Arī Plīnijs 112. gadā kristiešus aprakstīja kā “ļaudis, kas dzied”. Mūzika visos laikos ir bijusi cieši saistīta ar kultu, ir zināms, ka pirmās tūkstošgades kristiešu dievkalpojumi tika pilnībā dziedāti, tāpēc nepārsteidz arī tas, ka IV-V gadsimta mūzikas vēstures pamatavoti ir Baznīcas tēvu raksti un citāti. Tieši gremdējoties viņu rakstītajā, mēs varam atpazīt mūzikas lomu pirmās tūkstošgades kristiešu kopienās.
Jau trešo gadu Rīgas Augstākais reliģisko zinātņu institūts rīko liturģiskās mūzikas vasaras akadēmiju, kurai pirms trīs gadiem tika dots nosaukums Psallite Sapienter, Dziedāt Noslēpumu. Izvēloties šo nosaukumu, veidotāji vēlējās lai tas atspoguļo šīs akadēmijas “aicinājumu”. Akadēmijas nosaukums ir ņemts no 46 (47) psalma:
Psallite Deo, psallite; psallite regi nostro, psallite.
Quoniam rex omnis terrae Deus,
psallite sapienter.
Dziediet Dievam, jel dziediet,
dziediet mūsu Karalim, dziediet!
Jo Dievs ir visas pasaules Karalis,
dziediet Viņam himnu!
Lai arī mums latviski pieejamie tulkojumi gluži neizceļ to - “kā dziedāt” un neatklāj svarīgu aspektu – citētajā pantā psalmists aicina: Psallite sapienter, precizē un uzsver, nevis vienkārši dziediet, bet gan, dziediet ar gudrību!
Šo psalmpantu var arī papildināt ar 1. Kor 14, 15 pantu: Kā tad tas patiesībā ir? Es taču gribu Dievu lūgt garā, bet gribu lūgt arī ar prātu; es gribu dziedāt garā, bet gribu dziedāt arī ar prātu.” Dziedāt tā, ka mūsu prāts saskan ar mūsu balsi, t.i. prāts un sirdis, kas ir saskaņā ar to, ko pasludina balss. Varbūt šodien vēl jo vairāk tas ir izaicinājums, kad mūsdienu dominējošajā kultūrā pastāv tendence balsij sekot emocijām.
Baznīcas mūzikas jautājums visos laikos nav bijis vienkāršs un ir bijs arī strīdu iemesls. Arī šodien nekas nav mainījies. Māksla ir ciešā saistībā ar cilvēka emocionālo pasauli, māksla ir kā simbolisks process, vieta kurā var uztvert to, kas nav uztverams, aptvert to, kas nav aptverams un tieši mūzikai piemīt šī kvalitāte. Daudzi Baznīcas tēvi savos rakstos uzsver mūzikas transcendentālo īpašību kā arī par dziedāšanu runā kā par garīgas pieredzes augli, piedzīvotas individuālas satikšanās un dziļi izdzīvota personiska pārdzīvojuma augli. Varētu teikt, ka dziedājums ir bagāts žests – tas ir simbols cilvēka iekšējajai dziesmai, harmonijai un eksistencei. Kopienā tas ir simbols arī siržu vienībai, kura atspoguļojas tieši balsu vienībā, simbols saiknei starp svinēto un izdzīvoto, kā arī debesu liturģijas un nākamās Valstības simbols. Tieši tāpēc liturģijai un mūzikai ir tik dziļa saikne. Mūzika liturģijā ir valoda, kas dod mums iespēju piedzīvot, komunicēt, un atklāj kaut ko no Noslēpuma. Mūzikas uzdevums liturģijā ir būt pašai liturģijai, tikai tad tā var atbilst svinētajam Noslēpumam.
Psallite Sapienter vasaras liturģiskā akadēmija piedāvā baznīcas mūziķiem, priesteriem, semināristiem, reliģisko kopienu locekļiem un citiem interesentiem saņemt muzikāli liturģisku formāciju. Akadēmijas dalībniekiem ir iespēja klausīties lekcijas, kurās, balstoties uz Baznīcas dokumentiem, kā arī iedziļinoties liturģijas teoloģiskajos un vēsturiskajos aspektos, tiek veicināta izpratne par mūzikas nozīmi, tās lomu un uzdevumiem liturģijā. Tāpat uzmanība tiek pievērsta Baznīcas mūzikas mantojumam, kā arī jaunradei, kas balstīta izpratnē par ritu, liturģisko gadu, mūzikas formas atbilstību ritam un attiecīgu teksta izvēli. Izveidojusies veiksmīga sadarbība ar komponistiem, kas ar degsmi un profesionalitāti dod savu ieguldījumu liturģiskās mūzikas jaunradē. Katru gadu Psallite Sapienter akadēmijai tiek radīti jaundarbi, kas tiek rakstīti ar mērķi papildināt Latvijas draudžu liturģisko repertuāru. Akadēmijā tiek akcentēta gan lokālās, gan universālās Baznīcas muzikālā mantojuma vērtība, bez pagātnes nevar būt nākotne, noliedzot pagātni nākotne tiek apzagta, jo pagātnes mantojuma izzināšana, studijas un tā izvērtēšana mums var sniegt atbildes uz šodienas jautājumiem par liturģisko mūziku tieši mūsu laikam, vietai un konkrētajiem apstākļiem. Jaunrade patiesi ir izaicinājums, lai liturģiskā mūzika šodien nezaudētu savu sakralitāti, transcendenci un tajā pašā laikā būtu arī funkcionāla.
Tāpat arī svarīgs aspekts ir liturģiskās mūzikas estētika un kvalitāte. Visiem pazīstams sv. Augustīna teiciens: Kas dzied – lūdzas divkārši, ir labi uzsvērt to, ka precīzs citāts skan: quis bene cantat bis orat, tātad, tas, kas dzied labi, lūdzas divtik. Tieši labi sagatavota un pārdomāta mūzika ir priekšnoteikums tam, lai mūzika top par svinētā Noslēpuma integrālu daļu.
Tāpēc Psallite Sapienter uzdevumi ir veicināt izpratni, kā arī dot iespēju baznīcas mūziķiem savstarpēji dalīties, lai domu un pieredzes apmaiņā kopīgi veidotu, bagātinātu un izkoptu liturģiskās mūzikas lauku Latvijā. Ar atbildību pret liturģiju, Baznīcas Tradīciju, mūsu pagātni, kultūru, lokālās un universālās Baznīcas mantojumu, tajā pašā laikā paliekot atvērti un jutīgi kā vajadzībām, tā izaicinājumiem, ko sniedz šis laiks, lai katrā svinētajā liturģijā ar savām dāvanām pilnīgāk izdzīvotu un dziedātu Noslēpumu.
Liturģiskās mūzikas vasaras akadēmija arī šogad var notikt, pateicoties fonda Bonifatiuswerk atbalstam un tā norisināsies no 2.-4. augustam.
Jau trešo gadu akadēmijas īpašais viesis būs Romas Pontifikālā Sakrālās mūzikas institūta un Grācas Mūzikas un teātra universitātes profesors Francs Karls Prasls. Šī gada lekcijās īpaši tiks izcelta un apskatīta mūzika un tās teoloģiskie aspekti Baznīcas gada kulminācijā – Trīs Svētajās dienās. Paredzēts, ka ar priekšlasījumiem uzstāsies arī pr. Kārlis Miķelsons, Ieva Rozenbaha, m. Klāra PIJ un Bernadete Everse.
Vasaras akadēmija notiks Katoļu ielā 16, Rīgas Augstākā reliģijas institūta un Garīgā semināra telpās.
Dalības maksa - 20 Eiro (darba materiāli, kafija). Visi interesenti tiek aicināti reģistrēties līdz 25. jūlijam elektroniski:
https://goo.gl/forms/7I3c8KdCzGKPyphO2
Laine Tabora
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru