parādies debesu plaismā
tautai, kas mūžīgi Taisno
nākusi pagodināt!
Svētībai paceltā roka,
lai mūsu likteņus loka,
mūžam uz labu lai loka,
brīnišķā Aglonas Māt!
(Broņislava Martuževa)
Šogad Rīgas Garīgā Semināra pasniedzējiem un audzēkņiem bija iespēja piedalīties brīnišķīgā koncertizrādē “Rakstiem un skaņai”, kas bija veltīts katram no Latvijas novadiem, šoreiz Latgales novadam un saucās “Latgales gredzens”. Koncerta idejas autors bija Sigvards Kļava un izpildīja Latvijas radio koris, citi mākslinieki un Latgales priesteri. Šajā uzvedumā tika parādīta Latgales novada daudzkrāsainība un īpaši spēcīgi tika parādīta ticības loma latgaliešu ikdienā, kas nav atrauta no reālās dzīves. Mūsu katoļticība ir ļoti “cilvēciska” un reizē arī ļoti “dievišķa” ticība. Jaunava Marija, kuras Debesīs unņemšanas svētkus šodien svinam, mums palīdz saglabāt šo līdzsvaru starp dievišķību un cilvēcību, starp laicīgo un garīgo. Šis aspekts ir ļoti svarīgs un to arī varam “nolasīt” Broņislavas Martuževas dzejolī “Piedod mums, Dievmāte, piedod”, kas vēlāk tapa par vienu no spēcīgākajām garīgajām himnām Romas Katoliskajā Baznīcā Latvijā.
Varam uzdot jautājumu – kādēļ mums ir tā jāgodina Dievmāte, īpaši Latvijā, kur ir tik spēcīgas protestantisma tradīcijas un tieši šogad, kad tie pieminēta reformācijas 500 gadskārta? Kādēļ Latvijā 15.augusta svētki Aglonā pārspīlēti un nepareizi tiek saukti par lielākajiem katoļticīgo svētkiem Latvijā? Kāpēc ir tik svarīgi uzsvērt, ka Jaunava Marija ar miesu un dvēseli ir uzņemta debesīs? Mēģināsim šajās īsajā pārdomās atbildēt uz šiem un citiem jautājumiem, kurus mums liek uzdot arī šo svētku lasījumi.
Mariju godinām, jo Dievs pie Marijas ir veicis lielas lietas. “..Mani svētīgu teiks visas paaudzes, jo lielas lietas man ir darījis Varenais un svēts ir Viņa vārds.” (Lk 1) Arī mēs, ja sekosim Marijas paraugam varam kļūt svētīgi, svēti, ja ļausim Dievam darīt lielas lietas mūsos un atzīsim Dieva un Viņa Vārda svētumu un pārākumu mūsu dzīvēs. Marija ir vispaklausīgākā un pazemīgākā Sieviete šeit uz zemes, jo Viņa ļāva Dievam pilnībā triumfēt un manifestēties Viņas dzīvē. Gods Marijai 100% pieder Dievam. Marija neko nepatur sev, Viņa visu godināšanu, kādu cilvēki velta Viņai, to Viņa atdod Dievam. Marijas svētums, tātad balstās Viņas pazemībā un arī spējā klausīties. Jo pazemīgs cilvēks neliek sevi centrā, bet gan uzmanīgi klausās – Dievā, citos cilvēkos un beigu beigās arī pats sevī. Marija ir ieklausīšanās un uzklausīšanas Māte. Cik gan bieži mēs paskrienam viens otram garām šajā mūsdienu steidzīgajā laikmetā. Mums nekad nevienam nekur nav laika. Nemitīga steiga. Pat Aglonā. Katru gadu, kad esmu Aglonā, es cenšos nepļāpāt ar tik daudziem, ko satieku Aglonas svētkos paziņām (viņi domā, ka esmu palicis iedomīgs J), jo sapratu, ka tas mani garīgi un cilvēciski iztukšo. Priestera vieta Aglonas svētkos ir biktskrēsls, kur viņš, līdzīgi kā Marija uzklausa un ieklausās. Garīdznieks uzklausa cilvēku grēkus un visas šīs nastas aiznes pie Jēzus un atdod Viņam. Jā, arī priesteris ir aicināts līdzināties Marijai un Aglonas svētki 14. Un 15.augustā ir visas Latvijas “galvenais biktskrēsls”. Bet tiem, kuri nav priesteri, šajos svētkos ir svarīgi aiziet kaut kur maliņā, kaut vai bazilikas kriptā, pie Dievmātes Altāra, vai pie trīs lielajiem krustiem vai kur citur un pabūt vienatnē ar Kungu, pielūgt Jēzu Kristu kopā ar Mariju. “Svētīgi tie, kas klausās Dieva Vārdu un to sargā” (Lk 11). Ir svarīgi spēt klausīties Dieva Vārdā, Svētajos Rakstos. Ak, cik gan skaisti būtu redzēt Aglonas svētku laikā katoļticīgos ar Bībeli, Jauno Derību, vai vismaz ar “Mieram Tuvu” grāmatiņu kaut kur klusībā un vientulībā pārdomājot un meditējot Dieva Vārdu. Vai mēs paši šos Aglonas svētkus neesam pārvērtuši par “tirgus bodi” un “vislatvijas katoļu salidojuma dienu”?
Vēl kāds svarīgs aspekts – uzvara pār nāvi, ko īstenoja Jēzus Kristus. Šajos svētkos svinam dzīvības uzvaru pār nāvi un šī uzvara izplūst no Lieldienu – Jēzus Kristus nāves un Augšāmcelšanās triumfālās uzvaras. Lietuvā ir sieviešu kontemplatīvais klosteris kuru sauc par Betlēmas māsu klosteri. Šī klostera māsas dzīvo pēc sv. Bruno un kartūziešu regulas un mēģina savā dzīvē izdzīvot Jaunavas Marijas dzīvi debesīs. Māsas stāstīja, ka viņu kongregācija dzima tieši 1950.gada 15.augustā, Vatikānā, Svētā Pētera laukumā, kad pāvests Pijs XII pasludināja dogmu par Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanu. Dažas jaunas sievietes, kas atradās šajā laukumā, saņēma iedvesmu dibināt šādu klosteri un šobrīd tas ir izpleties pa daudzām pasaules valstīm. Jaunava Marija mums palīdz nepalikt mūsu horizontālismā, sekulārismā un laicīgās dzīves aizņemtībā. Mēs tiekam aicināti savu dzīves virzību, kas ir vēsta uz debesīm, uz pārdabisko, lai nepazustu šīs zemes līkumainajos līkločos. Katru reiz, kad mēs lūdzamies lūgšanu “Esi sveicināta, Marija...” mēs beigās sakām: “Svētā Marija, Dieva Māte, lūdz par mums tagad, un mūsu nāves stundā!” Marija ir mums līdzās visos mūsu dzīves notikumos, bet īpaši Viņa lūdzas par mums tad, kad būs jāstājas Dieva priekšā realitātē un patiesībā. Nesen lasīju Pētera Zēvalda interviju ar emeritēto pāvestu Benediktu XVI, kas saucās “Pēdējās sarunas”, kurā pāvests Benedikts XVI atzīstas, ka tieši dzīves pēdējos mirkļos ir ļoti grūti ticēt, jo ir apziņa, ka drīz būs jāstājas Dieva priekšā un jānes norēķins par savu nodzīvoto dzīvi. Tādēļ Jaunava Marija mums ir labs pavadonis šajā ceļā pie Jēzus. “Kā visi mirst Ādamā, tā visi atkal kļūs dzīvi Kristū. Tomēr katrs pēc savas kārtas: vispirms Kristus, tad – Viņa atnākšanas dienā – tie, kas Kristum pieder... Un kā pēdējais ienaidnieks tiks satriekta nāve.” 1 Kor 15
Katru gadu, atgriežoties no Aglonas svētkiem 15.augustā, mēs jūtamies garīgi un emocionāli piepildīti. Jā, esam mazliet “pagaršojuši debesis”, pieskārušies Dieva Vlastībai jau šeit uz zemes. Tomēr ir būtiski šīs debesis paturēt sevī un apkārtējos arī mūsu “pelēkajā” ikdienā. Tādēļ lūgsim šo lūgšanu, lai Dievs mums palīdz ikdienā dzīvot ar Jēzu.
“Visvarenais, mūžīgais Dievs, kas bezvainīgo Jaunavu Mariju, Jēzus Kristus Māti, ar miesu un dvēseli esi uzņēmis Debesu godībā, dāvā mums žēlastību, lai mēs vienmēr ilgotos pēc Tevis un Debesīs varētu būt līdzdalīgi Tavā godībā. Mēs Tevi lūdzam mūsu Kunga Jēzus Kristus, Tava Dēla, vārdā.”
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru