trešdiena, 2017. gada 16. augusts

Kā atrisināt 15.augusta problēmu?

Tieši šogad, kad Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētki iekrīt darbadienās, atkal saasinās jautājums par brīvdienas nepieciešamību katoļticīgajiem, lai viņi varētu ierasties uz šiem svētkiem un "civilizēti" to nosvinēt. Ir daudzas pašvaldības un uzņēmēji Latgalē, kas uz savas brīvprātības principa dod saviem darbiniekiem brīvdienas, lai viņi varētu nosvinēt šos svētkus.Tomēr tas nerisina šo problēmu pēc būtības.

Kāds būtu risinājums? Kādi priekšlikumi?

Jau vairākus gadus redzu, ka gan liturģiski, gan praktiski nav nekādas jēgas no brīvdienas, t.s. otrajos Ziemassvētkos vai otrajās Lieldienās. Ņemot vērā, ka otrās Lieldienas veido garākas brīvdienas, kas daudziem ir svarīgas, tad būtu priekšlikums otros Ziemassvētkus reducēt uz darba dienu un šo vienu brīvdienu piedāvāt ikvienam darbiniekam kā iespēju gada laikā izmantot pēc saviem ieskatiem. Ja viņš ir katolis, viņš pieprasa darba devējam 15.augustu kā brīvdienu, ja preizticīgais, tad pareizticīgo Ziemassvētkus - 7.janvāri. Ja citas ticības piekritējs, tad kādu savai konfesijai vai reliģijai svarīgu dienu. Ja neticīgs cilvēks, tad, piemēram savu dzimšanas dienu vai kādu citu svarīga pasākuma dienu.

Ja Latvijas likumdevēji izšķirtos par šādu soli, tas norādītu uz šīs valsts tiesiskumu un spēju respektēt katra tās pilsoņa un iedzīvotāja tiesības uz savas reliģijas vai pārliecības praktizēšanas iespēju.

Padomāsim par to!

5 komentāri:

  1. ļoti labs ierosinājums!

    AtbildētDzēst
  2. Likums jau patlaban paredz risinājumu šādām un līdzīgām situācijām - Darba likuma 133.panta piektajā daļā ir noteikts, ka, ja darbinieks savas reliģiskās pārliecības vai citu pamatotu iemeslu dēļ nevar ierasties darbā, šī diena tiek uzskatīta par darbinieka ikgadējā atvaļinājuma dienu vai, vienojoties ar darba devēju, tā tiek atstrādāta citā laikā.

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Tekstā gan ir mazliet savādāk: (5) "Ja darbinieks savas reliģiskās pārliecības vai citu pamatotu iemeslu dēļ nevar ierasties darbā pārceltajā darba dienā, šī diena tiek uzskatīta par darbinieka ikgadējā atvaļinājuma dienu vai, vienojoties ar darba devēju, tā tiek atstrādāta citā laikā."

      Dzēst
    2. Svarīga nianse, palaidu garām. Labi, ka esat vērīgs. Tagad zināšu, ka man istenībā tā brīvdiena nepienācās. :)

      Dzēst
  3. Ziemassvētki ir laiks ģimenei. Vismaz tā vajadzētu būt, jo šo svētku būtība ir ģimeniska. Un tāpēc ir labi, ka brīvdienas ap tiem ir garas. Bieži vien vēl papildinoties ar nedēļas nogali un Jaungadu. Tā ka Ziemassvētkus aiztikt nevajadzētu noteikti. Vispār būtu šeit absurdi prasīt liturģsku pamatojumu - laiks ģimenei nebūt nav jāpavada katru dienu baznīcā. Jebkurā gadījumā attiecībā uz 15. aug. un citiem vēl lielākiem Baznīcas svētkiem - ikviens var vienoties ar darba devēju un ņemt atvaļinājumu dienās, kas liekas tam attiecīgas. Varbūt likumā gan vajadzētu noteikt pienākumu darba devējam piešķirt atvaļinājumu obligātā vai vismaz prioritārā kārtībā darbiniekiem vēlamā dienā/laikā pamatojoties uz reliģiskām, bet arī citādām sociālām vajadzībām, piemēram vecākiem - skolēnu brīvdienu laikā, ģimenē - saskaņojot ar otrā laulātā atvaļinājuma laiku utml.

    AtbildētDzēst