sestdiena, 2019. gada 16. marts

Rīgas Kristus Karaļa draudzes sludinājumi 17.03

Krustaceļš trešdienās un piektdienās 8.00, piektdienās pēc vakara svētās Mises ap 19.15, svētdienās 8.00 poliski un 10.00 latviski.

Rūgto asaru dziedājums katru svētdienu pēc svētās Mises 11.00

Žēlsirdības kronītis katru svētdienu pēc ģimeņu svētās Mises 14.00

19.marts, svētā Jāzepa svētki, obligāti svinami. Svētās Mises 9.00 poliski, 11.00 un 18.30 latviski.

Draudzes rekolekcijas 22.-24.marts. Piektdien, 22.martā svētā Mise 18.30, pēc tam adorācija, krustaceļš un slavēšana. Adorācija visu nakti. Pieteikties adorācijai, saraksts pie ieejas galdiņa.

Sestdien, 23.martā 9.00 sv. Mise poļu valodā, 11.00 latviski. Pēc tam interesanta filma “Cristiada” par svētīgo Jose Sanchesu del Rio.

Svētdien, 24.martā dievkalpojumu kārtība kā parasti. 11.00 svēto Misi celebrēs pr. Andrejs Mediņš un pēc dievkalpojuma tikšanās ar viņu draudzes mājā.

Žēlsirdības aploksnes “Caritas Latvija” vajadzībām


Draudzes informāciju var atrast mājaslapā www.karalis.lv

Prāvests.

Krustaceļš (krievu valodā)

sestdiena, 2019. gada 9. marts

Gavēņa laiks Kristus Karaļa katoļu draudzē

Gavēņa laiks
Kristus Karaļa katoļu draudzē


6.marts – Pelnu trešdiena, Lielā Gavēņa sākums

9.00 – sv. Mise poļu valodā
11.00 un 18.30 – sv. Mise latviski
Pelnu svētīšana, kaisīšana. Stingrs gavēnis, ēdam tikai vienu reizi līdz sātam
17.30 krustaceļš

19.marts – svētā Jāzepa svētki, obligāti svinami

9.00 – sv. Mise poļu valodā
11.00 un 18.30 – sv. Mise latviski

25.marts – Kunga pasludināšanas svētki
9.00 – sv. Mise poļu valodā
11.00 un 18.30 – sv. Mise latviski
Katras svētās Mises leikā garīgās adopcijas solījumi

Krustaceļš

Trešdienās un piektdienās 8.00
Piektdienās pēc vakara svētās Mises ap 19.15
Svētdienās 8.00 poliski un 10.00 latviski

Rūgto asaru dziedājums
Katru svētdienu pēc svētās Mises 11.00

Žēlsirdības kronītis

Katru svētdienu pēc ģimeņu svētās Mises 14.00

Draudzes rekolekcijas 22.-24.marts

22.-24.marts. Informāciju skatīt atsevišķā plakātā

Lūgums savlaicīgi pieiet pie Lieldienu grēksūdzes

10.martā 12.00 LTV1 dievkalpojums no Rīgas Kristus Karaļa baznīcas

Jēzus tiek kārdināts tuksnesī. Sātans viņam piedāvā trīs lietas - maizi, lai remdētu izsalkumu; varu, lai realizētu savus plānus un aizsardzību, lai tiktu pasargāts. Kādā gaismā uzlūkot šos velna piedāvājumus, jo pirmajā acumirklī šķiet, ka šie piedāvajumi nemaz tik ļauni nav. Kādēļ Jēzus tos nepieņem un kā šos piedāvājumus mēs varam attiecināt katrs uz savu dzīvi.

Par to svētdien, 12.00 LTV1 no Mežaparka, Rīgas Kristus Karaļa katoļu baznīcas.

Rekolekcijas Dzintaros ar maizi (auzu pārslām) un ūdeni (tēju)


trešdiena, 2019. gada 6. marts

Katehisms - 2.nodarbība

sestdiena, 2019. gada 2. marts

Mentoru apmācības seminārs


Katehisma ieraksti

sestdiena, 2019. gada 23. februāris

Doktora fināls!

Ar prieku varu paziņot, ka esmu uzrakstījis savu disertāciju. Šobrīd tā ir iesieta un nodota dekanātā Ļubļinas Katoļu Universitātē (www.kul.pl), Polijā, teoloģijas fakultātē. Šobrīd ar to iepazīstas divi habilitētie doktori teoloģijā no citām Polijas Universitātēm, lai recenzētu manu darbu. Pēdējais doktorantūras eksāmens plānots 9.maijā 11.00 un doktora disertācijas aizstāvēšana plānota 23.maijā plkst. 11.00 Ļubļinas Katoļu Universitātes (Collegium Ioannis Pauli II) ēkā 1031 zālē, 10 stāvā.

Disertācijas tēma ir: "Baznīcas un mūsdienu pasaules attiecības Vatikāna II koncila dokumentos". Darbs sastāv no trīs nodaļām, kur pirmajā nodaļā tiek pētīta Baznīcas "pašizpratne" mūsdienu pasaules kontekstā. Otrajā nodaļā tiek aplūkota mūsdienu pasaules izpratne Vatikiāna II koncila dokumentos. Trešajā nodaļā, kas ir arī galvenā nodaļa, tiek aplūkoti dažādi Baznīcas un mūsdienu pasaules attiecību modeļi, balstoties Vatikāna II koncila dokumentos. Tiek pētīts autonomijas, dialoga, savstarpējās līdzāspastāvēšanas, svētdarīšanas un pasaules pestīšanas, inkarnatīvi - pashālais un "antropocentriskais" modelis.

Darba galvenais secinājums ir tāds, ka visā Baznīcas pastāvēšanas periodā ir bijusi zināma veida spriedze starp Baznīcu un pasauli, kā arī sava veida galējības - no savstarpējiem uzbrukumiem, līdz pat vēlmei vienam otru pakļaut. Vatikāna II koncils vēlējās līzsvarot šīs attiecības, norādot uz zināma veida analoģiju, kāda pastāv Jēzus Kristus cilvēciskajā un dievišķajā dabā. Tā kā Vatikāna II koncila dokumenti latviešu valodā tika izdoti samērā nesen (Vatikāna II koncils, Konstitūcijas, dekrēti, deklerācijas, Rīga: Vox Ecclesiae 2016), līdz ar to ar savu pētījumu esmu devis ieguldījumu Romas Katoliskajā Baznīcā Latvijā, lai šie Vatikāna II koncila dokumenti tiktu labāk izprasti un integrēti vietējās Baznīcas dzīvē.

Kā vienu no lielākajiem trūkumiem, ko redzu kā nesakritību starp Vatikāna II koncila idejām un reālo situāciju Katoliskajā Baznīcā Latvijā ir klerikālisms, jeb pārlieku lielā garīdznieku varas koncentrācija Baznīcā un laju lomas ignorēšana draudzes un diecēžu lemšanas lietās. Pie tā mums visiem vēl būs jāstrādā.

Liels paldies visiem par atbalstu, lūgšanām, stiprinājumu visu šo septiņu gadu laikā. Esmu ikvienam no sirds pateicīgs.

Laus tibi Christe!

sestdiena, 2019. gada 9. februāris

Kristus Karaļa draudzes sludinājumi 10.februārī

Vēl var pieteikties svētdienasskolai, kuri vēlas kristīties, iesvētīties vai laulāties. Pieteikšanās nav nepieciešama

11.februārī Lurdas Dievmātes diena – slimnieku diena. Svētās Mises 9.00 poliski, 11.00 un 18.30 latviski. Svētība slimniekiem un slimnieku sakramenta dalīšana

Katru svētdienu 18.00 svētā Mise krievu valodā

17.februārī pēc galvenās svētās Mises aktīvistu tikšanās.

