Rīgas Kristus Karaļa baznīca ir izgaismota

Uzreiz pēc Kristus Dzimšanas svētkiem, pateicoties Rīgas Domes atbalstam, mūsu dievnams, Meža prospektā 86, Rīgā, ir apgaismots diennakts tumšajā laikā.



Rīgas Kristus Karaļa draudzes sludinājumi 19.11

Tuvojas draudzes atlaidu dienas. Piektdien, 24.novembrī – harismātiskā slavēšana visai ģimenei. Sākums 18.00, sv. Mise 19.00. Celebrē pr. R. Rasnacis. Pēc tam visas nakts adorācija.

Sestdien, 25.novembrī sv. Mise 9.00 poļu valodā. Svin Saulkrastu prāvests Ilmārs
Kravalis. Adorācija līdz 11.00.

11.00 sv. Misi svin profesors Andris Priede. Pēc tam draudzes majā lekcija par priesteri Kazimiru Vilni

18.00 sv. Misi svin Rīgas dekāns Edgars Cakuls. Pēc tam gregoriskās mūzikas
koncerts.

Svētdien. 26.novembrī 9.00 sv. Mise poļu valodā un 11.00 arhibīskapa Zbigņeva Stankeviča vizitācija, iestiprināšana un procesija. Beigās Te Deum laudamus. Iestiprināšanas sakramenta zīmītes var saņemt pie prāvesta.

Sv. Mise 14.00 nenotiek.

Lūgums pieteikties procesijas dalībniekus pie māsām.

Nākamo svētdienu visi ziedojumi tiek vākti Rīgas Garīgā Semināra uzturēšanai.

Prāvests.

Rīgas Kristus Karaļa draudzes sludinājumi 22.10

Katru piektdienu pēc sv. Mises 18.30 adorācija līdz 21.00 un grēksūdzes iespēja.

31.oktobrī, otrdien 19.00 sākas kursi kandidātiem uz Iestiprināšanas sakramenta 
saņemšanu 26.novembrī.

Katra mēneša pēdējā sestdienā 9.00 kopīgā sv. Mise par mirušajiem

1.novembrī Visu svēto Diena. Svētās Mises 9.00, 11.00 un 18.00 (pēc Mises aizlūguma procesija). 2.novembrī mirušo piemiņas dienas. Sv. Mises 9.00, 11.00 un 18.00. 
(Pēc katras Mises aizlūguma procesija par mirušajiem)

Ir iznācis jaunais “Katoļu Kalendārs” un katoļu plānotājs. Lasīsim un atbalstīsim 
katoļu medijus un presi.

Puiši tiek aicināti pie altāra kalpot par ministrantiem.

29.oktobrī 18.00 draudzes mājā tikšanās tiem, kuri vēlas aktīvāk iesaistīties draudzes 
kalpošanas darbā.

Baznīcas priekšnamā konteiners “reliģiskai” makulatūrai.

14.00 svētā Mise latviski un krieviski. Aicinām ģimenes ar bērniem.

Prāvests.

Kas ir atlaidas?

Cilvēks saņem pirmo attaisnošanu pateicoties ticībai Jēzum Kristum un šī ticība ir darbīga ticība, resp. ticība, kas izpaužas darbos (Svētais Augustīns runā par darbiem, kas veikti “caritas” mīlestības iespaidā).

Tomēr arī attaisnotajam cilvēkam saglabājās brīvā griba, un viņš ir brīvs izvēlēties labu vai ļaunu. Iekāre, kārdinājumi, kas paši par sevi vēl nav grēks, novirza cilvēku no Dieva un ieved nāvīga grēka stāvoklī. Cilvēks pazaudē saikni ar Dievu; starp cilvēku un Dievu nostājas grēka siena. Šādā stāvoklī cilvēkam var palīdzēt tikai gandarīšanas sakraments (bikts), kurā grēcinieks nožēlo, izsūdz grēkus priesterim un izpilda uzlikto gandarījumu. Daudziem iepriekš teiktais varbūt liksies skaidri saprotams un radīsies jautājums: “Bet kādēļ gan vēl ir nepieciešamas kādas atlaidas?

Katrs grēks, ko mēs izdarām, īpaši ja tas ir nāvīgs grēks (apzinīga un brīvprātīga Dieva baušļa pārkāpšana smagā lietā) atstāj zināmas sekas mūsu dzīvē. Jebkuram grēkam ir sociāls raksturs. Piem. kāds nozog lielu naudas summu no bankas. Kad zaglis ir pieķerts un nosēdējis vajadzīgo laiku cietumā, izsūdzējis grēkus priesterim, virspusēji skatoties varētu likties, ka viss ir kārtībā? Tomēr tas, ka šis cilvēks kādreiz bija zadzis atstāj šim cilvēkam sekas uz visu dzīvi. Tās ir laicīgais sods par grēku. Katoliskās Baznīcas Katehisms (#1472) runā par grēka dubultajam sekām. Smags grēks (piem. aborts, slepkavība, laulības pārkāpšana, u.c) sarauj attiecības ar Dievu un ar tuvāko. Ja izlīgstam ar Dievu, tad jāsalīdzinās arī ar tuvāko, kam esam nodarījuši pāri. Bet smaga grēka sekas skar ne tikai vienu cilvēku, kas ir ievainots tieši, bet arī netieši visu Baznīcas kopienu. Tādēļ vajag izmantot atlaidu žēlastības, kuras piedāvā Baznīca. Ja šīs dzīves laikā nebūsim izmantojuši atlaidu žēlastības, tad laicīgais sods par grēkiem būs jāizcieš pēc nāves šķīstītavā. Kristus Baznīcai ir devis saistīšanas un atraisīšanas varu (Mt 16,19), tādēļ Baznīca var dāvāt un tā arī dāvā šī laicīgā soda dzēšanu, ja kristietis izpilda zināmus priekšnoteikumus. Baznīca izšķir pilnas un daļējas atlaidas.

Atlaidas, jeb indulgences nekādā ziņā neaizvieto gandarīšanas sakramentu, jo viņas nevar atbrīvot cilvēku no nāvīga grēka važām. Tās var tikai palīdzēt grēka atbrīvotam cilvēkam būt brīvam no grēka sekām.

Kas var saņemt pilnas atlaidas?

1.Tikai kristīts cilvēks
2. Atlaidas var veltīt par kādu mirušo cilvēku vai nu arī pats par sevi.
3. Ir nepieciešams atrasties svētdarošās žēlastības stāvoklī (bez nāvīga grēka)
4. Jāpieņem Svētā Komūnija
5. Faktiska vēlme (intencija) iegūt atlaidas
6. Nekāda piesaiste grēkam, par ikdienišķam
7. Izpildīt noteiktas ar atlaidām saistītas darbības
8. Palūgties lūgšanu pāvesta nodomā (tajās intencijās, kādas ir pāvesta sirdī)

Kādas ir ar atlaidām saistītās darbības?

1. Atlaidas, kuras var iegūt katru dienu

- Vissvētākā Sakramenta adorācija vismaz pusstundu dienā;
- Palūgties vismaz vienu Rožukroņa daļu nepārtraukti kopā ar kādu brīvi izvēlētā vietā, vai arī pašam, bet tādā gadījumā tikai Baznīcā vai kapelā. Ir nepieciešamas dievbijīgas katra noslēpuma meditācijas.
- Dievbijīga Svēto Rakstu lasīšana vismaz pusstundu dienā
- Krustaceļa dievbijīga meditācija, izmantojot Baznīcas apstiprinātas krustaceļa stacijas

2. Atlaidas, kuras var iegūt gada laikā

- Publiska himnas Veni Creator (Nāc, Svētais Gars) lūgšana Jaunajā Gadā vai Vasarsvētkos
- Himnas Tantum Ergo (Visu svēto Sakramentu) svinīga lūgšana Lielajā Ceturtdienā vai Kristus Miesas un Asins svētkos
- Svētā Krusta dievbijīga adorācija un noskūpstīšana Lielajā Piektdienā kopīgas liturģijas laikā
- Svētās Kristības solījumu atjaunošana Lieldienu Vigīlijas svētās Mises laikā vai savas kristības jubilejas dienā
- Publiska Uzupurēšanas akta lūgšana Vissvētākajai Jēzus Sirdij, Vissvētākās Jēzus Sirds svētkos
- Draudzes baznīcas apmeklēšana 2 augustā (Porciunkulas atlaidas) un Tēvs Mūsu un Es ticu lūgšana
- Kapsētas apmeklēšana laikaposmā no 1.līdz 8.novembrim un lūgšana kapsētā par mirušajiem, kaut vai tikai domās
- Publiska visas cilvēces veltīšana Kristus Karalim Kristus Karaļa svētkos
- Publiska himnas Te Deum (Dievs, mēs Tevi slavējam) lūgšana gada pēdējā dienā.

3. Apmeklēšana

- Vienas no četrām Romas staciju baziliku apmeklēšana un lūgšana Tēvs mūsu un Es ticu, saistībā ar titulārajiem svētkiem, vai arī kādos citos svētkos, bet tikai vienu reizi gadā
- Vienas no četrām Romas staciju baziliku apmeklēšana un dievbijīga piedalīšanās stacijas dievkalpojumos
- Draudzes baznīcas apmeklējums draudzes aizbildņa vai titula svētkos, dievbijīgi lūdzoties Tēvs mūsu un Es ticu
- Mazās Bazilikas (Bazilica minoris) apmeklējums ikvienā vietā pasaulē un dievbijīga Tēvs mūsu un Es ticu lūgšana (Svēto Pētera un Pāvila svētkos, Baznīcas aizbildņa, titula svētkos, Porciunkulas dienā (2.augustā) vienu reizi gada laikā pēc paša ieskatiem)

4. citas
- Dievbijīga pāvesta svētības Urbi et Orbi pieņemšana, kaut arī ar Televīzijas vai Radio starpniecību
- Piedalīšanās garīgajos vingrinājumos trīs pilnas dienas
- Nāves stundā, kad ticīgais ir atbilstoši sagatavojies. Ja nav iespējams priesterim būt tajā mirklī klāt, Baznīca dod pilnīgas atlaidas, ja cilvēkam ir pilnīga nožēla par grēkiem un ir ieteicams, lai viņš uzlūko krustā sisto Jēzus tēlu krucifiksā
- Dievbijīga piedalīšanās kādās no misiju dienām, pamācībām un svinīgajā to noslēgumā
- Pirmās svētās Komūnijas pieņemšanas dienā, svinīgu svinību laikā un arī dievbijīga piedalīšanās tādā svinību svētajā Misē
- Pirmās svētās Mises svinību svinēšanas dienā (primīcija) vai dievbijīga piedalīšanās tajā
- Priesterības jubilejā (25,50, 60), saistībā ar uzticīgu šī kalpojuma pildīšanu un visiem, kas piedalās tajā svētajā Misē
- pāvests var izsludināt atlaidas kādos īpašos gadījumos Baznīcas dzīvē

Avoti:
- Apustuliskā konstitūcija Paenitemini, 1966
- Apustuliskā konstitūcija Indulgentiarum doctrina, 1967
- Enchiridion indulgentiarum, 1968
- Normas par atlaidām, 1999.

1. un 2.novembris Rīgas Kristus Karaļa draudzē

1.novembrī
Visu svēto diena (obligātas svinības)

9.00 sv. Mise poļu valodā
11.00 sv. Mise latviešu valodā
18.00 sv. Mise latviešu valodā (pēc dievkalpojuma aizlūguma procesija)

2.novembrī
Mirušo piemiņas diena

9.00 sv. Mise poļu valodā (pēc dievkalpojuma aizlūguma procesija)
11.00 sv. Mise latviešu valodā (pēc dievkalpojuma aizlūguma procesija)

18.00 sv. Mise latviešu valodā (pēc dievkalpojuma aizlūguma procesija)

Rīgas Kristus Karaļa draudzes sludinājumi 8.oktobrī

Katru piektdienu pēc sv. Mises 18.30 adorācija līdz 21.00 un grēksūdzes iespēja.

13.oktobrī pēc sv. Mises 18.30 slavēšana kopā ar Fatimas Dievmāti. Nakts adorācija, 
pierakstīties baznīcas priekšnamā. Šajā dienā arhibīskaps aicina gavēt ar maizi un ūdeni un lūgties četras rožukroņa daļas, noslēdzot Fatimas simtgadi.

31.oktobrī, otrdien 19.00 sākas kursi kandidātiem uz Iestiprināšanas sakramenta 
saņemšanu 26.novembrī.

Trešdienās sv. Jāzepa vīru tikšanās, pirmdienās “Marta un Marija” – sievietēm. Ir 
sākusies jauniešu aktivitāte.

Ir iznācis jaunais “Katoļu Kalendārs” un katoļu plānotājs. Lasīsim un atbalstīsim 
katoļu medijus un presi.

Puiši tiek aicināti pie altāra kalpot par ministrantiem.

Paldies visiem, kuri ziedo draudzes remontdarbiem. Turpinās darbs pie draudzes ēku 
siltināšanas.

Baznīcas priekšnamā konteiners “reliģiskai” makulatūrai.

14.00 svētā Mise latviski un krieviski. Aicinām ģimenes ar bērniem.
Prāvests.

Rīgas Kristus Karaļa draudzes sludinājumi 17.septembrī

Svētdienas skola bērniem un pieaugušajiem sāksies 1.oktobrī plkst. 15.00.

29.septembrī notiks harismātiskais slavēšanas vakars. Svētā Mise 19.00

30.septembrī 18.30 būs sv. Terēzes no Bērna Jēzus godam svinēta svētā Mise un pēc 
tam teoloģes Baibas Brūderes lekcija. Aicināti visi.

1.oktobrī mūsu draudzē būs ražas svētki. Lūdzu atnest produktus un nodot tos māsām, 
lai izdekorētu altāri.

Lasiet un abonējiet katolisko presi un grāmatas – “Katoļu Baznīcas Vēstnesi” un 
“Mieram tuvu”, kā arī atbalstiet “Radio Marija Latvija”.

Puiši tiek aicināti pie altāra kalpot par ministrantiem.

Paldies visiem, kuri ziedo draudzes remontdarbiem. Turpinās darbs pie draudzes ēku 
siltināšanas.

Prāvests.

Izrādes "Klūgu mūks" recenzija

Vakar bija iespēja noskatīties izcilo Indras Rogas iestudējumu "Klūgu mūks" Latvijas Nacionālajā teātrī, kurš tika veidots pēc izcili monumentālā Ingas Ābeles romāna "Klūgu mūks" motīviem. Pirms ilgāka laika bija iespēja izlasīt pašu grāmatu, tādēļ ar zināmu interesi un ziņkāri devos uz izrādi, lai novērtētu, salīdzinātu un secinātu.

Izrāde ilga gandrīz 4 stundas un tajā piedalījās gandrīz viss Latvijas Nacionālā teātra kolektīvs. Izrāde gandrīz visās niansēs seko Ingas Ābeles darba sižeta līnijām, kas arī raisīja pārsteigumu, jo biju gaidījis vairāk pašas režisores interpretācijas un pienesumu. Jāsaka ka pats Ingas Ābeles darbs ir variācija par tēmu - garīdznieks, valstvīrs un personība Francis Trasuns. Biju gaidījis Indras Rogas variāciju par tēmu vai nu Francis Trasuns vai Ingas Ābeles "Klūgu mūks". Pēc izrādes noskatīšanās bija sajūta, ka dažām tēmām tika pavirši paskriets garām.

Teātra direktors Ojārs Rubenis pirmizrādes sākumā pieteica, ka izrāde būs par Latvijas valsts atjaunošanu, jo izrāde ievada Latvijas simtgades svinības, tomēr izrādē šīs tēmas apskate izpalika. Tai pavirši tika ātri paskriets garām. Tas netika pienācīgi aplūkots arī Ingas Ābeles romānā. Izrādē gaidīju, ka režisore vairāk aplūkos tieši šo tēmu, jo priestera Trasuna devums Latvijai bija nevis attiecības vai "neattiecības" ar sievietēm vai viņa problēmas ar tā laika katoļu garīdzniecību, bet gan cīņa un darība Latgales kongresā un Saeimā. Bija par maz frāzes "Mani kungi...".

Var uzslavēt izcilo aktieru spēli un izcilo režiju. Ļoti izdevies bija paņēmiens ar sievieti, kura visu izrādes laiku klausās un vēro izrādi uz skatuves. Bija sajūta, ka ar viņas starpniecību arī mēs visi skatītāji esam tur, pie aktieriem. Tas satuvināja. Tomēr izrādē tika mēģināts attīstīt tās daudzās sižeta līnijas, kuras risināja Inga Ābele savā romānā, un izrādē tas bija par garu un par daudz, tādējādi kļuva smagnēji. Franča brāļa Jezupa sižeta līnija kļuva pavisam blāva un tā līdz galam arī nenolasāma. Bet no otras puses var saprast arī režisori, jo romānā šīs abas līnijas ir cieši sasaistītas.

Noslēgumā vēl mazliet par ekskomunikāciju. Būtu labi, ja izrāde beigtos nevis ar ekskomunikāciju, bet gan ar dzimstošu Latvijas valsti un ar vēsti, ka Baznīca pēc komunistu vajāšanām un neatkarības atjaunošanu ekskomunikāciju ir atcēlusi un Franci reabilitējusi. Bet šī vēsts neparādās ne Ingas Ābeles romānā, ne arī ir klātesoša šajā izrādē. Bet tā visumā izrāde ir ļoti izcila un paldies gan Ingai Ābelei, gan Indrai Rogai un aktieru kolektīvam par lielo ieguldīto darbu.

Ražas svētki Rīgas Kristus Karaļa draudzē 1.oktobrī

Ražas svētku altāris Rīgas sv. Jēkaba katedrālē 2011.gadā

1.oktobrī - Ražas svētki

Svētdien, 1.oktobrī pateiksimies Dievam par savākto ražu. Lūgums līdz 30.septembrim uz dievnamu atnest dažādas lauku veltes un nodot klostermāsām, lai ar šīm lauku veltēm izdekorētu altāri. Pēc tam visi sanestie produkti tiks ziedoti Rīgas Garīgajam Semināram, gan klostermāsām.

Katehisma studijas Radio Marija Latvija ēterā!

Sākot ar septembri, katru otrdienu 17.00 ar atkārtojumu svētdienās 23.00 būs dzirdami katehisma studiju ieraksti. Septembrī būšu viens pats studijā, bet sākot ar oktobri var pieteikties cilvēki, kuri vēlētos piedalīties šajās studijās kā klausītāji un jautājumu "uzdevēji" :)

Tiekamies

Rīgas Kristus Karaļa draudzes sludinājumi 20.08

Svētdienas skola bērniem un pieaugušajiem sāksies 1.oktobrī plkst. 15.00.

Svētība skolēniem, studentiem un skolotājiem uzsākot jauno mācību gadu 3.septembrī pēc galvenās svētās Mises 11.00.

Lasiet un abonējiet katolisko presi un grāmatas – “Katoļu Baznīcas Vēstnesi” un “Mieram tuvu”, kā arī “Radio Marija Latvija”.

10.septembrī plkst. 15.00 kapusvētki Vecmīlgrāvja kapos.

31.augustā plkst.18.30 draudzes namā notiks draudzes lūgšanu grupas tikšanās.

Katru trešdienu plkst. 19.00 draudzes namā notiek sv. Jāzepa vīru tikšanās. Aicināti visi.


Prāvests.

15.augusta sprediķis (www.mieramtuvu.lv)

Augusta briedīgā gaismā
parādies debesu plaismā
tautai, kas mūžīgi Taisno
nākusi pagodināt!
Svētībai paceltā roka,
lai mūsu likteņus loka,
mūžam uz labu lai loka,
brīnišķā Aglonas Māt!

(Broņislava Martuževa)

Šogad Rīgas Garīgā Semināra pasniedzējiem un audzēkņiem bija iespēja piedalīties brīnišķīgā koncertizrādē “Rakstiem un skaņai”, kas bija veltīts katram no Latvijas novadiem, šoreiz Latgales novadam un saucās “Latgales gredzens”. Koncerta idejas autors bija Sigvards Kļava un izpildīja Latvijas radio koris, citi mākslinieki un Latgales priesteri. Šajā uzvedumā tika parādīta Latgales novada daudzkrāsainība un īpaši spēcīgi tika parādīta ticības loma latgaliešu ikdienā, kas nav atrauta no reālās dzīves. Mūsu katoļticība ir ļoti “cilvēciska” un reizē arī ļoti “dievišķa” ticība. Jaunava Marija, kuras Debesīs unņemšanas svētkus šodien svinam, mums palīdz saglabāt šo līdzsvaru starp dievišķību un cilvēcību, starp laicīgo un garīgo. Šis aspekts ir ļoti svarīgs un to arī varam “nolasīt” Broņislavas Martuževas dzejolī “Piedod mums, Dievmāte, piedod”, kas vēlāk tapa par vienu no spēcīgākajām garīgajām himnām Romas Katoliskajā Baznīcā Latvijā.

Varam uzdot jautājumu – kādēļ mums ir tā jāgodina Dievmāte, īpaši Latvijā, kur ir tik spēcīgas protestantisma tradīcijas un tieši šogad, kad tie pieminēta reformācijas 500 gadskārta? Kādēļ Latvijā 15.augusta svētki Aglonā pārspīlēti un nepareizi tiek saukti par lielākajiem katoļticīgo svētkiem Latvijā? Kāpēc ir tik svarīgi uzsvērt, ka Jaunava Marija ar miesu un dvēseli ir uzņemta debesīs? Mēģināsim šajās īsajā pārdomās atbildēt uz šiem un citiem jautājumiem, kurus mums liek uzdot arī šo svētku lasījumi.

Kā atrisināt 15.augusta problēmu?

Tieši šogad, kad Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētki iekrīt darbadienās, atkal saasinās jautājums par brīvdienas nepieciešamību katoļticīgajiem, lai viņi varētu ierasties uz šiem svētkiem un "civilizēti" to nosvinēt. Ir daudzas pašvaldības un uzņēmēji Latgalē, kas uz savas brīvprātības principa dod saviem darbiniekiem brīvdienas, lai viņi varētu nosvinēt šos svētkus.Tomēr tas nerisina šo problēmu pēc būtības.

Kāds būtu risinājums? Kādi priekšlikumi?

Jau vairākus gadus redzu, ka gan liturģiski, gan praktiski nav nekādas jēgas no brīvdienas, t.s. otrajos Ziemassvētkos vai otrajās Lieldienās. Ņemot vērā, ka otrās Lieldienas veido garākas brīvdienas, kas daudziem ir svarīgas, tad būtu priekšlikums otros Ziemassvētkus reducēt uz darba dienu un šo vienu brīvdienu piedāvāt ikvienam darbiniekam kā iespēju gada laikā izmantot pēc saviem ieskatiem. Ja viņš ir katolis, viņš pieprasa darba devējam 15.augustu kā brīvdienu, ja preizticīgais, tad pareizticīgo Ziemassvētkus - 7.janvāri. Ja citas ticības piekritējs, tad kādu savai konfesijai vai reliģijai svarīgu dienu. Ja neticīgs cilvēks, tad, piemēram savu dzimšanas dienu vai kādu citu svarīga pasākuma dienu.

Ja Latvijas likumdevēji izšķirtos par šādu soli, tas norādītu uz šīs valsts tiesiskumu un spēju respektēt katra tās pilsoņa un iedzīvotāja tiesības uz savas reliģijas vai pārliecības praktizēšanas iespēju.

Padomāsim par to!

V. J. Marijas dogmas pasludināšana 1950.gadā - vēsturiski kadri

Vēsturiski kadri. 1950. gada 15.augusts, Roma, Vatikāns, svētā Pētera laukums un Dogmas par Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanu pasludināšana



(NOTICE: This film is owned by British Pathé, and it has been uploaded here for EDUCATIONAL purposes only. No copyright infringement intended.)

Aicinām uz gregoriskās mūzikas koncertu!


Rīgas Kristus Karaļa draudzes sludinājumi - 13.augusts

1. Svētdienas skola bērniem un pieaugušajiem sāksies 1.oktobrī plkst. 15.00.

2. Svētība skolēniem, studentiem un skolotājiem uzākot jauno mācību gadu 3.septembrī pēc galvenās svētās Mises 11.00.

3. Autobuss uz Aglonu. Izbrauc 14.augustā 8.00. Atgriežas 15.augustā ap 20.00. Sīkāka informācija pie ziņojuma dēļa.

4. Svētās Mises 14.augustā 9.00 poļu val., 11.00 latviski. 15.augustā 9.00 poļu val., 11.00 un 18.00 latviski.

5. Lasiet un abonējiet katolisko presi un grāmatas – “Katoļu Baznīcas Vēstnesi” un “Mieram tuvu”, kā arī atbalstiet "Radio Marija Latvija".

6. 20.augustā plkst. 15.00 kapusvētki Jaunciema kapos.

7. 17.augustā 9.00 uzņemšana Rīgas Garīgajā Seminārā.

Prāvests.

Draudzes sludinājumi Rīgas Kristus Karaļa draudzē - 6.08.2017

1. Svētdienas skola bērniem un pieaugušajiem sāksies 1.oktobrī plkst. 15.00.

2. Svētceļnieki uz Aglonu no Ludzas iziet 8.augustā. Lūdzam jūsu lūgšanas.

3. Autobuss uz Aglonu no Kristus Karaļa draudzes. Izbrauc 14.augustā 8.00. Atgriežas 15.augustā ap 20.00. Sīkāka informācija pa tālruni 29747107.

4. Svētās Mises 14.augustā 9.00 poļu val., 11.00 latviski. 15.augustā 9.00 poļu val., 11.00 un 18.00 latviski.

5. Lasiet un abonējiet katolisko presi un grāmatas – “Katoļu Baznīcas Vēstnesi” un “Mieram tuvu”.

6. 20.augustā plkst. 15.00 kapusvētki Jaunciema kapos.

7. 17.augustā 9.00 uzņemšana Rīgas Garīgajā Seminārā.

Prāvests.

No 1.oktobra Svētdienas skola bērniem un pieaugušajiem Rīgas Kristus Karaļa draudzē

Ikviens, kurš vēlas sagatavoties kristībām, iesvētībām (Pirmajai Svētajai Komūnijai) vai laulībām ir mīļi aicināts uz Svētdienas skolu Rīgas Kristus Karaļa draudzē! Gan pieaugušo, gan bērnu grupas tiks izveidotas pirmajā tikšanās reizē, kas notiks 1.oktobrī plkst.15.00 draudzes mājā.

Nodarbības notiks ik svētdienu plkst.15.00 līdz pat 17.decembrim, un tās vadīs klostermāsas.

Piedāvājums svētceļojumiem!

24.10.2017.- 01.11.2017.Svētceļojums uz Svēto Zemi. Brauciena cena: 895 EUR. Cenā ietilpst:aviobiļete,transports,3*viesnīcas,brokastis,vakariņas un ekskursijas. Sīkāka informācija: www.shalomisrael.lv

03.11.2017. - 11.11.2017.Svētceļojums uz Portugāli.Brauciena cena:875 EUR. Pieteikties pa tālr.:29524763 Ināra,kā arī internetā:www.shalomisrael.lv

Svētceļojums uz Romu ar priesteri Andri Priedi!


Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētku programma Aglonā, 2017.gadā

SLIMNIEKIEM VELTĪTĀ DIENA
(11.augusts – piektdiena)


07.00 – Rīta Sv.Mise
11.00 – Rožukronis
12.00 – Dienas Sv.Mise, svētība slimniekiem
15.00 - Žēlsirdības kronītis
19.00 – Vakara Sv.Mise, litānija Vissvētākās Jaunavas Marijas godam

ĢIMENĒM VELTĪTĀ DIENA
(12.augusts – sestdiena)


7.00 - Sv.Mise
11.00 - Rožukronis
12.00 – Dienas Sv.Mise, laulības solījumu atjaunošana
15.00 – Žēlsirdības kronītis
19.00 – Vakara Sv.Mise saderinātajiem, Dievmātes litānija

13.augusts – svētdiena

7.00 - Rīta Sv. Mise
11.00 - Rožukronis
12.00 - Dienas Sv. Mise
15.00 - Žēlsirdības kronītis

SVĒTĀ MEINARDA LIELIE SVĒTKI

18.30 – Vesperes
19.00 – Vakara Sv.Mise, Dievmātes litānija, procesija ar Fatimas Dievmātes statuju apkārt bazilikai
22.00 - Lūgšanu vakars
24.00 – Pusnakts Mise, adorācija bazilikā

14.augusts – pirmdiena


7.00 – Rīta Sv.Mise (bazilikā pie Dievmātes altāra)
9.00 – Dienas Sv.Mise, garīgā adopcija (bazilikā pie lielā altāra)
11.00 - Rožukronis (bazilikā pie lielā altāra)
12.00 - Dienas Sv.Mise svētceļniekiem (pie pāvesta altāra)
15.00 - Žēlsirdības kronītis
16.00 – Sv. Mise (bazilikā pie Dievmātes altāra)

VISSVĒTĀS JAUNAVAS MARIJAS DEBESĪS UZŅEMŠANAS LIELIE SVĒTKI

17.30 - Garīgā mūzika (pie bazilikas)
18.00 - Konkursa „Dziedu Dievmātei” laureātu dziedājumi (pie bazilikas)
18.30 – Vesperes
19.00 - Vakara Sv.Mise, Dievmātes litānija, euharistiskā procesija, Iestiprināšanas sakramenta piešķiršana (pie pāvesta altāra)
22.00 - Tautas Krustaceļš (sakrālajā laukumā)
24.00 - Pusnakts Sv.Mise (pie pāvesta altāra)
1.00-7.00 Vissvētākā Sakramenta adorācija bazilikā

15.augusts – otrdiena

7.00 – Rīta Sv.Mise (bazilikā pie Dievmātes altāra, latgaliski)
9.00 – Sv.Mise jaunatnei, Iestiprināšanas sakramenta piešķiršana (pie pāvesta altāra)
10.00 - Sv.Mise svešvalodā (bazilikas kriptā jeb apakšējā baznīcā)
11.00 – Rožukronis (pie pāvesta altāra)
12.00 – Svētku galvenā Sv.Mise, Dievmātes litānija, euharistiskā procesija (pie pāvesta altāra)
19.00 – Vakara Sv.Mise (pie Dievmātes altāra)

Katoliskās Baznīcas katehisms par šķīstību (izvilkumi)

Aicinājums uz šķīstību

Šķīstība nozīmē to, ka seksualitāte ir visā pilnībā integrēta personā un tādējādi ir sasniegta cilvēka kā miesīgas un garīgas būtnes iekšējā vienība. Seksualitāte, kurā izpaužas tas, ka cilvēks pieder pie ķermeniskās un bioloģiskās pasaules, kļūst personiska un patiesi cilvēciska tad, kad tā ir iekļauta vienas personas attiecībās ar otru - vīrietim un sievietei sevi dāvājot savstarpējā, pilnīgā un laikā neierobežotā atdevē.

Šķīsta persona saglabā nedalītus sevī ieliktos dzīvības un mīlestības spēkus. Šī nesadalītība nodrošina personas vienību, tā pretojas jebkādai uzvedībai, kas varētu to ievainot. Tā necieš ne divkosīgu dzīvi, ne divdomīgas runas.

Šķīstība prasa apgūt prasmi valdīt pār sevi, kas ir cilvēka brīvības audzināšana. Izvēle ir skaidra: vai nu cilvēks valda pār savām kaislībām un iemanto mieru, vai arī ļauj tām pakļaut sevi pašu verdzībā un kļūst nelaimīgs.

Ja cilvēks vēlas palikt uzticīgs saviem Kristības solījumiem un pretoties kārdināšanām, viņam jālieto pienācīgi līdzekļi : jāiepazīst sevi, jāpraktizē apstākļiem piemērota askēze, jāpilda Dieva baušļi, jāliek lietā morāliskie tikumi un jāpaliek uzticīgam lūgšanai. "Šķīstība mūs sakopo; pateicoties tai, mēs atgūstam iekšējo vienību, kuru bijām zaudējuši, sevi izkaisot."

Šķīstības tikums ir atkarīgs no kardinālā mērenības tikuma, kas tiecas pēc tā, lai pakļautu saprātam cilvēka jutekliskās kaislības un vēlmes.

Lai valdītu pār sevi, nepieciešams ilgs un neatlaidīgs darbs. Nekad to nevarēs uzskatīt par pilnīgi sasniegtu. Jebkurā vecuma posmā nepieciešams, lai cilvēks atkal no jauna tam veltītu pūles. Noteiktos dzīves periodos - sevišķi tad, kad veidojas personība, - bērnībā un pusaudža gados - var būt nepieciešama īpaša piepūle.

Šķīstība ir pakļauta attīstības likumiem. Tās attīstības gaita noris pakāpeniski, to iezīmē nepilnības un pārāk bieži - grēks. Šķīsts un tikumisks cilvēks "dienu no dienas veido sevi, vairākkārtīgi un brīvi izdarot izvēli: tā viņš iepazīst, mīl un dara morāliski labo saskaņā ar savas attīstības pakāpi". Šķīstība ir morālisks tikums. Tā ir arī Dieva dāvana, žēlastība, garīgā darba auglis. Tam, kurš ar Kristības ūdeni piedzimis jaunai dzīvei, Svētais Gars piešķir spēju sekot Kristum Viņa šķīstībā.

Mīlestība ir visu tikumu forma. Tās ietekmē šķīstība audzina personu sevis atdevei. Cilvēkam jāvalda pār sevi, lai spētu sevi dāvāt. Cilvēks, kas dzīvo šķīstu dzīvi, liecina savam tuvākajam par Dieva uzticību un maigumu. Šķīstības tikums uzplaukst draudzībā. Māceklim tā norāda, kā sekot un līdzināties Tam, kurš mūs izvēlējies par saviem draugiem, dāvājis mums sevi pilnībā un darījis mūs par savas dievišķās dabas līdzdalībniekiem. Šķīstība ir nemirstības apsolījums. Īpašā veidā šķīstība izpaužas draudzībā pret tuvāko. Draudzība, vai tā būtu starp viena un tā paša dzimuma, vai arī starp pretēja dzimuma personām, ir liels labums visiem. Tā ved pie garīgās kopības.

Nometne jauniešiem!


14. un 15.augusta svētki Rīgas Kristus Karaļa draudzē

Augusts ir vasaras pēdējais mēnesis, kas Latvijā īpaši iezīmējas ar svētceļojuma uz Aglonu laiku. Tomēr bez lielā svētceļojuma notikuma baznīcā ir arī vairākas nozīmīgu svētku dienas, kuras atzīmējam tieši augustā.

14.augustā atzīmēsim Svētā Meinarda – Latvijas aizbildņa – svētkus. Svētā Mise mūsu draudzē notiks plkst.9.00 poļu valodā un plkst.11.00 latviešu valodā.

15.augustā atzīmēsim Vissvētākās Jaunavas Marijas uzņemšanu debesīs. Svētā Mise mūsu draudzē notiks. plkst.9.00 poļu valodā, plkst.11.00 un plkst.18.00 latviešu valodā.

RGS rektora vēstule!

Augsti godājamie Latvijas bīskapi, cienījamie priesteri un diakoni, dārgā Dieva Tauta, brāļi un māsas Kristū! 

6. augustā pēc Baznīcas Liturģiskajā kalendārā svinam Kunga Pārveidošanās svētkus. Šie svētki mums atgādina par nepieciešamību pārveidot mūsu dzīvi pēc Kristus parauga. Šodien Evaņģēlija fragmentā lasām par notikumiem, kas risinājās Tabora kalnā. Dieva Tēva atklāsmei: “šis ir mans mīļais Dēls, kas man ļoti patīk – Viņu klausiet!” patiešām ir ļoti liela nozīme kristiešu dzīvē. Arī pats Dieva Dēls neslēpj no saviem mācekļiem, ka viņus gaida pazemojumu, ciešanu un krusta ceļš. Lai gan šis ceļš neizskatās pievilcīgs, tomēr tas ir vienīgais ceļš, kurš ved uz mūžīgo godību. Mācekļi savu Kungu ne vienreiz vien redzēja ticīgās jūdu tautas atstātu un nesaprastu. Tabora kalna notikumā viņi To redzēja Dievišķās godības pārveidotu. Tabora kalnā Jēzus ir Uzvarētājs, Viņš triumfē pār nāvi, Viņš uzvar ļaunuma, ciešanu un nāves varu. Pārveidošanās Tabora kalnā atver mācekļiem acis, un viņi pārliecinās, ka Jēzus patiešām ir patiess Dieva Dēls, kurā piepildās Vecās Derības pravietojumi. 

Mācekļi, Pārveidošanās noslēpumā atpazīstot Debesu Valstības varenību, ieticēja, ka arī viņu dzīvē šī Valstība ir iespējama. Baznīca apzinās, ka viņa dodas pretī tai pašai godībai, ar kādu aptverts ir tās Galva Jēzus Kristus. Vienlaicīgi Baznīca saviem ticīgajiem atgādina, ka, pirms ņemt dalību Kristus Valstības godībā, ir jābūt Viņa Krusta līdzdalībniekam. Ar Kristus Pārveidošanās svētkiem Māte Baznīca saviem bērniem māca saskatīt jēgu visam, ko tie pārdzīvo šīs zemes svētceļojuma laikā: :Kas grib man sekot, lai aizliedz pat sevi, ņem savu krustu un seko man” (Mt 16, 24). 

Kunga Pārveidošanās notikums ir aicinājums mums visiem uz nemitīgu iekšēju pārveidošanos un līdzināšanos Jēzum Kristum, lai mēs Viņa godības spožumā varētu dot patiesas kristīgās dzīves liecību. Šīs pārmaiņas mūsu dzīvē nav iespējamas bez dedzīgām un sistemātiskām lūgšanām, kuras mūs ieved Dieva pasaulē un māca raudzīties uz ikdienas grūtībām un krustu caur mūžības prizmu. Kunga Jēzus Kristus pārveidošanās mums atklāj, ka Dieva gribas atpazīšanai savā dzīvē ir nepieciešama saruna ar Dievu, ir nepieciešams ieklausīties Dievā, lai spētu atklāt, kas ir Kungs Jēzus Kristus un kas ir Viņa Upuris. Mācekļi Tabora kalnā dzirdēja atskanam Dieva balsi: “Lūk mans Dēls, Viņu klausiet!” Tas dos viņiem spēku izturēt labajā līdz galam arī kritiskākajā dzīves brīdī, kad viņu dzīvē ienāks pārbaudījumi un krusts. 

Tāpēc šodien vēlos pateikties Jums visiem par Jūsu ticību, lūgšanām, upuriem un mīlestību, bez kuras dzīve un arī formācija Rīgas Metropolijas Garīgajā seminārā nebūtu iespējama. Mūsu ikdienas pārbaudījumi un krusti ir panesami, pateicoties Jūsu lūgšanām un upuriem. Protams, arī paši cenšamies nepagurt lūgšanās un labos darbos. Šajā mācību gadā īpašā veidā lūdzāmies par jauniem aicinājumiem ikmēneša nakts adorāciju laikā. Zinu, ka daudzi no jums arī veltāt savas lūgšanas un upurus šajā nodomā. Un ar prieku varu jums teikt, ka Dievs nav atstājis mūsu kopīgās lūgšanas bez atbildes. Lai gan uzņemšana Rīgas Garīgajā Seminārā ir paredzēta 17.augustā, bet dokumentu iesniegšana notiks no 7.-10.augustam, jau tagad vairāki kandidāti gan no Rīgas, gan Jelgavas diecēzēm ir izteikuši vēlēšanos iestāties Rīgas Garīgajā Seminārā. Pirms tam ir notikušas arī individuālas pārrunas ar katru no kandidātiem. Turpinām lūgties arī šajā – uzņemšanas laikā – lai jauni cilvēki nebaidītos atbildēt Dieva aicinājumam priesteriskajā kalpojumā. Ļoti vēlētos savā pulkā redzēt kandidātus uz Semināru arī no Rēzeknes-Aglonas un Liepājas diecēzēm. Varbūt tieši jūsu iedrošināšanai Jēzus šodien Evaņģēlijā saka saviem mācekļiem: “Celieties un nebīstieties!”, lai arī jūs iedrošinātu atbildēt aicinājumam un sekot Viņam! 

Tāpat lūgšanu spēku esam piedzīvojuši, lūdzoties par Jums, labdariem, un visos jūsu nodomos celebrējot Svētās Mises. Šo praksi turpināsim arī šajā mācību gadā, katrā mēneša otrajā sestdienā Euharistijā pateicoties Dievam par gādību, kādu izjūtam no Jūsu, mīļie, puses. Pateicoties Jūsu finansiālajam un materiālajam atbalstam esam veiksmīgi aizvadījuši garo apkures sezonu un arī visi pārējie komunālie maksājumi vienmēr tika veikti laikā. Kā lai nesaka paldies Dievam par visām žēlastībām, kuras caur Jums esam saņēmuši? 

Īpašs prieks, ka arī šogad Latvijas Baznīcai esam dāvājuši gan priesteri, gan diakonu. Diakons Kristaps Oliņš tika ordinēts Liepājas katedrālē un turpinās studēt Rīgas Garīgajā seminārā. Savukārt priesteris Valters Vārpsalietis ordināciju saņēma Rīgas sv. Jēkaba katedrālē, kur arī uzsāka savu priestera kalpojumu. Lai Dievs šos jaunos un dedzīgos Dieva kalpus bagātīgi svētī! 

Bet, gaidot jauno mācību gadu, turpinām iesāktos remontus semināra telpās. Sadarbībā ar Betlēmes māju tiek veikts remonts semināra audzēkņu dzīvojamās telpās, vienlaicīgi atjaunojot arī istabiņu iekārtojumu un mēbeles, kur tas nepieciešams. Tikko esam uzsākuši un līdz septembrim ceram pabeigt remontu Semināra administrācijas telpās. Un par šo iespēju arī ir jāsaka paldies jums, mūsu Semināra labdariem. Savukārt tādām Semināra telpām kā lielie vestibili, koridori un citas koplietošanas telpas, tiek piesaistīti līdzekļi no dažādiem fondiem, par ko sīkāk pastāstīšu tad, kad šie projekti sāks īstenoties. 

Kopumā aizvadīto mācību gadu varam vērtēt kā sekmīgu, Dieva žēlastībām bagātu un ticīgās tautas mīlestības pilnu. Tas dod cerību droši raudzīties nākotnē, sagaidot jauno mācību posmu. Vēlos teikt lielu paldies Latvijas bīskapiem un visiem priesteriem par aktīvu līdzdalību Semināra dzīvē, ticīgajai tautai un visiem labdariem par Jūsu mīlestību, lūgšanām un upurgatavību. 

Jauno akadēmisko gadu uzsāksim ar izmaiņām Semināra vadībā – līdzšinējais Semināra inspektors priesteris Ilmārs Tolstovs tika nozīmēts kalpojumam Kristus Karaļa draudzē par prāvestu, līdz ar to viņa kalpojuma laiks Seminārā ir noslēdzies. Saku lielu paldies priesterim Ilmāram par apzinīgu pienākumu veikšanu Seminārā un par neatsveramu atbalstu formācijas darbā. Lai kalpojums Kristus Karaļa draudzē viņam ir Dieva žēlastību piepildīts! Īpašu paldies saku arī visiem pasniedzējiem, garīgajiem tēviem, it sevišķi tēvam Staņislavam OFMCap, Semināra darbiniekiem un strādniekiem par viņu nesavtīgo kalpojumu un ticības liecību. 

Tradicionāli augusta pirmajā svētdienā Latvijas Dievnamos tiek vākti ziedojumi Rīgas Garīgā semināra uzturēšanai. Jau tagad sakām paldies par Jūsu sirds dāsnumu un lūgšanām Semināra vajadzībās. Lai Dievs Jums atlīdzina simtkārtīgi! Paliekot vienots lūgšanā – RGS rektors t. Imants Medveckis MIC Rīgā, 2017.gadā Kunga pārveidošanās svētkos.

Sirsnīga pateicība!

Sakarā ar to, ka nesen tiku nozīmēts par Rīgas Kristus Karaļa draudzes prāvestu, vēlos sirsnīgi pateikties vispirms jau Rīgas Garīgā Semināra vadībai, audzēkņiem un visiem, kas kalpo Seminārā par jauko kopā būšanu gandrīz pusotra gada garumā. Liels paldies jums un paliksim kopīgās lūgšanās.

Paldies arī Rīgas svētā Antona draudzei, garīzniekiem un ticīgajiem, visiem, ko nācās satikt šī nepilnā gada laikā. Paldies jums un lūgsimies viens par otru. Lūdzieties arī par mani, lai Dievs dod spēku un gudrību, pazemību un mīlestību kalpot jaunajā, bīskapa nozīmētajā draudzē.

Katoļu kapusvētki Rīgas un apkārtnes kapos

16. jūlijs
15.00 Ulbrokas Meža kapos

22. jūlijs
13.00 Pleskodāles kapos

23.jūlijs
15.00 I Meža kapos

29. jūlijs
13.00 Ziepniekkalna kapos

29. jūlijs
13.00 Bolderājas kapos (Svētā Mise pie „baltā krusta”)

30. jūlijs
15.00 Sarkandaugavas kapos (Svētā Mise Kristus Karaļa baznīcas dārzā)

6.augusts
15.00 II Meža kapos

13. augusts,
14.00 Ķekavas kapos

20.augusts
15.00 Jaunciema kapos

27. augusts
14.00 Katlakalna kapos

27. augusts
15.00 Pļavnieku kapos

10.septembris
15.00 Vecmīlgrāvja kapos

Kāpēc Katoļu Baznīcā komūniju nedod zem maizes un vīna zīmēm?


Jautājums: Lai ir slavēts Jēzus Kristus! Pēc maniem novērojumiem Sv. Komūnijas laikā Latvijas Romas katoļu baznīcās pārsvarā dala maizi, nevis maizi un vīnu. Kopš kura laika tāda prakse ir ieviesta un kā no Baznīcas viedokļa tiek skaidrota maizes simbolika (kā Kristus miesa un asinis)? Vai tas ir saistīts ar konkrētu priesteru izpratni un iniciatīvu vai arī ar praktiskiem apsvērumiem? Ir zināms, ka, piemēram, austrumu rita Katoļu Baznīcās ticīgajiem Euharistijā tiek dalīta maize un vīns kopā.


Liels paldies par jautājumu. Atbildot uz jūsu jautājumu, jāsaka, ka prakse dalīt sv. Komūniju zem maizes zīmēm pastāv ne tikai Latvijā, bet visā Romas katoļu Baznīcā. Jēzus saka: “Jo mana Miesa ir patiess ēdiens, un manas Asinis ir patiess dzēriens. Kas manu Miesu bauda un manas Asinis dzer, tas paliek manī un es viņā. (Jņ 6, 56-57) Pēdējo Vakariņu mielastā Jēzus saviem mācekļiem pasniedz maizi un vīna biķeri. Pirmajos gadsimtos visi, gan garīdznieki gan laji pieņēma sv. Komūniju zem divām zīmēm. Tomēr ir samērā drošas liecības, ka jau pirmajos gadsimtos tika pasniegta sv. Komūnija zem vienas zīmes un tas tika uzskatīts par pietiekošu, lai saņemtu Euharistijas augļus. Pirmos 10 gadsimtus gan Rietumu gan austrumu Baznīcās saglabajās vispārējā prakse sv. Komūniju dot zem abām zīmēm. Viduslaikos Rietumu Baznīcā arvien vairāk nostiprinājās prakse dalīt sv. Komūniju ticīgajiem tikai zem maizes zīmēm. Komūnija zem maizes zīmēm kā disciplināra prakse Rietumu Baznīcā tika nostiprināta Tridentes koncilā (1543. – 1563). Koncils uzsvēra, ka Kristus ir visā pilnībā klātesošs ikkatrā no zīmem – gan maizes gan vīna zīmēs. Ikviens ticīgais, kas pieņem sv. Komūniju gan zem abām vai tikai zem vienas zīmes neko nezaudē no žēlastībām, kas nepieciešamas pestīšanai (DS 1729) Katoliskās Baznīcas Katehisms, 1377 numurā, citējot Tridentes koncilu uzsver: „Kristus ir visā pilnībā klātesošs katrā no zīmēm un visā pilnībā klātesošs katrā no tās daļiņām, tā ka maizes laušana nesadala Kristu.” Savukārt katehisma 1390 numurā ir teikts: „Pateicoties Kristus sakramentālajai klātbūtnei zem katras no zīmēm, Komūnija, pieņemot to tikai zem maizes zīmes, ļauj pilnībā saņemt augļus, kurus sniedz Euharistijas žēlastība. Pastorālu iemeslu dēļ šis Komūnijas pieņemšanas veids ir likumīgi ieviesies kā visierastākais latīņu ritā. "Sakramentālās zīmes ziņā pilnīgāka forma svētajai Komūnijai ir tad, kad to pieņem zem abiem zīmju veidiem. Jo tādā formā euharistiskā Mielasta zīme kļūst izteiksmīgāka."Tāda Komūnijas pieņemšanas forma ir ierasta austrumu ritos.” Šeit katehisms paskaidro, ka Komūnija zem divām zīmēm ir pilnīgaka tikai kā sakramentālās zīmēs forma, nevis tas, ka svētā Komūnija zem vienas zīmes būtu nepilnīgāka.

Vatikāna II Koncils (1962-1965) deva iespējas dažos gadījumos sv. Komūniju pasniegt ticīgajiem arī zem divam zīmēm: “Paliekot spēkā Tridentes Koncila noteiktajiem dogmatiskajiem principiem, gadījumos, kuros Apustuliskais Krēsls noteiks, bīskaps drīkst atļaut svēto Komūniju zem abām zīmēm kā diecēzes klēram un ordeņa personām tā arī lajiem, piemēram tiem, kas šajā svētajā Misē tika iesvētīti vai salika ordeņa svētsolījumus, vai jaunkristītajiem svētajā Misē pēc viņu kristībām. (Vatikāna II koncils. „Sacrosanctum Concilium”, 55.) Līdz ar to, parastā prakse Romas Katoļu Baznīcā paliek sv. Komūniju pieņemt zem maizes zīmēm, tomēr diecēzes bīskaps, viņa kompetneces robežās var atļaut īpašos gadījumos sv. Komūniju pasniegt zem divām zīmēm. Dažās draudzēs svēto Komūniju zem divām zīmēm dala arī svētdienas svētās Misēs. Romas Misāle neparedz šādu iespēju, un ir jāuzmanās no tā, ka ticīgie ar laiku var sākt uzskatīt, ka svētā Komūnija tikai tad ir pilnīga, kad tā tiek pasniegta zem divām zīmēm - maizes un vīna. Diemžēl, pēdējā laikā apmeklējot dažādas Latvijas katoļu draudzes, novēroju, ka aizvien vairāk ticīgo vidū izplatās tendence uzskatīt, ka tikai pieņemot svēto Komūniju zem divām zīmēm, tā ir pilnīga. Ceru, ka arī priesteri centīsies skaidrot ticīgajiem šos teoloģiskos un liturģiskos jautājumus, lai nerastos dažādas nekārtības draudzēs.

Pr. Ilmārs Tolstovs

Kas ir jādara, lai iestātos Rīgas Garīgajā Seminārā?

Informācija jauniešiem, kuri domā par savu aicinājumu

Aicinājums uz priesterību ir citāds nekā gaistošas ikdienišķas intereses, ar kurām jauneklis savā dzīvē sastopas ik dienas. /Pastores dabo vobis/

Jēzus, uzlūkodams viņu, iemīlēja un sacīja tam: Viena tev trūkst: ej, pārdod visu, kas tev ir, un atdod nabagiem, un tev būs manta debesīs; un nāc, seko man! (Mk 10, 21)

Rīgas Teoloģijas Institūtā uzņem katoļticīgus vīriešus, kuri, sekojot Dieva aicinājumam, vēlas kļūt par priesteriem.

Vēlams pirms uzņemšanas sarunāt individuālu tikšanos ar semināra vadības pārstāvi. Lūdzam sazināties ar Semināra inspektoru priesteri Ilmāru Tolstovu (tel. 26382126).

Lai iestātos, vajadzīgi šādi dokumenti, kas iesniedzami vai atsūtāmi pa pastu rektoram:
1. iesniegums semināra rektoram un motivācijas vēstule, kādēļ grib kļūt par priesteri (rokrakstā);
2. sīka autobiogrāfija;
3. draudzes prāvesta ieteikums - raksturojums;
4. skolas vai darbavietas raksturojums;
5. kristības un iestiprināšanas apliecības;
6. noraksts no apliecības par izglītību;
7. sertifikāti par centralizēto eksāmenu nokārtošanu
8. medicīnas izziņa par veselības stāvokli;
9. četras fotogrāfijas (3 X 4cm);
10. pases kopija

Uzņemšana 2017. gada 17. augustā:

plkst. 9.00 eseja par garīgu tēmu;
plkst. 11.00 pārrunas ar uzņemšanas komisiju.


Sīkāka informācija atrodama: www.catholic.lv/rti

Nāc skriet "Magnētā"

Atbalsti kalpošanu slimnīcās!

6.jūnijs, 2017, 16:00
„Brīvprātīgo iniciatīvas grupas ir aktīvas ne tikai pasaulē, bet arī Latvijā. Mūsu mērķis ir apmeklēt cilvēkus Latvijas onkoloģijas centrā,” uzsaukumā Rīgas Sv. Marijas Magdalēnas draudzes ticīgajiem un citiem labas gribas cilvēkiem raksta Saiva Luste. Viņas iecere ir pulcināt brīvprātīgos, kas regulāri apmeklē onkoloģijas pacientus. Šī doma viņai radās, apmeklējot savus tuviniekus slimnīcā un redzot, cik liels cilvēkam ir šoks un daudzi jautājumi, uzzinot šo diagnozi. Savukārt medicīnas personālam pienākumu ir pārāk daudz, lai apsēstos un aprunātos, lai būtu klāt šādā grūtā brīdī.

„Cilvēkam, kurš jau tā apjucis no visa notiekošā, blakus ir vajadzīgs cilvēks. Ne visiem ir tuvinieki, draugi vai paziņas. Pat tad, ja ir, nereti cilvēki ir atbraukuši no attālām pilsētām vai ciemiem un radinieki nevar atbraukt ciemos, lai atbalstītu. Ārsti ir novērojuši, ka nereti ārstēšanās procesu pusceļā pamet nevis pats slimnieks, bet gan, piemēram, dzīvesbiedrs,” stāsta S. Luste. „Es redzēju pie slimnīcas loga raudošu sievieti, viņa centās uzrunāt sanitāri, lai apstājas un uzklausa. Sanitāre, kurai vēl desmitiem darbu, piestāja, un šī sieviete viņu apķēra un sāka histēriski raudāt. Sieviete aizelsusies stāstīja, ka vīrs atsūtījis īsziņu, ka aiziet.... Jo nevarot vairs psiholoģiski izturēt sievas slimību. Šādi gadījumi nav retums, saka arī slimnīcas kapelāni. Un pamet grūtībās ne tikai laulātie laulātos, bet arī mātes bērnus, bērni vecākus. Dažādi esot.”

Saiva Luste skaidro, ka brīvprātīgie uz slimnīcu dosies reizi nedēļā, bet pirms tam būs jāiziet apmācības, kuras vadīs profesionāļi - ārsti, psihoterapeiti, kapelāni. Brīvprātīgo uzdevums būs uzklausīt, būt blakus. Šī brīvprātīgo grupa nebūs akcijveidīgs pasākums. Iniciatīvas mērķis ir izveidot spēcīgu grupu, kura aktīvi darbojas ilgtermiņā. Interesentus aicina pieteikties, zvanot pa tālruni 29607792.

Savukārt Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas kapelānu dienesta vadītāja Inese Lūse aicina atsaukties vēl vienai iniciatīvai – palīdzēt savākt līdzekļus sintezatora iegādei. Jau tagad regulāri piecas reizes mēnesī slimnīcas dažādos stacionāros notiek Svētā Mise, uz kuru aicina jaunieši no Svētā Kamila grupas. Taču, tā kā dienesta rīcībā nav instrumenta, dievkalpojumi notiek bez muzikāla pavadījuma. Šim nolūkam jau ir izdevies savākt līdzekļus, taču trūkst 300 eiro. I. Lūse aicina līdzcilvēkus atsaukties un noziedot kaut nelielu naudas summu, lai iecere pavisam drīz var īstenoties. Līdzekļus aicina pārskaitīt uz „Caritas Latvija” (reģ. Nr. 40008086191) kontu LV46HABA0551008657797 ar norādi „Slimnīcas sintezatoram”. Sīkāka informācija pa tālr. 29520532.

Pārpublicēts no www.katolis.lv / LRKB IC

Nometne jauniešiem ar īpašām vajadzībām


No 28.06 līdz 01.07 Bruknas muižā notiks pasākums bērniem ar īpašām vajadzībām. Četru dienu garumā norisināsies spēles, pastaigas, radošas aktivitātes, nodarbības un lekcijas bērniem un viņu vecākiem. Aicinām piedalīties ģimenes, kurās aug bērni ar īpašām vajadzībām. Tāpat aicinām brīvprātīgos - ikvienu cilvēku ar lielu sirdi un vēlmi pavadīt četras saulainas dienas ļoti īpaša bērna sabiedrībā, rūpīgi pieskatot un asistējot viņu visas dienas garumā. Brīvprātīgajam jābūt atbildīgam un pacietīgam, taču iepriekšēja pieredze nav nepieciešama! Jautā, raksti, piesakies: dm@nepaliecviens.lv, +371 26394426 vai facebook lapā JAUNIEŠU PASTORĀLĀ MĀJA

Vasarsvētki un Baznīca!

Ir kāds patiess stāsts. Vēl pirmās Latvijas laikā, pirms II pasaules kara vienā draudzē notika reāls “lūgšanu grāmatiņu karš”. Draudzē notika dievkalpojumi dažādās valodās un vienas valodas lūdzēju grupa bija ilgāk aizkavējusies un nākamā, nespēdama to izturēt, sāka ar lūgšanu grāmatiņām “zvetēt” palikušos no iepriekšējā dievkalpojuma. Arī mūsdienās zinu draudzes, kurās ir samērā maz cilvēku, tomēr viņi ir sašķēlušies dažādās “frakcijās”, kur katra vēlas piepildīt savas nerealizētās ambīcijas un būt par draudzes priekšniekiem u.t.t. Nabaga prāvesti, jo šādas situācijas ir liels negals un posts.
Tas atgādina situāciju pēc Bābeles torņa uzcelšanas, kad Dievs “sajauca” cilvēku valodas un viņi vairs nespēja viens otrā ieklausīties. Nebija dialoga. Tomēr jau Radīšanas sākumā Dieva Gars lidinājās virs ūdeņiem. Noslēpumainā veidā Svētais Gars, apslēpti, tomēr darbojās visā Vecās Derības laikā. Viņš darbojas visās tautās, kultūrās, reliģijās, jo Dieva Garam nav robežas. Viņš ir neirobežots sevī un pūš un dveš kur vien vēlas.

Jēzus, pēc savas augšāmcelšanās saviem mācekļiem saka: “Bet kad nāks pār jums Svētais Gars, tad jūs saņemsiet Viņa spēku; un jūs būsiet mani liecinieki Jeruzalemē un visā Jūdejā, un Samarijā, un visā zemē.” (Apd 1,8) Jēzus arī saka: „Un es jums sūtu sava Tēva apsolīto, bet jūs palieciet pilsētā (Jeruzalemē), kamēr tiksiet tērpti spēkā no augšienes!” (Lk 24,49) „Un kad es tikšu no šīs zemes pacelts, es visus vilkšu pie sevis.” (Jņ 12,32) Jau Vecajā Derībā, pravieša Joēla grāmatā tika dots apsolījums: „Un tad notiks, ka Es izliešu Savu Garu pār visu miesu un jūsu dēli un jūsu meitas pasludinās nākamas lietas, jūsu vecaji redzēs atklāsmes sapņos, bet jaunie redzēs parādības.” (Joēla 3,1)

Tomēr, jāatceras, ka Svētais Gars nedarbojas automātiski. Tāpat, kā arī mūsu pestīšana nav automātiska, arī Svētā Gara darbība nav automātiska. Jo Dieva Gars ir ļoti delikāts un smalkjūtīgs. Viņš var ienākt tikai tā cilvēka sirdī, vai kopienā vai draudzē, ja ir izpildīti zināmi nosacījumi. Kādi tie ir?

Vēlme Viņu saņemt. Atvērtība Dievam, sirds stāvoklis, ilgas pēc Dieva. Nāc, Svētais Gars!

Jābūt tīram no grēka. Dažreiz Svētais Gars jau sāk darboties cilvēkā, kurš vēl nav nokristīts vai atrodas grēkā. Tad tas notiek tādēļ, ka Dieva Gars mudina cilvēku uz atgriešanos. Tomēr, lai mūsu kalpošana, darbība būtu auglīgāka, ir nepieciešama regulāra grēksūdze, sirds šķīstīšana. 

Mīlestība un pazemība savā starpā. Mīlestība arī lielākā Svētā Gara dāvana, tomēr mīlestība ir arī bauslis, ko pieprasa Jēzus. „Tas ir mans bauslis, lai jūs cits citu mīlētu.” Dažreiz mīlestība pieprasa lūgt piedošanu, izlīgšanu, garīgu „kāju mazgāšanu”, zemošanos, atteikšanos no lepnības, skaidības ambiciozitātes, u.t.t.

Vienotība. Svētais Gars ir tas, kurš realizē vienotību, bet arī pieprasa vienotību. Jebkura šķelšanās, naids, nekārtības ir zīme, ka tā lieta nav no Svētā Gara. Paklausība garīgajām autoritātēm. Lai cik pievilcīgas būtu mūsu harismas, ārkārtējās vai parastās svētā Gara dāvanas, tomēr ja tās ir pretrunā vienotībai Baznīcā un šķeļ Baznīcu, draudzi, tad tām ne tikai nav nozīmes, bet tās vēl var būt par ieļaunojumu un kaitējumu Svētā Gara darbībai.

Pieņemt visu to, ko Kristus ir mācījis. Kas jūs klausa, tas mani klausa, saka Kristus. Akceptēt visu Baznīcas mācību. Visu ko Jēzus mums ir teicis Evaņģēlijā, ko māca Bībele un Baznīcas maģistērijs. Mīlestība pret pāvestu, arhibīskapu, prāvestu. Būt kopībā ar visu Baznīcu. Neveikt kristīgo patiesību selekciju. Tas man patīk, to es pieņemu, tas man nepatīk, to es nepieņemu.

Kad esam saņēmuši Svēto Garu, tad apjaušam, ka vieni paši nevaram izdzīvot savu ticību. Mums ir vajadzīga kopiena – Baznīca, draudze. Draudzē mēs mācamies atvērtību uz otru cilvēku, mazinās mūsu egosims un individuālisms. Draudze ir vieta dialogam, kas nemaz nav tik viegls. Bieži vien piedzīvojam, ka draudze nav ideālu cilvēku sabiedrība. Drīzāk ir tieši otrādi – redzam, ka draudzē ir cilvēki ar saviem grēkiem, nepilnībām, ambīcijām, u.t.t. Tomēr apzināmies, ka vieni paši nevaram sasniegt pestīšanu. Jā, mēs varam vienatnē lūgt Dievu un individuāli veidot personīgas attiecības. Bet draudzē mēs sinhronizējam savu individuālo Jēzus attēlu ar to Jēzus attēlu, kādu atklāj visa Baznīca, draudze.

Ir nepieciešama draudze, kurā mēs jūtamies un esam kā ģimenē. Kā tikt pāri šim cilvēciskajam faktoram? Tāpat kā cilvēks sastāv no dvēseles un miesas, no gara un matērijas, kas ir apvienots vienā ķermenī un nav nekādi atdalāms – vismaz šajā dzīvē, arī Baznīca un draudze sastāv no šādām divām būtiskām “sastāvdaļām” – institūcijas, struktūras un Gara – harismām, dāvanām. Ir sastopamas divas galējības – vai nu radikāli nošķirt šīs abas realitātes, glorificējot vienu vai otru, vai nu vispār neņemt vērā garīgo dimensiju, Baznīcā un draudzē redzot tikai institūciju, organizāciju vai firmu.

Vasarsvētkos mums ir jāapzinās, ka Svētais Gars ir tas, kurš dibina, vada un būvē Baznīcu. Bet Viņš to dara ar cilvēcisku līdzekļu palīdzību. Hierarhija, institūcija, draudze, dažādas evaņģelizācijas formas un metodes kļūst par ietvaru, par “trauku”, ar kuru palīdzību Dieva Gars darbojas. Tomēr jāuzmanās metodi, formu, institūciju likt augstāk par Svētā Gara darbību vai arī domāt, ka ar cilvēcisku līdzekļu un metožu palīdzību mēs “pievilināsim” cilvēkus vai arī mēs būsim tie galvenie. Metodes un līdzekļi ir svarīgi, tomēr tās ir tikai līdzekļi, caur kuriem darbojas Svētais Gars. Pāvests Benedikts XVI vairākkārt ir uzsvēris, runājot par Vatikāna II koncila reformām: “Nedrīkstam domāt, ka tā ir mana vai mūsu Baznīca vai draudze. Nē. Vispirms tā ir Jēzus Kristus, Viņa Baznīca. Viņš ir centrā. Viņš ir tas, pie kura mēs ejam un kurš ir galvenais Baznīcas “darbinieks un dzinējspēks”. Draudze tikai tad būs vienota, ja tā skatīsies vienā virzienā uz Jēzu Kristu, kurš ir Baznīcas un draudzes centrā. Prāvesti mainās, arī draudzes locekļi nāk un iet. Tomēr Kristus paliek. Viņš ir tas, kurš pulcina visus ap sevi. Viņš ir tas, kurš nemitīgi mājo Vissvētākajā Sakramentā Tabernākulā. Viņš ir tas, kuru mēs svinām un pielūdzam Euharistijā. Baznīca dzima Pēdējo Vakariņu mielasta laikā, Baznīca izplūda no Jēzus pārdurtā sāna pie krusta Golgātā. Jā. Būt draudzē nav viegli. Ir arī savs krusts. Bet vienmēr seko augšāmcelšanās un Vasarssvētki. Nemeklēsim draudzē savu gribu, nemēgināsim draudzi veidot pēc saviem ieskatiem, nemeklēsim draudzē tikai ideālos cilvēkus. Ļausimies Svētā Gara pārveidojošajam spēkam un ļausim, lai Viņš – Svētais Gars mūs visus apvieno ap sevi un Savā Baznīcā.

Pateicība Dievam!

Dārgie lasītāji! Vēlos no sirds pateikties jums par lūgšanām. Doktorantūras eksāmenus esmu nolicis, tagad tikai jāpabeidz rakstīt darbs un veiksmīgi jāaizstāv. Tādēļ turpināsim lūgties viens par otru. Semināristi ir devušies brīvlaikā un sākot no 16.jūnija dosies vasaras praksēs, katrs uz savu nozīmēto draudzi. Lūgsim Dievu, lai Viņš palīdz ikvienam semināristam šajās praksēs satikt Dievu un arī nest Dievu citiem cilvēkiem, kurus viņi satiks savā ceļā. Lūgsimies arī par jauniem kandidātiem uz Semināru, lai viņi nebaidās pieņemt lēmumu, iestāties Seminārā, tādējādi ļaujot Svētajam Garam atpazīt šo Dieva aicinājumu viņos.

Atgādinu, ka no 10.-15.jūlijam Subatē notiks 5 dienu garīgo pārdomu dienas tiem, kuri domā par stāšanos Seminārā. Pamudiniet arī citus, lai viņi nebaidās doties uz Subati, lai Semināra formatoru, semināristu un citu priesteru vadībā mēģinātu saprast šo priesterības ceļu.

Vienoti lūgšanās!

Informācija un lūgums!

Dārgie bloga lasītāji. Rīgas Garīgā Semināra audzēkņi kārto sesiju, lai jau pēc nedēļas dotos vasaras brīvlaikā un dotos pastorālajās praksēs. Arī man ir jākārto doktorantūras eksāmeni, tādēļ aicinu jūs īpaši lūgt Dieva svētību maniem eksāmeniem 26.maijā 9.00 un 31.maijā 14.00 Ļubļinā. Būšu ļoti pateicīgs.

Ir iespēja trīs līdzbraucējiem braukt man līdzi uz Ļubļinu un atbalstīt eksāmenu kārtošanā :). Izbraucam 30.maijā un atgriežamies 1.jūnijā. Pieteikties 26382126 (pr. Ilmārs)

Vēlos ar prieku paziņot, ka 27. maijā plkst. 16 Rīgas Sv. Jēkaba katedrālē notiks diakona Valtera Vārpsalieša ordinācijas dievkalpojums. Jaunā priestera primīcija, jeb pirmā svētā Mise notiks 3. jūnijā 11.00 Ķemeru baznīcā.

17. jūnijā plkst. 12 Liepājas Sv. Jāzepa katedrālē notiks Kristapa Oliņa iesvētīšana par diakonu.

No 10.-14.jūlijam Subatē notiks nometne puišiem no 14.gadiem, kuri domā par priesterību. Aiciniet jauniešus un lūdzieties par aicinājumiem uz priesterību.

Labā Gana svētdiena!

Kristus ir Augšāmcēlies!

Šodien Baznīca svin Labā gana svētdienu, kad visi īpašā veidā tiek aicināti lūgties par aicinājumiem uz garīgo kārtu. Tieši šodien, kad svinam šo svētdienu, Rīgas Garīgā Semināra semināristi, kopā ar konsekrētajām personām un citiem ticīgajiem ir sasnieguši Skaistkalnes Dievmātes, Latvijas Ģimeņu Karalienes Sanktuāriju uz kuru viņi devās 4 dienas no Rīgas. Šis svētceļojums tika organizēts, nodomā par jauniem aicinājumiem uz garīgo kārti un ģimenes dzīvi, kā arī lai, balstoties uz pāvesta Franciska vārdiem speciālajā vēstījumā šai dienai, “ar atjaunotu misionāro entuziasmu Kristus mācekļi izietu no svētajiem dievnama mūriem, un lai ļautu Dieva maigum pārplūst pār cilvēkiem. Baznīcai ir vajadzīgi  priesteri, kas būtu paļāvīgi un miera pilni, jo ir atklājuši īsto dārgumu, un, kas būtu nemiera dzīti, lai ar prieku dotos atklāt to visiem (sal. Mt 13,44).”

Raugoties reālistiski uz šī brīža situāciju, varam iekrist bezcerībā un pesimismā. Rīgas Garīgajā Seminārā, visos sešos kursos un Latvijas visām četrām diecēzēm kopā mācās tikai 10 audzēkņu. Vēl mazāk semināristu ir bijis tikai bargajos komunistu vajāšanu pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados. Pāvests Francisks tomēr mūs iedrošina, sakot, ka “divi Emaisas mācekļi, Krusta ieļaunojuma ievainoti, atgriežas mājās pa sakāves ceļu: viņi nes savā sirdī salauztu cerību un nerealizējušos sapni. Evaņģēlija prieka vietu viņos ieņem skumjas. Ko dara Jēzus? Viņš tos netiesā, bet iet kopā ar viņiem. Tā vietā, lai celtu vēl lielāku mūri, Viņš palīdz tiem izrauties ārā. Viņš lēnām pārveido viņu mazdūšību, liek degt viņu sirdīm un atver viņu acis, sludinot Vārdu un laužot maizi.” Mēs nevaram krist pesimismā, domājot, ka Jēzus, Labais Gans būtu mūs atstājis. Nē, nekādā zinā. Tomēr no mūsu puses ir jāseko konkrētiem darbiem un rīcībai, lai šo situāciju mainītu. Arī šeit pāvests Francisks dod mums zāles, kā to darīt: “Bez pastāvīgas kontemplatīvās lūgšanas nekad nevarēs pastāvēt ne pastorālais darbs aicinājumu jomā, ne kristīgā misija. Tāpēc ir jādzīvina kristīgā dzīve, klausoties Dieva Vārdu, un jo īpaši ir jāizkopj personīgas attiecības ar Kungu Euharistijas adorācijā, kas ir tikšanās ar Dievu īpašā “vieta””... “Es gribu sevišķi pamudināt uz šo dziļo draudzību ar Kungu, lai izlūgtu no augšienes īpaši jaunus aicinājumus uz priesterību un konsekrēto dzīvi. Dieva tautai ir vajadzīgi gani, kuri veltī savu dzīvi kalpošanai Evaņģēlijam. Tāpēc lūdzu draudžu kopienām, asociācijām un daudzām Baznīcā esošajām lūgšanu grupām: stājoties pretī mazdūšības kārdinājumam, turpiniet lūgt Kungu, lai Viņš sūtītu strādniekus savā laukā un dotu mums Evaņģēlijā iemīlējušos priesterus, kuri būtu spējīgi kļūt par tuvākajiem visiem saviem brāļiem un, tādējādi, būt par Dieva žēlsirdīgās mīlestības dzīvo zīmi.”


Lūgsimies par jauniem aicinājumiem, par esošajiem semināristiem un to, lai Dievs sūta jaunus strādniekus savā druvā.