ceturtdiena, 2016. gada 8. decembris

Kad īsti piedzima Jēzus Kristus!

Sākšu ar nelielu citātu no pāvesta Benedikta XVI triloģijas "Jēzus no Nācaretas" III daļas par Jēzus bērnību. (Joseph Ratzinger (Benedykt XVI). Jezus z Nazaretu. Dzieciństwo. Wydawnictwo "Znak". Kraków, 2012, 87-88.) Pāvests uzsver, ka Jēzus ir vēsturiska Persona un, fakti, kuri ir aprakstīti Evaņģēlijos atbilst vēsturiskai patiesībai. Tas nozīmē, ka mums ir skaidrs, ka Jēzus piedzima, ka Viņš piedzima Betlēmē no Jaunavas Marijas. Tomēr mums nav dati, kurā gadā un kurā datumā Viņš piedzima. Mums nav arī zināmi precīzi viņa dzīves citi datumi. Jāsaprot, ka mūs šķir vairāk kā 2000 gadu un tajā laikā nebija ne avīzes, ne interneta. Daudzām vēsturiskām personām, kuras dzimušas daudz agrākos laikos arī trūkst vēsturisku pierādījumu ne tikai viņu dzimšanas dienai, bet pat gadam.
Pirmie kristieši pirmajos gadsimtos nesvinēja Kristus Dzimšanas dienu, bet gan sāka svinēt 6.janvāri, kas bija Epifānijas, jeb Zvaigznes diena. Šajos svētkos svinēja Jēzus publisko parādīšanos tautām. Pirmajos gadsimtos vēl nebija izveidojies plašs un sazarots Baznīcas liturģiskā gada kalendārs. Kā galvenie svētki bija Pasha, jeb Kristus Augšāmcelšanās svētki, kas sakrita ar jūdu Pashu un katra svētdiena, kā "mazās Lieldienas", jeb nedēļas pirmā diena, kā nākamā pēc sabata.
Pirmais, kurš mēģināja precīzi noteikt Jēzus dzimšanas datumu bija mūks Dionīzijs Mazais (miris ap 550 gadu), kurš visdrīzāk nokļūdījās par dažiem gadiem. Vairākums vēsturnieku ir vienisprātis, ka Jēzus ir dzimis vai nu 4 vai divus gadus agrāk. Tas pamatojas uz vēsturiskiem faktiem par Romas imperatora Augusta veikto tautas skaitīšanu.

Vai kristieši melo, svinot Jēzus dzimšanu 25.decembrī? Nē, jo mūsu liturģiskais kalendārs nebalstās precīzos vēsturiskos datumos, bet gan teoloģiskajā koncepcijā un kristiešu svētku dienas kalendārā ir izvietaotas, balstoties nevis hronoloģijā, bet gan teoloģijā. Lieldienu datums katru gadu mainās, jo tas tiek piemērots mēness fāžu kalendāram, kaut Jēzus nāvi pie krusta precīzi varētu noteikt, jo tas notika Jūdu Lieldienu priekšvakarā, kas atbilst konkrētam jūdu mēnesim un mēnes fāzei. 25.decembris tika izvēlēts tādēļ, ka tā ir gada visīsākā diena un simboliski norāda uz gaismas uzvaru pār tumsu. Izejot no šī daruma, 25.martā Baznīca svin Kunga Pasludināšanas svētkus (9 mēneši pirms 25.decembra), kad eņģelis Gabriēls pasludina Jaunavai Marijai, ka Viņa kļūs par Pestītāja Māti. 8.septembrī mēs svinam Jaunavas Marijas dzimšanas dienu, bet 8.decembrī (9.mēnešus iepriekš) svinam Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas svētkus. Baznīcas liturģijā ir svarīga svētku teoloģiskais izkārtojums un tā nozīme, ne tik daudz pieturēšanās pie datumiem un gadiem. Gadsimtu gaitā arī Baznīcas liturģiskais kalendārs mainās, jo Baznīca, cauri gadsimtiem mēģina aizvien labāk izteikt Jēzus Kristus dzīves, nāves un Augšāmcelšanās noslēpumu. Baznīcas liturģija un svētki nav statisks, "muzejisks" vai "arhivārisks" relikts, bet gan dzīva Jēzus Kristus dzīves, nāves un Augšamcelšanās svinēšana. Tātad, mēs 25.decembrī svinam notikumu, ka Jēzus ir piedzimis, bet teoloģiski un liturģiski nebūtu pareizi teikt, ka Jēzus piedzima tieši 25.decembrī. Kad tieši piedzima Jēzus mums pat nav svarīgi, jo mums neinteresē precīzi kurā dienā, bet gan fakts kā tāds un tas pestīšanu nesošais labums, ko šis fakts un notikums mums ir atnesis.

1 komentārs: