trešdiena, 2017. gada 22. novembris

Svarīga informācija Rīgas Kristus Karaļa draudzes locekļiem!

1. Sakarā ar to, ka ilggadīgā grāmatu galda vadītāja Velentīna vecuma nespēka dēļ nespēj vairs pildīt savus pienākumus, meklējam citu grāmatu galda vadītāju;

2. Dievnama uzkopšana turpmāk notiks dežūru veidā. Meklējam dievnama uzkopšanas dežurantus;

3. Svētdien, Kristus Karaļa svētkos, sakarā ar arhibīskapa vizitāciju, svētā Mise 14.00 NENOTIKS;

4. Sakarā ar arhibīskapa vizitāciju, ziedojumi Rīgas Garīgā Semināra uzturēšanai tiks vākti Adventa 1 svētdienā, 3.decembrī.

Prāvests.

otrdiena, 2017. gada 21. novembris

40 stundu atlaidu dievkalpojumu kārtība Rīgas Kristus Karaļa draudzē

Rīgas Kristus Karaļa
Romas katoļu draudzes
Titulsvētki – 40 stundu atlaidu dievkalpojumi

Piektdiena, 24.novembris

18.00 slavēšana
19.00 svētā Mise (pr. Rihards Rasnacis)
Nakts adorācija

Sestdiena, 25.novembris

9.00 svētā Mise poļu valodā. (pr. Ilmārs Kravalis)
Vissvētākā Sakramenta adorācija
11.00 svētā Mise. (pr. Andris Priede)
Draudzes mājā pr. Andra Priedes priekšlasījums par dievnama būvētāju, priesteri Kazimiru Vilni
18.00 svētā Mise. (dekāns Edgars Cakuls)
19.00 Gregoriskās mūzikas ansambļa “Schola Cantorum Vox Iubilantis” un koklētājas Sanitas Sprūdžas koncerts baznīcā

Svētdiena, 26.novembris

8.00 Vissvētākā Sakramenta uzstādīšana adorācijai
9.00 sv. Mise poļu valodā (pr. Ilmārs Tolstovs)

11.00 Svētku galvenā Mise, iestiprināšanas sakramenta dalīšana, procesija, Te Deum un svētība ar Vissvētāko Altāra Sakramentu. (Rīgas arhibīskaps – metropolīts Zbigņevs Stankevičs)

sestdiena, 2017. gada 18. novembris

Rīgas Kristus Karaļa draudzes sludinājumi 19.11

Tuvojas draudzes atlaidu dienas. Piektdien, 24.novembrī – harismātiskā slavēšana visai ģimenei. Sākums 18.00, sv. Mise 19.00. Celebrē pr. R. Rasnacis. Pēc tam visas nakts adorācija.

Sestdien, 25.novembrī sv. Mise 9.00 poļu valodā. Svin Saulkrastu prāvests Ilmārs
Kravalis. Adorācija līdz 11.00.

11.00 sv. Misi svin profesors Andris Priede. Pēc tam draudzes majā lekcija par priesteri Kazimiru Vilni

18.00 sv. Misi svin Rīgas dekāns Edgars Cakuls. Pēc tam gregoriskās mūzikas
koncerts.

Svētdien. 26.novembrī 9.00 sv. Mise poļu valodā un 11.00 arhibīskapa Zbigņeva Stankeviča vizitācija, iestiprināšana un procesija. Beigās Te Deum laudamus. Iestiprināšanas sakramenta zīmītes var saņemt pie prāvesta.

Sv. Mise 14.00 nenotiek.

Lūgums pieteikties procesijas dalībniekus pie māsām.

Nākamo svētdienu visi ziedojumi tiek vākti Rīgas Garīgā Semināra uzturēšanai.

Prāvests.

ceturtdiena, 2017. gada 16. novembris

Katru piektdienu adorācija un grēksūdzes


ADORĀCIJA
UN GRĒKSŪDZES


Sākot ar 6.oktobri katru piektdienu Rīgas Kristus Karaļa draudzē

18.30 svētā Mise
19.00 Vissvētākā Sakramenta uzstādīšana adorācijai
Grēksūdzes iespēja
21.00 depozīcija (Vissvētākā Sakramenta noņemšana)

pirmdiena, 2017. gada 30. oktobris

Kādēļ Katoļu Baznīcā ticības avots ir ne tikai Bībele?


Dieva Atklāsme

Apustulis Pāvils 1 vēstulē Timotejam uzsver: Dievs "grib, lai visi cilvēki būtu atpestīti un nonāktu līdz patiesības pazīšanai." ( 1 Tim 2, 4) Tādēļ jau kopš neatminamiem laikiem praktiski visas pasaules tautas mēģināja, ar dažādu reliģisku aktu palīdzību nonākt kontaktā ar Dievu vai dievībām. Katoliskā Baznīca, īpaši pēc Vatikāna II koncila māca, ka nav nevienas reliģijas, kurās kaut nepilnīgā veidā nebūtu klātesoša Dieva Atklāsme. Dievs Sevi jau atklāj radīšanas brīdī un caur radību, bet turpināja un turpina Sevi atklāt caur dažādām reliģijām visā pasaulē. Tur kur ir reliģija, tur ir attiecības ar Dievu, kaut arī šajās reliģijās Dieva izdejas, vai izpratnes līmenis ir nepilnīgs un izkropļots. Jau apustulis Pāvils vēstulē Romiešiem raksta: „Kopš pasaules radīšanas Viņa neredzamās īpašības, gan Viņa mūžīgais spēks, gan Viņa dievišķība, ir skaidri saredzamas Viņa darbos... (Rom 1,20). Nav reliģijas, kurās nebūtu klātesoša dievišķa darbība, kaut nepilnīgā veidā. Dievs, noslēpumaini darbojās ikvienā cilvēkā, tautā, reliģiskā sistēmā jau kopš pasaules radīšanas, tādējādi sagatavojot savu unikālo, neatkārtojamo Atklāsmi Jēzus Kristus Personā. Tieši tādēļ Dievs izvēlējās konkrētus cilvēkus – Ābrahāmu, Īzaku, Jēkabu, Mozu, visu Izraēļa tautu, lai atklātu Sevi caur monoteisku reliģiju – jūdaismu. Dieva Atklāsme konkretizējās un realizējās vēsturē un caur vēsturi. Savu pilnību šī Atklāseme par Dievu sasniedza Jēzus Kristus – Vienpiedzimušā Dieva Dēla Personā, kurš iemiesojās, pieņemdams cilvēka veidu, kļūdams patiess Dievs un patiess Cilvēks.

2.      Jēzus Kristus un Viņa Baznīca

Reformācijas sekas un nozīme!

pirmdiena, 2017. gada 23. oktobris

Rīgas Kristus Karaļa draudzes sludinājumi 22.10

Katru piektdienu pēc sv. Mises 18.30 adorācija līdz 21.00 un grēksūdzes iespēja.

31.oktobrī, otrdien 19.00 sākas kursi kandidātiem uz Iestiprināšanas sakramenta 
saņemšanu 26.novembrī.

Katra mēneša pēdējā sestdienā 9.00 kopīgā sv. Mise par mirušajiem

1.novembrī Visu svēto Diena. Svētās Mises 9.00, 11.00 un 18.00 (pēc Mises aizlūguma procesija). 2.novembrī mirušo piemiņas dienas. Sv. Mises 9.00, 11.00 un 18.00. 
(Pēc katras Mises aizlūguma procesija par mirušajiem)

Ir iznācis jaunais “Katoļu Kalendārs” un katoļu plānotājs. Lasīsim un atbalstīsim 
katoļu medijus un presi.

Puiši tiek aicināti pie altāra kalpot par ministrantiem.

29.oktobrī 18.00 draudzes mājā tikšanās tiem, kuri vēlas aktīvāk iesaistīties draudzes 
kalpošanas darbā.

Baznīcas priekšnamā konteiners “reliģiskai” makulatūrai.

14.00 svētā Mise latviski un krieviski. Aicinām ģimenes ar bērniem.

Prāvests.

ceturtdiena, 2017. gada 19. oktobris

Visu svēto diena un lūgšanas par mirušajiem

Vai Visu svēto diena ir Helovīns?

Helovīns – Allhallows even – tulkojumā no angļu valodas nozīmē Visu Svēto dienas priekšvakars. Katoļu Baznīcā jau no pirmajiem gadsimtiem Visu svēto dienas svētki ir sākti svinēt iepriekšējās dienas vakarā, 31. oktobrī. Latīņu valodā to sauc par vigīliju jeb nomodu, nomodā palikšanu pirms svinībām. Šī tradīcija Baznīcā bija pārņemta no jūdiem. Tā to mēs redzam Ziemassvētkos, Lieldienās, pat Jāņos, jeb svētā Jāņa Kristītāja svētkos, kur saplūdušas kristīgās un pagāniskās tradīcijas, kad Jāņu ugunskuru iededzinām jau iepriekšējās dienas vakarā.

Visu Svēto dienas svētki Katoļu Baznīcā ir radušies pāvesta Gregora III laikā no 731. līdz 741. gadam. 1. novembrī pāvests iesvētīja Sv. Pētera bazilikā kapelu, ko veltīja visiem svētajiem un nolēma arī iedibināt viņiem veltītus svētku. Katoļu Baznīcā lielākajiem svētajiem ir savas īpašas svētku dienas, bet zinām, ka ir svētie, kuri netiek kanonizēti un arī parasts kristietis, kurš dzīvo svētu dzīvi, pēc nāves ir svēts. Tāpēc līdz ar Gregora IV lēmumu 843. gadā visā Katoļu Baznīcā 1. novembris ir svētki. Kāpēc tas ir tieši 1. novembris, nav zināms.

Vai iespējams, ka kristieši apzināti Visu Svēto dienu izvēlējās pagānu svētku laikā, kā to mēs redzam, piemēram, Ziemassvētkos?


Tā ir taisnība, ka laikā, kad veidojās kristietība, Baznīca paņēma pagānu kalendāru un viņu nozīmīgākajos svētkos ielika savus. Ja jau, piemēram, cilvēki pagānismā pielūdza saules dievu, tad Kristu nosauca par Sauli – Kristu kā Godības Saule. Un Ziemassvētkus ielika saules dieva svētkos.

Tomēr jāsaprot, ka laikā, kad radās kristietība un arī vēlākajos gadsimtos Katoļu Baznīca nekādi nenicināja vietējo kultūru un cienīja tās tradīcijas. Uz to pamata Baznīca veidoja savu kristīgo tradīciju. Ja kristieši būtu visu nolīdzinājuši līdz ar zemi, tad paliktu zaudētājos. Laikā, kad daudzās zemēs ienāca kristietība, pagānisms bija sevi jau izsmēlis. Romas impērijā pirmos sešus gadsimtus notika tāda viļņveidīga cīņa – vienā gadsimtā vajāja kristiešus un impērijā pasludināja pagānismu par valdošo, tad tas atkal mainījās. Domāju, kristietības pluss bija arī karitatīvā jeb sociālā kalpošana, kas cilvēkus nosvēra tai par labu. Piemēram, pirmās slimnīcas izveidojās tieši pie baznīcām.

Kas ir Svecīšu vakars, ko arī atzīmējam šajā laikā?

Uzreiz pēc Visu Svēto dienas, 2. novembrī mēs svinam Mirušo piemiņas dienu. Ja 1. novembrī mēs priecājamies par dvēselēm, kas jau ir iegājušas debesīs, tad 2. novembrī lūdzamies par tām, kas vēl ir šķīstītavā. Visā Katoliskajā Baznīcā tieši 2.novembrī notiek aizlūgumu par mirušajiem tieši kapsētās. Var teikt, ka Latvijā kapusvētkos tiek pietota tā pati 2.novembra mirušo piemiņas dienas aizlūgumu kārtība, jeb procesija par mirušajiem. Pats neesmu pētījis, bet pastāv uzskats, ka Svecīšu vakarus ieviesa padomju sistēma, lai aizstātu kapusvētkus un kristīgos mirušo piemiņas pasākumus. Padomju laikos svecīšu vakarus organizēja kultūras nami.

Kā Baznīca atzīmē Visu Svēto dienas priekšvakaru?

Šodien Katoļu Baznīcā Visu svēto dienā notiek svētā Mise, priecājoties par cilvēkiem kas izvēlējušies iet svētuma ceļu, bet senatnē vigīlija, visticamāk, nebija tikai lūgšanās baznīcā. Mūsdienās, īpaši Latvijā, arī Polijā Visu svēto diena praktiski jau tiek svinēta kā mirušo piemiņas diena. Jo visi, par ko mēs lūdzamies, kas ir šķīstītavā, tāpat nonāks debesīs un būs svēti.

Kas ir 30 dienas pēc nāves? Vai varbūt 40 dienas?


Attiecībā uz šo praksi, nav Baznīcas teoloģisku norādījumu, vismaz es neesmu dzirdējis. To ko es zinu, ir tas, ka 40 dienas pēc nāves pareizticīgās Baznīcas tradīcijā netiek nekas aiztikts kapos un tieši 40 dienā tiek novadīts aizlūguma dievkalpojums. Katoļu Baznīcā šādas tradīcijas nav, bet es parasti cilvēkiem skaidroju, ka 30 dienas varētu būt sēru laiks un būtu svarīgi 30 dienu laikā nosvinēt Svēto Misi par aizgājēja dvēseli. Bet cik cilvēku, tik tradīciju.

Atlaidas? Vai arī par mirušajiem?

Atlaidas var saņemt:

1.Tikai kristīts cilvēks;
2. Atlaidas var veltīt par kādu mirušo cilvēku vai nu arī pats par sevi;
3. Ir nepieciešams atrasties svētdarošās žēlastības stāvoklī (bez nāvīga grēka);
4. Jāpieņem Svētā Komūnija;
5. Faktiska vēlme (intencija) iegūt atlaidas;
6. Nekāda piesaiste grēkam, par ikdienišķam;
7. Izpildīt noteiktas ar atlaidām saistītas darbības;
8. Palūgties lūgšanu pāvesta nodomā (tajās intencijās, kādas ir pāvesta sirdī).

Lai kādam mirušajam palīdzētu no šķīstītavas nonākt debesīs ir nepieciešams apmeklēt kapsētu laikaposmā no 1.līdz 8.novembrim un lūgties kapsētā par mirušajiem, kaut vai tikai domās.

Kas ir atlaidas?

Cilvēks saņem pirmo attaisnošanu pateicoties ticībai Jēzum Kristum un šī ticība ir darbīga ticība, resp. ticība, kas izpaužas darbos (Svētais Augustīns runā par darbiem, kas veikti “caritas” mīlestības iespaidā).

Tomēr arī attaisnotajam cilvēkam saglabājās brīvā griba, un viņš ir brīvs izvēlēties labu vai ļaunu. Iekāre, kārdinājumi, kas paši par sevi vēl nav grēks, novirza cilvēku no Dieva un ieved nāvīga grēka stāvoklī. Cilvēks pazaudē saikni ar Dievu; starp cilvēku un Dievu nostājas grēka siena. Šādā stāvoklī cilvēkam var palīdzēt tikai gandarīšanas sakraments (bikts), kurā grēcinieks nožēlo, izsūdz grēkus priesterim un izpilda uzlikto gandarījumu. Daudziem iepriekš teiktais varbūt liksies skaidri saprotams un radīsies jautājums: “Bet kādēļ gan vēl ir nepieciešamas kādas atlaidas?

Katrs grēks, ko mēs izdarām, īpaši ja tas ir nāvīgs grēks (apzinīga un brīvprātīga Dieva baušļa pārkāpšana smagā lietā) atstāj zināmas sekas mūsu dzīvē. Jebkuram grēkam ir sociāls raksturs. Piem. kāds nozog lielu naudas summu no bankas. Kad zaglis ir pieķerts un nosēdējis vajadzīgo laiku cietumā, izsūdzējis grēkus priesterim, virspusēji skatoties varētu likties, ka viss ir kārtībā? Tomēr tas, ka šis cilvēks kādreiz bija zadzis atstāj šim cilvēkam sekas uz visu dzīvi. Tās ir laicīgais sods par grēku. Katoliskās Baznīcas Katehisms (#1472) runā par grēka dubultajam sekām. Smags grēks (piem. aborts, slepkavība, laulības pārkāpšana, u.c) sarauj attiecības ar Dievu un ar tuvāko. Ja izlīgstam ar Dievu, tad jāsalīdzinās arī ar tuvāko, kam esam nodarījuši pāri. Bet smaga grēka sekas skar ne tikai vienu cilvēku, kas ir ievainots tieši, bet arī netieši visu Baznīcas kopienu. Tādēļ vajag izmantot atlaidu žēlastības, kuras piedāvā Baznīca. Ja šīs dzīves laikā nebūsim izmantojuši atlaidu žēlastības, tad laicīgais sods par grēkiem būs jāizcieš pēc nāves šķīstītavā. Kristus Baznīcai ir devis saistīšanas un atraisīšanas varu (Mt 16,19), tādēļ Baznīca var dāvāt un tā arī dāvā šī laicīgā soda dzēšanu, ja kristietis izpilda zināmus priekšnoteikumus. Baznīca izšķir pilnas un daļējas atlaidas.

Atlaidas, jeb indulgences nekādā ziņā neaizvieto gandarīšanas sakramentu, jo viņas nevar atbrīvot cilvēku no nāvīga grēka važām. Tās var tikai palīdzēt grēka atbrīvotam cilvēkam būt brīvam no grēka sekām.

Kas var saņemt pilnas atlaidas?

1.Tikai kristīts cilvēks
2. Atlaidas var veltīt par kādu mirušo cilvēku vai nu arī pats par sevi.
3. Ir nepieciešams atrasties svētdarošās žēlastības stāvoklī (bez nāvīga grēka)
4. Jāpieņem Svētā Komūnija
5. Faktiska vēlme (intencija) iegūt atlaidas
6. Nekāda piesaiste grēkam, par ikdienišķam
7. Izpildīt noteiktas ar atlaidām saistītas darbības
8. Palūgties lūgšanu pāvesta nodomā (tajās intencijās, kādas ir pāvesta sirdī)

Kādas ir ar atlaidām saistītās darbības?

1. Atlaidas, kuras var iegūt katru dienu

- Vissvētākā Sakramenta adorācija vismaz pusstundu dienā;
- Palūgties vismaz vienu Rožukroņa daļu nepārtraukti kopā ar kādu brīvi izvēlētā vietā, vai arī pašam, bet tādā gadījumā tikai Baznīcā vai kapelā. Ir nepieciešamas dievbijīgas katra noslēpuma meditācijas.
- Dievbijīga Svēto Rakstu lasīšana vismaz pusstundu dienā
- Krustaceļa dievbijīga meditācija, izmantojot Baznīcas apstiprinātas krustaceļa stacijas

2. Atlaidas, kuras var iegūt gada laikā

- Publiska himnas Veni Creator (Nāc, Svētais Gars) lūgšana Jaunajā Gadā vai Vasarsvētkos
- Himnas Tantum Ergo (Visu svēto Sakramentu) svinīga lūgšana Lielajā Ceturtdienā vai Kristus Miesas un Asins svētkos
- Svētā Krusta dievbijīga adorācija un noskūpstīšana Lielajā Piektdienā kopīgas liturģijas laikā
- Svētās Kristības solījumu atjaunošana Lieldienu Vigīlijas svētās Mises laikā vai savas kristības jubilejas dienā
- Publiska Uzupurēšanas akta lūgšana Vissvētākajai Jēzus Sirdij, Vissvētākās Jēzus Sirds svētkos
- Draudzes baznīcas apmeklēšana 2 augustā (Porciunkulas atlaidas) un Tēvs Mūsu un Es ticu lūgšana
- Kapsētas apmeklēšana laikaposmā no 1.līdz 8.novembrim un lūgšana kapsētā par mirušajiem, kaut vai tikai domās
- Publiska visas cilvēces veltīšana Kristus Karalim Kristus Karaļa svētkos
- Publiska himnas Te Deum (Dievs, mēs Tevi slavējam) lūgšana gada pēdējā dienā.

3. Apmeklēšana

- Vienas no četrām Romas staciju baziliku apmeklēšana un lūgšana Tēvs mūsu un Es ticu, saistībā ar titulārajiem svētkiem, vai arī kādos citos svētkos, bet tikai vienu reizi gadā
- Vienas no četrām Romas staciju baziliku apmeklēšana un dievbijīga piedalīšanās stacijas dievkalpojumos
- Draudzes baznīcas apmeklējums draudzes aizbildņa vai titula svētkos, dievbijīgi lūdzoties Tēvs mūsu un Es ticu
- Mazās Bazilikas (Bazilica minoris) apmeklējums ikvienā vietā pasaulē un dievbijīga Tēvs mūsu un Es ticu lūgšana (Svēto Pētera un Pāvila svētkos, Baznīcas aizbildņa, titula svētkos, Porciunkulas dienā (2.augustā) vienu reizi gada laikā pēc paša ieskatiem)

4. citas
- Dievbijīga pāvesta svētības Urbi et Orbi pieņemšana, kaut arī ar Televīzijas vai Radio starpniecību
- Piedalīšanās garīgajos vingrinājumos trīs pilnas dienas
- Nāves stundā, kad ticīgais ir atbilstoši sagatavojies. Ja nav iespējams priesterim būt tajā mirklī klāt, Baznīca dod pilnīgas atlaidas, ja cilvēkam ir pilnīga nožēla par grēkiem un ir ieteicams, lai viņš uzlūko krustā sisto Jēzus tēlu krucifiksā
- Dievbijīga piedalīšanās kādās no misiju dienām, pamācībām un svinīgajā to noslēgumā
- Pirmās svētās Komūnijas pieņemšanas dienā, svinīgu svinību laikā un arī dievbijīga piedalīšanās tādā svinību svētajā Misē
- Pirmās svētās Mises svinību svinēšanas dienā (primīcija) vai dievbijīga piedalīšanās tajā
- Priesterības jubilejā (25,50, 60), saistībā ar uzticīgu šī kalpojuma pildīšanu un visiem, kas piedalās tajā svētajā Misē
- pāvests var izsludināt atlaidas kādos īpašos gadījumos Baznīcas dzīvē

Avoti:
- Apustuliskā konstitūcija Paenitemini, 1966
- Apustuliskā konstitūcija Indulgentiarum doctrina, 1967
- Enchiridion indulgentiarum, 1968
- Normas par atlaidām, 1999.

trešdiena, 2017. gada 18. oktobris

1. un 2.novembris Rīgas Kristus Karaļa draudzē

1.novembrī
Visu svēto diena (obligātas svinības)

9.00 sv. Mise poļu valodā
11.00 sv. Mise latviešu valodā
18.00 sv. Mise latviešu valodā (pēc dievkalpojuma aizlūguma procesija)

2.novembrī
Mirušo piemiņas diena

9.00 sv. Mise poļu valodā (pēc dievkalpojuma aizlūguma procesija)
11.00 sv. Mise latviešu valodā (pēc dievkalpojuma aizlūguma procesija)

18.00 sv. Mise latviešu valodā (pēc dievkalpojuma aizlūguma procesija)

svētdiena, 2017. gada 8. oktobris

Rīgas Kristus Karaļa draudzes sludinājumi 8.oktobrī

Katru piektdienu pēc sv. Mises 18.30 adorācija līdz 21.00 un grēksūdzes iespēja.

13.oktobrī pēc sv. Mises 18.30 slavēšana kopā ar Fatimas Dievmāti. Nakts adorācija, 
pierakstīties baznīcas priekšnamā. Šajā dienā arhibīskaps aicina gavēt ar maizi un ūdeni un lūgties četras rožukroņa daļas, noslēdzot Fatimas simtgadi.

31.oktobrī, otrdien 19.00 sākas kursi kandidātiem uz Iestiprināšanas sakramenta 
saņemšanu 26.novembrī.

Trešdienās sv. Jāzepa vīru tikšanās, pirmdienās “Marta un Marija” – sievietēm. Ir 
sākusies jauniešu aktivitāte.

Ir iznācis jaunais “Katoļu Kalendārs” un katoļu plānotājs. Lasīsim un atbalstīsim 
katoļu medijus un presi.

Puiši tiek aicināti pie altāra kalpot par ministrantiem.

Paldies visiem, kuri ziedo draudzes remontdarbiem. Turpinās darbs pie draudzes ēku 
siltināšanas.

Baznīcas priekšnamā konteiners “reliģiskai” makulatūrai.

14.00 svētā Mise latviski un krieviski. Aicinām ģimenes ar bērniem.
Prāvests.

svētdiena, 2017. gada 17. septembris

Priesterim nekad nav taisnība

Itālijas pilsētiņā Karpineto nu jau vairākus gadus franciskāņu konvents stāvēja tukšs. Pēdējo minorītu tēvu Linu priekšniecība pārcēla uz konventu Artēnā, kur drīz viņš arī mira. Baznīcā laiku pa laikam dievkalpojumus svinēja augustīniešu tēvi no kaimiņu klostera. Lai iepriecinātu par priestera trūkumu noskumušos ticīgos, kādu dienu augustīniešu tēvs Luciāns pie baznīcas durvīm piestiprināja zīmīti ar aforismiem par ilgo gadu pieredzi pastorālajā kalpošanā.

[...]

Ja prāvests sprediķo kādu minūti ilgāk - viņš ir liekvārdīgs.
Ja runā skaļā balsī - viņš bļauj.
Ja runā klusi - nevar nekā saprast.

Ja prāvestam ir laba mašīna - viņš ir šīs pasaules cilvēks - kapitālists.
Ja prāvestam nav mašīnas - tad viņš nav spējīgs piemēroties laikmeta prasībām.

Ja apmeklē ticīgos ārpus draudzes robežām - dauzās apkārt.
Ja ciemojas ticīgo ģimenēs - nekad nav mājās.
Ja prāvests vienmēr ir atrodams draudzes mājā - viņš neizrāda interesi par draudzes ticīgajiem.

Ja atgādina par ziedojumiem - domā tikai par naudu.

Ja nerīko svētkus, izbraucienus un sanāksmes - draudzē nav dzīvības.

Ja prāvests pacietīgi klausās grēksūdzes - neciešami velk garumā.
Ja ātri atlaiž no biktskrēsla - neprot uzklausīt.

sestdiena, 2017. gada 16. septembris

Rīgas Kristus Karaļa draudzes sludinājumi 17.septembrī

Svētdienas skola bērniem un pieaugušajiem sāksies 1.oktobrī plkst. 15.00.

29.septembrī notiks harismātiskais slavēšanas vakars. Svētā Mise 19.00

30.septembrī 18.30 būs sv. Terēzes no Bērna Jēzus godam svinēta svētā Mise un pēc 
tam teoloģes Baibas Brūderes lekcija. Aicināti visi.

1.oktobrī mūsu draudzē būs ražas svētki. Lūdzu atnest produktus un nodot tos māsām, 
lai izdekorētu altāri.

Lasiet un abonējiet katolisko presi un grāmatas – “Katoļu Baznīcas Vēstnesi” un 
“Mieram tuvu”, kā arī atbalstiet “Radio Marija Latvija”.

Puiši tiek aicināti pie altāra kalpot par ministrantiem.

Paldies visiem, kuri ziedo draudzes remontdarbiem. Turpinās darbs pie draudzes ēku 
siltināšanas.

Prāvests.

piektdiena, 2017. gada 15. septembris

Izrādes "Klūgu mūks" recenzija

Vakar bija iespēja noskatīties izcilo Indras Rogas iestudējumu "Klūgu mūks" Latvijas Nacionālajā teātrī, kurš tika veidots pēc izcili monumentālā Ingas Ābeles romāna "Klūgu mūks" motīviem. Pirms ilgāka laika bija iespēja izlasīt pašu grāmatu, tādēļ ar zināmu interesi un ziņkāri devos uz izrādi, lai novērtētu, salīdzinātu un secinātu.

Izrāde ilga gandrīz 4 stundas un tajā piedalījās gandrīz viss Latvijas Nacionālā teātra kolektīvs. Izrāde gandrīz visās niansēs seko Ingas Ābeles darba sižeta līnijām, kas arī raisīja pārsteigumu, jo biju gaidījis vairāk pašas režisores interpretācijas un pienesumu. Jāsaka ka pats Ingas Ābeles darbs ir variācija par tēmu - garīdznieks, valstvīrs un personība Francis Trasuns. Biju gaidījis Indras Rogas variāciju par tēmu vai nu Francis Trasuns vai Ingas Ābeles "Klūgu mūks". Pēc izrādes noskatīšanās bija sajūta, ka dažām tēmām tika pavirši paskriets garām.

Teātra direktors Ojārs Rubenis pirmizrādes sākumā pieteica, ka izrāde būs par Latvijas valsts atjaunošanu, jo izrāde ievada Latvijas simtgades svinības, tomēr izrādē šīs tēmas apskate izpalika. Tai pavirši tika ātri paskriets garām. Tas netika pienācīgi aplūkots arī Ingas Ābeles romānā. Izrādē gaidīju, ka režisore vairāk aplūkos tieši šo tēmu, jo priestera Trasuna devums Latvijai bija nevis attiecības vai "neattiecības" ar sievietēm vai viņa problēmas ar tā laika katoļu garīdzniecību, bet gan cīņa un darība Latgales kongresā un Saeimā. Bija par maz frāzes "Mani kungi...".

Var uzslavēt izcilo aktieru spēli un izcilo režiju. Ļoti izdevies bija paņēmiens ar sievieti, kura visu izrādes laiku klausās un vēro izrādi uz skatuves. Bija sajūta, ka ar viņas starpniecību arī mēs visi skatītāji esam tur, pie aktieriem. Tas satuvināja. Tomēr izrādē tika mēģināts attīstīt tās daudzās sižeta līnijas, kuras risināja Inga Ābele savā romānā, un izrādē tas bija par garu un par daudz, tādējādi kļuva smagnēji. Franča brāļa Jezupa sižeta līnija kļuva pavisam blāva un tā līdz galam arī nenolasāma. Bet no otras puses var saprast arī režisori, jo romānā šīs abas līnijas ir cieši sasaistītas.

Noslēgumā vēl mazliet par ekskomunikāciju. Būtu labi, ja izrāde beigtos nevis ar ekskomunikāciju, bet gan ar dzimstošu Latvijas valsti un ar vēsti, ka Baznīca pēc komunistu vajāšanām un neatkarības atjaunošanu ekskomunikāciju ir atcēlusi un Franci reabilitējusi. Bet šī vēsts neparādās ne Ingas Ābeles romānā, ne arī ir klātesoša šajā izrādē. Bet tā visumā izrāde ir ļoti izcila un paldies gan Ingai Ābelei, gan Indrai Rogai un aktieru kolektīvam par lielo ieguldīto darbu.

piektdiena, 2017. gada 8. septembris

Ražas svētki Rīgas Kristus Karaļa draudzē 1.oktobrī

Ražas svētku altāris Rīgas sv. Jēkaba katedrālē 2011.gadā

1.oktobrī - Ražas svētki

Svētdien, 1.oktobrī pateiksimies Dievam par savākto ražu. Lūgums līdz 30.septembrim uz dievnamu atnest dažādas lauku veltes un nodot klostermāsām, lai ar šīm lauku veltēm izdekorētu altāri. Pēc tam visi sanestie produkti tiks ziedoti Rīgas Garīgajam Semināram, gan klostermāsām.

otrdiena, 2017. gada 29. augusts

Katehisma studijas Radio Marija Latvija ēterā!

Sākot ar septembri, katru otrdienu 17.00 ar atkārtojumu svētdienās 23.00 būs dzirdami katehisma studiju ieraksti. Septembrī būšu viens pats studijā, bet sākot ar oktobri var pieteikties cilvēki, kuri vēlētos piedalīties šajās studijās kā klausītāji un jautājumu "uzdevēji" :)

Tiekamies

pirmdiena, 2017. gada 21. augusts

Rīgas Kristus Karaļa draudzes sludinājumi 20.08

Svētdienas skola bērniem un pieaugušajiem sāksies 1.oktobrī plkst. 15.00.

Svētība skolēniem, studentiem un skolotājiem uzsākot jauno mācību gadu 3.septembrī pēc galvenās svētās Mises 11.00.

Lasiet un abonējiet katolisko presi un grāmatas – “Katoļu Baznīcas Vēstnesi” un “Mieram tuvu”, kā arī “Radio Marija Latvija”.

10.septembrī plkst. 15.00 kapusvētki Vecmīlgrāvja kapos.

31.augustā plkst.18.30 draudzes namā notiks draudzes lūgšanu grupas tikšanās.

Katru trešdienu plkst. 19.00 draudzes namā notiek sv. Jāzepa vīru tikšanās. Aicināti visi.


Prāvests.

trešdiena, 2017. gada 16. augusts

Iesaisties un palīdzi!

15.augusta sprediķis (www.mieramtuvu.lv)

Augusta briedīgā gaismā
parādies debesu plaismā
tautai, kas mūžīgi Taisno
nākusi pagodināt!
Svētībai paceltā roka,
lai mūsu likteņus loka,
mūžam uz labu lai loka,
brīnišķā Aglonas Māt!

(Broņislava Martuževa)

Šogad Rīgas Garīgā Semināra pasniedzējiem un audzēkņiem bija iespēja piedalīties brīnišķīgā koncertizrādē “Rakstiem un skaņai”, kas bija veltīts katram no Latvijas novadiem, šoreiz Latgales novadam un saucās “Latgales gredzens”. Koncerta idejas autors bija Sigvards Kļava un izpildīja Latvijas radio koris, citi mākslinieki un Latgales priesteri. Šajā uzvedumā tika parādīta Latgales novada daudzkrāsainība un īpaši spēcīgi tika parādīta ticības loma latgaliešu ikdienā, kas nav atrauta no reālās dzīves. Mūsu katoļticība ir ļoti “cilvēciska” un reizē arī ļoti “dievišķa” ticība. Jaunava Marija, kuras Debesīs unņemšanas svētkus šodien svinam, mums palīdz saglabāt šo līdzsvaru starp dievišķību un cilvēcību, starp laicīgo un garīgo. Šis aspekts ir ļoti svarīgs un to arī varam “nolasīt” Broņislavas Martuževas dzejolī “Piedod mums, Dievmāte, piedod”, kas vēlāk tapa par vienu no spēcīgākajām garīgajām himnām Romas Katoliskajā Baznīcā Latvijā.

Varam uzdot jautājumu – kādēļ mums ir tā jāgodina Dievmāte, īpaši Latvijā, kur ir tik spēcīgas protestantisma tradīcijas un tieši šogad, kad tie pieminēta reformācijas 500 gadskārta? Kādēļ Latvijā 15.augusta svētki Aglonā pārspīlēti un nepareizi tiek saukti par lielākajiem katoļticīgo svētkiem Latvijā? Kāpēc ir tik svarīgi uzsvērt, ka Jaunava Marija ar miesu un dvēseli ir uzņemta debesīs? Mēģināsim šajās īsajā pārdomās atbildēt uz šiem un citiem jautājumiem, kurus mums liek uzdot arī šo svētku lasījumi.

Kā atrisināt 15.augusta problēmu?

Tieši šogad, kad Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētki iekrīt darbadienās, atkal saasinās jautājums par brīvdienas nepieciešamību katoļticīgajiem, lai viņi varētu ierasties uz šiem svētkiem un "civilizēti" to nosvinēt. Ir daudzas pašvaldības un uzņēmēji Latgalē, kas uz savas brīvprātības principa dod saviem darbiniekiem brīvdienas, lai viņi varētu nosvinēt šos svētkus.Tomēr tas nerisina šo problēmu pēc būtības.

Kāds būtu risinājums? Kādi priekšlikumi?

Jau vairākus gadus redzu, ka gan liturģiski, gan praktiski nav nekādas jēgas no brīvdienas, t.s. otrajos Ziemassvētkos vai otrajās Lieldienās. Ņemot vērā, ka otrās Lieldienas veido garākas brīvdienas, kas daudziem ir svarīgas, tad būtu priekšlikums otros Ziemassvētkus reducēt uz darba dienu un šo vienu brīvdienu piedāvāt ikvienam darbiniekam kā iespēju gada laikā izmantot pēc saviem ieskatiem. Ja viņš ir katolis, viņš pieprasa darba devējam 15.augustu kā brīvdienu, ja preizticīgais, tad pareizticīgo Ziemassvētkus - 7.janvāri. Ja citas ticības piekritējs, tad kādu savai konfesijai vai reliģijai svarīgu dienu. Ja neticīgs cilvēks, tad, piemēram savu dzimšanas dienu vai kādu citu svarīga pasākuma dienu.

Ja Latvijas likumdevēji izšķirtos par šādu soli, tas norādītu uz šīs valsts tiesiskumu un spēju respektēt katra tās pilsoņa un iedzīvotāja tiesības uz savas reliģijas vai pārliecības praktizēšanas iespēju.

Padomāsim par to!

otrdiena, 2017. gada 15. augusts

V. J. Marijas dogmas pasludināšana 1950.gadā - vēsturiski kadri

Vēsturiski kadri. 1950. gada 15.augusts, Roma, Vatikāns, svētā Pētera laukums un Dogmas par Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanu pasludināšana



(NOTICE: This film is owned by British Pathé, and it has been uploaded here for EDUCATIONAL purposes only. No copyright infringement intended.)

Aicinām uz gregoriskās mūzikas koncertu!


svētdiena, 2017. gada 13. augusts

Rīgas Kristus Karaļa draudzes sludinājumi - 13.augusts

1. Svētdienas skola bērniem un pieaugušajiem sāksies 1.oktobrī plkst. 15.00.

2. Svētība skolēniem, studentiem un skolotājiem uzākot jauno mācību gadu 3.septembrī pēc galvenās svētās Mises 11.00.

3. Autobuss uz Aglonu. Izbrauc 14.augustā 8.00. Atgriežas 15.augustā ap 20.00. Sīkāka informācija pie ziņojuma dēļa.

4. Svētās Mises 14.augustā 9.00 poļu val., 11.00 latviski. 15.augustā 9.00 poļu val., 11.00 un 18.00 latviski.

5. Lasiet un abonējiet katolisko presi un grāmatas – “Katoļu Baznīcas Vēstnesi” un “Mieram tuvu”, kā arī atbalstiet "Radio Marija Latvija".

6. 20.augustā plkst. 15.00 kapusvētki Jaunciema kapos.

7. 17.augustā 9.00 uzņemšana Rīgas Garīgajā Seminārā.

Prāvests.

Jura Rubeņa grāmatas “Viņa un viņš” teoloģisks komentārs

Jura Rubeņa grāmatas “Viņa un viņš” teoloģisks komentārs[1]

Daudzi no Vēstneša (Laikraksts "Katoļu Baznīcas Vēstnesis") lasītājiem man uzdos pamatotu jautājumu: “Kāpēc katoļu priesterim ir jākomentē luterāņu mācītāja izdota grāmata?” Atbilde ir pavisam vienkārša – grāmatā nav gandrīz nevienas atsauces uz kādu protestantu teologu, bet ir plaši pārstāvēta to katoļu teologu idejas, kas pieder liberāli plurālistiskajam virzienam.

Luterāņu mācītāja Jura Rubeņa grāmata “Viņa un viņš” ir pirmais tāda veida un tik liela apjoma darbs Latvijā, tādēļ ir vērts paanalizēt to katoļu Baznīcas mācības gaismā. Domāju, šī ir “pirmā bezdelīga”, jo Eiropā šāda veida plurālistisks un liberāls garīgums ir ļoti izplatīts un visdrīzāk šai grāmatai sekos daudzas citas. Pētot tajā izmantotos literatūras avotus, redzams, ka autors ir atlasījis tieši to katoļu darbus, kuri ar saviem rakstiem un dzīvesveidu vai nu balansējuši uz robežas, kas šķir autentisku Baznīcas mācību no maldiem un herēzijām, vai arī ir konsekventi attālinājušies no Baznīcas sludinātās mācības. Daudzus no viņiem katoļu Baznīcas autoritātes ir pat nosodījušas vai norādījušas uz viņu darbību morālisko un ticības aspektu neatbilstību. Tas jāņem vērā, lasot šo grāmatu.

Plurālisms

Mūsdienās kristietībā pastāv trīs pieejas garīgumam: ekskluzīvistiskā, kas izslēdz citādu viedokļu esamību; inkluzīvistiskā, ko pārstāv katoļu Baznīca, kas atzīst, ka eksistē viena patiesība un tā pilnīgā mērā pastāv katoļu Baznīcā, vienlaikus uzskatot, ka ārpus tās arī ir atrodami patiesības elementi, kaut nepilnīgā veidā; un plurālistiskā, kuru popularizē J. Rubenis. Saskaņā ar plurālistisko pieeju patiesību šeit uz zemes nav iespējams atklāt, tā cilvēkam ir nepieejama (I. Kanta “noumen”), bet visas reliģijas, konfesijas un garīgie strāvojumi un to līderi ir kā “fenomeni”, kuri šajā pasaulē mēģina izteikt šo “noumen”, neiepazīstamo “dievību” vai Dievu un ir kā nepilnīgas dievišķā spēka izpausmes formas. Šajā pieejā Kristus, Buda, Muhameds, Krišņa, u.c. ir līdzvērtīgās kategorijās („Viņa un viņš” 21.lpp – turpmāk tekstā tikai lapaspuses numurs). Tekstā (72, 73) parādās iepriekš minētā reliģiskā plurālisma iezīme – garīgums pāri konfesijām un reliģijām. Autors uzskata, ka svarīgākais ir tas, ka esi garīgs cilvēks. Tu vari būt ateists vai materiālists, svarīgākais ir būt iekļaujošam, visu mīlošam, nevienam neaizrādošam. Tomēr Jēzus skaidri norāda, ka Viņš mīl grēcinieku, bet nemīl grēku: “Ej un negrēko vairs!” (Jņ 5,14; Jņ 8,11) Jēzus prasības ir objektīvas un tur nav vietas plurālistiskajam relatīvismam. J. Rubenis cilvēku ar konkrētu pārliecību un kristīgo pasaules uzskatu ievieto fundamentāla un netoleranta cilvēka kategorijā, jau a priori izslēdzot dažādu viedokļu līdzāspastāvēšanu un sadursmi, kas ir nepieciešama garīgajai izaugsmei. Tiek (74) uzsvērts, ka integrāls garīgums ir inkluzīvs, tas iekļauj visu, neko neizslēdzot, tomēr Jura Rubeņa inkluzīvisms robežojas ar plurālismu, jo izslēdz vienas konkrētas patiesības eksistences iespējamību.

svētdiena, 2017. gada 6. augusts

Draudzes sludinājumi Rīgas Kristus Karaļa draudzē - 6.08.2017

1. Svētdienas skola bērniem un pieaugušajiem sāksies 1.oktobrī plkst. 15.00.

2. Svētceļnieki uz Aglonu no Ludzas iziet 8.augustā. Lūdzam jūsu lūgšanas.

3. Autobuss uz Aglonu no Kristus Karaļa draudzes. Izbrauc 14.augustā 8.00. Atgriežas 15.augustā ap 20.00. Sīkāka informācija pa tālruni 29747107.

4. Svētās Mises 14.augustā 9.00 poļu val., 11.00 latviski. 15.augustā 9.00 poļu val., 11.00 un 18.00 latviski.

5. Lasiet un abonējiet katolisko presi un grāmatas – “Katoļu Baznīcas Vēstnesi” un “Mieram tuvu”.

6. 20.augustā plkst. 15.00 kapusvētki Jaunciema kapos.

7. 17.augustā 9.00 uzņemšana Rīgas Garīgajā Seminārā.

Prāvests.

sestdiena, 2017. gada 5. augusts

No 1.oktobra Svētdienas skola bērniem un pieaugušajiem Rīgas Kristus Karaļa draudzē

Ikviens, kurš vēlas sagatavoties kristībām, iesvētībām (Pirmajai Svētajai Komūnijai) vai laulībām ir mīļi aicināts uz Svētdienas skolu Rīgas Kristus Karaļa draudzē! Gan pieaugušo, gan bērnu grupas tiks izveidotas pirmajā tikšanās reizē, kas notiks 1.oktobrī plkst.15.00 draudzes mājā.

Nodarbības notiks ik svētdienu plkst.15.00 līdz pat 17.decembrim, un tās vadīs klostermāsas.

piektdiena, 2017. gada 4. augusts

Piedāvājums svētceļojumiem!

24.10.2017.- 01.11.2017.Svētceļojums uz Svēto Zemi. Brauciena cena: 895 EUR. Cenā ietilpst:aviobiļete,transports,3*viesnīcas,brokastis,vakariņas un ekskursijas. Sīkāka informācija: www.shalomisrael.lv

03.11.2017. - 11.11.2017.Svētceļojums uz Portugāli.Brauciena cena:875 EUR. Pieteikties pa tālr.:29524763 Ināra,kā arī internetā:www.shalomisrael.lv

Svētceļojums uz Romu ar priesteri Andri Priedi!


Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētku programma Aglonā, 2017.gadā

SLIMNIEKIEM VELTĪTĀ DIENA
(11.augusts – piektdiena)


07.00 – Rīta Sv.Mise
11.00 – Rožukronis
12.00 – Dienas Sv.Mise, svētība slimniekiem
15.00 - Žēlsirdības kronītis
19.00 – Vakara Sv.Mise, litānija Vissvētākās Jaunavas Marijas godam

ĢIMENĒM VELTĪTĀ DIENA
(12.augusts – sestdiena)


7.00 - Sv.Mise
11.00 - Rožukronis
12.00 – Dienas Sv.Mise, laulības solījumu atjaunošana
15.00 – Žēlsirdības kronītis
19.00 – Vakara Sv.Mise saderinātajiem, Dievmātes litānija

13.augusts – svētdiena

7.00 - Rīta Sv. Mise
11.00 - Rožukronis
12.00 - Dienas Sv. Mise
15.00 - Žēlsirdības kronītis

SVĒTĀ MEINARDA LIELIE SVĒTKI

18.30 – Vesperes
19.00 – Vakara Sv.Mise, Dievmātes litānija, procesija ar Fatimas Dievmātes statuju apkārt bazilikai
22.00 - Lūgšanu vakars
24.00 – Pusnakts Mise, adorācija bazilikā

14.augusts – pirmdiena


7.00 – Rīta Sv.Mise (bazilikā pie Dievmātes altāra)
9.00 – Dienas Sv.Mise, garīgā adopcija (bazilikā pie lielā altāra)
11.00 - Rožukronis (bazilikā pie lielā altāra)
12.00 - Dienas Sv.Mise svētceļniekiem (pie pāvesta altāra)
15.00 - Žēlsirdības kronītis
16.00 – Sv. Mise (bazilikā pie Dievmātes altāra)

VISSVĒTĀS JAUNAVAS MARIJAS DEBESĪS UZŅEMŠANAS LIELIE SVĒTKI

17.30 - Garīgā mūzika (pie bazilikas)
18.00 - Konkursa „Dziedu Dievmātei” laureātu dziedājumi (pie bazilikas)
18.30 – Vesperes
19.00 - Vakara Sv.Mise, Dievmātes litānija, euharistiskā procesija, Iestiprināšanas sakramenta piešķiršana (pie pāvesta altāra)
22.00 - Tautas Krustaceļš (sakrālajā laukumā)
24.00 - Pusnakts Sv.Mise (pie pāvesta altāra)
1.00-7.00 Vissvētākā Sakramenta adorācija bazilikā

15.augusts – otrdiena

7.00 – Rīta Sv.Mise (bazilikā pie Dievmātes altāra, latgaliski)
9.00 – Sv.Mise jaunatnei, Iestiprināšanas sakramenta piešķiršana (pie pāvesta altāra)
10.00 - Sv.Mise svešvalodā (bazilikas kriptā jeb apakšējā baznīcā)
11.00 – Rožukronis (pie pāvesta altāra)
12.00 – Svētku galvenā Sv.Mise, Dievmātes litānija, euharistiskā procesija (pie pāvesta altāra)
19.00 – Vakara Sv.Mise (pie Dievmātes altāra)

ceturtdiena, 2017. gada 3. augusts

Katoliskās Baznīcas katehisms par šķīstību (izvilkumi)

Aicinājums uz šķīstību

Šķīstība nozīmē to, ka seksualitāte ir visā pilnībā integrēta personā un tādējādi ir sasniegta cilvēka kā miesīgas un garīgas būtnes iekšējā vienība. Seksualitāte, kurā izpaužas tas, ka cilvēks pieder pie ķermeniskās un bioloģiskās pasaules, kļūst personiska un patiesi cilvēciska tad, kad tā ir iekļauta vienas personas attiecībās ar otru - vīrietim un sievietei sevi dāvājot savstarpējā, pilnīgā un laikā neierobežotā atdevē.

Šķīsta persona saglabā nedalītus sevī ieliktos dzīvības un mīlestības spēkus. Šī nesadalītība nodrošina personas vienību, tā pretojas jebkādai uzvedībai, kas varētu to ievainot. Tā necieš ne divkosīgu dzīvi, ne divdomīgas runas.

Šķīstība prasa apgūt prasmi valdīt pār sevi, kas ir cilvēka brīvības audzināšana. Izvēle ir skaidra: vai nu cilvēks valda pār savām kaislībām un iemanto mieru, vai arī ļauj tām pakļaut sevi pašu verdzībā un kļūst nelaimīgs.

Ja cilvēks vēlas palikt uzticīgs saviem Kristības solījumiem un pretoties kārdināšanām, viņam jālieto pienācīgi līdzekļi : jāiepazīst sevi, jāpraktizē apstākļiem piemērota askēze, jāpilda Dieva baušļi, jāliek lietā morāliskie tikumi un jāpaliek uzticīgam lūgšanai. "Šķīstība mūs sakopo; pateicoties tai, mēs atgūstam iekšējo vienību, kuru bijām zaudējuši, sevi izkaisot."

Šķīstības tikums ir atkarīgs no kardinālā mērenības tikuma, kas tiecas pēc tā, lai pakļautu saprātam cilvēka jutekliskās kaislības un vēlmes.

Lai valdītu pār sevi, nepieciešams ilgs un neatlaidīgs darbs. Nekad to nevarēs uzskatīt par pilnīgi sasniegtu. Jebkurā vecuma posmā nepieciešams, lai cilvēks atkal no jauna tam veltītu pūles. Noteiktos dzīves periodos - sevišķi tad, kad veidojas personība, - bērnībā un pusaudža gados - var būt nepieciešama īpaša piepūle.

Šķīstība ir pakļauta attīstības likumiem. Tās attīstības gaita noris pakāpeniski, to iezīmē nepilnības un pārāk bieži - grēks. Šķīsts un tikumisks cilvēks "dienu no dienas veido sevi, vairākkārtīgi un brīvi izdarot izvēli: tā viņš iepazīst, mīl un dara morāliski labo saskaņā ar savas attīstības pakāpi". Šķīstība ir morālisks tikums. Tā ir arī Dieva dāvana, žēlastība, garīgā darba auglis. Tam, kurš ar Kristības ūdeni piedzimis jaunai dzīvei, Svētais Gars piešķir spēju sekot Kristum Viņa šķīstībā.

Mīlestība ir visu tikumu forma. Tās ietekmē šķīstība audzina personu sevis atdevei. Cilvēkam jāvalda pār sevi, lai spētu sevi dāvāt. Cilvēks, kas dzīvo šķīstu dzīvi, liecina savam tuvākajam par Dieva uzticību un maigumu. Šķīstības tikums uzplaukst draudzībā. Māceklim tā norāda, kā sekot un līdzināties Tam, kurš mūs izvēlējies par saviem draugiem, dāvājis mums sevi pilnībā un darījis mūs par savas dievišķās dabas līdzdalībniekiem. Šķīstība ir nemirstības apsolījums. Īpašā veidā šķīstība izpaužas draudzībā pret tuvāko. Draudzība, vai tā būtu starp viena un tā paša dzimuma, vai arī starp pretēja dzimuma personām, ir liels labums visiem. Tā ved pie garīgās kopības.

trešdiena, 2017. gada 2. augusts

Nometne jauniešiem!


14. un 15.augusta svētki Rīgas Kristus Karaļa draudzē

Augusts ir vasaras pēdējais mēnesis, kas Latvijā īpaši iezīmējas ar svētceļojuma uz Aglonu laiku. Tomēr bez lielā svētceļojuma notikuma baznīcā ir arī vairākas nozīmīgu svētku dienas, kuras atzīmējam tieši augustā.

14.augustā atzīmēsim Svētā Meinarda – Latvijas aizbildņa – svētkus. Svētā Mise mūsu draudzē notiks plkst.9.00 poļu valodā un plkst.11.00 latviešu valodā.

15.augustā atzīmēsim Vissvētākās Jaunavas Marijas uzņemšanu debesīs. Svētā Mise mūsu draudzē notiks. plkst.9.00 poļu valodā, plkst.11.00 un plkst.18.00 latviešu valodā.

svētdiena, 2017. gada 30. jūlijs

RGS rektora vēstule!

Augsti godājamie Latvijas bīskapi, cienījamie priesteri un diakoni, dārgā Dieva Tauta, brāļi un māsas Kristū! 

6. augustā pēc Baznīcas Liturģiskajā kalendārā svinam Kunga Pārveidošanās svētkus. Šie svētki mums atgādina par nepieciešamību pārveidot mūsu dzīvi pēc Kristus parauga. Šodien Evaņģēlija fragmentā lasām par notikumiem, kas risinājās Tabora kalnā. Dieva Tēva atklāsmei: “šis ir mans mīļais Dēls, kas man ļoti patīk – Viņu klausiet!” patiešām ir ļoti liela nozīme kristiešu dzīvē. Arī pats Dieva Dēls neslēpj no saviem mācekļiem, ka viņus gaida pazemojumu, ciešanu un krusta ceļš. Lai gan šis ceļš neizskatās pievilcīgs, tomēr tas ir vienīgais ceļš, kurš ved uz mūžīgo godību. Mācekļi savu Kungu ne vienreiz vien redzēja ticīgās jūdu tautas atstātu un nesaprastu. Tabora kalna notikumā viņi To redzēja Dievišķās godības pārveidotu. Tabora kalnā Jēzus ir Uzvarētājs, Viņš triumfē pār nāvi, Viņš uzvar ļaunuma, ciešanu un nāves varu. Pārveidošanās Tabora kalnā atver mācekļiem acis, un viņi pārliecinās, ka Jēzus patiešām ir patiess Dieva Dēls, kurā piepildās Vecās Derības pravietojumi. 

Mācekļi, Pārveidošanās noslēpumā atpazīstot Debesu Valstības varenību, ieticēja, ka arī viņu dzīvē šī Valstība ir iespējama. Baznīca apzinās, ka viņa dodas pretī tai pašai godībai, ar kādu aptverts ir tās Galva Jēzus Kristus. Vienlaicīgi Baznīca saviem ticīgajiem atgādina, ka, pirms ņemt dalību Kristus Valstības godībā, ir jābūt Viņa Krusta līdzdalībniekam. Ar Kristus Pārveidošanās svētkiem Māte Baznīca saviem bērniem māca saskatīt jēgu visam, ko tie pārdzīvo šīs zemes svētceļojuma laikā: :Kas grib man sekot, lai aizliedz pat sevi, ņem savu krustu un seko man” (Mt 16, 24). 

Kunga Pārveidošanās notikums ir aicinājums mums visiem uz nemitīgu iekšēju pārveidošanos un līdzināšanos Jēzum Kristum, lai mēs Viņa godības spožumā varētu dot patiesas kristīgās dzīves liecību. Šīs pārmaiņas mūsu dzīvē nav iespējamas bez dedzīgām un sistemātiskām lūgšanām, kuras mūs ieved Dieva pasaulē un māca raudzīties uz ikdienas grūtībām un krustu caur mūžības prizmu. Kunga Jēzus Kristus pārveidošanās mums atklāj, ka Dieva gribas atpazīšanai savā dzīvē ir nepieciešama saruna ar Dievu, ir nepieciešams ieklausīties Dievā, lai spētu atklāt, kas ir Kungs Jēzus Kristus un kas ir Viņa Upuris. Mācekļi Tabora kalnā dzirdēja atskanam Dieva balsi: “Lūk mans Dēls, Viņu klausiet!” Tas dos viņiem spēku izturēt labajā līdz galam arī kritiskākajā dzīves brīdī, kad viņu dzīvē ienāks pārbaudījumi un krusts. 

Tāpēc šodien vēlos pateikties Jums visiem par Jūsu ticību, lūgšanām, upuriem un mīlestību, bez kuras dzīve un arī formācija Rīgas Metropolijas Garīgajā seminārā nebūtu iespējama. Mūsu ikdienas pārbaudījumi un krusti ir panesami, pateicoties Jūsu lūgšanām un upuriem. Protams, arī paši cenšamies nepagurt lūgšanās un labos darbos. Šajā mācību gadā īpašā veidā lūdzāmies par jauniem aicinājumiem ikmēneša nakts adorāciju laikā. Zinu, ka daudzi no jums arī veltāt savas lūgšanas un upurus šajā nodomā. Un ar prieku varu jums teikt, ka Dievs nav atstājis mūsu kopīgās lūgšanas bez atbildes. Lai gan uzņemšana Rīgas Garīgajā Seminārā ir paredzēta 17.augustā, bet dokumentu iesniegšana notiks no 7.-10.augustam, jau tagad vairāki kandidāti gan no Rīgas, gan Jelgavas diecēzēm ir izteikuši vēlēšanos iestāties Rīgas Garīgajā Seminārā. Pirms tam ir notikušas arī individuālas pārrunas ar katru no kandidātiem. Turpinām lūgties arī šajā – uzņemšanas laikā – lai jauni cilvēki nebaidītos atbildēt Dieva aicinājumam priesteriskajā kalpojumā. Ļoti vēlētos savā pulkā redzēt kandidātus uz Semināru arī no Rēzeknes-Aglonas un Liepājas diecēzēm. Varbūt tieši jūsu iedrošināšanai Jēzus šodien Evaņģēlijā saka saviem mācekļiem: “Celieties un nebīstieties!”, lai arī jūs iedrošinātu atbildēt aicinājumam un sekot Viņam! 

Tāpat lūgšanu spēku esam piedzīvojuši, lūdzoties par Jums, labdariem, un visos jūsu nodomos celebrējot Svētās Mises. Šo praksi turpināsim arī šajā mācību gadā, katrā mēneša otrajā sestdienā Euharistijā pateicoties Dievam par gādību, kādu izjūtam no Jūsu, mīļie, puses. Pateicoties Jūsu finansiālajam un materiālajam atbalstam esam veiksmīgi aizvadījuši garo apkures sezonu un arī visi pārējie komunālie maksājumi vienmēr tika veikti laikā. Kā lai nesaka paldies Dievam par visām žēlastībām, kuras caur Jums esam saņēmuši? 

Īpašs prieks, ka arī šogad Latvijas Baznīcai esam dāvājuši gan priesteri, gan diakonu. Diakons Kristaps Oliņš tika ordinēts Liepājas katedrālē un turpinās studēt Rīgas Garīgajā seminārā. Savukārt priesteris Valters Vārpsalietis ordināciju saņēma Rīgas sv. Jēkaba katedrālē, kur arī uzsāka savu priestera kalpojumu. Lai Dievs šos jaunos un dedzīgos Dieva kalpus bagātīgi svētī! 

Bet, gaidot jauno mācību gadu, turpinām iesāktos remontus semināra telpās. Sadarbībā ar Betlēmes māju tiek veikts remonts semināra audzēkņu dzīvojamās telpās, vienlaicīgi atjaunojot arī istabiņu iekārtojumu un mēbeles, kur tas nepieciešams. Tikko esam uzsākuši un līdz septembrim ceram pabeigt remontu Semināra administrācijas telpās. Un par šo iespēju arī ir jāsaka paldies jums, mūsu Semināra labdariem. Savukārt tādām Semināra telpām kā lielie vestibili, koridori un citas koplietošanas telpas, tiek piesaistīti līdzekļi no dažādiem fondiem, par ko sīkāk pastāstīšu tad, kad šie projekti sāks īstenoties. 

Kopumā aizvadīto mācību gadu varam vērtēt kā sekmīgu, Dieva žēlastībām bagātu un ticīgās tautas mīlestības pilnu. Tas dod cerību droši raudzīties nākotnē, sagaidot jauno mācību posmu. Vēlos teikt lielu paldies Latvijas bīskapiem un visiem priesteriem par aktīvu līdzdalību Semināra dzīvē, ticīgajai tautai un visiem labdariem par Jūsu mīlestību, lūgšanām un upurgatavību. 

Jauno akadēmisko gadu uzsāksim ar izmaiņām Semināra vadībā – līdzšinējais Semināra inspektors priesteris Ilmārs Tolstovs tika nozīmēts kalpojumam Kristus Karaļa draudzē par prāvestu, līdz ar to viņa kalpojuma laiks Seminārā ir noslēdzies. Saku lielu paldies priesterim Ilmāram par apzinīgu pienākumu veikšanu Seminārā un par neatsveramu atbalstu formācijas darbā. Lai kalpojums Kristus Karaļa draudzē viņam ir Dieva žēlastību piepildīts! Īpašu paldies saku arī visiem pasniedzējiem, garīgajiem tēviem, it sevišķi tēvam Staņislavam OFMCap, Semināra darbiniekiem un strādniekiem par viņu nesavtīgo kalpojumu un ticības liecību. 

Tradicionāli augusta pirmajā svētdienā Latvijas Dievnamos tiek vākti ziedojumi Rīgas Garīgā semināra uzturēšanai. Jau tagad sakām paldies par Jūsu sirds dāsnumu un lūgšanām Semināra vajadzībās. Lai Dievs Jums atlīdzina simtkārtīgi! Paliekot vienots lūgšanā – RGS rektors t. Imants Medveckis MIC Rīgā, 2017.gadā Kunga pārveidošanās svētkos.

sestdiena, 2017. gada 22. jūlijs

Svētceļojumi uz Aglonu!

Tuvojas svētceļojumu laiks uz Aglonu un noteikti tu arī esi jau domājis doties šajā ceļā. Bet varbūt tā ir tava pirmā reize, tādēļ vēlos mazliet pastāstīt un padalīties par savu svētceļojuma organizātora un dalībnieka pieredzi.

Tas, ka Tu vēlies iet šajā ceļā nav nejaušība – Dievs Tevi ļoti, ļoti mīl un vēlas satikties ar Tevi šajā ceļā. Tādēļ esi ar atvērtu sirdi, dzirdīgām ausīm un priecīgu prātu lai spētu saklausīt to, ko Viņš vēlas Tev teikt.

Svētceļojums jau no seniem laikiem simbolizē cilvēka dziļākos Dieva meklējumus un ilgas pēc atjaunotas dzīves. Svētceļojums ir īpašs gandarījuma veids, kur panesot ceļa grūtības un uz laiku aizmirstot ikdienu tiek dzīvota intensīva lūgšanu un pārdomu garīgā dzīve. Svētceļojums nav pārgājiens vai atpūta, tas ir dažādu pārdzīvojumu, jā, arī piedzīvojumu pilns laiks, kurā cilvēks atklāj sevi no jauna, atrod atbildes uz daudziem jautājumiem un atklāj savas turpmākās dzīves aicinājumu. Svētceļojums, kas iesākas šajā dzīvē simbolizē mūsu ikviena svētceļojumu uz debesu Tēva mājām mūžībā.

Uz Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkiem 15.augustā, Aglonā var svētceļot dažādos veidos. Visvienkāršākais ir ar automašīnu vai autobusu. Šādu svētceļojuma veidu izvēlas lielākā daļa svētceļnieku, jo ne visi var atļauties veltīt vairākas dienas ceļā. Tomēr ir arī svētceļnieki, kas dodas ar velosipēdiem un vēl daļa, kas iet ar kājām. No tuvākajām vietām, kā Daugavpils, Rēzekne un citām vietām Latgalē svētceļnieki iet tikai vienu vai dažas dienas. Ir cilvēki, kas svētceļo pa vienam, divatā vai nelielās grupiņās. Šādus svētceļojumus ir viegli noorganizēt, jo tas neprasa papildus izdevumus un organizēšanu. Cilvēki sarunā naktsmājas pie paziņām vai nakšņo teltīs.

Tomēr no Liepājas. Rīgas un citām Latvijas vietām uz Aglonu ir nepieciešams doties vienu, divas un pat trīs nedēļas (no Liepājas). Tādēļ svētceļnieki pulcējas grupās, kurām ir savs vadītājs, organizatoru grupa, pavadošais transports, pavāri un arī stingri noteikta kārtība, kura ir jārespektē.

Kādi parasti ir svētceļojuma noteikumi? 

Publicēšu kāda svētceļojuma noteikumus:

Noteikumi svētcēļniekam, kurš dodas uz Aglonu grupā:
1. Svētceļojuma dalībnieks ievēro vadītāja norādījumus.
2. Svētceļnieka grupa pa ceļu virzās pēc iespējas tuvāk tā labajai malai.
3. Ikviens svētceļnieks iet kopā ar grupu un neatpaliek no tās
4. Naktsmītnē pēc plkst. 23.00 tiek ievērots pilnīgs klusums.
5. Svētceļnieks pēc sevis vietu atstāj tīrāku, nekā tā bija pirms viņa ierašanās.
6. Svētceļnieks svētceļojuma laikā nelieto apreibinošas vielas un ievēro atturību arī no citām vielām, kas izraisa atkarību.
7. Laikā, kad notiek lūgšanas, kā arī brīžos, kad ievērojam klusumu kārtīgs svētceļnieks netraucē pārējos.
8. Svētceļniekam rūp sava veselība un viņš ir gatavs vienmēr palīdzēt otram grūtā brīdī.
9. Svētceļnieks ir izpalīdzīgs un laipns, viņš nelamājas un konfliktus risina ar miermīlīgiem līdzekļiem.
10. Bez vadītāja atļaujas svētceļnieks nekādā gadījumā neatstāj grupu.
11. Svētceļnieks nedodas peldēties, neapmeklē veikalus un neatstāj nakšņošanas vietu bez vadītāja atļaujas.
12. Vienā teltī dažādu dzimumu pārstāvji var nakšņot tikai tad, ja viņi ir laulāti
13. Mobilo telefonu, datoru, internetu un mūzikas atskaņotajus svētceļojumā lietot aizliegts.
14. Ķermeņa „kailuma” koeficients svētceļojuma laikā nedrīkst pārsniegt 30% no ķermeņa kopējā ādas laukuma.

Tomēr katrā grupā šie noteikumi var atšķirties. Noteikumu neievērošanas gadījumā, svētceļniekam grupa ir jāatstāj.

Kas jāņem līdzi svētceļojumā?

Atkal publicēšu kādas svētceļojuma grupas ieteikumus:
Svētie raksti, rožukronis, lūgšanu grāmata, higiēnas piederumi, mitrumu necaurlaidīgas drēbes [lietus mētelis], ērti apavi [ieteicams vairāki pāri], rezerves apģērbs, guļammaiss, telts, tūristu paklājiņš [matracis], ēšanas piederumi [bļodiņa, krūzīte, karote], plāksteri, individuālās zāles, pūšamie pre odiem, ērcēm, kabatas lukturītis, kabatas nauda, divas somas – lielā un mazā līdznešanai, drēbes svētkiem.

Mazliet par norisi.

Svētceļojuma dienas kārtība ir kā rekolekcijas, jeb garīgie vingrinājumi. Parasti katru dienu ir svētā Mise, rīta un vakara lūgšanas, var būt arī konferences par garīgām tēmām. Pa vidu ir garīgo dziesmu dziedājumi un soļošana. Dienā parasti svētceļnieki noiet no 15-35.km. Virs 30 km. skaitās jau samērā liels gabals. Parasti iet 3-4.km, tad apstājas atpūtai. Dienas vidū ēd pusdienas. Vēlos uzsvērt, ka svētceļojums nav tūrisma pārgājiens, tādēļ ir jāievēro pieklājība apģērbā un jācenšas ar cieņu un rūpību izturēties pret apkārtējo vidi, kurā uzturamies – nemēslot aiz sevis, arī skolās, kurās mums uzņem ar lielu viesmīlību aiz sevis atstāt priekšzīmīgu kārtību. Pēc svētceļniekiem spriež par visu Baznīcu un kristiešiem, un diemžēl šo 25 gadu laikā nevienmēr svētceļnieki ir bijuši labs piemērs, kādiem ir jābūt kristiešiem. Svētceļojumos mēdz līdzi iet arī garīdznieks, tādēļ svētceļojumu laikā ir iespēja neformālā gaisotnē uzdot tam jautājumus, izsūdzēt grēkus un pieņemt savai dzīvei svarīgus un fundamentālus jautājumus. Vakaros parasti ir tematiskas tikšanās vai nu pie ugunskura, vai tapat skolās. Ļoti būtiski autovadītājiem, kuri uz ceļa ierauga svētceļnieku grupu, samazināt ātrumu un respektēt to, ka grupās iet arī mazi bērni, kas bieži vien aiz noguruma nespēj būt uzmanīgi un tādējādi var radīt avārijas situācijas. Pats esmu bijis liecinieks šādām situācijām gan no bezatbildīgu svētcēļnieku un autovadītaju puses. Aglonā svētceļnieki parastu ienāk vai nu 13 vai 14.augustā. Pēdējā laikā ir parādījusies tendence svētceļniekiem ienākt jau 12.augustā, jo svētki Aglonā sākas jau krietni agrāk par 15.augustu, piedāvajot plašu programmu gan ģimenēm gan jauniešiem.

trešdiena, 2017. gada 12. jūlijs

Sirsnīga pateicība!

Sakarā ar to, ka nesen tiku nozīmēts par Rīgas Kristus Karaļa draudzes prāvestu, vēlos sirsnīgi pateikties vispirms jau Rīgas Garīgā Semināra vadībai, audzēkņiem un visiem, kas kalpo Seminārā par jauko kopā būšanu gandrīz pusotra gada garumā. Liels paldies jums un paliksim kopīgās lūgšanās.

Paldies arī Rīgas svētā Antona draudzei, garīzniekiem un ticīgajiem, visiem, ko nācās satikt šī nepilnā gada laikā. Paldies jums un lūgsimies viens par otru. Lūdzieties arī par mani, lai Dievs dod spēku un gudrību, pazemību un mīlestību kalpot jaunajā, bīskapa nozīmētajā draudzē.

pirmdiena, 2017. gada 10. jūlijs

Katoļu kapusvētki Rīgas un apkārtnes kapos

16. jūlijs
15.00 Ulbrokas Meža kapos

22. jūlijs
13.00 Pleskodāles kapos

23.jūlijs
15.00 I Meža kapos

29. jūlijs
13.00 Ziepniekkalna kapos

29. jūlijs
13.00 Bolderājas kapos (Svētā Mise pie „baltā krusta”)

30. jūlijs
15.00 Sarkandaugavas kapos (Svētā Mise Kristus Karaļa baznīcas dārzā)

6.augusts
15.00 II Meža kapos

13. augusts,
14.00 Ķekavas kapos

20.augusts
15.00 Jaunciema kapos

27. augusts
14.00 Katlakalna kapos

27. augusts
15.00 Pļavnieku kapos

10.septembris
15.00 Vecmīlgrāvja kapos

trešdiena, 2017. gada 21. jūnijs

Kāpēc Katoļu Baznīcā komūniju nedod zem maizes un vīna zīmēm?


Jautājums: Lai ir slavēts Jēzus Kristus! Pēc maniem novērojumiem Sv. Komūnijas laikā Latvijas Romas katoļu baznīcās pārsvarā dala maizi, nevis maizi un vīnu. Kopš kura laika tāda prakse ir ieviesta un kā no Baznīcas viedokļa tiek skaidrota maizes simbolika (kā Kristus miesa un asinis)? Vai tas ir saistīts ar konkrētu priesteru izpratni un iniciatīvu vai arī ar praktiskiem apsvērumiem? Ir zināms, ka, piemēram, austrumu rita Katoļu Baznīcās ticīgajiem Euharistijā tiek dalīta maize un vīns kopā.


Liels paldies par jautājumu. Atbildot uz jūsu jautājumu, jāsaka, ka prakse dalīt sv. Komūniju zem maizes zīmēm pastāv ne tikai Latvijā, bet visā Romas katoļu Baznīcā. Jēzus saka: “Jo mana Miesa ir patiess ēdiens, un manas Asinis ir patiess dzēriens. Kas manu Miesu bauda un manas Asinis dzer, tas paliek manī un es viņā. (Jņ 6, 56-57) Pēdējo Vakariņu mielastā Jēzus saviem mācekļiem pasniedz maizi un vīna biķeri. Pirmajos gadsimtos visi, gan garīdznieki gan laji pieņēma sv. Komūniju zem divām zīmēm. Tomēr ir samērā drošas liecības, ka jau pirmajos gadsimtos tika pasniegta sv. Komūnija zem vienas zīmes un tas tika uzskatīts par pietiekošu, lai saņemtu Euharistijas augļus. Pirmos 10 gadsimtus gan Rietumu gan austrumu Baznīcās saglabajās vispārējā prakse sv. Komūniju dot zem abām zīmēm. Viduslaikos Rietumu Baznīcā arvien vairāk nostiprinājās prakse dalīt sv. Komūniju ticīgajiem tikai zem maizes zīmēm. Komūnija zem maizes zīmēm kā disciplināra prakse Rietumu Baznīcā tika nostiprināta Tridentes koncilā (1543. – 1563). Koncils uzsvēra, ka Kristus ir visā pilnībā klātesošs ikkatrā no zīmem – gan maizes gan vīna zīmēs. Ikviens ticīgais, kas pieņem sv. Komūniju gan zem abām vai tikai zem vienas zīmes neko nezaudē no žēlastībām, kas nepieciešamas pestīšanai (DS 1729) Katoliskās Baznīcas Katehisms, 1377 numurā, citējot Tridentes koncilu uzsver: „Kristus ir visā pilnībā klātesošs katrā no zīmēm un visā pilnībā klātesošs katrā no tās daļiņām, tā ka maizes laušana nesadala Kristu.” Savukārt katehisma 1390 numurā ir teikts: „Pateicoties Kristus sakramentālajai klātbūtnei zem katras no zīmēm, Komūnija, pieņemot to tikai zem maizes zīmes, ļauj pilnībā saņemt augļus, kurus sniedz Euharistijas žēlastība. Pastorālu iemeslu dēļ šis Komūnijas pieņemšanas veids ir likumīgi ieviesies kā visierastākais latīņu ritā. "Sakramentālās zīmes ziņā pilnīgāka forma svētajai Komūnijai ir tad, kad to pieņem zem abiem zīmju veidiem. Jo tādā formā euharistiskā Mielasta zīme kļūst izteiksmīgāka."Tāda Komūnijas pieņemšanas forma ir ierasta austrumu ritos.” Šeit katehisms paskaidro, ka Komūnija zem divām zīmēm ir pilnīgaka tikai kā sakramentālās zīmēs forma, nevis tas, ka svētā Komūnija zem vienas zīmes būtu nepilnīgāka.

Vatikāna II Koncils (1962-1965) deva iespējas dažos gadījumos sv. Komūniju pasniegt ticīgajiem arī zem divam zīmēm: “Paliekot spēkā Tridentes Koncila noteiktajiem dogmatiskajiem principiem, gadījumos, kuros Apustuliskais Krēsls noteiks, bīskaps drīkst atļaut svēto Komūniju zem abām zīmēm kā diecēzes klēram un ordeņa personām tā arī lajiem, piemēram tiem, kas šajā svētajā Misē tika iesvētīti vai salika ordeņa svētsolījumus, vai jaunkristītajiem svētajā Misē pēc viņu kristībām. (Vatikāna II koncils. „Sacrosanctum Concilium”, 55.) Līdz ar to, parastā prakse Romas Katoļu Baznīcā paliek sv. Komūniju pieņemt zem maizes zīmēm, tomēr diecēzes bīskaps, viņa kompetneces robežās var atļaut īpašos gadījumos sv. Komūniju pasniegt zem divām zīmēm. Dažās draudzēs svēto Komūniju zem divām zīmēm dala arī svētdienas svētās Misēs. Romas Misāle neparedz šādu iespēju, un ir jāuzmanās no tā, ka ticīgie ar laiku var sākt uzskatīt, ka svētā Komūnija tikai tad ir pilnīga, kad tā tiek pasniegta zem divām zīmēm - maizes un vīna. Diemžēl, pēdējā laikā apmeklējot dažādas Latvijas katoļu draudzes, novēroju, ka aizvien vairāk ticīgo vidū izplatās tendence uzskatīt, ka tikai pieņemot svēto Komūniju zem divām zīmēm, tā ir pilnīga. Ceru, ka arī priesteri centīsies skaidrot ticīgajiem šos teoloģiskos un liturģiskos jautājumus, lai nerastos dažādas nekārtības draudzēs.

Pr. Ilmārs Tolstovs

Kas ir jādara, lai iestātos Rīgas Garīgajā Seminārā?

Informācija jauniešiem, kuri domā par savu aicinājumu

Aicinājums uz priesterību ir citāds nekā gaistošas ikdienišķas intereses, ar kurām jauneklis savā dzīvē sastopas ik dienas. /Pastores dabo vobis/

Jēzus, uzlūkodams viņu, iemīlēja un sacīja tam: Viena tev trūkst: ej, pārdod visu, kas tev ir, un atdod nabagiem, un tev būs manta debesīs; un nāc, seko man! (Mk 10, 21)

Rīgas Teoloģijas Institūtā uzņem katoļticīgus vīriešus, kuri, sekojot Dieva aicinājumam, vēlas kļūt par priesteriem.

Vēlams pirms uzņemšanas sarunāt individuālu tikšanos ar semināra vadības pārstāvi. Lūdzam sazināties ar Semināra inspektoru priesteri Ilmāru Tolstovu (tel. 26382126).

Lai iestātos, vajadzīgi šādi dokumenti, kas iesniedzami vai atsūtāmi pa pastu rektoram:
1. iesniegums semināra rektoram un motivācijas vēstule, kādēļ grib kļūt par priesteri (rokrakstā);
2. sīka autobiogrāfija;
3. draudzes prāvesta ieteikums - raksturojums;
4. skolas vai darbavietas raksturojums;
5. kristības un iestiprināšanas apliecības;
6. noraksts no apliecības par izglītību;
7. sertifikāti par centralizēto eksāmenu nokārtošanu
8. medicīnas izziņa par veselības stāvokli;
9. četras fotogrāfijas (3 X 4cm);
10. pases kopija

Uzņemšana 2017. gada 17. augustā:

plkst. 9.00 eseja par garīgu tēmu;
plkst. 11.00 pārrunas ar uzņemšanas komisiju.


Sīkāka informācija atrodama: www.catholic.lv/rti