trešdiena, 2017. gada 1. februāris

Grēks un grēcinieks!

Mācītājs Juris Cālītis, LTV raidījumā "Kultūršoks" (3:44) uzsvēra, ka teoloģiski nav pareizi atdalīt grēku no grēcinieka, līdz ar to, viņš apgalvoja, ka, uzbrūkot grēkam, mēs automātiski uzbrūkam arī grēciniekam. Daļēji var piekrist, jo bieži vien grēcinieks tik ļoti ir "saaudzis" ar grēku, ka ir ļoti grūti mīlēt grēcinieku, nemīlot grēku. Bet no Jura Cālīša paustās pozīcijas izriet, ka tad jau kristietībā vispār nav nozīmes runāt par grēku, jo tad tiklīdz mēs norādīsim uz kāda cilvēka grēku un to nosodīsim, uzreiz mēs nosodīsim arī konkrēto grēcinieku. Tomēr Jēzus rīkojās tieši tā un ļoti konkrēti:

Pēc tam Jēzus to atrod Templī un saka viņam: "Redzi, tu esi vesels kļuvis; negrēko vairs, lai tev nenotiek kas ļaunāks." (Jņ 5,14)

Un Jēzus, atkal galvu pacēlis, sacīja viņai: "Sieva, kur viņi ir? Vai neviens nav tevi pazudinājis?" Viņa atbildēja: "Neviens, Kungs!" Tad Jēzus sacīja: "Arī Es tevi nepazudinu; ej un negrēko vairs!" (Jņ 8,10-11)

Jēzus lietas sauc īstajos vārdos un Viņam grēks un moralitāte ir objektīvas vērtības. Mūsdienu liberālā, posmodernā un postfaktuālā sabiedrība vēlas Jēzus Personā un mācībā "ielikt" citu - liberālu, atšķaidītu, viegli pieejamu saturu. Piekrītu, ka ir nepieciešams skaidrot un sludināt Jēzus vēsti mūsdienu cilvēkiem saprotamā veidā, bet nevis uz patiesības rēķina. Jurim Cālītim un citiem tamlīdzīgi domājošiem ir izdevīgi sajaukt grēku ar grēcinieku, jo tad vieglāk ir pārmest konservatīvi domājošiem cilvēkiem, ka viņi, sludinādami pilnu patiesību par Dievu, Jēzu Kristu, Baznīcu un moralitāti, tai skaitā grēku, ir netoleranti un uzbrūk grēciniekiem. Jēzus ļoti mīl katru grēcinieku, kurš atgriežas un maina savu nostāju, bet Jēzus ir ļoti netolerants un nosodošs pret grēcinieku, kurš ietiepīgi turas pie sava grēka (Jēzus: "Jūs, odžu dzimums!"). Savukārt noziedzniekam pie krusta, kurš nožēlo savus grēkus, Jēzus saka: "Šodien tu būsi ar mani paradīzē!"

Būsim modri!

6 komentāri:

  1. Ko Jēzus māca pirms "čūsku un odžu izdzimuma" Mateja 23:29-33? Vai viņš farizejiem ar to aizrāda, ka tie piemin savu tēvu grēkus? Vai vinš farizejiem aizrāda, ka tiem vajadzētu nevis "nekļūt līdzdalībniekiem", bet gan aizstāvēt praviešus? Ko būtu jāsaprot ar vārdiem "piepildiet savu tēvu mēru"? Līdzināties tēviem?

    AtbildētDzēst
  2. Diemžēl tāda nu tā sabiedrība šodien kļuvusi - jēdzieni grēks, grēcinieks izzūd no publiskās aprites. Pat baznīcas atgādinājumi par to tiek uztverti naidīgi un ir pamatā antiklerikālismam. Sak, ko muldi par grēku, ja pats grēcīgs, un tātad Baznīca tāds liekulības institūts vien ir. Iespējams, ka cēlonis tam varētu būt liberāļu tēze - ļaunais ir labā trūkums - visu, arī cilvēku, var "uzlabot", ja tam "piemeistaro" klāt labo. Un tad - kaut kādi grēki, un vēl tie esot cilvēka dabā? Nē, paldies! Un laicīgo dzīvi labāk dzīvot bez tādiem "ērmiem". Un cilvēki ķers un grābs jebkādu mācību, kas tālāk no grēka...

    AtbildētDzēst
  3. Paldies!Sludiniet un skaidrojiet!

    AtbildētDzēst
  4. Paldies! Sludiniet un skaidrojiet!

    AtbildētDzēst
  5. Tā jau laikam ir kā priesteris saka. Nezinu, vai viņa ietekmīgākie amata brāļi rīkojas tā pat. Varbūt varētu pakomentēt, piemēram, šo http://voiceofthefamily.com/where-does-pope-francis-really-stand-on-contraception/ Vismaz man liekas, ka šodienas Baznīcā tiek nonicināti, nopelti, atcelti no amata cilvēki, kas patiešām iestājas par patiesību.

    AtbildētDzēst
  6. Labs raksts. Ja uzskatam, ka Evanģēlijs vairs nav Dieva pilnīgākā atklāsme, tad arī kristietībai pazūd jēga. Baznīca iet nevis pēc popularitātes, bet patiesības, šajā ceļā protams, varam iekrist vienā vai otrā grāvī, kā tas arī vēsturiski ir parādījies Baznīcas vēsturē - taisnīgumā vai žēlsirdībā - tiesājot un iepriekšnolemti metot cilvēkus ellē, šķendējoties par ļauno pasauli, vai no otras puses nenorādot, ka grēku piedošana nenozīmē samierināties ar grēku, bet nozīmē garīgo cīņu ar to caur visiem kritieniem kaut visas dzīves garumā. Tomēr jātrāpa taciņai pa vidu. Savādāk varam katrs izdomāt savu dieviņu, kas universāli apmierinātu tuvredzīgu tieksmi pēc subjektīva "labuma" un jestri soļot bezdibenī.

    Prieks, ka Vieturs Rudzītis izrādās, ir Kala rakstu izdevumu cienītājs. Dažas viņa tēzes ir pārdomu vērtas arī pašai katoļu baznīcai, šajā laikmetā viegli ir pazaudēties, novērsties no Dieva un izpatikt radībai.
    http://www.viestursrudzitis.lv/domajot-par-rubeni/
    un jaunākais
    http://www.viestursrudzitis.lv/cepiens-par-rubeni-turpinas/

    AtbildētDzēst