svētdiena, 2016. gada 3. jūlijs

Jēzus un misijas! (Vatikāna radio)

Svētais Meinards, pirmais Latvijas apustulis
un misionārs
Lai ir slavēts Jēzus Kristus!

Dārgie Vatikāna radio klausītāji! Šodienas evaņģēlija fragments ir visgarākā un apjomīgakā Jēzus uzruna, kas ir veltīta misijām un evaņģelizācijai. Izsūtot 72 mācekļus, Jēzus vēlas norādīt uz evaņģelizācijas misijas universālo raksturu, jo Vecajā Derībā, Rad 10, 2-31 ir uzskaitītas visas pasaules tautas, kopumā 70. Rūpīgi lasot Evaņģēliju, šķiet, ka Jēzus vēlējās sludināt Labo Vēsti tikai Izraēļa tautai. Jā, sākotnēji tā bija, jo Jēzus primāri tika sūtīts pie Izraēļa pazudušajām avīm, tomēr pakāpeniski Jēzus gatavoja savus mācekļus daudz plašākai misijai. Jēzus Vēsts nav domāta tikai vienai tautai vai interešu grupai. Jēzus Vēstij ir universāls raksturs. Baznīca jau no pašiem pirmsākumiem, līdz pat mūsdienām ir aicināta doties misijā. Lai to varētu veikt, ir jāapskata, kā misijas redz Jēzus šodienas Evaņģēlijā.

Jēzus sūta savus mācekļus pa divi. Baznīca nav individuālistu vai noslēgtu cilvēku apvienība. Baznīca ir kopiena, kur visu cenšamies darīt kopā un koleģiāli. Divu cilvēku liecībai Jēzus laikā bija nodrošināts patiesums un ticamība. Jaunajā Derībā jau var redzēt, kā darbojās apustulis Pāvils un Barnaba un citi mācekļi. Viņi veica misiju darbu divatā vai lielākās grupās. Arī mums ir svarīgi doties misijās kopībā ar visu Baznīcu, diecēzi, draudzi, kopienu vai kustību. Individuāli katrs varam dot liecību par savu ticību tajā vidē, kurā atrodamies, tomēr misija vienmēr ir kopībā ar citiem, ar Baznīcu.

Jēri un vilki. Jēzus vēlas uzsvērt, ka cilvēki ne vienmēr ar labvēlību pieņems kristiešu sludināto vēsti, kā arī norāda, ka kristieši uzsāk jaunu laikmetu, kurā “vilks ēdīs kopā ar kazlēnu”, velkot paralēles ar pravieša Isaja pravietojumu (Isaja 11,6; 65,25).

Ceļā nevienu nesveiciniet. Jēzus negrib, lai mēs būtu nelaipni un noslēgti, tomēr, sludinot Labo vēsti, mums ir jākoncentrējas uz pašu svarīgāko un šajā ceļā nekas mūs nedrīkst novirzīt no plānotā mērķa. Dažreiz mēdzam izkliedēties un izšķīst tik daudz sīkās un nebūtiskās lietās, ka pats būtiskākais, svarīgākais paliek ēnā.

Miers šim namam! Šalom! Kristietība ir miera reliģija, un visur kur iet kristietis, misionārs, līdzi iet Jēzus, kurš ir teicis: “Mieru Es jums atstāju, Savu mieru Es jums dodu; ne kā pasaule dod, Es jums dodu” (Jņ 14,27). Miers un prieks Svētajā Garā ir kristieša atpazīšanas zīme. Arī misionārs ir aicināts nest Kristus mieru visur, kur Dievs viņu sūta. Tas kļūst īpaši svarīgi mūsdienās, kad bieži vien nepareizi izprastas un pārprastas reliģijas vārdā tiek attaisnots terorisms un vardarbība.

Strādnieks ir savas algas cienīgs. Baznīca ir solidaritātes kopiena, tādēļ ikviens no mums ir aicināts atbalstīt misijas, gan ar lūgšanām, gan ar praktisku palīdzību. Mēs dodam, lai atkal saņemtu. Misinārs nenāk ar augstām prasībām, viņš ir gatavs visu saņemt no Dieva, kā žēlastību.

Dieva Valstība ir tuvu klāt pienākusi. Jēzus sludināšanas centrā ir Labā Vēsts, par Dieva Valstības atnakšanu un mesiānisko laiku sākšanos. Arī misinārs, evaņģelizātors, kurš iet Jēzus vārdā, ir aicināts pasludināt Labo Vēsti, ka Dievs ir! Ka Viņa Valstība ir tuvu klāt, šeit, Baznīcā! Viņš aicina klausītaju atvērties, pieņemt šo Vēsti un kļūt par kristieti un tādējādi iet pestīšanas ceļu.

Jūs neuzņems! Bieži vien neveiksmes misiju darbā mūs skumdina un mēs ātri zaudējam entuziasmu. Tomēr ir jāatceras, ka misiju panākumi nav atkarīgi tikai no mums. Ir arī mūsu pūles un līdzdarbošanās, bet primāri tas ir Dieva darbs. Misionāra prieks ir nevis par ārējiem un šķietamiem panākumiem, bet gan tas, ka esam Dieva bērni un ka Dievs darbojas mūsos. Būsim drosmīgi Jēzus Labās Vēsts sludinātāji!

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru