Labā Gana svētdiena!

Kristus ir Augšāmcēlies!

Šodien Baznīca svin Labā gana svētdienu, kad visi īpašā veidā tiek aicināti lūgties par aicinājumiem uz garīgo kārtu. Tieši šodien, kad svinam šo svētdienu, Rīgas Garīgā Semināra semināristi, kopā ar konsekrētajām personām un citiem ticīgajiem ir sasnieguši Skaistkalnes Dievmātes, Latvijas Ģimeņu Karalienes Sanktuāriju uz kuru viņi devās 4 dienas no Rīgas. Šis svētceļojums tika organizēts, nodomā par jauniem aicinājumiem uz garīgo kārti un ģimenes dzīvi, kā arī lai, balstoties uz pāvesta Franciska vārdiem speciālajā vēstījumā šai dienai, “ar atjaunotu misionāro entuziasmu Kristus mācekļi izietu no svētajiem dievnama mūriem, un lai ļautu Dieva maigum pārplūst pār cilvēkiem. Baznīcai ir vajadzīgi  priesteri, kas būtu paļāvīgi un miera pilni, jo ir atklājuši īsto dārgumu, un, kas būtu nemiera dzīti, lai ar prieku dotos atklāt to visiem (sal. Mt 13,44).”

Raugoties reālistiski uz šī brīža situāciju, varam iekrist bezcerībā un pesimismā. Rīgas Garīgajā Seminārā, visos sešos kursos un Latvijas visām četrām diecēzēm kopā mācās tikai 10 audzēkņu. Vēl mazāk semināristu ir bijis tikai bargajos komunistu vajāšanu pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados. Pāvests Francisks tomēr mūs iedrošina, sakot, ka “divi Emaisas mācekļi, Krusta ieļaunojuma ievainoti, atgriežas mājās pa sakāves ceļu: viņi nes savā sirdī salauztu cerību un nerealizējušos sapni. Evaņģēlija prieka vietu viņos ieņem skumjas. Ko dara Jēzus? Viņš tos netiesā, bet iet kopā ar viņiem. Tā vietā, lai celtu vēl lielāku mūri, Viņš palīdz tiem izrauties ārā. Viņš lēnām pārveido viņu mazdūšību, liek degt viņu sirdīm un atver viņu acis, sludinot Vārdu un laužot maizi.” Mēs nevaram krist pesimismā, domājot, ka Jēzus, Labais Gans būtu mūs atstājis. Nē, nekādā zinā. Tomēr no mūsu puses ir jāseko konkrētiem darbiem un rīcībai, lai šo situāciju mainītu. Arī šeit pāvests Francisks dod mums zāles, kā to darīt: “Bez pastāvīgas kontemplatīvās lūgšanas nekad nevarēs pastāvēt ne pastorālais darbs aicinājumu jomā, ne kristīgā misija. Tāpēc ir jādzīvina kristīgā dzīve, klausoties Dieva Vārdu, un jo īpaši ir jāizkopj personīgas attiecības ar Kungu Euharistijas adorācijā, kas ir tikšanās ar Dievu īpašā “vieta””... “Es gribu sevišķi pamudināt uz šo dziļo draudzību ar Kungu, lai izlūgtu no augšienes īpaši jaunus aicinājumus uz priesterību un konsekrēto dzīvi. Dieva tautai ir vajadzīgi gani, kuri veltī savu dzīvi kalpošanai Evaņģēlijam. Tāpēc lūdzu draudžu kopienām, asociācijām un daudzām Baznīcā esošajām lūgšanu grupām: stājoties pretī mazdūšības kārdinājumam, turpiniet lūgt Kungu, lai Viņš sūtītu strādniekus savā laukā un dotu mums Evaņģēlijā iemīlējušos priesterus, kuri būtu spējīgi kļūt par tuvākajiem visiem saviem brāļiem un, tādējādi, būt par Dieva žēlsirdīgās mīlestības dzīvo zīmi.”

Lūgsimies par jauniem aicinājumiem, par esošajiem semināristiem un to, lai Dievs sūta jaunus strādniekus savā druvā.