Pēdējā laikā plašsaziņas līdzekļos aizvien vairāk runā par viltus ziņam un pat valstu valdību līmeņos šo problēmu izceļ, kā vienu no svarīgākajām informatīvā "kara" apstākļos. Tomēr, ja palūkojamies dziļāk, tad redzam ka šī parādība izriet no mūsdienu filozofiskajiem strāvojumiem, kuri ietekmē visas Eiropas un pasaules civilizāciju. Tie ir postmodernisms, skepticisms un relatīvisms. Tagad mēs sākam plūkt šo domāšanas un dzīvesveida augļus.
Kad pirms dažiem gadiem mums izdevās slēgt kardinala Jāņa Pujāta viltus twitter kontu, par mums smējās un pat žurnālā "Ir" šie "varoņi" tika stādīti priekšā kā lieli drosminieki un varoņi, kuri spēj šādi uzjautrināt ap 15 000 šī viltus konta lasītājus. Jau pēc pāris gadiem mēs redzam sekas šādam "viltus" un pseido patiesības domāšanas veidam.
Mūsdienās, lai apkarotu šādu parādību, tiek runāts, ka visu vajag balstīt uz pārbaudītiem faktiem. Pilnībā piekrītu. Tomēr, postmodernismā un relatīvismā nepastāv patiesības jēdziena. Katram var būt sava patiesība un katram var būt arī sava faktu interpretācija. Līdz ar to, ja nav atskaites punkta, ja nav Dieva, kurš saka: "Tev nebūs nepatiesas baumas izplatīt; nesniedz roku ļaundarim, tā atbalstot viltus liecību 2 Mozus 23,1", tad ir ļoti grūti runāt par patiesību, pārbaudītiem faktiem, u.t.t. Jo fakts ir objektīva lieta, bet jebkuri fakti var būt dažādi interpretēti un dažādi savirknēti, tādējādi atkal veidojot noteiktu ideoloģisku kontekstu paša rakstītāja vēlamajā virzienā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru