otrdiena, 2017. gada 29. augusts

Katehisma studijas Radio Marija Latvija ēterā!

Sākot ar septembri, katru otrdienu 17.00 ar atkārtojumu svētdienās 23.00 būs dzirdami katehisma studiju ieraksti. Septembrī būšu viens pats studijā, bet sākot ar oktobri var pieteikties cilvēki, kuri vēlētos piedalīties šajās studijās kā klausītāji un jautājumu "uzdevēji" :)

Tiekamies

pirmdiena, 2017. gada 21. augusts

Rīgas Kristus Karaļa draudzes sludinājumi 20.08

Svētdienas skola bērniem un pieaugušajiem sāksies 1.oktobrī plkst. 15.00.

Svētība skolēniem, studentiem un skolotājiem uzsākot jauno mācību gadu 3.septembrī pēc galvenās svētās Mises 11.00.

Lasiet un abonējiet katolisko presi un grāmatas – “Katoļu Baznīcas Vēstnesi” un “Mieram tuvu”, kā arī “Radio Marija Latvija”.

10.septembrī plkst. 15.00 kapusvētki Vecmīlgrāvja kapos.

31.augustā plkst.18.30 draudzes namā notiks draudzes lūgšanu grupas tikšanās.

Katru trešdienu plkst. 19.00 draudzes namā notiek sv. Jāzepa vīru tikšanās. Aicināti visi.


Prāvests.

trešdiena, 2017. gada 16. augusts

Iesaisties un palīdzi!

15.augusta sprediķis (www.mieramtuvu.lv)

Augusta briedīgā gaismā
parādies debesu plaismā
tautai, kas mūžīgi Taisno
nākusi pagodināt!
Svētībai paceltā roka,
lai mūsu likteņus loka,
mūžam uz labu lai loka,
brīnišķā Aglonas Māt!

(Broņislava Martuževa)

Šogad Rīgas Garīgā Semināra pasniedzējiem un audzēkņiem bija iespēja piedalīties brīnišķīgā koncertizrādē “Rakstiem un skaņai”, kas bija veltīts katram no Latvijas novadiem, šoreiz Latgales novadam un saucās “Latgales gredzens”. Koncerta idejas autors bija Sigvards Kļava un izpildīja Latvijas radio koris, citi mākslinieki un Latgales priesteri. Šajā uzvedumā tika parādīta Latgales novada daudzkrāsainība un īpaši spēcīgi tika parādīta ticības loma latgaliešu ikdienā, kas nav atrauta no reālās dzīves. Mūsu katoļticība ir ļoti “cilvēciska” un reizē arī ļoti “dievišķa” ticība. Jaunava Marija, kuras Debesīs unņemšanas svētkus šodien svinam, mums palīdz saglabāt šo līdzsvaru starp dievišķību un cilvēcību, starp laicīgo un garīgo. Šis aspekts ir ļoti svarīgs un to arī varam “nolasīt” Broņislavas Martuževas dzejolī “Piedod mums, Dievmāte, piedod”, kas vēlāk tapa par vienu no spēcīgākajām garīgajām himnām Romas Katoliskajā Baznīcā Latvijā.

Varam uzdot jautājumu – kādēļ mums ir tā jāgodina Dievmāte, īpaši Latvijā, kur ir tik spēcīgas protestantisma tradīcijas un tieši šogad, kad tie pieminēta reformācijas 500 gadskārta? Kādēļ Latvijā 15.augusta svētki Aglonā pārspīlēti un nepareizi tiek saukti par lielākajiem katoļticīgo svētkiem Latvijā? Kāpēc ir tik svarīgi uzsvērt, ka Jaunava Marija ar miesu un dvēseli ir uzņemta debesīs? Mēģināsim šajās īsajā pārdomās atbildēt uz šiem un citiem jautājumiem, kurus mums liek uzdot arī šo svētku lasījumi.

Kā atrisināt 15.augusta problēmu?

Tieši šogad, kad Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētki iekrīt darbadienās, atkal saasinās jautājums par brīvdienas nepieciešamību katoļticīgajiem, lai viņi varētu ierasties uz šiem svētkiem un "civilizēti" to nosvinēt. Ir daudzas pašvaldības un uzņēmēji Latgalē, kas uz savas brīvprātības principa dod saviem darbiniekiem brīvdienas, lai viņi varētu nosvinēt šos svētkus.Tomēr tas nerisina šo problēmu pēc būtības.

Kāds būtu risinājums? Kādi priekšlikumi?

