otrdiena, 2019. gada 17. septembris

Svētdienas skola bērniem Salaspilī


Ilmāra Tolstova kalpošana Salaspilī

Ņemot vērā radušos situāciju saistībā ar Valsts Ieņēmumu Dienesta veiktajām procesuālām darbībām Salaspils un Baldones draudzē, kā arī saistībā ar veselības stāvokli, priesteris Gaitis Dubults tiek atcelts no prāvesta pienākumu pildīšanas un nozīmēts veikt priesterisko kalpojumu Jelgavas diecēzē bīskapa Edvarda Pavlovska vadībā. Līdz ar to Salaspils un Baldones katoļu draudzes prāvests turpmāk būs līdzšinējais Rīgas Kristus Karaļa draudzes prāvests Ilmārs Tolstovs.

Tā kā priesteriem ir nepieciešams laiks pārcelties, tad svētās Mises 17., 18., 19., 20. un 21. septembrī nenotieks.

Avots – katolis.lv, www.salaspilsdraudze.lv

Sākot no 22.septembra prāvests Ilmārs Tolstovs dzīvos Salaspilī, Rīgas ielā 26. Tālrunis, 26382126.
epasts: priesteris.ilmars@gmail.com

Dievkalpojumi:

Otrdienās 18.00
Trešdienās 8.00
Ceturtdienās 18.00
Piektdienās 8.00
Sestdienās 8.00

Svētdien: 9.00 krievu valodā, 11.00 latviski.

Katra mēneša otrajā un ceturtajā svētdienā 15.00 Baldones katoļu draudzē
Katru ceturto trešdienu 15.00 RAKUS Stacionārā Tuberkulozes un Plaušu slimību centrā Upeslejās.

ceturtdiena, 2019. gada 12. septembris

Svētās Mises nodomi!

Ar nākamo nedēļu uzsākšu kalpot Salaspils Romas Katoļu draudzē, un vismaz sākumā man būs daudz brīvu svētās Mises nodomu, kuras varēšu celebrēt jau uzreiz. Ja jums ir kāda lūgšanu vajadzība vai pateicība, lai es nosvinētu svēto Misi, rakstiet man privāti uz epastu - priesteris.ilmars@gmail.com un tad privāti došu ziņu, kad svinēšu svēto Misi. Paldies jau liels iepriekš par atbalstu. Dievkalpojumu svinēšu par brīvprātīgu ziedojumu.

Paldies Rīgas Kristus Karaļa draudzei!

Ir pagājuši divi gadi, kopš sāku kalpot Rīgas Kristus Karaļa Romas katoļu draudzē, un atskatoties uz šo laiku, varu teikt Dievam paldies par visu. Tagad ir jādodas tālāk uz Salaspils katoļu draudzi. Noslēdzot šo kalpošanas posmu, vēlos tikt paldies visiem, kas palīdzēja man kalpot draudzē un arī lūgt piedošanu visiem, kurus kaut kādā veidā esmu aizvainojis ar savu raksturu un neiecietību. Šajos divos gados kopīgi paveicām daudz un to visu paveicām kopīgiem spēkiem. Lai Dievs palīdz prāvestam Mārim Zviedrim turpināt iesākto un aicinu visus draudzes locekļus vēl vairāk iemīlēt savu draudzi, būt aktīviem kalpošanā un atcerēties, ka prāvesti nāk un iet, bet draudze un tās cilvēki paliek, lai slavētu Dievu un kalpotu Viņam.

trešdiena, 2019. gada 4. septembris

Kā priesterim bez grūtībām atvadīties no savas draudzes?

Īstam dvēseļu ganam, pārcelšanas gadījumā, nav grūtību atstāt savu līdzšinējo draudzi, jo viņš sevi nenostāda visa centrā, kalpo bez kompromisiem un nepieķeras sava ganāmpulka avīm – sacīja pāvests 30. maija rīta Svētajā Misē.

Šai dienai veltītajā pirmajā lasījumā (sal. Apd 20, 17-27) tiek runāts par Pāvilu, kurš atvadās no Efēzas Baznīcas, ko pats bija nodibinājis. Tagad viņam ir jāaiziet. Francisks norādīja, ka minētajam fragmentam varētu piešķirt nosaukumu “Bīskapa atvadīšanās”. Katra gana dzīvē pienāk atvadīšanās brīdis – viņš atzina. Pienāk brīdis, kad Kungs saka: “Ej citur, dodies tur vai tur!” Un viena lieta, ko garīgajam ganam ir jādara, ir sagatavošanās, lai atvadītos. Viņa atvadīšanās nedrīkst būt “pa pusei”. Viņam ir labi, pareizi jāatvadās. Ja viņš neiemācās atvadīties, tas nozīmē, ka viņam ir izveidojusies kāda neveselīga saikne ar savu ganāmpulku. Tā ir kāda saikne, kas nav Jēzus krusta šķīstīta.

Ko dara Pāvils? Viņš saaicina visus Efēzas presbiterus un tad atvadās. Šajā sakarā pāvests norādīja uz vairākām dvēseļu gana attieksmēm. Viņš nedrīkst skatīties atpakaļ un pieļaut savā kalpošanā kompromisus, viņam jābūt paklausīgam Svētajam Garam, viņš nedrīkst pieķerties savām avīm. Ja viņš būs kalpojis ar tīru un nedalītu sirdi, bez kompromisiem, tad viņam nebūs grūtību atvadīties. Bez tam, labs gans apzinās, ka viņš atrodas ceļā. Viņš paklausa un iet tur, kur viņu ved Svētais Gars.

Pāvils vadīja Baznīcu bez jebkādiem kompromisiem. Tagad Svētais Gars liek viņam doties ceļā, un viņš nezina, kas ar viņu turpmāk notiks. Viņš paklausa, jo nebija padarījis ganāmpulku par savu īpašumu. Viņā nebija neveselīgas pieķeršanās. Viņš kalpoja. Tagad Dievs grib, lai es aizeju. “Gara mudināts, es dodos uz Jeruzalemi, nezinādams, kas mani tur sagaida, kā tikai to, ko Svētais Gars man visās pilsētās atgādina, ka mani gaida važas un ciešanas.” To Pāvils zināja. Viņš negāja pensijā. Viņš devās citur, lai kalpotu citām Baznīcām. Viņa sirds bija vienmēr atvērta Dieva balsij. Tā arī katrs gans varētu teikt: “Es atstāju to un to, skatīšos, ko Kungs no manis prasīs”. Šis gans, kurš kalpo bez kompromisiem, tagad dodas ceļā.

