pirmdiena, 2018. gada 16. jūlijs

Svētceļojums uz Aglonu no Rīgas


Atvērtais svētceļojums kājām no Rīgas Kristus Karaļa katoļu draudzes uz Aglonu

Latvijai – 100!

1.-13.augusts

Ir iespēja doties svētceļojumā kājām uz Aglonu no Rīgas Kristus Karaļa draudzes. Iziesim 1.augustā, Aglonā ieiesim 13.augustā. Dalības maksa 5 eiro dienā. Svētceļojuma mantas tiks vestas ar busiņu, ēdināšana nodrošināta. Nakšņošana daļēji telpās, daļēji teltīs brīvā dabā (pamīšus). Dienā vidēji plānots noiet 17-25 km. Bērniem līdz 18.gadiem obligāti līdzi ir jāiet vecākiem vai pieaugušajam aizbildnim. Svētceļojumā līdzi ies priesteris. Pieteikšanās nav nepieciešama, jebkurš var pievienoties un atvienoties kad grib. Svētceļojumā jāievēro grupas noteikumi. Informācijai zvanīt 26382126 (pr. Ilmārs Tolstovs).

Vēl radās laba ideja, ka tie, kuri dažādu iemeslu dēļ nevar iet kopā ar mums, var piebraukt vakaros pie mums naktsmītnēs, un kopīgi izdzīvot gan dalīšanos, gan konferences. Visu svētceļojuma laiku pārdomāsim pāvesta Franciska dokumentu "Evaņģēlija prieks". 

Maršuts:
no
līdz
km
01.aug
Rīga, Kristus Karaļa draudze
Doles sala (teltīs) – ūdens tuvumā
25
02.aug
Doles sala
Ikšķile (telpās)
21
03.aug
Ikšķile
Glāžšķūnis (teltīs)
28
04.aug
Glāžšķūnis
Jumprava (telpās)
22
05.aug
Jumprava
Aizkraukle (teltīs), ūdens tuvumā – nakts adorācija
24
06.aug
Aizkraukle
Sece (telpās)
17
07.aug
Sece
Sēlpils (teltīs) – ūdens tuvumā
17
08.aug
Sēlpils
Jēkabpils (telpās)
20
09.aug
Jēkabpils
"Ūdensrozes" (teltīs) – ūdens tuvumā
23
10.aug
"Ūdensrozes"
Rožupe (telpās)
20
11.aug
Rožupe
Vecvārkava (teltīs) – nakts adorācija, izlīgšanas nakts
22
12.aug
Vecvārkava
Aizkalne (telpās)
20
13.aug
Aizkalne
Aglona (telpās)
21
kopā:
280

piektdiena, 2018. gada 13. jūlijs

Dziedāt noslēpumu!


Nupat esam aizvadījuši vienu no spilgtākajiem simtgades svētku notikumiem un kārtējo reizi apzinājušies mūsu tautas kultūras bagātību – Dziesmu un deju svētkus. Latvieši ir tauta, kas dzied. Mēs patiesi varam lepoties ar savām tradīcijām un šo bagātību varam just ne tikai klausītāju vai dziedātāju rindās, stāvot plecu pie pleca Mežaparka estrādē, bet arī mūsu pašu baznīcās. Apzināmies to, ka mūsu draudžu baznīcās ir labi kori, kuri ar savu skanējumu ceļ ticīgo sirdis augšup un caur mūziku atklāj daļu no lielā Noslēpuma, kura līdzdalībnieki varam būt.

Arī Plīnijs 112. gadā kristiešus aprakstīja kā “ļaudis, kas dzied”. Mūzika visos laikos ir bijusi cieši saistīta ar kultu, ir zināms, ka pirmās tūkstošgades kristiešu dievkalpojumi tika pilnībā dziedāti, tāpēc nepārsteidz arī tas, ka IV-V gadsimta mūzikas vēstures pamatavoti ir Baznīcas tēvu raksti un citāti. Tieši gremdējoties viņu rakstītajā, mēs varam atpazīt mūzikas lomu pirmās tūkstošgades kristiešu kopienās.