Sprediķis II adventa svētdienā (Vatikāna radio)

4.decembrī Antona draudzē uzstājās
mūziķis Goran Gora
(Jānis Holšteins-Upmanis)
Lai ir slavēts Jēzus Kristus!
Dārgie Vatikāna radio klausītāji. Šodien svinam II adventa svētdienu, kurā sv. Jānis Kristītājs aicina mūs uz atgriešanos. Viņš sauc: „“Atgriezieties no grēkiem, jo Debesu valstība ir tuvu!” Varam teikt, ka arī Latvijā ir noslēdzies 50 gadus ilgais „advents” un 10.decembrī būsim sagaidījuši Vatikāna II koncila dokumentu oficialā latviešu valodas izdevuma atvēršanas svētkus. Kāda ir Vispārējā koncila nozīme Baznīcā. Jau no pašiem kristietības pirmsākumiem Koncils bija augstākais Baznīcas mācīšanas līdzeklis, ko mēdz saukt arī par ārkārtējo. Pavisam Baznīcā ir noticis 21 koncils, kuros parasti piedalās vairākums visas pasaules bīskapu. Lai šāds koncils varētu notikt, to ir jāsasauc pāvestam un arī tā dokumentus apstiprina pāvests. Tomēr paša koncila laikā bīskapi autonomi var izteikt savu viedokli par ticības un morāles jautājumiem un lai dokuments varētu tikt pieņemts, ir jāsaņem 2/3 koncila tēvu balsis. Vatikāna II koncilu sauc arī par Svētā Gara pavasari Baznīcā un jaunu soli pretī pasaulei, ko spēra Baznīca. Var teikt, ka Koncilā tika piedzīvota Dieva Valstības klātbūtne Baznīcā, jo caur visas pasaules bīskapiem runā Svētais Gars un ir klātesošs Kungs. Koncilā realizējās pravieša Isaja pravietojums: „Tajā dienā Jesses atvase kļūs par zīmi tautām. Viņu meklēs pagānu ciltis, un viņa atdusas vieta būs godības pilna.” Koncilā baznīca vēl vairāk atvērās uz pasuali un pasauli vairs neredzēja kā ienaidnieku, bet gan kā sadarbības partneri un vietu, kur sludināt Evaņģēliju.

Kādi bija Vatikāna II koncila galvenie „atskaites punkti”?

1. Jau pieminētā atvērtība uz pasauli;

2. Dziļas pārdomas par pašu Baznīcu. Baznīca, vairs ne tikai kā institūcija vai svēta, ekskluzīva sabiedrība, bet gan kā tā, kurā pastāv Kristus dibinātā Baznīca;

3. Sadarbība ar citām konfesijām un reliģijām – Vienīgās, Kristus dibinātās Baznīas neredzamie elementi ir atrodami arī citās konfesijās un pat reliģijās. Ir iespējams dialogs ar tām.

4. Liturģiskā atjaunotne, dievkalpojumi tautas valodā, Dieva tautas iesaistīšanās liturģijā. Apustulis Pāvils vēstulē Romiešiem raksta: „Ka jūs saderīgi vienā balsī slavētu Dievu un mūsu Kunga Jēzus Kristus Tēvu.”

5. Laju lomas apzināšanās un laju apustulāta aktivizēšana Baznīcā

6. Dievišķās Atklāsmes izpratnes padziļināšana un Svēto Rakstu, Bībeles centrālās vietas Baznīcā apzināšanās. Arī sv. apustulis Pāvils vēstulē Romiešiem raksta: „Brāļi, viss, kas agrāk ir rakstīts, ir rakstīts mūsu pamācībai, lai ar pacietību un iepriecinājumu, ko nes Raksti, mēs uzturētu cerību.”

7. Visu Baznīcas struktūru piemērošanu Evaņģēlijam un pārskatīšanu Baznīcas Tēvu un Tradīcijas gaismā. Šīsdienas Evaņģēlijā Jēzus saka: „tātad ikviens koks, kas nenes labus augļus, tiks nocirsts un iemests ugunī.”

Kādi tad bija Vatikāna II koncila augļi? Pēc Koncila strauji pieauga dažādu katolisko kustību un kopienu skaits. Var teikt, ka piepildījās sv. Jāņa Kristītāja vārdi šodienas Evanģēlijā: „Viņš jūs kristīs ar Svēto Garu un uguni.” Baznīcā uzplauka harismātiskās kopienas un aizvien vairāk katoļu sāka apzināties savu ekleziālo identitāti un piederību Baznīcai. Jā, pēc koncila sekoja dziļa krīze Baznīcā, tomēr, kā uzsver tādi teologi kā Īvs Kongārs un Karls Rāners, tad „Koncils tika sasaukts laikā, kad Baznīcai gāja labi. Tomēr tieši Koncils bija tas, kurš palīdzēja Baznīcai tikt pāri vēlākajai krīzei. Krīze būtu bijusi tapat, tika bez Koncila Baznīca zaudētu daudz vairāk.” Tādi pāvesti, kā Pāvils VI, Jānis Pāvils II, Benedikts XVI un Francisks turpināja un turpina realizēt Vatikāna II koncila idejas un reformas Baznīcas un sabiedrības dzīvē. Kā viens no redzamākajiem Koncila augļiem ir Katoliskās Baznīcas Katehisms, kas latviski tika izdots 2000.gadā. Un pat ja šķiet, ka ir pagājuši jau 50 gadi kopš koncila noslēguma, varbūt tikai tagad mēs tā pa īstam spējam novērtēt un arī dzīvē iemiesot tās idejas, ko Dievs caur Svēto Garu mums vēlas dot. Pāvests Francisks, savā dokumentā Misericordiae Vultus, atklājot Dieva Žēlsirdības ārkārtējo Jubilejas gadu, citē pāvestu Pāvilu VI, kurš par Koncilu saka tā: „Nevis nomācoša diagnoze, bet iedrošinoši līdzekļi; nevis ļaunas nojautas, bet uzticības vēstījumi izceļoja no Koncila pretī mūsdienu pasaulei; tā vērtības bija ne tikai respektētas, bet cienītas, tā centieni atbalstīti, tā vēlmes attīrītas un svētītas.”

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru