norāda, ka kristieši uzsāk jaunu laikmetu, kurā “vilks ēdīs kopā ar kazlēnu”, velkot paralēles ar pravieša Isaja pravietojumu (Isaja 11,6; 65,25).
Ceļā nevienu nesveiciniet. Jēzus negrib, lai mēs būtu nelaipni un noslēgti, tomēr, sludinot Labo vēsti, mums ir jākoncentrējas uz pašu svarīgāko un šajā ceļā nekas mūs nedrīkst novirzīt no plānotā mērķa. Dažreiz mēdzam izkliedēties un izšķīst tik daudz sīkās un nebūtiskās lietās, ka pats būtiskākais, svarīgākais paliek ēnā.
Miers šim namam! Šalom! Kristietība ir miera reliģija, un visur kur iet kristietis, misionārs, līdzi iet Jēzus, kurš ir teicis: “Mieru Es jums atstāju, Savu mieru Es jums dodu; ne kā pasaule dod, Es jums dodu” (Jņ 14,27). Miers un prieks Svētajā Garā ir kristieša atpazīšanas zīme. Arī misionārs ir aicināts nest Kristus mieru visur, kur Dievs viņu sūta. Tas kļūst īpaši svarīgi mūsdienās, kad bieži vien nepareizi izprastas un pārprastas reliģijas vārdā tiek attaisnots terorisms un vardarbība.
Strādnieks ir savas algas cienīgs. Baznīca ir solidaritātes kopiena, tādēļ ikviens no mums ir aicināts atbalstīt misijas, gan ar lūgšanām, gan ar praktisku palīdzību. Mēs dodam, lai atkal saņemtu. Misinārs nenāk ar augstām prasībām, viņš ir gatavs visu saņemt no Dieva, kā žēlastību.
Dieva Valstība ir tuvu klāt pienākusi. Jēzus sludināšanas centrā ir Labā Vēsts, par Dieva Valstības atnakšanu un mesiānisko laiku sākšanos. Arī misinārs, evaņģelizātors, kurš iet Jēzus vārdā, ir aicināts pasludināt Labo Vēsti, ka Dievs ir! Ka Viņa Valstība ir tuvu klāt, šeit, Baznīcā! Viņš aicina klausītaju atvērties, pieņemt šo Vēsti un kļūt par kristieti un tādējādi iet pestīšanas ceļu.
Jūs neuzņems! Bieži vien neveiksmes misiju darbā mūs skumdina un mēs ātri zaudējam entuziasmu. Tomēr ir jāatceras, ka misiju panākumi nav atkarīgi tikai no mums. Ir arī mūsu pūles un līdzdarbošanās, bet primāri tas ir Dieva darbs. Misionāra prieks ir nevis par ārējiem un šķietamiem panākumiem, bet gan tas, ka esam Dieva bērni un ka Dievs darbojas mūsos. Būsim drosmīgi Jēzus Labās Vēsts sludinātāji!
Harismātiskā un hierarhiskā dimensija Baznīcā
http://arhivs.rml.lv/2016-06_JUN/5_nedela_27-30/2016-06-28_Ot/2016-06-28_09-00_PriesteraKateheze_prITolstovs_Harizmas_RML.mp3