Jau vairākus gadus redzu, ka gan liturģiski, gan praktiski nav nekādas jēgas no brīvdienas, t.s. otrajos Ziemassvētkos vai otrajās Lieldienās. Ņemot vērā, ka otrās Lieldienas veido garākas brīvdienas, kas daudziem ir svarīgas, tad būtu priekšlikums otros Ziemassvētkus reducēt uz darba dienu un šo vienu brīvdienu piedāvāt ikvienam darbiniekam kā iespēju gada laikā izmantot pēc saviem ieskatiem. Ja viņš ir katolis, viņš pieprasa darba devējam 15.augustu kā brīvdienu, ja preizticīgais, tad pareizticīgo Ziemassvētkus - 7.janvāri. Ja citas ticības piekritējs, tad kādu savai konfesijai vai reliģijai svarīgu dienu. Ja neticīgs cilvēks, tad, piemēram savu dzimšanas dienu vai kādu citu svarīga pasākuma dienu.

Ja Latvijas likumdevēji izšķirtos par šādu soli, tas norādītu uz šīs valsts tiesiskumu un spēju respektēt katra tās pilsoņa un iedzīvotāja tiesības uz savas reliģijas vai pārliecības praktizēšanas iespēju.

Padomāsim par to!

otrdiena, 2017. gada 15. augusts

V. J. Marijas dogmas pasludināšana 1950.gadā - vēsturiski kadri

Vēsturiski kadri. 1950. gada 15.augusts, Roma, Vatikāns, svētā Pētera laukums un Dogmas par Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanu pasludināšana



(NOTICE: This film is owned by British Pathé, and it has been uploaded here for EDUCATIONAL purposes only. No copyright infringement intended.)

Aicinām uz gregoriskās mūzikas koncertu!


svētdiena, 2017. gada 13. augusts

Rīgas Kristus Karaļa draudzes sludinājumi - 13.augusts

1. Svētdienas skola bērniem un pieaugušajiem sāksies 1.oktobrī plkst. 15.00.

2. Svētība skolēniem, studentiem un skolotājiem uzākot jauno mācību gadu 3.septembrī pēc galvenās svētās Mises 11.00.

3. Autobuss uz Aglonu. Izbrauc 14.augustā 8.00. Atgriežas 15.augustā ap 20.00. Sīkāka informācija pie ziņojuma dēļa.

4. Svētās Mises 14.augustā 9.00 poļu val., 11.00 latviski. 15.augustā 9.00 poļu val., 11.00 un 18.00 latviski.

5. Lasiet un abonējiet katolisko presi un grāmatas – “Katoļu Baznīcas Vēstnesi” un “Mieram tuvu”, kā arī atbalstiet "Radio Marija Latvija".

6. 20.augustā plkst. 15.00 kapusvētki Jaunciema kapos.

7. 17.augustā 9.00 uzņemšana Rīgas Garīgajā Seminārā.

Prāvests.

Jura Rubeņa grāmatas “Viņa un viņš” teoloģisks komentārs

Jura Rubeņa grāmatas “Viņa un viņš” teoloģisks komentārs[1]

Daudzi no Vēstneša (Laikraksts "Katoļu Baznīcas Vēstnesis") lasītājiem man uzdos pamatotu jautājumu: “Kāpēc katoļu priesterim ir jākomentē luterāņu mācītāja izdota grāmata?” Atbilde ir pavisam vienkārša – grāmatā nav gandrīz nevienas atsauces uz kādu protestantu teologu, bet ir plaši pārstāvēta to katoļu teologu idejas, kas pieder liberāli plurālistiskajam virzienam.

Luterāņu mācītāja Jura Rubeņa grāmata “Viņa un viņš” ir pirmais tāda veida un tik liela apjoma darbs Latvijā, tādēļ ir vērts paanalizēt to katoļu Baznīcas mācības gaismā. Domāju, šī ir “pirmā bezdelīga”, jo Eiropā šāda veida plurālistisks un liberāls garīgums ir ļoti izplatīts un visdrīzāk šai grāmatai sekos daudzas citas. Pētot tajā izmantotos literatūras avotus, redzams, ka autors ir atlasījis tieši to katoļu darbus, kuri ar saviem rakstiem un dzīvesveidu vai nu balansējuši uz robežas, kas šķir autentisku Baznīcas mācību no maldiem un herēzijām, vai arī ir konsekventi attālinājušies no Baznīcas sludinātās mācības. Daudzus no viņiem katoļu Baznīcas autoritātes ir pat nosodījušas vai norādījušas uz viņu darbību morālisko un ticības aspektu neatbilstību. Tas jāņem vērā, lasot šo grāmatu.

Plurālisms

Mūsdienās kristietībā pastāv trīs pieejas garīgumam: ekskluzīvistiskā, kas izslēdz citādu viedokļu esamību; inkluzīvistiskā, ko pārstāv katoļu Baznīca, kas atzīst, ka eksistē viena patiesība un tā pilnīgā mērā pastāv katoļu Baznīcā, vienlaikus uzskatot, ka ārpus tās arī ir atrodami patiesības elementi, kaut nepilnīgā veidā; un plurālistiskā, kuru popularizē J. Rubenis. Saskaņā ar plurālistisko pieeju patiesību šeit uz zemes nav iespējams atklāt, tā cilvēkam ir nepieejama (I. Kanta “noumen”), bet visas reliģijas, konfesijas un garīgie strāvojumi un to līderi ir kā “fenomeni”, kuri šajā pasaulē mēģina izteikt šo “noumen”, neiepazīstamo “dievību” vai Dievu un ir kā nepilnīgas dievišķā spēka izpausmes formas. Šajā pieejā Kristus, Buda, Muhameds, Krišņa, u.c. ir līdzvērtīgās kategorijās („Viņa un viņš” 21.lpp – turpmāk tekstā tikai lapaspuses numurs). Tekstā (72, 73) parādās iepriekš minētā reliģiskā plurālisma iezīme – garīgums pāri konfesijām un reliģijām. Autors uzskata, ka svarīgākais ir tas, ka esi garīgs cilvēks. Tu vari būt ateists vai materiālists, svarīgākais ir būt iekļaujošam, visu mīlošam, nevienam neaizrādošam. Tomēr Jēzus skaidri norāda, ka Viņš mīl grēcinieku, bet nemīl grēku: “Ej un negrēko vairs!” (Jņ 5,14; Jņ 8,11) Jēzus prasības ir objektīvas un tur nav vietas plurālistiskajam relatīvismam. J. Rubenis cilvēku ar konkrētu pārliecību un kristīgo pasaules uzskatu ievieto fundamentāla un netoleranta cilvēka kategorijā, jau a priori izslēdzot dažādu viedokļu līdzāspastāvēšanu un sadursmi, kas ir nepieciešama garīgajai izaugsmei. Tiek (74) uzsvērts, ka integrāls garīgums ir inkluzīvs, tas iekļauj visu, neko neizslēdzot, tomēr Jura Rubeņa inkluzīvisms robežojas ar plurālismu, jo izslēdz vienas konkrētas patiesības eksistences iespējamību.

svētdiena, 2017. gada 6. augusts

Draudzes sludinājumi Rīgas Kristus Karaļa draudzē - 6.08.2017

1. Svētdienas skola bērniem un pieaugušajiem sāksies 1.oktobrī plkst. 15.00.

2. Svētceļnieki uz Aglonu no Ludzas iziet 8.augustā. Lūdzam jūsu lūgšanas.

3. Autobuss uz Aglonu no Kristus Karaļa draudzes. Izbrauc 14.augustā 8.00. Atgriežas 15.augustā ap 20.00. Sīkāka informācija pa tālruni 29747107.

4. Svētās Mises 14.augustā 9.00 poļu val., 11.00 latviski. 15.augustā 9.00 poļu val., 11.00 un 18.00 latviski.

5. Lasiet un abonējiet katolisko presi un grāmatas – “Katoļu Baznīcas Vēstnesi” un “Mieram tuvu”.

6. 20.augustā plkst. 15.00 kapusvētki Jaunciema kapos.

7. 17.augustā 9.00 uzņemšana Rīgas Garīgajā Seminārā.

Prāvests.

sestdiena, 2017. gada 5. augusts

No 1.oktobra Svētdienas skola bērniem un pieaugušajiem Rīgas Kristus Karaļa draudzē

Ikviens, kurš vēlas sagatavoties kristībām, iesvētībām (Pirmajai Svētajai Komūnijai) vai laulībām ir mīļi aicināts uz Svētdienas skolu Rīgas Kristus Karaļa draudzē! Gan pieaugušo, gan bērnu grupas tiks izveidotas pirmajā tikšanās reizē, kas notiks 1.oktobrī plkst.15.00 draudzes mājā.

Nodarbības notiks ik svētdienu plkst.15.00 līdz pat 17.decembrim, un tās vadīs klostermāsas.

piektdiena, 2017. gada 4. augusts

Piedāvājums svētceļojumiem!

24.10.2017.- 01.11.2017.Svētceļojums uz Svēto Zemi. Brauciena cena: 895 EUR. Cenā ietilpst:aviobiļete,transports,3*viesnīcas,brokastis,vakariņas un ekskursijas. Sīkāka informācija: www.shalomisrael.lv

03.11.2017. - 11.11.2017.Svētceļojums uz Portugāli.Brauciena cena:875 EUR. Pieteikties pa tālr.:29524763 Ināra,kā arī internetā:www.shalomisrael.lv

Svētceļojums uz Romu ar priesteri Andri Priedi!


Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētku programma Aglonā, 2017.gadā

SLIMNIEKIEM VELTĪTĀ DIENA
(11.augusts – piektdiena)


07.00 – Rīta Sv.Mise
11.00 – Rožukronis
12.00 – Dienas Sv.Mise, svētība slimniekiem
15.00 - Žēlsirdības kronītis
19.00 – Vakara Sv.Mise, litānija Vissvētākās Jaunavas Marijas godam

ĢIMENĒM VELTĪTĀ DIENA
(12.augusts – sestdiena)


7.00 - Sv.Mise
11.00 - Rožukronis
12.00 – Dienas Sv.Mise, laulības solījumu atjaunošana
15.00 – Žēlsirdības kronītis
19.00 – Vakara Sv.Mise saderinātajiem, Dievmātes litānija

13.augusts – svētdiena

7.00 - Rīta Sv. Mise
11.00 - Rožukronis
12.00 - Dienas Sv. Mise
15.00 - Žēlsirdības kronītis

SVĒTĀ MEINARDA LIELIE SVĒTKI

18.30 – Vesperes
19.00 – Vakara Sv.Mise, Dievmātes litānija, procesija ar Fatimas Dievmātes statuju apkārt bazilikai
22.00 - Lūgšanu vakars
24.00 – Pusnakts Mise, adorācija bazilikā

14.augusts – pirmdiena


7.00 – Rīta Sv.Mise (bazilikā pie Dievmātes altāra)
9.00 – Dienas Sv.Mise, garīgā adopcija (bazilikā pie lielā altāra)
11.00 - Rožukronis (bazilikā pie lielā altāra)
12.00 - Dienas Sv.Mise svētceļniekiem (pie pāvesta altāra)
15.00 - Žēlsirdības kronītis
16.00 – Sv. Mise (bazilikā pie Dievmātes altāra)

VISSVĒTĀS JAUNAVAS MARIJAS DEBESĪS UZŅEMŠANAS LIELIE SVĒTKI

17.30 - Garīgā mūzika (pie bazilikas)
18.00 - Konkursa „Dziedu Dievmātei” laureātu dziedājumi (pie bazilikas)
18.30 – Vesperes
19.00 - Vakara Sv.Mise, Dievmātes litānija, euharistiskā procesija, Iestiprināšanas sakramenta piešķiršana (pie pāvesta altāra)
22.00 - Tautas Krustaceļš (sakrālajā laukumā)
24.00 - Pusnakts Sv.Mise (pie pāvesta altāra)
1.00-7.00 Vissvētākā Sakramenta adorācija bazilikā

15.augusts – otrdiena

7.00 – Rīta Sv.Mise (bazilikā pie Dievmātes altāra, latgaliski)
9.00 – Sv.Mise jaunatnei, Iestiprināšanas sakramenta piešķiršana (pie pāvesta altāra)
10.00 - Sv.Mise svešvalodā (bazilikas kriptā jeb apakšējā baznīcā)
11.00 – Rožukronis (pie pāvesta altāra)
12.00 – Svētku galvenā Sv.Mise, Dievmātes litānija, euharistiskā procesija (pie pāvesta altāra)
19.00 – Vakara Sv.Mise (pie Dievmātes altāra)

ceturtdiena, 2017. gada 3. augusts

Katoliskās Baznīcas katehisms par šķīstību (izvilkumi)

Aicinājums uz šķīstību

Šķīstība nozīmē to, ka seksualitāte ir visā pilnībā integrēta personā un tādējādi ir sasniegta cilvēka kā miesīgas un garīgas būtnes iekšējā vienība. Seksualitāte, kurā izpaužas tas, ka cilvēks pieder pie ķermeniskās un bioloģiskās pasaules, kļūst personiska un patiesi cilvēciska tad, kad tā ir iekļauta vienas personas attiecībās ar otru - vīrietim un sievietei sevi dāvājot savstarpējā, pilnīgā un laikā neierobežotā atdevē.

Šķīsta persona saglabā nedalītus sevī ieliktos dzīvības un mīlestības spēkus. Šī nesadalītība nodrošina personas vienību, tā pretojas jebkādai uzvedībai, kas varētu to ievainot. Tā necieš ne divkosīgu dzīvi, ne divdomīgas runas.

Šķīstība prasa apgūt prasmi valdīt pār sevi, kas ir cilvēka brīvības audzināšana. Izvēle ir skaidra: vai nu cilvēks valda pār savām kaislībām un iemanto mieru, vai arī ļauj tām pakļaut sevi pašu verdzībā un kļūst nelaimīgs.

Ja cilvēks vēlas palikt uzticīgs saviem Kristības solījumiem un pretoties kārdināšanām, viņam jālieto pienācīgi līdzekļi : jāiepazīst sevi, jāpraktizē apstākļiem piemērota askēze, jāpilda Dieva baušļi, jāliek lietā morāliskie tikumi un jāpaliek uzticīgam lūgšanai. "Šķīstība mūs sakopo; pateicoties tai, mēs atgūstam iekšējo vienību, kuru bijām zaudējuši, sevi izkaisot."

Šķīstības tikums ir atkarīgs no kardinālā mērenības tikuma, kas tiecas pēc tā, lai pakļautu saprātam cilvēka jutekliskās kaislības un vēlmes.

Lai valdītu pār sevi, nepieciešams ilgs un neatlaidīgs darbs. Nekad to nevarēs uzskatīt par pilnīgi sasniegtu. Jebkurā vecuma posmā nepieciešams, lai cilvēks atkal no jauna tam veltītu pūles. Noteiktos dzīves periodos - sevišķi tad, kad veidojas personība, - bērnībā un pusaudža gados - var būt nepieciešama īpaša piepūle.

Šķīstība ir pakļauta attīstības likumiem. Tās attīstības gaita noris pakāpeniski, to iezīmē nepilnības un pārāk bieži - grēks. Šķīsts un tikumisks cilvēks "dienu no dienas veido sevi, vairākkārtīgi un brīvi izdarot izvēli: tā viņš iepazīst, mīl un dara morāliski labo saskaņā ar savas attīstības pakāpi". Šķīstība ir morālisks tikums. Tā ir arī Dieva dāvana, žēlastība, garīgā darba auglis. Tam, kurš ar Kristības ūdeni piedzimis jaunai dzīvei, Svētais Gars piešķir spēju sekot Kristum Viņa šķīstībā.

Mīlestība ir visu tikumu forma. Tās ietekmē šķīstība audzina personu sevis atdevei. Cilvēkam jāvalda pār sevi, lai spētu sevi dāvāt. Cilvēks, kas dzīvo šķīstu dzīvi, liecina savam tuvākajam par Dieva uzticību un maigumu. Šķīstības tikums uzplaukst draudzībā. Māceklim tā norāda, kā sekot un līdzināties Tam, kurš mūs izvēlējies par saviem draugiem, dāvājis mums sevi pilnībā un darījis mūs par savas dievišķās dabas līdzdalībniekiem. Šķīstība ir nemirstības apsolījums. Īpašā veidā šķīstība izpaužas draudzībā pret tuvāko. Draudzība, vai tā būtu starp viena un tā paša dzimuma, vai arī starp pretēja dzimuma personām, ir liels labums visiem. Tā ved pie garīgās kopības.

trešdiena, 2017. gada 2. augusts

Nometne jauniešiem!


14. un 15.augusta svētki Rīgas Kristus Karaļa draudzē

Augusts ir vasaras pēdējais mēnesis, kas Latvijā īpaši iezīmējas ar svētceļojuma uz Aglonu laiku. Tomēr bez lielā svētceļojuma notikuma baznīcā ir arī vairākas nozīmīgu svētku dienas, kuras atzīmējam tieši augustā.

14.augustā atzīmēsim Svētā Meinarda – Latvijas aizbildņa – svētkus. Svētā Mise mūsu draudzē notiks plkst.9.00 poļu valodā un plkst.11.00 latviešu valodā.

15.augustā atzīmēsim Vissvētākās Jaunavas Marijas uzņemšanu debesīs. Svētā Mise mūsu draudzē notiks. plkst.9.00 poļu valodā, plkst.11.00 un plkst.18.00 latviešu valodā.