Pāvests paskaidroja, kāpēc Pāvils nepadarīja ganāmpulku par savu īpašumu. Viņš raksta: “Bet es nemaz tik augstu nevērtēju savu dzīvību”. Viņš nenostāda sevi visa centrā. Viņš uzskata sevi par visu kalpu. Šajā sakarā Francisks atgādināja kādu sakāmvārdu: “Kā dzīvojam, tā arī nomirsim. Kā dzīvojam, tā arī atvadīsimies”. Pāvilam nav grūti atvadīties. Viņš ir brīvs, jo nepieļauj kompromisus. Viņš atrodas ceļā. Raugoties uz apustuļa piemēru, Svētais tēvs aicināja ticīgos lūgties par visiem Baznīcas ganiem – par prāvestiem, bīskapiem, kā arī par pāvestu, lai viņu dzīve būtu dzīve bez kompromisiem, lai viņi atrastos ceļā, nenostādītu sevi visa centrā un mācētu atvadīties. “Lūgsimies par saviem ganiem!”, mudināja Francisks.

J. Evertovskis / Vatikāna Radio (pārpublicēts no http://lv.radiovaticana.va/news/2017/05/30/k%C4%81_priesterim_bez_gr%C5%ABt%C4%ABb%C4%81m_atvad%C4%ABties_no_savas_draudzes/1315688)

sestdiena, 2019. gada 3. augusts

"Tolstova sirdsapziņa"

Nesen, manis publicētajam rakstam blogā, ir radusies tik liela rezonce, ka nolēmu atbildēt uz Māra Zandera izteikto repliku portālā www.la.lv:

"Salīdzināt šodienas Latviju ar režīmu, kas dievnamus spridzināja, pārvērta par kolhozu saimniecības ēkām, savukārt ticīgos spundēja cietumos un “psihenēs”, ir tik absurdi, ka lai nu Tolstova patoss paliek uz viņa sirdsapziņas (čekistu un VID salīdzinājumu – par labu čekistiem! – priesteris arī vēlāk atkārtoja kādā intervijā vienai no televīzijām)". (http://www.la.lv/kulturkari-kuru-nav?fbclid=IwAR0jqmYFdX_iY5OoBgmoMMmrd3exLVnkw8QkHVAgD-ZfFxAX3VSeERyxoH0)

Lai neradītu priekšstatu, ka es, it kā atbalstot čekistus un zvērīgo komunistisko režīmu, mazliet komentēšu kristietības un laicīgās varas attiecības, jo tas netiešā veidā skar arī manas doktora disertācijas tēmu.

Jau Romas impērijas laikā tika stingri ievērots reliģiskās tolerances likums. No Romas pilsoņiem tika pieprasīts ievērot Romas likumus, bet to kas skāra dažādu pagānu tautu reliģiskās prakses un svētvietas, to Romas impērija atstāja šo pašu tautu un cilvēku ziņā. Romas impērija aizsargāja kapsētas un dažādu pagānu dievību svētvietas, zināmā veidā aiz bailēm par šo tautu dievu atriebību. Pagānismā reliģiskā prakse, jeb kults nebija saistīts ar konkrētu morālisko normu ievērošanu. Viņiem bija svarīgi "pielabināties" dievībām, lai nenotiktu kādas kataklizmas, nelaimes, vai arī lai izlūgtos kādas svētības vai labumus. Romas imērijā bija svarīgi atdot reliģisku godu imperatoram, ko pieprasīja no visām iekarotajām tautām. Pagānismā, kur pielūdza vairākus dievus, tas nesagādāja problēmas.

Pirmo gadismtu kristieši, no vienas puses izmantoja šo situāciju, tādēļ pirmie dievkalpojumi notika Romas kapsētās, jeb katakombās, ko aizsargāja likums un tādējādi kristiešu vajātāji nedrīkstēja tur ielauzties un arestēt kristiešus. Tomēr ar imperatora pielūgsmi bija citādi. Kristieši nevarēja atdot viņam reliģisku godu, tāpēc viņi automātiski tika pasludināti par valsts ienaidniekiem un tika vajāti. Kristiešu vajāšanas pirmajos gadsimtos bija vairāk saistītas ne ar reliģisku, bet ar valstisku jautājumu.

Komunistiskās ideoloģijas laikā kristiešu vajāšanas notika dažādos etapos un ar dažādu intensitātes pakāpi. Marksiskais materiālisms izslēdza pārdabiskuma eksistenci, izsmēja Hēgeļa ideālismu, un pasludināja "karu" pret reliģiju kā tādu. Tomēr, ierodoties arestēt katoļu garīdzniekus vai vajājot tos, tika respektēta garīznieku cieņa. Par to liecina daudzu, gados vecāku garīdznieku stāstītais. Piemēram, pēc pašu garīdznieku stāstītā, kad čekas aģenti ieradās arestēt cienījamo priesteri Staņislavu Čužānu, viņi atļāva vaiņam pabeigt dievkalpojumu, palūgties baznīcā, paņemt līdzi reliģiskas grāmatas un priekšmetus. Piekrītu, ka bija situācijas, kad tas tā netika darīts, kas bija saistīts ar pašu vajātāju personībām un arī ar noteiktā vēsturiskā perioda apstākļiem (kara laiks, režīmu maiņu sākums, u.t.t) Tomēr tika respektēta sakralās vides svētums. Daudzi dievnami, pirms uzspridzināšanas vai pārvēršanas par kolhozu saimniecību ēkām, tika desakralizēti un no tām tika izņemti reliģiskie priekšmeti. Bija protams, arī pārkāpumi, bet ticīgie cilvēki ļoti aktīvi iesaistījās un protestēja, aizsargāja gan garīdzniekus gan dievnamus.

Kādēļ lietoju šādu salīdzinājumu? Tādēļ, ka mūsdienās agresīvi un masveidīgi, gan sociālajos tīklos, gan medijos, arī ar žurnālistu līdzdalību, protams, zināma veida mūsdienu filozofisko strāvojumu ietekmē, tiek mēģināts agresīvi "desakralizēt" pasauli, absolutizēt, jeb dievišķot "faktu" (Ogists Conts). Tiek mēģināts, posfaktuālā laikmeta un post - postmodernisma ietekmē, padarīt cilvēku atkal par "tikai matērija" būtni, izslēdzot jebkādu pārdabiskuma klātbūtni tajā. Tas rada šādu atmosfēru, kur, valsts ierēdņiem, ierodoties dievnamā vairs nav nekādas bijības vai svētuma sajūtas, var arī ar mašīnu uzbraukt uz ticīgo cilvēku kājām (https://jauns.lv/raksts/zinas/49187-katolu-baznica-parmet-ministram-gerhardam-neiecietibu) u.t.t.

Kādēļ katoļu priesteris reaģē tik sakāpināti, saistībā ar Finanšu policijas iebrukumu Rīgas Sāpju Dievmātes baznīcā un brutālu dievkalpojuma apturēšanu. Tas ir tādēļ, ka no katoļu priestera pozīcijām, Svētā Mise ir pats svarīgākais dievkalpojums baznīcā un pats svētākais, kas vispār var būt katolim šeit uz zemes. Tajā brīdī ar priestera starpniecību šeit uz zemes ir klātesošs Jēzus Kristus. Šis dievkalpijums nav kāds reliģisks teātris, kā tas no malas, dīvānā zvilnošam liberālim, var šķist. Ir bijuši gadījumi, kad kāds vecāks priesteris nomirst dievkalpojuma vidū. Nesen tāds gaījums bija Kārsavā, kad mūžībā aizgāja prāvests Jāzeps Aglonietis, nomirstot dievkalpojuma vidū. Tad no Rēzeknes speciāli brauca cits garīdznieks, lai pabeigtu svēto Misi, jo tā obligāti ir jāpabeidz. Šāda dievkalpojuma pārtraukšana ir lielāks noziegums pret reliģiju, nekā fiziska vardarbība vai vajāšanas. Tādēļ tas ir vēl jo vairāk sāpīgāk.

Noslēgumā vēlos teikt, ka viens no šādas rīcības iemesliem varētu būt arī tāds, ka Latvijas skolās netiek pasniegts priekšmets, kurā cilvēki, jau no mazām dienām, tiktu iepazīstināti ar reliģju, reliģijām, cieņu pret otra cilvēka ticību. Ceru, ka turpmāk mācīsimies cienīt viens otru un respektēt citādo.

otrdiena, 2019. gada 30. jūlijs

Augusts - atturības no alkohola mēnesis

Atturības mēnesis!

Katoliskā Baznīca Polijā aicina gan katoļus, gan ikvienu cilvēku, katru gadu, augusta mēnesī, atturēties no alkohola un narkotikām. Motivācija šādam solim ir gan reliģiska, gan patriotiska - rūpēs par savu valsti un tautu.

Augusts kā atturības mēnesis Polijā tiek svinēts jau kopš 1984.gada. Šis mēnesis tika aizvēlēts, jo augustā ir Jaunavai Marijai veltītie svētki un šajā mēnesī daudzi cilvēki dodas svētceļojumos. Vēl ir zīmīgi, ka 1956.gada 26.augustā notika svinīgie tautas solījumi pie Čenstohovas Dievmātes Jasnogurā, kur viens no solījumiem skanēja šādi: "Apsolam cīnīties pret slinkumu, vieglprātību, izlaidību, dzeršanu un netikumību".

pirmdiena, 2019. gada 29. jūlijs

Baznīcas vajāšanas Latvijā!

Šodien jutu, ka ir jāraksta. Jau agrāk, savā blogā, biju rakstījis, ka arī mums, Latvijā, ir jārēķinās, ka ar katru gadu pieaugs spriedze un nepatika pret Katoļu Baznīcu, kas lēnām pāraugs naida runā, slēptā vai publiskā izsmiešanā, zaimošanā un izolācijā. Ļoti ceru, ka līdz fiziskām vajāšanām nenonāksim. Jau šobrīd daudzās "Rietumu valstīs" tiek demolētas, aizdedzinātas un apķēpātas baznīcas, notiek fiziski uzbrukumi garīdzniekiem un klostermāsām.

Laiks, kad varējām runāt par Baznīcu, kura ir triumfējoša, uzvaroša un dažādās tautās klātesoša ir beidzies, vai arī lēnām beidzas. Mums, kristiešiem, katoļiem, nākotnē ir jārēķinās, ka skaitliski kļūsim mazāki, būs aizvien grūtāk publiski apliecināt savu ticību, tiksim diskriminēti un izolēti. Lēnām atgriežas padomju laiki arī Latvijā. Nesenie uzbrukumi no Valsts Ieņēmuma Dienesta puses to tikai apliecina. Pat drūmajos komunistu laikos čekisti neuzdrošinājās iebrukt dievnamā, brutāli likt pārtraukt Svēto Misi, ieslodzīt kardinālu uz dažām stundām istabā, u.t.t. Protams, tas viss tiek darīts, lai mūs iebiedētu un šāda reakcija sekoja pēc tam, kad Latvijas bīskapi, pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām, skaidri pauda savu nostāju, saistībā ar morāles, ētikas un tikumības jautājumiem.

Jēzus saka: "Un jūs būsit visu ienīsti Mana Vārda dēļ... māceklis nav augstāks par savu mācītāju, nedz kalps par savu kungu" (Mateja ev. 10, 22-24). Mēs nevaram lolot ilūzijas, ka mūs visi pieņems un sapratīs. Jā, ir kristieši, jeb "kristiešu izstrādājums", kuri atšķaida Jēzus skaidro mācību ar liberālisma "mērci" un pasniedz kā īsto un autentisko kristietību. Šādi kristieši sabiedrībai patīk, jo viņi "dejo pēc tās stabules". Ir ērti būt kristietim bez Kristus stingrās un skaidrās evaņģēliskās mācības. Bet tā vairs nav Jēzus kristietība, bet gan pašizdomāta mācība. Apustulis Pāvils Timotejam uzsver: "Tad nu es piekodinu Dieva un Kristus Jēzus priekšā, kas tiesās dzīvus un mirušus, Viņa parādīšanos un Viņa valstību minēdams: pasludini Dieva vārdus, uzstājies laikā, nelaikā, norāj, brīdini, paskubini ar visu pacietību un mācību. Jo nāks laiks, kad viņi nepanesīs veselīgo mācību, bet uzkraus sev mācītājus pēc pašu iegribām, kā nu ausis niez, un novērsīs ausis no patiesības, bet piegriezīsies pasakām. Bet tu paliec skaidrā prātā visās lietās, paciet ļaunumu, dari evaņģēlista darbu, izpildi savu kalpošanu līdz galam" (2 Tim 4, 1-5).

Kā rīkoties Katoļu Baznīcai šajā situācijā? Laiks, kad sabiedrība kopumā ieklausījās bīskapu vai garīdznieku vārdos, tikai tādēļ ka viņiem ir tāds statuss, ir beidzies. Baznīcas autoritāte sabiedrības acīs krītas, arī ņemot vērā nesenos skandālus pašas Baznīcas iekšienē. Līdz ar to, lolot ilūzijas, ka, pateicoties mūsu uzrunām vai paziņojumiem kaut kas mainīsies, kļūst aizvien bezjēdzīgāk. Tas gan nenozīmē, ka nevajag pasludināt Patiesības Vēsti. Tomēr, Baznīcai nākotnē būs ļoti svarīgi izaicinājumi, kuri, manuprāt, varētu palīdzēt sniegt liecību mūsdienu dezorientētajam un apjukušajam Latvijas iedzīvotājam.

Vispirms mums ir jāmaina savs virziens no "ad extra" uz "ad intra". Ir jāstrādā pie tā, lai visas Latvijas katoļu draudzes kļūtu aizvien autentiskākas Labās Vēsts sludinātājas, lai tajās valdītu nevis aprunāšanas un šķelšanās "gars", bet gan lai tajās būtu tik liela Dieva un tuvākā mīlestības klātbūtne, ka ikviens, kurš nonāktu saskarē ar šādu draudzi, vēlētos tajā palikt.

Ir jāstiprina katoļticīgo kristīgā, katoliskā identitāte. Jāstrādā pie padziļinātas katoļu formācijas, izbeidzot "fiksās" kristības, laulības un iesvētības. Nedomājot par padziļinātu katehēzi, mēs nedodam iespēju cilvēkiem dziļāk ieiet Kristus un Baznīcas noslēpumā. Līdz ar to, Latvijā ir liela masa nokristītu un iesvētītu katoļu, kuri paši nesaprot kas viņi ir, kas ir Baznīca un tās mācība. Tas rada lielu kaitējumu arī Baznīcai, jo šie cilvēki bieži vien nostājas pret Baznīcu vai runājot Baznīcas vārdā to, kas ir pret Baznīcas mācību. Ir vērts studēt reliģiju Rīgas Augstākajā Reliģijas Zinātņu institūtā (RARZI) vai kā citādi labāk iepazīt Baznīcas mācību. Ir svarīgi būt vienotībā ar pāvestu Francisku, vietējiem bīskapiem, priesteriem un diakoniem. Just un būt vienotībā ar visu Baznīcu.

Karitatīvā un sociālā kalpošana. Jo vairāk Baznīca sabiedrībā atklās žēlsirdības dimensiju, jo vairāk cilvēku "ārpus" Baznīcas ieraudzīs, ka mēs, katoļi, ne tikai runājam bet arī daram. Pirmo gadsimtu kristieši tieši ar žēlsirdības darbu veikšanu deva spēcīgu liecību pagāniskai pasaulei, par kristīgās vēsts autentiskumu un spēku.

Lai Aglonas Dievmāte, Jaunava Marija, pie kuras steidzamies šajā augusta mēnesī lūdz par mums katru un par mūsu zemi Latviju. Monstra te esse Matrem (Rādi, ka esi Māte).

sestdiena, 2019. gada 27. jūlijs

Svētceļojums uz Aglonu augustā


Ir iespēja doties svētceļojumā kājām uz Aglonu no Rīgas Kristus Karaļa draudzes un Rīgas svētā Jēkaba katedrāles. Iziesim 1.augustā 9.00 no Kristus Karaļa draudzes. Aglonā ieiesim 13.augustā. Dalības maksa 7.eiro dienā. Svētceļojuma mantas tiks vestas ar busiņu, ēdināšana nodrošināta. Nakšņošana tikai telpās. Dienā vidēji plānots noiet 17-25 km. Bērniem līdz 18.gadiem obligāti līdzi ir jāiet vecākiem vai pieaugušajam aizbildnim. Svētceļojumā līdzi ies priesteris. Pieteikšanās nav nepieciešama, jebkurš var pievienoties un atvienoties kad grib. Svētceļojumā jāievēro grupas noteikumi. Informācijai zvanīt 26382126 (pr. Ilmārs Tolstovs).

Maršuts:
no
līdz
km
01.aug
Rīga, Kristus Karaļa draudze
Ulbroka
15
02.aug
Ulbroka
Ikšķile
19
03.aug
Ikšķile
Ķegums
20
04.aug
Ķegums
Jumprava
22
05.aug
Jumprava
Aizkraukle
24
06.aug
Aizkraukle
Sece
17
07.aug
Sece
Sēlpils
17
08.aug
Sēlpils
Jēkabpils
20
09.aug
Jēkabpils
Vīpe
20
10.aug
Vīpe
Rožupe
28
11.aug
Rožupe
Vecvārkava
22
12.aug
Vecvārkava
Aizkalne
20
13.aug
Aizkalne
Aglona
21
kopā:
265


ceturtdiena, 2019. gada 11. jūlijs

40 vai 30 dienas pēc nāves?

Kalpojot Rīgas Kristus Karaļa katoļu draudzē, Mežaparkā, nākas saskarties ar daudz cilvēkiem kuri izvada savus piederīgos. Kā nekā, baznīca atrodas blakus kapiem. Un bieži vien cilvēki uzdod jautājumu par 7,9, 30 un 40 dienām pēc nāves. Kādas ir šīs tradīcijas?

Romas katoļu baznīcas Cēsu un Taurenes draudzes prāvests Ronalds Melkers norāda, ka arī katoļu tradīcijās nekur nav šādas dienas atrunātas. Šis termiņš, visticamāk, esot nepieciešams tikai palicējiem, jo cilvēka dvēsele šajā laikā jau ir pie Dieva, tā nekur nekādā starptelpā neuzkavējoties.

“Manuprāt, šī tradīcija pamatojas tajā, ka cilvēkiem, palicējiem vajag kaut kādu noslēgumu. Līdz bērēm taču viss iet samērā traki, tad bērēs rodas sapratne, ka miesa paliek te, dvēsele – pie Dieva, bet palicējiem vajag noslēgumu. Un tā radušās šīs dienas. Ja man prasītu, es teiktu, ka noslēgums ir bēru dienā. Cilvēks ir apbedīts, kā saka, smiltis pie smiltīm, gars – pie gara, un dzīve turpinās. Saprotams, ka citiem vajag kādu laiku, lai būtu šis noslēgums,” saka prāvests.

