Svētceļojums no Rīgas uz Skaistkalni (info papildināta)

“ES ESMU durvis, kas ved pie avīm!” (Jņ 10,7)

Svētceļojums Rīga – Skaistkalne

4.maijs līdz 7.maijs

Pasākumu organizē Rīgas Garīgais Seminārs sadarbībā ar Latvijas konsekrētām personām. Aicināts ikviens.

Šogad īpašais lūgšanu nodoms ir lūgties par topošiem katoļu garīdzniekiem, jo tieši šogad, kad atzīmējam Latgales kongresa 100 gadskārtu, īpaši tiek uzsvērts katoļu garīdzniecības ieguldījums vienotas Latvijas izveidošanā, Latvijas neatkarības rītausmā. Tomēr ne visi ir aicināti kļūt par garīdzniekiem, tādēļ svētceļojumā tā dalībnieki lūgsies arī par jauniešiem, kuri domā par ģimenes dzīvi, meklē savas otrās pusītes vai arī ir domājuši par dzīvi klosterī. 

Iziešana 4.maijā pēc sv. Mises plkst. 11.00, Rīgā, svētā Franciska baznīcā, Katoļu ielā 16.

Noslēgums 7.maijā, Skaistalnes Dievmātes – Latvijas ģimeņu karalienes svētkos plkst. 12.00 ar Svēto Misi Skaistkalnes sanktuārijā, ko celebrēs Jelgavas diecēzes bīskaps Edvards Pavlovskis.

Nakšņojam telpās Ķekavā, Vecumniekos un Bārbelē. Bez dalības maksas un pieteikšanās. Būs transports, kas vedīs mantas. Par ēšanu jārūpējas pašiem un līdzi jāņem guļammaiss un citas svētceļojumam nepieciešamās lietas. Svētceļojumu translēs Radio Marija Latvija.

Atpakaļ no Skaistkalnes uz Rīgu ies autobuss 19.10. Rīgā viņš ienāk ap 20.50. Cena 3,55 Eiro.

Informācijai – 26382126 (pr. Ilmārs Tolstovs)

Jāatzīmē, ka Skaistkalnes baznīca ir otra lielākā Jaunavas Marijas svētvieta Latvijā.

1658. gadā tika sākta pirmās Skaistkalnes Romas katoļu baznīcas būvniecība. Ozolkoka baznīcas celtniecība tika pabeigta 1666. gadā. Tā atradās uz pakalna, apmēram 300 m Austrumu virzienā no tagadējās mūra baznīcas. XVII gs. beigās, pēc tam, kad tika uzcelta jaunā baznīca, veca koka guļbūve esot nojaukta un pārvesta uz Ozolaini, kur tā kalpojusi turienes draudzes vajadzībām līdz pat XIX gs. otrajai pusei. 1677. gadā tur tika dibināts jezuītu klosteris. Jaunās, senās itāļu, baroka baznīcas celtniecība sākās XVII gs. 80. gados un 1692. g., šī milzīgā un greznā baznīca, bija pabeigta. No 1774. g. - 1929. g. Skaistkalnes Dievmātes svētnīcu un draudzi apkalpoja katoļu priesteri. 1929. g. 30. novembrī baznīcu pārņēma Svētā Franciska Kapucīņu Ordenis, kura mūki ļoti veiksmīgi ar lieliem panākumiem garīgajā aprūpē vadīja Skaistkalnes draudzi līdz klostera likvidēšanai 1949. gadā. No 1949. g. - 2001. g. Skaistkalnes Romas katoļu baznīcu apkalpoja diecēzes katoļu priesteri.

2001. gada 31. augustā uz Jelgavas diecēzes V. E. bīskapa Antona Justa lūguma Skaistkalnes Dievmātes svētnīcu un draudzi pārņēma Svētā Pāvila I Vientuļnieka Ordenis.

Skaistkalnes svētnīcā sānu altārī atrodas Dievmātes Brīnumdarītājas - Latvijas Ģimeņu Aizbildnes svētbilde, pie kuras cilvēki, īpaši laulātie un ģimenes, ir izlūgušies bagātīgas žēlastības.

Katru gadu augusta pirmajā svētdienā Skaistkalnes Dievmātes svētnīcā notiek galvenie triju dienu Kanepenes svētki, kuros īpaši lūdzamies par slimniekiem, laulātajiem pāriem un visām Latvijas ģimenēm, lai tajās būtu mīlestība uz Dievu un tuvākajiem, lai visiem būtu stipra ticība, laba veselība, un, lai kristīgās vērtības būtu dzīves pirmajā vietā.

Rekolekcijas pie "Betlēmes" māsām Lietuvā

Rekolekcijas Lietuvā.

Ir iespēja individuāli vai ģimenēs izdzīvot personiskas rekolekcijas vai laiku vienatnē Lietuvā, "Betlēmes" māsu klosterī. Pieteikšanās ir nepieciešama savlaicīgi. 

Adrese:Aušrines Marijas Vienuolynas
Paparčiai, Kaišiadoriu r. LT-4233
Tālrunis:  0037068717970

Katoliskās Baznīcas katehisma studijas sv. Antona draudzē svētdienās 11.30!

Antona draudzē katehisma kursi 11.30 katru svētdienu, tā lai cilvēki pēc sv. Mises varētu palikt noklausīties un arī tie, kuri nāk uz svēto Misi 12.00 arī varētu dzirdēt šoī studijas.

Katehisma studiju ieraksti būs dzirdami arī "Radio Marija Latvija" katru sestdienu plkst. 20.00. Radio FM tīklā: Rīga 97,3; Krāslava 97,0; Liepāja 97,1.

Pēdējie ieraksti:

http://arhivs.rml.lv/RML_arhivs/2017-01_JAN/2017-01-28_Se/2017-01-28_20-00_KatehismaStudijas_prIlmarsTolstovs_RML.mp3

http://arhivs.rml.lv/RML_arhivs/2017-01_JAN/2017-01-28_Se/2017-01-28_20-00_KatehismaStudijas_prIlmarsTolstovs_RML.mp3

http://arhivs.rml.lv/RML_arhivs/2017-02_FEB/2017-02-04_Se/2017-02-04_20-00_KatehismaStudijas_prIlmarsTolstovs_RML.mp3

http://arhivs.rml.lv/RML_arhivs/2017-02_FEB/2017-02-11_Se/2017-02-11_20-00_KatehismaStudijas_prIlmarsTolstovs_RML.mp3

http://arhivs.rml.lv/RML_arhivs/2017-02_FEB/2017-02-18_Se/2017-02-18_20-00_KatehismaStudijas_prIlmarsTolstovs_RML.mp3

Kas ir grēksūdzes sakraments?

Kas ir Euharistijas sakraments?

Kas ir kristības sakraments?

Pūpolsvētdiena un Lielā nedēļa

Ir klāt Lielā nedēļa. Nedēļa, kurā mēs izdzīvojam mūsu ticības svarīgākos notikumus. Nedēļa, kurā mūsu Kungs Jēzus Kristus mira un augšāmcēlās par mūsu grēkiem. Šodienas Svētā Mise sākas citādāk nekā parasti. Arī nākamā nedēļa būs citādāka, nekā ierasts. Kāpēc? Tāpēc, ka Jēzus vēlas satricināt, sakustināt mūsu sasalušo un nejūtīgo sirdi.

Pāvests Benedikts XVI savā Gavēņa vēstījumā teica: „Raksti mūs brīdina par briesmām nocietināt sirdi ar sava veida „garīgo anestēziju”, kas padara mūs aklus pret citu ciešanām.” Šodienas liturģijā mēs dzirdam Kristus ciešanu aprakstu. Vai šie Svēto Rakstu teksti aizkustina mūsu sirdi? Vai arī mēs tikai pasīvi noklausāmies šo tekstu, domājot, ko darīsim pēc Svētās Mises, kā gatavosim pusdienas utt. Pāvests savā apustuliskajā pamudinājumā Verbum Domini uzsver, ka „liturģija ir galvenā vieta, sfēra, kur Dievs runā ar mums šajā momentā, mūsu dzīvē .. , tādēļ Dieva Vārds, kas pastāvīgi tiek pasludināts liturģijā, vienmēr dzīvi un darbīgi, pateicoties Svētajam Garam, dara klātesošu Tēva mīlestību, kas nekad nepārstāj izlieties pār visiem ļaudīm.” (52) Lielajā nedēļā mūsu Baznīcas liturģijā atšķirībā no protestantiskajām draudzēm tiek lietoti dažādi liturģiskie žesti un simboli, kas palīdz izdzīvot šos senos notikumus tā, it kā tie notiktu šodien. Visa Baznīca, tās liturģija ir kā „pestīšanas Sakraments”, ar kura starpniecību mēs caur redzamām zīmēm saņemam neredzamas Dieva žēlastības. Tādēļ, lai labāk izdzīvotu šīs nedēļas notikumus, aicinu ikvienu piedalīties visās nākamās nedēļas liturģiskajās norisēs un nevienu no tām neizlaist, jo tikai tā mēs spēsim patiešām būt klātesoši Kristus nāves un augšāmcelšanās noslēpumā. Dienas no Lielās ceturtdienas līdz Lieldienām tiek sauktas par trim svētajām dienām jeb latīņu valodā – Tridiuum. Trīs dienas ir kā viena vienīga diena – Kristus nāves un augšāmcelšanās piemiņa –, kuru var aplūkot un svinēt kā vienu vienīgu veselumu.

Pirmā diena – Lielā ceturtdiena līdz Lielajai piektdienai

Ar Lielās ceturtdienas dievkalpojumiem tiek ievadītas Lieldienas, t.i., trīs svētās dienas Kristus nāves un augšāmcelšanās piemiņai. Rīta pusē diecēžu katedrālēs pulcējas bīskapijas priesteri, lai kopā ar savu bīskapu atjaunotu priesterības solījumus, un bīskaps kopā ar priesteriem iesvēta eļļas, kuras tiek lietotas sakramentu svinēšanā. Hrizmas eļļa tiek lietota Kristības, Iestiprināšanas un Ordinācijas sakramentos, kā arī konsekrējot dievnamu. Katehumenu jeb eksorcisma eļļa tiek lietota Kristības sakramentā, bet slimnieku eļļu – Slimnieku sakramentā.

Lielās ceturtdienas vakarā sākas trīs svēto dienu svinības un notiek Svētā Mise par piemiņu Pēdējam vakarēdienam, kura laikā Kristus iedibināja Vissvētāko Sakramentu (Dievmaizi) un dalīja to apustuļiem. „Ņemiet un ēdiet: šī ir mana Miesa.” (Mt 26, 26) Arī ticīgajiem šajā dienā ir ieteicams pieņemt svēto Komūniju tieši Mises laikā. Dievkalpojuma beigās Vissvētākais Sakraments tiek procesijā aiznests un novietots īpašā altārī. To mēdz saukt arī par „cietumu” vai „tumsības vietu”, jo Kristus šajā vakarā tika nodots. Tad kareivji un virsnieks, un jūdu kalpi apcietināja Jēzu un sasēja Viņu. (Jņ 18, 12) Šī notikuma traģiskais raksturs izpaužas arī ārēji Baznīcas liturģijā, jo Vissvētākā Sakramenta „mājiņa” lielajā altārī paliek atvērta un tukša, – altāris paliek neapsegts, ērģeles un zvani apklust līdz pat Lielās sestdienas vakaram. Jāatgādina, ka Lielās ceturtdienas vakara Svētā Mise ir bez noslēguma – simboliski šis dievkalpojums turpinās līdz pat Lieldienu Svētajai Misei.

Par rekolekcijām!

Liels lūgums visiem, kuri rīko vai organizē rekolekcijas. Kā to vairākkārt uzsvēra pr. Antons Smelters un citi, rekolekcijās kā obligāts nosacījums ir klusums, jeb savstarpējā nesarunāšanās. Ja klusuma nav, tad tās nevar saukt par rekolekcijām. Tad tās ir garīgās sakopotības dienas, "vīkends", nedēļas nogale, u.t.t. Nedegradēsim rekolekciju nozīmi.

Un otra svarīga piezīme. Nepārvērtīsim savu garīgo dzīvi par "rekolekciju sportu". Kā uzsver daudzi garīgie vadītāji, tad gada laikā ticīgais var piedalīties vienās, vai varbūt divās nopietnās rekolekcijās, kurās ir klusums, kuras notiek vismaz vairākas dienas un tajās ir nopietna garīgā vadība. Tādēļ, ka katras rekolekcijas mūsu dzīvē atstāj kādu nopietnu "nospiedumu", kā arī, rekolekcijās piedzīvotais ir kādu laiku "jāsagremo". Būtu labi, ja mēs ar savu garīgo tēvu vai biktstēvu saskaņotu savu ikgadējo rekolekciju grafiku un pret tām attiektos nopietni.