22.-24.02 - Aglonā plānotas svētā Jāzepa vīru rekolekcijas

15.-17.martam Mālpilī „Laulāto tikšanās” rekolekcijas

Katru ceturtdienu 18.30 sv. Mise, pēc tam slavēšana un 19.30 – Bībeles stundas. Piektdienās pēc vakara svētās Mises adorācija līdz 21.00.

Katru pirmdienu un piektdienu draudzes mājā notiek Anonīmo Alkoholiķu grupas tikšanās no 19.00 līdz 21.00. Pirmdienās tiekas sievu grupa, trešdienās - vīru grupa.

Nespējīgo cilvēku transports ar draudzes busiņu.

Draudzes informāciju var atrast mājaslapā www.karalis.lv

piektdiena, 2019. gada 1. februāris

Dievkalpojumu kārtība Rīgas Kristus Karaļa draudzē

Svētās Mises
(dievkalpojumu kārtība)


PIRMDIEN 9.00
OTRDIEN 9.00
TREŠDIEN 9.00
CETURTDIEN 9.00 un 18.30 (pēc tam slavēšana)
PIEKTDIEN 9.00 un 18.30 (ar Sakramenta adorāciju)
SESTDIEN 9.00

SVĒTDIEN

9.00 poļu valodā;
11.00 latviešu valodā;
14.00 ģimenēm un bērniem latviski
18.00 krievu valodā (по русски)

Katra mēneša pēdējā sestdienā
9.00 – kopīgā svētā Mise par mirušajiem (pieteikt zakristejā)

Katra mēneša pirmajā sestdienā
9.00 – svētā Mise par labdariem

Katra mēneša 11 datumā
Pēc svētās Mises 9.00 – svētība slimniekiem

Internetā www.karalis.lv; kkdraudze@gmail.com

trešdiena, 2019. gada 30. janvāris

Tāda ir Katoliskā Baznīca! Pasaules Jauniešu Dienas Panamā!

Tas bija pirms 14 gadiem!

2005.gada 30.janvārī, Rīgā, sv. Jēkaba katedrālē tiku ordinēts par priesteri. 6.februārī pirmo svēto Misi celebrēju Lielvārdes sv. Krusta Paaugstināšanas baznīcā. Paldies visiem, kas man palīdzēja ceļā uz priesterību un arī tagad mani atbalsta. Vienmēr pieminu jūs savās lūgšanās!



piektdiena, 2019. gada 18. janvāris

Lūgsim par Pasaules Jauniešu Dienām Panamā!



Pēdējie metri!

Dārgā "bloga kopiena"!
Tā nu ir sanācis, ka sen neko neesmu rakstījis, tomēr šoreiz vēlos lūgt jūsu lūgšanas, jo esmu nonācis savas doktora disertācijas beigu fāzē, kas prasīs vēl lielāku spēku koncentrēšanu uz noslēguma etapiem. Paralēli rit kalpošana Rīgas Kristus karaļa draudzē. Esmu jau praktiski pabeidzis darbu pie pamatteksta, šobrīd izstrādāju disertācijas ievadu un nobeigumu un paliek vēl tehniskās redakcijas darbs. Ļoti ceru, ka nākamais 2019.gads būs tas, kurā spēšu aizstāvēt savu pētījumu. Savā darbā pētu Baznīcas un mūsdienu pasaules savstarpējās attiecības un mijiedarbību, balstoties Vatikāna II koncila dokumentos. Ir interesenti secinājumi un analīze, kas palīdzēs labāk izprast gan pašu dokumentus, gan arī novērtēt reālo situāciju, kāda ir Baznīcā Latvijā. Ir skaidri redzams, ka Vatikāna II koncila reformu ieviešana Baznīcā Latvijā būs turpmākā laika uzdevums. Ļoti lūdzu jūsu lūgšanas, lai varētu pabeigt šo procesu un veiksmīgi aizstāvēties. Paldies.

18.01.2019.
Paldies par jūsu lūgšanām. Februārī plānoju atdot darbu recenzentiem un aizstāvēšanu nozīmēs dekanātā. Tas varētu notikt vai nu maijā vai jūnijā. 

sestdiena, 2019. gada 5. janvāris

6.janvāris - Kunga Epifānijas, jeb Zvaigznes diena

6. janvārī Baznīca svin Kunga parādīšanās svētkus (obligāti svināmi)

Svētās Mises Rīgas Kristus Karaļa draudzē, Meža prospektā 86:

6.janvārī 9.00 poliski, 11.00 un 14:00 latviski. 

Tie ir vieni no vissenākajiem kristīgajiem svētkiem - Austrumos tos svinēja jau 3. gadsimtā. Apmēram simts gadus vēlāk šos svētkus sāka svinēt arī Rietumos, kur tie tika atzīmēti kā Triju Ķēniņu diena.

Svētā Mateja evaņģēlijs vēsta par Austrumzemju gudrajiem, kuri, sekojot zvaigznei, ieradās Jeruzalemē un Betlēmē, kur meklēja jaundzimušo jūdu karali. „Iegājuši mājā, viņi redzēja Bērnu ar Viņa Māti Mariju un, krītot uz vaiga, Viņu pielūdza. Tad tie atvēra savus krājumus un pasniedza Viņam dāvanas: zeltu, vīraku un mirres."

Kunga parādīšanās, grieķu valodā saukta par Epifania (KBK, 528), nozīmē Dieva atklāšanos cilvēka veidolā. Svinot Kunga parādīšanās svētkus, Rietumu liturģijā uzsvars tiek likts uz Trīs ķēniņiem. Austrumu gudro, kurus pie Jēzus atveda zvaigzne, paklanīšanās norāda, ka Kristus piedzimšana ir aizkustinājusi visu pasauli (zvaigzni, tātad arī kosmosu). Pie Viņa ierodas pagāni (gudrie), lai atdotu godu Dievam. Šis notikums norāda, ka ir iespējams iepazīt Dievu, ja meklē patiesību par pasauli un cilvēku.

Gudrie, kas ieradās pie Jēzus, sniedza dāvanas. Saskaņā ar tradīciju tās bija: zelts - karaliskā goda simbols; vīraks - priesteriskās cieņas simbols, un mirres - simbols tam, ka piepildījušies mesiāniskie pravietojumi, kā arī norāde uz Pestītāja nāvi. Vienlaikus tās apliecināja ticību Kristum kā patiesam cilvēkam (mirres), patiesam Dievam (vīraks) un Karalim (zelts).

Ar Kunga parādīšanās svētkiem tiek saistīta krīta, vīraka un ūdens svētīšanas tradīcija. Ar svētītu krītu uz dzīvokļa durvīm tiek uzrakstīti burti +K+M+B, kā arī gads. Šie burti tiek skaidroti kā trīs ķēniņu iniciāļi. Viduslaikos tos lasīja citādāk. Uzraksts „+C+M+B" (Kaspers latīniski tiek rakstīts kā C) pauda svētību: Lai Kristus svētī Tavu namu! (Christus mansionem benedicat!)

Nav daudz vēsturisku liecību par to, kas bija šie trīs ķēniņi, bet ir daudz leģendu un spekulāciju. Tautas tradīcija, ņemot vērā dāvanu skaitu, uzskata, ka tie bija trīs ķēniņi. Tikai VI gadsimta tradīcijā sāka runāt par to, ka tie bija ķēniņi, savukārt par Kasperu, Melhioru un Baltazaru tos sāka dēvēt vēl pēc 300 gadiem.

Sagatavots pēc www .katolis.lv un www.ekai.pl materiāliem.

piektdiena, 2019. gada 4. janvāris

Jura Rubeņa grāmatas “Viņa un viņš” teoloģisks komentārs

Jura Rubeņa grāmatas “Viņa un viņš” teoloģisks komentārs[1]

Daudzi no Vēstneša (Laikraksts "Katoļu Baznīcas Vēstnesis") lasītājiem man uzdos pamatotu jautājumu: “Kāpēc katoļu priesterim ir jākomentē luterāņu mācītāja izdota grāmata?” Atbilde ir pavisam vienkārša – grāmatā nav gandrīz nevienas atsauces uz kādu protestantu teologu, bet ir plaši pārstāvēta to katoļu teologu idejas, kas pieder liberāli plurālistiskajam virzienam.

Luterāņu mācītāja Jura Rubeņa grāmata “Viņa un viņš” ir pirmais tāda veida un tik liela apjoma darbs Latvijā, tādēļ ir vērts paanalizēt to katoļu Baznīcas mācības gaismā. Domāju, šī ir “pirmā bezdelīga”, jo Eiropā šāda veida plurālistisks un liberāls garīgums ir ļoti izplatīts un visdrīzāk šai grāmatai sekos daudzas citas. Pētot tajā izmantotos literatūras avotus, redzams, ka autors ir atlasījis tieši to katoļu darbus, kuri ar saviem rakstiem un dzīvesveidu vai nu balansējuši uz robežas, kas šķir autentisku Baznīcas mācību no maldiem un herēzijām, vai arī ir konsekventi attālinājušies no Baznīcas sludinātās mācības. Daudzus no viņiem katoļu Baznīcas autoritātes ir pat nosodījušas vai norādījušas uz viņu darbību morālisko un ticības aspektu neatbilstību. Tas jāņem vērā, lasot šo grāmatu.

Plurālisms

Mūsdienās kristietībā pastāv trīs pieejas garīgumam: ekskluzīvistiskā, kas izslēdz citādu viedokļu esamību; inkluzīvistiskā, ko pārstāv katoļu Baznīca, kas atzīst, ka eksistē viena patiesība un tā pilnīgā mērā pastāv katoļu Baznīcā, vienlaikus uzskatot, ka ārpus tās arī ir atrodami patiesības elementi, kaut nepilnīgā veidā; un plurālistiskā, kuru popularizē J. Rubenis. Saskaņā ar plurālistisko pieeju patiesību šeit uz zemes nav iespējams atklāt, tā cilvēkam ir nepieejama (I. Kanta “noumen”), bet visas reliģijas, konfesijas un garīgie strāvojumi un to līderi ir kā “fenomeni”, kuri šajā pasaulē mēģina izteikt šo “noumen”, neiepazīstamo “dievību” vai Dievu un ir kā nepilnīgas dievišķā spēka izpausmes formas. Šajā pieejā Kristus, Buda, Muhameds, Krišņa, u.c. ir līdzvērtīgās kategorijās („Viņa un viņš” 21.lpp – turpmāk tekstā tikai lapaspuses numurs). Tekstā (72, 73) parādās iepriekš minētā reliģiskā plurālisma iezīme – garīgums pāri konfesijām un reliģijām. Autors uzskata, ka svarīgākais ir tas, ka esi garīgs cilvēks. Tu vari būt ateists vai materiālists, svarīgākais ir būt iekļaujošam, visu mīlošam, nevienam neaizrādošam. Tomēr Jēzus skaidri norāda, ka Viņš mīl grēcinieku, bet nemīl grēku: “Ej un negrēko vairs!” (Jņ 5,14; Jņ 8,11) Jēzus prasības ir objektīvas un tur nav vietas plurālistiskajam relatīvismam. J. Rubenis cilvēku ar konkrētu pārliecību un kristīgo pasaules uzskatu ievieto fundamentāla un netoleranta cilvēka kategorijā, jau a priori izslēdzot dažādu viedokļu līdzāspastāvēšanu un sadursmi, kas ir nepieciešama garīgajai izaugsmei. Tiek (74) uzsvērts, ka integrāls garīgums ir inkluzīvs, tas iekļauj visu, neko neizslēdzot, tomēr Jura Rubeņa inkluzīvisms robežojas ar plurālismu, jo izslēdz vienas konkrētas patiesības eksistences iespējamību.