Arī viņš nezinot, no kurienes radies tieši šis termiņš, tam neesot nekāda bibliska pamatojuma, un katram šis laiks varētu būt citāds. Prāvests norāda uz Katoliskās baznīcas katehismu, kur 2. artikulā “Kristīgās bēres” sadaļā “Bēru svinēšana” 1687. pantā cita starpā ir teikts: “Kāda kopienas locekļa nāve (vai gadadiena, septītā vai trīsdesmitā diena) ir notikums, kam vajadzētu pārsniegt “šīszemes” perspektīvas un ticīgos virzīt uz patiesas ticības augšāmceltajam Kristum perspektīvu.”

Līdz ar to, varu teikt, ka Katoļu Baznīca nenosaka, kādam vajadzētu būt sēru laikam pēc tuvinieka nāves. Ir dažādas tradīcijas, kuras ir atkarīgas no reģiona - Latgalē ir citas, Vidzemē, Kuzemē un Zemgalē citas. Citādas tradīcijas ir poļiem, krieviem, lietuviešiem, u.c. Pareizticīgo Baznīcā ir iesakņojusies tradīcija, 40 dienā pēc aizgājēja nāves baznīcā noturēt aizlūgumu un tad visiem doties pie kapa, tur lūgties un pieminēt mirušo. 

Katoļu Baznīcā pats svarīgākais ir, lai tiktu nosvinēta svētā Mise par aizgājēju un, pēc iespējas pieminēt viņu miršanas gadadienā. Tomēr, ja arī nav iespējams nosvinēt svēto Misi tieši miršanas dienā (jāatcerās, ka priesteris drīkst nosvinēt Misi tikai tajā vienā nodomā, par kuru ir lūgta Mise un Rīgas baznīcās mēdz būt rinda, pat mēnesi un vairāk uz priekšu), svarīgākais lai būtu aizlūgums, lo Dievam nav nedz dienu, nedz stundu.

Izmantots raksts: JĀNIS GABRĀNS, Kur meklējams 40 dienu pirmsākums, www.edruva.lv, (http://edruva.lv/dzivesstils/kur-meklejams-40-dienu-pirmsakums/)

ceturtdiena, 2019. gada 20. jūnijs

Construction works for building extension of Christ the King Parish in Riga

Dear friends! Christ the King Church of Riga is continuously developing and growing, therefore the necessity for buildings extension has occurred, which is needed to host events such as Alfa courses, married couple gathering events, engaged encounter, catechesis and other. At the moment the most specious room for such event organization is Church’s sacristy (67.4m2) taking into account that the hall of the parish house is only 46.5 m2. Therefore, we have made a decision to launch buildings extension project, which would include the construction of 94.3 m2 hall, installation of beautiful terrace and glazed windows. Now specialized design activities are taking place, managed by SIA "Insp.Arch". The estimated funding for construction project amounts to approximately 100 000 euro. In case if you are willing to contribute in this magnificent project development process, I am reaching out for your support.

Thank you in advance for your help! 
Parish priest Ilmārs Tolstovs. 
Christ the King Roman Catholic Parish of Riga 
Address: Meža prospekts 86, Rīga, LV-1005 
Email: kkdraudze@gmail.com 
Reg. Nr.: 90000829360 
Bank: AS Swedbank Kods: LVHABA22 
Account nr.: LV70HABA0551002791387







otrdiena, 2019. gada 18. jūnijs

Строительство пристройки приходского дома Рижского прихода Христа Короля!

Дорогие друзья!

Рижский приход Христа Короля развивается и растёт, вместе с тем появилась необходимость построить пристройку к приходскому дому, где люди могли бы встречаться, проводя Альфа курсы, "Встречи семей", курсы для обрученных, катехезы и т.д. На данный момент самое большое помещение, где люди могут собираться, - приходская закристия (67,4 м2), потому как площадь зала приходского дома только 46,5 м2. Поэтому было принято решение построить пристройку, в которой был бы зал площадью 94,3 м2, а также красивая застекленная терраса. На данный момент идут проектировочные работы, которые производит фирма SIA "Insp.Arch" и для которых необходимо финансирование. Общие расходы могут быть около 100 000 евро. Если желаете принять участие в реализации этого проекта, просим вашей поддержки. Заранее благодарю за поддержку!

Настоятель Ilmārs Tolstovs. 

RĪGAS KRISTUS KARAĻA ROMAS KATOĻU DRAUDZE 
Adrese: Meža prospekts 86, Rīga, LV-1005 
E-pasts: kkdraudze@gmail.com 
Reģ. Nr.: 90000829360 
Banka: AS Swedbank 
Kods: LVHABA22 
Konta nr.: LV70HABA0551002791387







svētdiena, 2019. gada 16. jūnijs

Rīgas Kristus Karaļa draudzes mājas piebūves celtniecība!

Dārgie draugi! Rīgas Kristus Karaļa draudze attīstās un aug, līdz ar to ir radusies nepieciešamība izbūvēt draudzes mājai piebūvi, kurā varētu tikties cilvēki, rīkot Alfa kursus, "Laulāto tikšanās" saderināto kursus, katehēzes u.t.t. Šobrīd vislielākā telpa kur var pulcēties cilvēki ir draudzes zakristeja (67,4 m2), jo draudzes mājas zāle ir tikai 46,5 m2 liela. Tādēļ esam pieņēmuši lēmumu būvēt piebūvi, kurā būtu 94,3 m2 plaša zāle, vēl ar skaistu terasi un stiklotiem logiem.

Šobrīd notiek projektēšanas darbi, kurus veic SIA "Insp.Arch" un kuriem ir vajadzīgs finansējums. Kopējās izmaksas varētu būt ap 100 000 eiro. Ja vēlaties piedalīties šī skaistā projekta realizēšanā, lūdzu jūsu atbalstu. Jau šobrīd pateicos par jūsu atbalstu.

Prāvests Ilmārs Tolstovs.

RĪGAS KRISTUS KARAĻA ROMAS KATOĻU DRAUDZE
Adrese: Meža prospekts 86, Rīga, LV-1005
E-pasts: kkdraudze@gmail.com
Reģ. Nr.: 90000829360
Banka: AS Swedbank Kods: LVHABA22
Konta nr.: LV70HABA0551002791387






sestdiena, 2019. gada 15. jūnijs

Ielūgums uz Jauniešu festivālu Francijā



Festivāls notiek pasakainā vietā Otkombas Abatijā, kas atrodas pie lielākā Francijas ezera un Alpu kalnu pakājē. Festivālu organizē kopiena Chemin Neuf. Festivālā ik gadu piedalās aptuveni 2 tūkstoši jauniešu no visas pasaules un šoreiz arī no Latvijas :)

Šī gada tēma ir «Next Step»! Festivāla laikā tiks runāts par to, ka mēs vienmēr savā dzīvē varam doties tālāk. Mēs ikviens esam aicināts spert nākamo soli: savā ticībā, attiecībās ar ģimeni vai draugiem, savās studijās vai profesionālajā dzīvē.

Festivāla laikā mēs piedāvājam atklāt to vietu mūsu dzīvēs, kur ikkatrs no mums ir aicināts doties uz priekšu, kā arī atrast pareizo nākamo soli.

Šī festivāla programmu katrs dalībnieks varēs veidot pats! Katrs pats varēs izlemt, kas viņam personīgi palīdzēs attīstīties un sekot Kristum.

Lūgšana + Sports + Koncerti + Lekcijas + Radošās grupas + Attiecības + Ekumēnisms + Satikšanās + Kopējie vakari + Jaunieši no visas pasaules + Prieks. Un tas vēl nav viss :)

Šajā festivālā ir apvienots viss, kas piestāv lieliskām brīvdienām:

Vēlies atpūsties? Rezervē kanoe vai ūdens slēpošanu un citas sportiskas aktivitātes!

Vēlies mācīties? Izvēlies konferences vai darba grupas, kas ļaus iegūt padziļinātu ieskatu aktualitātēs, labāk izprast savu profesionālo dzīvi vai vienkārši padziļināt savu ticību.

Vēlies mācīties lūgties? Tu vari piedalīties lūgšanu vai harizmu skolā!

Praktiskā informācija:

Kam: Festivāls paredzēts jauniešiem vecumā no 18 līdz 30 gadiem.
Laiks: No 2019. gada 2. augusta līdz 13. augustam. Izbraukšana no Rīgas ar autobusu!
Dalības maksa: 280 EUR (festivāla dalības maksa: 120-140 EUR, ceļa izdevumi - 160 EUR)
Kontakttālrunis: +371 29628455 Katrīna
Facebook: @KopienaCheminNeuf
Vairāk par festivālu: https://www.welcometoparadise.fr/en/welcome/

pirmdiena, 2019. gada 27. maijs

Priesteri! Par ko balsot Saeimas vēlēšanās?


Vatikāna II koncils, par katoļu aktīvu līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē uzsver, ka "visiem pilsoņiem ir jāatceras savas tiesības un reizē pienākums piedalīties brīvās vēlēšanās, lai veicinātu kopējo labumu. Baznīca ciena un atzinīgi vērtē tos, kuri savus spēkus veltī kalpošanai cilvēkiem un valsts labā uzņemas šos smagos pienākumus" (Gaudium et spes, 75)

Vatikāna II koncila pastorālajā konstitūcijā Gaudium et spes, 31.numurā ir teikts, ka “savu iespēju robežās pilsoņiem ir aktīvi jāpiedalās sabiedriskajā dzīvē. Šī līdzdalība var būt tik dažāda, cik dažādas ir zemes un kultūras. "Slavējamas ir tās tautas, kuru patiesā brīvībā iespējami lielāks skaits pilsoņu iesaistās sabiedriskajās lietās." (KBK 1915). Bet paliek atklāts jautājums, par ko balsot? 

1. Katolim ir tiesības un pienākums piedalīties vēlēšanās.

2. Pirmais pienākums mums ir lūgties, lai Svētā Gara gaisma apgaismo mūsu pašus un arī tos cilvēkus, par kuriem mēs plānojam balsot. 

3. Baznīca aicina rūpīgi iepazīties ar visu partiju priekšvēlēšanas programmām un kārtīgi izpētīt, kādi cilvēki balotējas attiecīgajā vēlēšanu apgabalā. Ir svarīgi atcerēties, ko šī partija vai tās pārstāvētie cilvēki ir darījuši vai nedarījuši pēdējo gadu laikā. Balstoties uz šo pieredzi, izvēlēties sarakstu, kura programma un darbība ir visatbilstošākā Bībeles un Baznīcas dotajai mācībai. No savas puses varu teikt, ka ir divas partijas, kuru programmas un rīcība ir klajā pretrunā Katoliskās Baznīcas mācībai un es neiesaku par tām balsot. Tās ir "Progresīvie" un "Attīstībai Par". 

4. Kad esam izvēlējušies partiju, par kuru balsot ir ļoti būtiski apdomīgi un mērķtiecīgi izsvītrot no dotā saraksta tos cilvēkus, kuru pārliecība un darbība neatbilst Svēto Rakstu un Baznīcas mācībai, savukārt, tos, kuru pārliecība un darbība atbilst iepriekšminētajiem kritērijiem, atbalstām, pievelkot krustiņu.

5. Jāatceras, ka mūsu izvēlei ir liels iespaids uz mūsu dzīvi nākotnē un tādēļ ir svarīgi savu izvēli izdarīt apdomīgi un ar lielu atbildības sajūtu.

6. Savukārt ievēlētajiem deputātiem ir jāatceras, ka arī pēc vēlēšanām ir jādzīvo atbilstoši savai sirdsapziņai un nekāda partijas disciplīna nevar likt balsot pretēji katra pārliecībai. Ja tas tā notiek, deputāta pienākums ir par to runāt.

pr. Ilmārs Tolstovs

piektdiena, 2019. gada 24. maijs

Ar vēzi slims seminārists saņem priestera svētības

Ar vēzi slims seminārists saņem diakona un priestera svētības, steidzamības kārtā, lai varētu nosvinēt kaut vai vienu svēto Misi. 

pirmdiena, 2019. gada 20. maijs

Pieci Baznīcas baušļi

Katoļu Baznīcā, vēl papildus 10 Dieva baušļiem, ir pieci Baznīcas baušļi, kas mazliet precizē to, ko nosaka Dieva baušļi. Tie nav pretrunā Dieva baušļiem, bet precīzāk norāda katoļticīgo pienākumus, attiecībā uz Baznīcu.

PIECI BAZNĪCAS BAUŠĻI

1. Tev būs svētdienās un svētku dienās cienīgi piedalīties Svētajā Misē un atturēties no smagiem darbiem.

Šis bauslis sīkāk paskaidro Dieva bausli: "Tev būs svēto dienu svētīt!" Daudziem līdz galam nav saprotams, ko nosīmē svētīt svētdienu. Baznīcas bauslis to paskaidro sīkāk.

2. Tev būs Baznīcas noteiktajās dienās atturēties no gaļas ēdieniem un gavējamās dienās gavēt.

Baznīca nosaka, ka katoļticīgie katru piektdienu neēd gaļas ēdienus un ēd tikai vienu reizi līdz sātam Pelnu trešdienā un Lielajā Piektdienā. Atturība no gaļas ēdieniem nav saistoša, ja piektdienā iekrīt:

1. Vispārējā Baznīcā noteiktās obligātās svinības:

Vissv. Jaunava Marija, Dieva Māte – 1. janvāris;
Kunga Parādīšanās jeb Epifānija (Triju Ķēniņu jeb Zvaigznes diena) – 6. janvāris;
Svētais Jāzeps – 19. marts;
Svētie apustuļi Pēteris un Pāvils – 29. jūnijs;
Vissv. Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšana – 15. augusts;
Visi svētie – 1. novembris;
Vissv. Jaunavas Marijas Bezvainīgā ieņemšana – 8. decembris;
Kristus Dzimšana – 25. decembris.

2. Vispārējā Baznīcā noteiktās svinības:

Kunga Pasludināšana – 25. marts;
Sv. Jāņa Kristītāja piedzimšana – 24. jūnijs;
piektdiena Kristus Dzimšanas svētku oktāvā;
piektdiena Kristus Augšāmcelšanās svētku oktāvā;
Vissvētā Jēzus Sirds.

3. Baznīcā Latvijā noteiktās svinības un svētki, valsts svētki:

Līgo diena – 23. jūnijs;
Sv. Meinards - 14. augusts;
Diecēzes vai draudzes svētā aizbildņa diena;
V.J.Marijas dzimšana - 8. septembris;
Latvijas Republikas proklamēšana - 18. novembris.

4. Kāzas vai bēres – mielasta dalībniekiem (izņemot Lielo piektdienu un Pelnu trešdienu).

Tiem, kuri ēd kopgaldā (izņemot Lielo piektdienu un Pelnu trešdienu): skolēniem, karavīriem un citiem, tomēr atturību šajā gadījumā aizvietojot ar citiem pašaizliedzības darbiem vai lūgšanu.

Latvijas bīskapu konference informē, ka saskaņā ar vispārējiem Baznīcas noteikumiem par gavēni, Kristus Dzimšanas svētku un Kristus Augšāmcelšanās svētku Vigīlijā nav saistoša atturēšanās no gaļas ēdieniem.

3. Tev būs vismaz vienu reizi gadā izsūdzēt savus grēkus.
4. Tev būs vismaz Lieldienu laikā pieņemt Vissvētāko Sakramentu.

Pat ja šie baušļi nosaka grēksūzes minimumu, tomēr aktīvs katolis pie grēksūdzes iet vismaz reizi mēnesī un svēto Komūniju pieņem katru svētdienu vai pat biežāk, ka sirdsapziņa nenorāda kādu smagu grēku. 

5. Tev būs palīdzēt uzturēt baznīcu un tās kalpus.

Daudzās protestantu draudzēs tiek praktizēta "desmitās tiesas", jeb 10% no ienākumiem maksāšana ziedojumos. Katoļu Baznīca nenosaka šādu praksi, tomēr dievnamu un garīdznieku uzturēšana gulstās uz draudžu ticīgo pleciem. 

„Kas jūs klausa, tas mani klausa; kas jūs nievā, tas mani nievā,” teica Kristus saviem mācekļiem (Lk. 10, 16). Rūpējoties par ticīgo pestīšanu, Baznīca uzliek viņiem zināmus pienākumus, kas ir norādīti Baznīcas baušļos.

ceturtdiena, 2019. gada 2. maijs

Par līdzdalību Eiropas Parlamenta vēlēšanās

Katoļu baznīcas Bīskapu konferences aicinājums

Tuvojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, Latvijas bīskapu konference vēlas atgādināt par katra kristieša līdzatbildību kopējā labumā, kas ir cieši saistīts ar līdzdalību vēlēšanās. Baznīca augstu vērtē demokrātisko iekārtu, jo tā nodrošina pilsoņu piedalīšanos politiskajā izvēlē un garantē tiem iespēju gan ievēlēt un kontrolēt savus vadītājus, gan arī nepieciešamības gadījumā tos nomainīt. Patiesa demokrātija ir iespējama tikai tiesiskā valstī, pamatojoties uz patiesu izpratni par cilvēka cieņu un personas brīvību.

Viens no Baznīcas uzdevumiem ir vienmēr un visur sludināt morālos principus, arī tos, kas attiecas uz sociālo un ekonomisko kārtību. Tāpat tās uzdevums ir izteikt spriedumu par jebkuru cilvēcisko realitāti tik lielā mērā, cik to pieprasa cilvēka pamattiesības un tās integrālais labums valsts attīstības un mūžības perspektīvā.

Atbildīga līdzdalība vēlēšanās nozīmētu atgriezties pie Eiropas Savienības dibinātāju pārliecības un ideāliem. Viņi redzēja nākotni kā balstītu spējā strādāt kopā, lai vienotu sašķelto Eiropu un stiprinātu mieru un sadraudzību starp šīs pasaules daļas cilvēkiem. Tāpēc, izdarot savu izvēli, vēlētāji savos lēmumos ir aicināti ņemt vērā patiesības, taisnības un solidaritātes principus. Izmaiņas sabiedrībā var notikt tad, ja katrs pilsonis sāk ar pārmaiņām sevī, jūtas atbildīgs un pārdomā, kādu ieguldījumu var dot, lai Eiropas Savienība ne tikai pārvarētu pastāvošo krīzi, bet arī virzītos pa ilgtermiņa attīstības ceļu.

sestdiena, 2019. gada 27. aprīlis

Doktora darbs!

Kristus ir augšāmcēlies!

Paldies ikvienam, kurš lūdzas par manu doktora darba aizstāvēšanu. Šodien saņēmu ziņu no sava darba vadītāja, ka, diemžēl, darba aizstāvēšanu vajadzēs pārcelt uz rudeni, jo recenzenti, kuri lasīja manu darbu, nav apmierināti ar darbā lietoto poļu valodu un vēl dažām citām lietām. Turpināšu strādāt pie savas disertācijas un ceru, ka darbs sanāks vēl labāks :).

No vienas puses ir žēl, ka šim darbam netika pielikts punkts. No otras puses - tā ir iespēja vēl vairāk iedziļināties darba tematā un padarīt manu darbu vēl labāku. Paldies par jūsu lūgšanām!

Svētceļojums uz Skaistkalni!


svētdiena, 2019. gada 21. aprīlis

Kristus ir Augšāmcēlies! Patiesi Augšāmcēlies!

Visus mana bloga lasītājus sirsnīgi sveicu Kristus Augšāmcelšanās svētkos!

Kristus Augšāmcelšanās svētki, jeb precīzāk no ebreju valodas ‘Pasha’ ir kristīgās ticības lielākā patiesība, kuru izdzīvoja pirmie kristieši un kuru kā pamatpatiesību tālāk nodod Baznīca cauri gadsimtiem. Katehisms pat lieto apzīmējumu “Augšāmcelšanās dzīvā tradīcija”. Apustulis Pāvils savā vēstulē Korintas draudzei saka: „ ja Kristus nav uzmodināts, tad veltīga ir jūsu ticība...” ( 1 Kor 15, 17). Jēzus augšāmcelšanās vēsts ir mūsu centrālā un svarīgākā ticības patiesība, no kuras izplūst visas pārejās un uz kuru visa Baznīcas dzīve tiecas.

Tomēr, mūsdienās daudzi cilvēki apšauba Jēzus augšāmcelšanās vēsts autentiskumu. Kāds Sorbornas Universitātes filozofijas pasniedzējs Anri Comte – Sponville uzsver, ka viņš ir ateists un Jēzus vēsti var pieņemt līdz augšāmcelšanās brīdim.

Kādi tad ir pierādījumi tam, ka Kristus ir augšāmcēlies?

Uzreiz jāsaka, ka neviens cilvēks nav redzējis pašu Jēzus augšāmcelšanos. Precīzi būtu jālieto šāds apzīmējums – trešajā dienā, jeb nākamajā dienā pēc Lielās Sabata dienas Jēzus mācekļi un sievietes fiksēja faktu, ka Jēzus kapā nav, vēsturiski tika konstatēts un tam bija daudzi liecinieki, ka Jēzus kaps bija un vēl tagad ir tukšs. Tomēr šis tukšais kaps nevar būt par vienīgo augšāmcelšanās pierādījumu, jo jau pašos kristietības pirmsākumos virmoja versijas, ka mācekļi, vai kāds cits ir pa kluso nozadzis Jēzus miesas, lai pēc tam visai pasaulei varētu bazūnēt, ka Jēzus ir augšāmcēlies. Tomēr šāda versija neiztur kritiku, jo pie kapa bija pielikta sardze, un pat ja viņa būtu aizmigusi, tad smagā akmens novelšana no kapa nepaliktu nepamanīta.

Kas tad mums liek ticēt tam, ka Jēzus ir augšāmcēlies?

Tās ir liecinieku liecības. Drošticami, autentiski liecinieki, kuri reāli redzēja, satika un runāja ar augšāmcēlušos Jēzu. Vēlāk arī šim faktam uzradās oponenti, kuri sāka teikt, ka šīs Jēzus parādīšanās mācekļiem bija viņu fantāzijas auglis, jo viņi tik ļoti pārdzīvoja par Jēzus nāvi, ka sāka redzēt to, ko paši vēlējās redzēt. Tomēr Bībeles liecības uzsver, ka mācekļi ne uzreiz noticēja tam, ka viņiem parādās Jēzus. Mācekļu skepse parāda to, ka viņi bija ļoti racionāli cilvēki, kuri bija ļoti piesardzīgi lai uzreiz visam noticētu. “Jēzus ciešanu izraisītais trieciens bija tik liels, ka mācekļi (vismaz daži no viņiem) uzreiz neticēja augšāmcelšanās vēstij. Evaņģēliji nebūt mums nerāda kopienu, kuru pārņēmusi mistiska sajūsma, bet gan nomāktus ("noskumuš[us]": Lk 24, 17) un izbijušos mācekļus. Tādēļ arī viņi neticēja svētajām sievietēm, kuras atgriezās no kapa, un viņiem "šie vārdi likās kā tukša pļāpāšana" ( Lk 24, 11). Lieldienu vakarā parādoties tiem vienpadsmit, Jēzus "norāja viņu neticīgumu un sirds ietiepību, ka viņi nebija ticējuši tiem, kuri redzēja Viņu augšāmcēlušos" ( Mk 16, 14).” (KBK 643)

Vēl bija izplatīts uzskats, ka Jēzus uzmodās no mirušajiem, līdzīgi kā Evaņģēlijā minētie Jaira meitiņa, Nainas jauneklis un Lāzars. Tomēr šie cilvēki, savas dzīves noslēgumā tāpat nomira. Savukārt Kristus augšāmcelšanās ir būtiski atšķirīga. Savā augšāmceltajā miesā Viņš no nāves stāvokļa pāriet jaunā dzīvē, kura ir ārpus laika un telpas. Jēzus pēc augšāmcelšanās vairs nemirst. Jēzus aiziet no šīs pasaules, aiz sevis atstājot varenu savas nāves un Augšāmcelšanās liecinieku pulku – Baznīcu.

Pēc Jēzus debeskāpšanas un Vasarsvētkiem, kad Baznīca atklājas redzamā veidā, tad pirmo kristiešu sludināšanas un dzīves centrā bija tieši šī svarīgā vēsts: Jēzus ir augšāmcēlies! Viņš ie dzīvs! Jēzus ir Kungs – adonai, Kyryos!

Apustulis Pāvils saka: „Jo vispirms es jums mācīju to, ko arī pats saņēmu, ka saskaņā ar Rakstiem Kristus ir miris par mūsu grēkiem, un ka Viņš ticis apbedīts, un ka Viņš saskaņā ar Rakstiem trešajā dienā augšāmcēlies, un ka Viņš parādījies Kēfam un pēc tam tiem vienpadsmit. Vēlāk Viņš parādījās vairāk kā pieci simti brāļiem kopā esot, no kuriem daudzi vēl dzīvo līdz šim, bet daži jau aizmiguši.” ( 1 Kor 15,3-6)

Šī vēstule radās 54-55.gadā pēc Kristus, Efezā, padsimt gadus pēc Pāvila konversijas, jeb pievēršanās kristietībai un 20 gadus pēc Jēzus nāves. Pāvils pats nebija šo notikumu aculiecinieks, tomēr viņš tālāknodod to, ko saņēma no agrīnās Baznīcas. Šis teksts atspoguļo ļoti agrīnu Tradīciju. Bībeles pētnieki uzskata, ka šis teksts nav paša Pāvila radīts, bet viņš savā tekstā ir ievietojis agrīnās Baznīcas liturģisko ticības apliecinājumu. