sestdiena, 2016. gada 31. decembris

Ieejot jaunajā 2017 gadā!

2016.gadā, Oksfordas vārdnīcas redakcija izvēlējās gada vārdu, ko latviski varētu tulkot kā "pēc patiesība" (post-truth). Skaidrojumā tas nozīmētu, ka, informācijas laikmetā patiesība vairs nav svarīga un uz faktiem vairs nav būtiski atsaukties. Daudzi komentētāji atzīst, ka šāda realitāte ir samērā skaudra un biedējoša. Tomēr, jāapskatās no kurienes tad ir veidojusies šāda mūsdienu cilvēku uztvere un domāšana. Tās saknes slēpjas tādos filozofiskajos virzienos, kā skepticims un postmodernisms, kurā visas vērtības tiek apšaubītas un nevienam nav tiesības apgalvot, ka viņam pieder galavārds vai patiesība. Tātad skepticisms, relatīvisms un postmodernisms ir šādas  post - patiesības domāšanas sakne.

Savukārt kristietība piedāvā konkrētus atskaites punkturs un objektīvu patiesības jēdzienu. Jēzus Kristus nav kāds "post-truth" vai kāds aizmiglots filozofisks tēls, kādu velas piedāvāt mūsdienu liberalā elite. Notiek mēginājums no Jēzus Kristus Personas izņemt vārā tā autentisko saturu, piepildot to ar tādām liberalām idejām, kuras Jēzus Krisuts nekad nav mācījis vai vēlējies teikt. Jēzus Kristus, Nācaretes galdnieks, patiess Dievs un patiess cilvēks ir dzimis konkrētā laikā un vietā un ir atnesis konkrētu vēstījumu, jeb mācību, kura ir fiksēta Bībelē, jeb Svētajos Rakstos un Baznīcas Tradīcijā. Baznīca ir tā, kura kā milzīga "Noasa Laiva", šajā "post postmodernisma", relatīvisma, agresīvā sekulārisma, skepticisma un baiļu pārņemtajā bangojošajā neziņas pasaulē turpina drosmīgi sludināt un liecināt par Patiesību, kas ir pats Jēzus Kristus. Līdz ar to, ne jau statistika, sociālantropoloģija, socioloģija, jeb sociālā fizika, vai kāda cita zinātne būs izglābs. Tās visas ir svarīgas zinātņu nozares, kuras veic nopietnu ieguldījumu sabiedrības attīstībā un izaugsmē. Tomēr bez Jēzus Kristus glābjošās Vēsts, kura saliek visu pareizajās vietās un dod pamatu un cerību nākotnei, arī nākamajā, 2017.gadā bailes, neziņa, skepticims, relatīvisms tikai pieaugs vēl dramatiskākā mērogā. 

Tādēļ vēlos novēlēt visiem bloga lasītājiem Dieva svētītu jauno 2017.gadu un aicinu nebaidīties atvērt savas sirds durvis Jēzus Kristus glābjošajai Vēstij. 

Tezē piezīmes - trešā diena

Notikumi sāk norisināties tik intensīvi, ka šīs pārdomas rakstu naktī. Pa dienu vienkārši nebija laika. Rīts mūsu draudzē sakās kā parasti - 7.00 svētā Mise, ko celebrēja poļu priesteris no Tarnovas diecēzes, kurš nesen tikai iesvētīts un nāk no diecēzes Polijā, kurai ir visvairāk aicinājumu uz priesterību.

Pēc svētās Mises bija rīta lūgšanas ar jauniešiem, pēc kurām uzzinājām, ka ne visi jaunieši ir disciplinēti. Bija daži, kuri nebrīdinot viesģimenes, bija pazuduši visu nakti. Nez, kur viņi bija? Varbūt Vecrīgā? Nav zināms. Toties visiem tika piekodināts, lai ciena viesģimenes un ierodas laicīgi, vai vismaz informē par laiku, kad ieradīsies.

Pēcpusdienā aizgāju uz Ķīpsalas halli, kur notika viens no vērienīgākajiem kultūras programmas notikumiem - tautas mūzikas un deju koncertu. Uzstājās etnoroka grupa “Laimas muzykanti”, koklētāja Sanita Sprūža, Latvijas Kultūras akadēmijas tradicionālās dziedāšanas grupa “Saucējas”, kā arī Latvijas Universitātes tautas deju kopa “Dandari” un tautas deju ansamblis “Zelta sietiņš”. Bija iespaidīgi, skaisti un arī mūsu ārzemju viesi varēja paši izlocīt kājas, laižoties deju solī.

Vakarā, arēnā Rīga cilvēku jau bija vairāk, satiku daudz pazīstamu cilvēku, kā arī uzzināju, ka 2017.gada nogali ir iespēja pavadīt Šveicē, Bāzelē. Braucam?

Vispār šīs Tezē dienas Latvijai, Rīgai atstās dziļu un paliekošu garīgo zīmogu. Augļus garīgajā ziņā mēs vēl varēsim plūkt daudzus, jo daudzu gadus. Tikai paliks liels jautājums - vai mūsu draudzes būs atvērtas tiem cilvēkiem, kas meklēs Tezē turpinājumu. Tas būs izaicinājums mums visiem. Tiekamies 23.00 svētā Antona draudzē Ķengaragā uz kopīgam lūgšanām, jaunā gada sagaidīšanu un dažādu tautību priekšnesumiem. Aicināt visi, ieeja brīva.

ceturtdiena, 2016. gada 29. decembris

Tezē piezīmes - otrā diena

Sveiki draugi! Pirms ķerties pie ceturtdienas, vēl mazliet pakavēšos pie trešdienas pēcpusdienas notikumiem. Jau plkst. 17.30 sāku doties uz Arēnu Rīga. 24.autobuss no Abrenes ielas "startēja" laikā, bet jau pirmajās pieturās tas bija pārpildīts līdz malām, ka man kļuva žēl vietējo rīdzinieku, kuri palika "aiz borta". Toties vietējās Vesmīlgrāvja, krieviski runājošās, tantiņas samērā skaļi apsprieda filoloģiskās atšķirības starp krievu un poļu valodu, jo laikam tik lielā intensitātē Rīgas sabiedriskajā transportā poļu valodu dzirdēt tik bieži nesanāk. Un kad vēl pa vidu iespraucās ukraiņu valoda, šīm tantēm acis lielas un smaids līdz ausīm.

Arēnā Rīga ierados jau 18.00, jo vēlējos "pabaudīt atmosfēru". Patiešām, tas miers, kāds plūst no šīm vienkāršajām Tezē dziesmām, lūgšanām un klusumam, ir neaprakstāms. Dieva lietas ir pavisam vienkāršas, jo arī pats Dievs ir "vienkāršs". Mēs paši Viņu mēdzam sarežģīt. Var teikt, ka sākot ar vakardienu Dievs sāk ienākt dziļāk Rīgas urbānajā un sekulārajā vidē. Jēzus ir visapkārt. Jēzu var "ieelpot", sadzirdēt, saredzēt šajos Tezē 15 000 jauniešos, viņu sirsnībā un vienkāršībā.

Ļoti aizkustināja dziesmas latviski, un tas, kā blakus sēdošais francūzis samērā precīzi izdziedāja dziesmu latviski: "Svētīta tauta, kas gavilēt prot...". Vai mēs, latvieši, krievi, poļi, un citi, kas dzīvojam Latvijā esam svētīta tauta? Vai mēs protam gavilēt Dievā un Dievam? Laikam ka jā, jo tādu viesmīlību, kādu Rīga un apkārtne piedzīvo šajās dienās, Latvija piedzīvoja varbūt tajā tālajā 1993.gadā, kad pie mums viesojās pāvests Jānis Pāvils II. Liela vienotība, sirsnība un mīlestība. Nešķirojot, piedodot un saprotot. Tezē kopienas vadītajs, bralis Aloīzs pateicās rīdziniekiem par viesmīlību. Paldies jums visiem.

Pēc lūgšanām vēl ilgi uzkavējos Arēnā Rīga, jo vēlējos vēl "nogaršot" Svēto Garu, pabaudīt Viņa klātbūtni un jau pašās beigās aizgāju pagodināt krustu.

Pēc tam, vakarā sāku pildīt "taksista" kalpojumu, jo dažus poļu jauniešus steidzīgi vajadzēja "aizraut" līdz Salaspilij un arī jau no rīta daži poļu semināristi vēlējās pārvākties uz Semināru, jo bija ielikti vienā istabā kopā ar skaistām ukraiņu meitenēm :) Semināristi bija jāglābj :)

No rīta kopīga svētā Mise 7.00 svētā Antona draudzē un tad kopīgās Tezē rīta lūgšanas jauniešu pilnā baznīcā, tad dalīšanās mazajās grupās un diena var sākties. Šodien vēl plānoju 15.00 aiziet uz Rīgas Sāpju Dievmātes baznīcu un varbūt būs vajadzīga palīdzība ar grēksūdzēm. Aicinu visus 19.00 uz Ķīpsalas izstāžu zāli vai Arēnu Rīgu. Ieieja visiem par brīvu, tikai paņemiet līdzi pasi vai ID karti. Tiekās.

trešdiena, 2016. gada 28. decembris

Tezē piezīmes - pirmā diena

Tā nu lielais Tezē notikums var sākties. Arī svētā Antona draudzē šis rīts iesakās neparasti. Svētajā Misē 7.00 biju kopā ar Verbistu tēvu Frančesko un semināristu Mārtiņu. Jau pēc brokastīm sāka ierasties pirmie Tezē dalībnieki. Mazliet apmulsuši, tomēr priecīgi un ļoti atvērti. Itāļi, portugāļi, ukraiņi, ungāri, rumāņi, nīderlandieši, kā arī vietejie, kuri čakli nāca pakaļ saviem "viesbērniem". Viens kungs teica, ka viņam vajag tikai meitenes, jo viņš gribot, lai mazdēls atrod sev labu sievu :) Viena viesģimene tā ilgojās pēc ukraiņiem, jo pašiem ir ukraiņu saknes, ka, tad kad saņēma kāroto, no laimes nezināja kur likties.

Rīgu pakāpeniski piepilda kristīgu jauniešu smiekli un gaviles.

Rīga - atver savu sirdi Jēzus Kristus mīlestībai.

Tiekamies 19.00 Ķīpsalas izstāžu hallē, vai Arēnā Rīga. Uz kopīgām lūgšanām var ierasties jebkurš un tās ir bez maksas. Tikai neaizmirstiet paņemt līdzi personu apliecinošus dokumentus. Tas drošībai.

otrdiena, 2016. gada 27. decembris

Tezē Eiropas tikšanās Rīgā


28. decembris 2016 - 1. janvāris 2017

Eiropas tikšanās paredzēta jauniešiem no 17 līdz 35 gadu vecumam.

Piedalies tikšanās un ...
... lūdzies dziesmās un klusumā.
...pievienojies tūkstošiem jauniešu no Eiropas un aiz tās robežām ticības dziļākas izpratnes meklējumos.
... piedzīvo ģimeņu viesmīlību un dalies vienkāršībā ar citiem.
... satiec cilvēkus, kuri izdzīvo Evaņģēliju šodienas izaicinājumu vidū.
... atrodi jaunu stimulu solidaritātei Eiropā..

Provizoriskā programma:

Trešdiena 28.dcembris


No rīta ierašanās Rīgā, jauniešu pirmā tikšanās ar draudzēm un viesģimenēm, kas viņus uzņem.
Vakariņas un pēc tam vakara lūgšana izstāžu centrā "Ķīpsala" un arēnā "Rīga".

Ceturtdiena 29., piektdiena 30. un sestdiena 31.decembris

Rīta lūgšana draudzēs, pēc tam mazās pārdomu grupiņas un tikšanās ar cilvēkiem, kuri ir iesaistīti vietējās kopienas dzīvē. Iesaiņotas pusdienas.

Tējas izdalīšana pilsētas centrā.

Pusdienas lūgšana vecpilsētas baznīcās un izstāžu centrā Ķīpsalā.

Pēcpusdienas semināri par sociālo līdzdalību, ticību un iekšējo dzīvi un māksliniecisko daiļradi dažādās vietās pilsētas centrā.

19.00 vakara lūgšana visiem kopā Arēnā Rīga

31. decembrī: tikšanās pa valstīm.

Vakariņas un pēc tam vakara lūgšana izstāžu centrā Ķīpsalā un arēnā "Rīga".

31. decembrī: lūgšanu vigīlija par mieru pasaulē, kam seko "tautu svētki" draudzēs, kuras uzņem jauniešus.

Svētdiena 1.janvāris

Piedalīšanās rīta dievkalpojumā vietējās draudzēs, tad kopīgas pusdienas viesģimenē.

Došanās projām sākot no 16.00.

www.taizeriga.lv
www.facebook.com/taizeriga2016/
info@taizeriga.lv

No www.katolis.lv

svētdiena, 2016. gada 25. decembris

Bīskapu konferences lēmums par atturību piektdienās!

2014.gada 26. februārī Rīgas Garīgajā seminārā notika Latvijas bīskapu tikšanās, kurā piedalījās Rīgas arhibīskaps Z. Stankevičs, Jelgavas bīskaps E. Pavloskis un Liepājas bīskaps V. Stulpins. Slimības dēļ nevarēja piedalīties Bīskapu konferences priekšsēdētājs, bīskaps Jānis Bulis.

Klātesošs bija arī Jelgavas emeritētais bīskaps A. Justs.

Starp citiem jautājumiem tika aktualizēts arī jautājums par gavēņa noteikumiem. Nolemts vēlreiz atgādināt nosacījumus, kad gavēņa prasības ticīgos nesaista.

Atturība no gaļas ēdieniem nav saistoša, ja piektdienā iekrīt:

1. Vispārējā Baznīcā noteiktās obligātās svinības:

Vissv. Jaunava Marija, Dieva Māte – 1. janvāris;
Kunga Parādīšanās jeb Epifānija (Triju Ķēniņu jeb Zvaigznes diena) – 6. janvāris;
Svētais Jāzeps – 19. marts;
Svētie apustuļi Pēteris un Pāvils – 29. jūnijs;
Vissv. Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšana – 15. augusts;
Visi svētie – 1. novembris;
Vissv. Jaunavas Marijas Bezvainīgā ieņemšana – 8. decembris;
Kristus Dzimšana – 25. decembris.

2. Vispārējā Baznīcā noteiktās svinības:
Kunga Pasludināšana – 25. marts;
Sv. Jāņa Kristītāja piedzimšana – 24. jūnijs;
piektdiena Kristus Dzimšanas svētku oktāvā;
piektdiena Kristus Augšāmcelšanās svētku oktāvā;
Vissvētā Jēzus Sirds.

3. Baznīcā Latvijā noteiktās svinības un svētki, valsts svētki:
Līgo diena – 23. jūnijs;
Sv. Meinards - 14. augusts;
Diecēzes vai draudzes svētā aizbildņa diena;
V.J.Marijas dzimšana - 8. septembris;
Latvijas Republikas proklamēšana - 18. novembris.

4. Kāzas vai bēres – mielasta dalībniekiem (izņemot Lielo piektdienu un Pelnu trešdienu).

Tiem, kuri ēd kopgaldā (izņemot Lielo piektdienu un Pelnu trešdienu): skolēniem, karavīriem un citiem, tomēr atturību šajā gadījumā aizvietojot ar citiem pašaizliedzības darbiem vai lūgšanu.
Latvijas bīskapu konference informē, ka saskaņā ar vispārējiem Baznīcas noteikumiem par gavēni, Kristus Dzimšanas svētku un Kristus Augšāmcelšanās svētku Vigīlijā nav saistoša atturēšanās no gaļas ēdieniem.
Latvijas nacionālā katoļu Bīskapu konferen­ce ir nodibināta pēc statūtu izstrādāšanas un Apustuliskā Krēsla apstiprināšanas 1997. ga­da 15. novembrī. Tā ir augstākā vietējās Baznī­cas lēmēja un koordinētāja institūcija.

Pārpublicēts no www.katedrale.lv

sestdiena, 2016. gada 24. decembris

svētdiena, 2016. gada 18. decembris

Kā labi sagatavoties grēksūdzei?

Atceries! Nav tāda grēka, ko Dievs nevarētu piedot! Dievs vienmēr ir stiprāks par vislielāko cilvēcisko vājumu. Viņš vēlas ienākt mūsu dzīvē, lai to dziedinātu, pārveidotu un svētdarītu. Lai piedzīvotu piedošanas prieku, ir svarīgi uzticēties Dieva žēlsirdībai, nostāsies Viņa priekšā patiesībā, nožēlot savus grēkus un tikties ar Dievu Gandarīšanas sakramentā.

Nāvīgs (smags) grēks. Tiek izdarīts tad, kad labprātīgi un apzināti izvēlamies rīcību, kas ir pilnīgi pretēja dievišķajam likumam un cilvēka dzīves galamērķim. Nāvīgs grēks iznicina pārdabisko mīlestību, bez kuras mūžīgā svētlaime nav iespējama. Tā ir garīga nāve, pilnīga attiecību saraušana ar Dievu un Baznīcu. Ja žēlastības stāvoklis netiek atgūts ar nožēlu un Dieva sniegto piedošanu, tad nāvīga grēka sekas ir izslēgšana no Kristus valstības un mūžīgā nāve ellē.

Ikdienišķs grēks tiek izdarīts tad, ja grēka sastāvs nav smags, mūsu rīcība neatbilst morāles likumam, bet tā nav bijusi apzināta. Ikdienišķs grēks izraisa morālisku nekārtību un, ja to nenožēlo, pamazām noved līdz nāvīgam grēkam. Tātad to var salīdzināt ar slimību, kas gan nav nāvējoša, bet traucē organisma normālu funkcionēšanu. Šo grēku kontekstā Gandarīšanas sakramentu var salīdzināt ar zālēm jeb profilaktisku poti.

No kā ir atkarīga laba grēksūdze? No Svētā Gara, jo Viņš iedvesmo mūsu gribu iet atgriešanās ceļu. Lai mēs saņemtu Dieva žēlastību nepieciešama mūsu līdzdarbība. Tāpēc nepieciešamas regulāras grēksūdzes, biktstēva priekšā jābūt atklātam un pazemīgam, jāiepazīst sevi, drosmīgi jācīnās ar savām vājībām, grēkiem un jāļauj Svētajam Garam sevi vadīt.

Cik bieži ir jāiet pie grēksūdzes? Tas ir atkarīgs no aicinājuma un garīgās dzīves. Katram katolim ir pienākums izsūdzēt grēkus vismaz reizi gadā. Taču vēlams grēksūdzi praktizēt regulāri - reizi mēnesī un biežāk, ja esi izdarījis kādu nāvīgu grēku vai arī atrodies atkarību varā (alkohola, interneta, pornogrāfijas, masturbācijas, narkotiku u.c.).

piektdiena, 2016. gada 16. decembris

sv. Ignācijs no Antiohijas Magnēziešiem

"Ignācijs, kuru sauc arī Teofors, Dieva Tēva žēlastībā un Jēzū Kristū, mūsu Glābējā, svētītai draudzei Magnēzijā pie Meandras. Sveicieni un vispārējās glābšanas vēlējumi Dievā Tēvā un Jēzū Kristū.
Tiklīdz man nāca zināms par jūsu tik pilnīgo mīlestību pēc Dieva prāta, es ļoti priecājos un nolēmu uz jums runāt ticībā Jēzum Kristum. Jo, apveltīts ar visgodājamāko vārdu, važās, ko nesu, es dziedu slavas dziesmas Baznīcām, un vēlu tām vienību, mūsu mūžīgai dzīvei Jēzū Kristū, miesā un garā, novēlam vienotību ticībā un mīlestībā, kas ir pāri pār visam, bet īpaši vienotību ar Jēzu un Tēvu. Viņā, turoties pretī, atbrīvojoties no šīs pasaules valdnieka uzbrukumiem un no tiem izglābjoties, mēs spēsim nonākt pie Dieva.

Man bija iespēja jūs redzēt, jūsu cienījamā bīskapa Damasa personā, kuram ir lieli nopelni Dieva priekšā, un arī cienījamo presbiteru (priesteru) Bassa un Apolonija personā, un manu kalpošanas biedru diakonu Sotiju, kura klātbūtni es vienmēr varēju baudīt. Viņš ir pakļauts bīskapam, tāpat kā Dieva žēlastībai, un presbiteru (priesteru) kolēģijai tāpat kā Jēzus Kristus likumiem.
Jums nepieklājas ļaunprātīgi izmantot savu bīskapu viņa jaunības dēļ, bet, balstoties uz Dieva spēku, paklausīt un cienīt viņu visā godbijībā. Redzēju kā svēti presbiteri (priesteri); neskatoties uz redzamo bīskapa jaunību, paši būdami lēnprātīgi Dievā, paklausīja un padevās viņam, vai drīzāk ne viņam, bet Jēzus Kristus Tēvam, kurš ir Bīskaps mums visiem. Tāpēc, slavējot to, kurš mūs ir mīlējis, vajag ievērot paklausību savam bīskapam. Jo, ne jau redzamo bīskapu nepaklausot mēs pieviļam, bet mēs zaimojam (vedam maldos) To, Kurš ir neredzams. Šīs lietas skar ne tikai cilvēku, bet arī Dievu, kas zina visus noslēpumus.

Tāpēc vajag ne tikai saukties par kristiešiem, bet tādiem būt patiesībā. Turpretīm ir daži, kuri it kā atsaucas uz bīskapu, bet dara visu pretēji, pa savam. Tādiem ļaudīm, man šķiet, nevar būt laba sirdsapziņa, un viņu sanāksmes nav derīgas un saskaņā ar Kunga norādījumiem.
Tad redziet - visām lietām pienāk gals un mūsu priekšā stāv divas lietas: "nāve un dzīvība"; un katrs nonāks un aizies uz savu vietu. Līdzīgi, kā ir divu veidu monētas, viena – no Dieva, otra – tā, kas pieder pasaulei, bet katrai no tām ir savs zīmogs. Neticīgie - šīs pasaules zīmogs, ticīgie, tie kuri paliek mīlestībā - Dieva Tēva zīmogs, caur Jēzu Kristu. Ja, balstoties uz Viņa nāves piemēru, neesam gatavi nomirt Viņa dēļ, tad mūsos nav Viņa dzīvības (dzīves)."

Sv. Ignācijs no Antiohijas, Vēstule magnēziešiem, nr. 1,1-5,2.
Tulkojums no Breviāra poļu valodā. Parastā liturģiskā laika XVI svētdienas Baznīcas tēvu lasījums. Liturgia godzin, III, Pallottinum 1987, 428.lpp.
Izmantots vēl kā papildus materiāls: http://www.archive-lv-2012.com/lv/l/2012-07-20_167130_1/LMF-Jaunumi/ [6.02.20016]

ceturtdiena, 2016. gada 8. decembris

Kad īsti piedzima Jēzus Kristus!

Sākšu ar nelielu citātu no pāvesta Benedikta XVI triloģijas "Jēzus no Nācaretas" III daļas par Jēzus bērnību. (Joseph Ratzinger (Benedykt XVI). Jezus z Nazaretu. Dzieciństwo. Wydawnictwo "Znak". Kraków, 2012, 87-88.) Pāvests uzsver, ka Jēzus ir vēsturiska Persona un, fakti, kuri ir aprakstīti Evaņģēlijos atbilst vēsturiskai patiesībai. Tas nozīmē, ka mums ir skaidrs, ka Jēzus piedzima, ka Viņš piedzima Betlēmē no Jaunavas Marijas. Tomēr mums nav dati, kurā gadā un kurā datumā Viņš piedzima. Mums nav arī zināmi precīzi viņa dzīves citi datumi. Jāsaprot, ka mūs šķir vairāk kā 2000 gadu un tajā laikā nebija ne avīzes, ne interneta. Daudzām vēsturiskām personām, kuras dzimušas daudz agrākos laikos arī trūkst vēsturisku pierādījumu ne tikai viņu dzimšanas dienai, bet pat gadam.
Pirmie kristieši pirmajos gadsimtos nesvinēja Kristus Dzimšanas dienu, bet gan sāka svinēt 6.janvāri, kas bija Epifānijas, jeb Zvaigznes diena. Šajos svētkos svinēja Jēzus publisko parādīšanos tautām. Pirmajos gadsimtos vēl nebija izveidojies plašs un sazarots Baznīcas liturģiskā gada kalendārs. Kā galvenie svētki bija Pasha, jeb Kristus Augšāmcelšanās svētki, kas sakrita ar jūdu Pashu un katra svētdiena, kā "mazās Lieldienas", jeb nedēļas pirmā diena, kā nākamā pēc sabata.
Pirmais, kurš mēģināja precīzi noteikt Jēzus dzimšanas datumu bija mūks Dionīzijs Mazais (miris ap 550 gadu), kurš visdrīzāk nokļūdījās par dažiem gadiem. Vairākums vēsturnieku ir vienisprātis, ka Jēzus ir dzimis vai nu 4 vai divus gadus agrāk. Tas pamatojas uz vēsturiskiem faktiem par Romas imperatora Augusta veikto tautas skaitīšanu.

Vai kristieši melo, svinot Jēzus dzimšanu 25.decembrī? Nē, jo mūsu liturģiskais kalendārs nebalstās precīzos vēsturiskos datumos, bet gan teoloģiskajā koncepcijā un kristiešu svētku dienas kalendārā ir izvietaotas, balstoties nevis hronoloģijā, bet gan teoloģijā. Lieldienu datums katru gadu mainās, jo tas tiek piemērots mēness fāžu kalendāram, kaut Jēzus nāvi pie krusta precīzi varētu noteikt, jo tas notika Jūdu Lieldienu priekšvakarā, kas atbilst konkrētam jūdu mēnesim un mēnes fāzei. 25.decembris tika izvēlēts tādēļ, ka tā ir gada visīsākā diena un simboliski norāda uz gaismas uzvaru pār tumsu. Izejot no šī daruma, 25.martā Baznīca svin Kunga Pasludināšanas svētkus (9 mēneši pirms 25.decembra), kad eņģelis Gabriēls pasludina Jaunavai Marijai, ka Viņa kļūs par Pestītāja Māti. 8.septembrī mēs svinam Jaunavas Marijas dzimšanas dienu, bet 8.decembrī (9.mēnešus iepriekš) svinam Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas svētkus. Baznīcas liturģijā ir svarīga svētku teoloģiskais izkārtojums un tā nozīme, ne tik daudz pieturēšanās pie datumiem un gadiem. Gadsimtu gaitā arī Baznīcas liturģiskais kalendārs mainās, jo Baznīca, cauri gadsimtiem mēģina aizvien labāk izteikt Jēzus Kristus dzīves, nāves un Augšāmcelšanās noslēpumu. Baznīcas liturģija un svētki nav statisks, "muzejisks" vai "arhivārisks" relikts, bet gan dzīva Jēzus Kristus dzīves, nāves un Augšamcelšanās svinēšana. Tātad, mēs 25.decembrī svinam notikumu, ka Jēzus ir piedzimis, bet teoloģiski un liturģiski nebūtu pareizi teikt, ka Jēzus piedzima tieši 25.decembrī. Kad tieši piedzima Jēzus mums pat nav svarīgi, jo mums neinteresē precīzi kurā dienā, bet gan fakts kā tāds un tas pestīšanu nesošais labums, ko šis fakts un notikums mums ir atnesis.

trešdiena, 2016. gada 7. decembris

8.decembris - Vissvētākās Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas svētki

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija,
ko uzrakstījis svētais Lūkass (Lk 1, 26-38)

Tajā laikā Dievs sūtīja eņģeli Gabriēlu uz Galilejas pilsētu, kas saucās Nācarete, pie Jaunavas, kas bija saderināta ar vīru, vārdā Jāzeps, no Dāvida cilts. Un Jaunavas vārds bija Marija.
Un eņģelis, ienācis pie viņas, sacīja: “Esi sveicināta, žēlastības pilnā, Kungs ir ar tevi!” Viņa izbijās par šiem vārdiem un domāja, kas tas varētu būt par sveicienu. Bet eņģelis viņai sacīja: “Nebīsties, Marija, jo tu esi atradusi žēlastību pie Dieva. Redzi, tu ieņemsi un dzemdēsi Dēlu un Viņu nosauksi vārdā Jēzus. Viņš būs liels, un Viņu sauks par Visaugstā Dēlu, un Kungs Dievs Viņam dos Viņa tēva Dāvida troni. Un Viņš valdīs pār Jēkaba namu mūžīgi, un Viņa valstībai nebūs gala.”
Tad Marija sacīja eņģelim: “Kā tas notiks, jo es taču vīra nepazīstu?” Un eņģelis, viņai atbildot, sacīja: “Svētais Gars nāks pār tevi, un Visaugstā spēks tevi apēnos. Tāpēc arī Svētais, kas piedzims, tiks saukts par Dieva Dēlu. Lūk, Elizabete, tava radiniece, vēl savā vecumā ir ieņēmusi dēlu, un šis ir sestais mēnesis tai, kuru sauc par neauglīgu, jo Dievam nekas nav neiespējams.”
Tad Marija sacīja: “Redzi, es esmu Kunga kalpone, lai man notiek pēc tava vārda!” Un eņģelis no viņas aizgāja. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

8.decembrī Katoliskā Baznīca svin Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas svētkus. Dogma par Marijas Bezvainīgo Ieņemšanu tika pasludināta 1854.gadā: "Svētlaimīgā Jaunava Marija kopš paša pirmā savas ieņemšanas brīža, pateicoties īpašai visvarenā Dieva žēlastībai un labvēlībai, cilvēces Pestītāja Jēzus Kristus dēļ ir tikusi pasargāta no jebkāda pirmgrēka traipa." Arī vēlākie notikumi mazā Francijas ciematiņā Lurdā apstiprināja šī svarīgā fakta patiesumu.

Bet kāpēc mums ir jāsvin šie lielie svētki un ko tie nozīmē?


Vispirms jāsaka, ka šie ir Jaunavas Marijas svētki, bet cieši saistīti ar Jēzu Kristu. Jēzus Kristus – patiess Dievs un patiess Cilvēks, nāca šajā pasaulē Jaunavas Marijas miesās. Bet lai Viņš, kurš ir Dieva Dēls un absolūti svēts varētu ienākt cilvēka - sievietes - Marijas miesās, bija svarīgi, lai šīs miesas būtu svētas un pasargātas no iedzimtā grēka traipa. Katoliskās Baznīcas katehisms uzsver: „Lai Marija kļūtu par Pestītāja Māti, Dievs viņai piešķīra dāvanas, kas piemērotas viņas tik cildenajam uzdevumam. Pasludināšanas brīdī eņģelis Gabriēls sveicina viņu kā "žēlastības pilno". Patiešām, lai Marija varētu ticībā brīvi piekrist pasludinātajam aicinājumam, bija nepieciešams, lai viņu pilnībā vadītu Dieva žēlastība.” (KBK 490) Kā zinām, pēc Ādama un Ievas pārkāpuma visi cilvēki ir iedzimtā grēka skarti. Kristības sakramentā mēs tiekam atbrīvoti no šī grēka. Bet Jaunava Marija nevarēja saņemt kristības sakramentu, jo kristības devējs - Jēzus vēl tikai nāca. Tādēļ Dievs izdarīja "korekciju" dabiskajā lietu kārtībā un tajā brīdī, kad Marija ienāca Annas (Jaunavas Marijas mātes) miesās, Viņa, Marija jau tika atbrīvota no iedzimtā grēka un arī visas savas dzīves laikā no jebkura padarītā grēka. Tādējādi tika "aizsargāta" Jēzus dievišķība un Viņš varēja nākt tīrā, neskartā traukā - Jaunavas Marijas miesās. Svinot šos svētkus, mēs svinam un apbrīnojam Dievu, kuram ir tik brīnišķīgs plāns Marijas un katra mūsu dzīvē. Daudzi protestanti nesaprot katoļu un, savā veidā, arī pareizticīgo teoloģijas stingro nostāju, attiecībā uz Jaunavas Marijas lomu Dieva plānā. Caur Jaunavas Marijas godināšanu, mēs uzsveram gan Jēzus dievišķību gan cilvēcību un „uzturam šīs proporcijas” pareizā līmenī. Tiklīdz kā tiek noliegta Jaunavas Marijas loma pestīšanas plānā, tā momentāli sākas visa cilvēciskā noliegšana kristīgajā ticībā. Marijas godināšana nemazina Kristus unikālo starpniecību. Tieši otrādi - to uzsver, nostiprina un norāda, ka Kristū ir klātesoša pilnīga cilvēcība un pilnīga dievišķība. Katehisms uzsver, ka „šo "absolūti unikālā svētuma" spožumu, ar kuru viņa tikusi bagātināta kopš pirmā savas ieņemšanas brīža, visā pilnībā viņa saņem no Kristus: viņa ir atpirkta izcilā veidā sava Dēla nopelnu dēļ. Viņai, vairāk nekā jebkurai citai radītajai personai, Tēvs "Kristū ir devis ikvienu garīgo svētību debesu lietās" ( Ef 1, 3). Dievs "izredzējis" Mariju "pirms pasaules radīšanas", lai viņa "mīlestībā" būtu svēta un nevainojama "Viņa priekšā" ( Ef 1, 4).” (KBK 492)

Baznīca 8.decembri ir pasludinājusi par lieliem svētkiem, un ticīgajiem ir obligāti jāpiedalās šajos svētkos kā svētdienā. Ja darba vai citu apstākļu dēļ tas nav iespējams, tad vismaz vakarā mēģināt aiziet uz svēto Misi.

svētdiena, 2016. gada 4. decembris

Sprediķis II adventa svētdienā (Vatikāna radio)

4.decembrī Antona draudzē uzstājās
mūziķis Goran Gora
(Jānis Holšteins-Upmanis)
Lai ir slavēts Jēzus Kristus!
Dārgie Vatikāna radio klausītāji. Šodien svinam II adventa svētdienu, kurā sv. Jānis Kristītājs aicina mūs uz atgriešanos. Viņš sauc: „“Atgriezieties no grēkiem, jo Debesu valstība ir tuvu!” Varam teikt, ka arī Latvijā ir noslēdzies 50 gadus ilgais „advents” un 10.decembrī būsim sagaidījuši Vatikāna II koncila dokumentu oficialā latviešu valodas izdevuma atvēršanas svētkus. Kāda ir Vispārējā koncila nozīme Baznīcā. Jau no pašiem kristietības pirmsākumiem Koncils bija augstākais Baznīcas mācīšanas līdzeklis, ko mēdz saukt arī par ārkārtējo. Pavisam Baznīcā ir noticis 21 koncils, kuros parasti piedalās vairākums visas pasaules bīskapu. Lai šāds koncils varētu notikt, to ir jāsasauc pāvestam un arī tā dokumentus apstiprina pāvests. Tomēr paša koncila laikā bīskapi autonomi var izteikt savu viedokli par ticības un morāles jautājumiem un lai dokuments varētu tikt pieņemts, ir jāsaņem 2/3 koncila tēvu balsis. Vatikāna II koncilu sauc arī par Svētā Gara pavasari Baznīcā un jaunu soli pretī pasaulei, ko spēra Baznīca. Var teikt, ka Koncilā tika piedzīvota Dieva Valstības klātbūtne Baznīcā, jo caur visas pasaules bīskapiem runā Svētais Gars un ir klātesošs Kungs. Koncilā realizējās pravieša Isaja pravietojums: „Tajā dienā Jesses atvase kļūs par zīmi tautām. Viņu meklēs pagānu ciltis, un viņa atdusas vieta būs godības pilna.” Koncilā baznīca vēl vairāk atvērās uz pasuali un pasauli vairs neredzēja kā ienaidnieku, bet gan kā sadarbības partneri un vietu, kur sludināt Evaņģēliju.

Kādi bija Vatikāna II koncila galvenie „atskaites punkti”?

1. Jau pieminētā atvērtība uz pasauli;

2. Dziļas pārdomas par pašu Baznīcu. Baznīca, vairs ne tikai kā institūcija vai svēta, ekskluzīva sabiedrība, bet gan kā tā, kurā pastāv Kristus dibinātā Baznīca;

3. Sadarbība ar citām konfesijām un reliģijām – Vienīgās, Kristus dibinātās Baznīas neredzamie elementi ir atrodami arī citās konfesijās un pat reliģijās. Ir iespējams dialogs ar tām.

4. Liturģiskā atjaunotne, dievkalpojumi tautas valodā, Dieva tautas iesaistīšanās liturģijā. Apustulis Pāvils vēstulē Romiešiem raksta: „Ka jūs saderīgi vienā balsī slavētu Dievu un mūsu Kunga Jēzus Kristus Tēvu.”

5. Laju lomas apzināšanās un laju apustulāta aktivizēšana Baznīcā

6. Dievišķās Atklāsmes izpratnes padziļināšana un Svēto Rakstu, Bībeles centrālās vietas Baznīcā apzināšanās. Arī sv. apustulis Pāvils vēstulē Romiešiem raksta: „Brāļi, viss, kas agrāk ir rakstīts, ir rakstīts mūsu pamācībai, lai ar pacietību un iepriecinājumu, ko nes Raksti, mēs uzturētu cerību.”

7. Visu Baznīcas struktūru piemērošanu Evaņģēlijam un pārskatīšanu Baznīcas Tēvu un Tradīcijas gaismā. Šīsdienas Evaņģēlijā Jēzus saka: „tātad ikviens koks, kas nenes labus augļus, tiks nocirsts un iemests ugunī.”

Kādi tad bija Vatikāna II koncila augļi? Pēc Koncila strauji pieauga dažādu katolisko kustību un kopienu skaits. Var teikt, ka piepildījās sv. Jāņa Kristītāja vārdi šodienas Evanģēlijā: „Viņš jūs kristīs ar Svēto Garu un uguni.” Baznīcā uzplauka harismātiskās kopienas un aizvien vairāk katoļu sāka apzināties savu ekleziālo identitāti un piederību Baznīcai. Jā, pēc koncila sekoja dziļa krīze Baznīcā, tomēr, kā uzsver tādi teologi kā Īvs Kongārs un Karls Rāners, tad „Koncils tika sasaukts laikā, kad Baznīcai gāja labi. Tomēr tieši Koncils bija tas, kurš palīdzēja Baznīcai tikt pāri vēlākajai krīzei. Krīze būtu bijusi tapat, tika bez Koncila Baznīca zaudētu daudz vairāk.” Tādi pāvesti, kā Pāvils VI, Jānis Pāvils II, Benedikts XVI un Francisks turpināja un turpina realizēt Vatikāna II koncila idejas un reformas Baznīcas un sabiedrības dzīvē. Kā viens no redzamākajiem Koncila augļiem ir Katoliskās Baznīcas Katehisms, kas latviski tika izdots 2000.gadā. Un pat ja šķiet, ka ir pagājuši jau 50 gadi kopš koncila noslēguma, varbūt tikai tagad mēs tā pa īstam spējam novērtēt un arī dzīvē iemiesot tās idejas, ko Dievs caur Svēto Garu mums vēlas dot. Pāvests Francisks, savā dokumentā Misericordiae Vultus, atklājot Dieva Žēlsirdības ārkārtējo Jubilejas gadu, citē pāvestu Pāvilu VI, kurš par Koncilu saka tā: „Nevis nomācoša diagnoze, bet iedrošinoši līdzekļi; nevis ļaunas nojautas, bet uzticības vēstījumi izceļoja no Koncila pretī mūsdienu pasaulei; tā vērtības bija ne tikai respektētas, bet cienītas, tā centieni atbalstīti, tā vēlmes attīrītas un svētītas.”

ceturtdiena, 2016. gada 1. decembris

Rīgas evaņģelizācija!

Jau ilgāku laiku briedu uzrakstīt šo rakstu. Domāju, kā realizēt evaņģelizācijas "plānu" Rīgā, kurā koncentrējas pat puse no visiem Latvijas iedzīvotājiem? Kāda ir reālā situācija?

1. Diagnoze
Rīgā ir apmēram 13 draudzes. Tomēr jau kopš padomju laikiem pastorālā darbība Rīgā ir veidota pēc lauku draudžu parauga. Kāda tā ir? Prāvests, priesteri atrodas savā dievnamā, ir daudz svētās Mises un tautas dievbijības prakses. Visa pastorālā darbība aprobežojas ar sakramentālo aprūpi. Tas nav slikti, jo svētā Mise un citu sakramentu dalīšana ir svarīga, tomēr ar to ir daudz par maz. Katru reizi, kad tiek uzcelta jauna baznīca Rīgā, pārējos dievnamos cilvēku skaits sarūk. Kādēļ? Tādēļ, ka mēs aprūpējam tikai esošos ticīgos, nedomājot par tiem, kas uz baznīcu nenāk, vai to dara ļoti reti, vai arī izmanto Baznīcu tikai kā sakramentu pakalpojumu sniegšanas vietu.

Kāda ir Rīgas specifika? 
Atšķirībā no laukiem un mazpilsētām, Rīgā ir ļoti liela anonimitāte. Cilvēki, ja viņi pārceļas no laukiem, tad viņiem ir mazs kontakts pat ar saviem kaimiņiem un viņi pat nezina, ka piemēram, Purvciemā, Deglava ielā, ir katoļu baznīca. Daudzi domā, ka tā ir kāda sekta.

Daudzās draudzēs Rīgā nav informācijas stenda ārpusē, par aktivitātēm kas notiek draudzē. Trūkst informācijas par dievkalpojumu norisēm un citām draudzes aktivitātēm.

Rīgā nav strikti noteiktas draudžu robežas, līdz ar to cilvēki klejo no draudzes uz draudzi, vai nu sekojot priesterim, vai arī meklējot ērtāko draudzi, kur "izklausīt Svēto Misi".

Rīgas draudzēs nav sadraudzības kristiešu starpā un bieži vien jaunpienācējs jūtas tajās nepieņemts un pat atstumts. Prāvesti ir tik noslogoti un aizņemti, ka praktiski parastam "ierindas" ticīgajam nav aizsniedzami.

Ko darīt?
Katrā Rīgas draudzē ir nepieciešama draudzes padome, kurā darbojas laji un katrā draudzē ir vajadzīgas tā saucamās "diakonijas", jeb nozares, kurā laji no draudzes varētu iesaistīties. Dažās draudzēs jau šī sistēma sāk darboties, bet uzskatu, ka tā vēl jo projām nav efektīva. Piemēram, draudzes padomē varētu būt 12 cilvēki, un šai padomei būtu konsultatīvs raksturs. Šī padome palīdzētu prāvestam lēmumu pieņemšanā un katrs no tās locekļiem pārstāvētu kādu draudzes laju kalpošanas nozari - jauniešus, bērnus, ģimenes, pensionārus, karitatīvo jomu, slimniekus, u.t.t.

Ir svarīgi, lai draudzes locekļi labāk viens otru pazītu un atbalstītu. Ļoti svarīgas ir lūgšanu grupas, jeb mājas kopienas, kurās draudzes locekļi varētu tikties nedēļas vidū un šaurā lokā pārspriest kādu Bībeles tekstu, dalīties, slavēt un aizlūgt. Forma varētu būt dažāda, bet mājas grupas atbildīgais tiek prāvesta apstiprināts un regulāri tiekas ar prāvestu, lai neveidotos sava veida "sektantisms".

Pēc kristību un pirmās Komūnijas reģistra ir jāapzvana "remdenie" katoļi, aicinot viņus uz aktīvāku draudzes dzīvi. Ir jāatjauno draudzes locekļu vizitācijas. To var darīt prāvests vai arī aktīvākie draudzes locekļi.

Draudzēs ir jāveido lielāka atvērtība pret citiem cilvēkiem, turot dievnamu atvērtu, padomājot par cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, ierīkojot bērnu stūrīšus, jauniešu dievkalpojumus, u.t.t. Veidi, kā darboties ir daudz, tikai tie ir jāmēģina īstenot. Ticu, ka Rīgā iestāsies jauns evaņģelizācijas pavasaris.

Abonē "Katoļu Baznīcas Vēstnesi" un "Mieram tuvu" 2017.gadam

Ir ļoti svarīgi būt vienotībā un kopībā ar Katolisko Baznīcu Latvijā un pasaulē. Laikraksts "Katoļu Baznīcas Vēstnesis" palīdz, mūsdienu individuālistiskajā sabiedrībā nenoslēgties sevī, bet būt atvērtam visam tam, ko Dievs dara Baznīcā un pasaulē. Izmanto šo iespēju. Arī izdevums "Mieram tuvu" palīdz ikdienā būt kontaktā ar Dieva Vārdu. Abonē Latvijas Pasta nodaļās vai internetā šeit: www.pasts.lv

Abonējot laikrakstu, tu:
1. Ietaupi savu laiku, stāvot rindā pie grāmatu galda Baznīcā;
2. Tu atbalsti izdevējus, kuriem abonenti ir ļoti svarīgs stabilitātes atbalsts;
3. Tev ir iespēja regulāri "sajust vietējās un universālās Baznīcas pulsu".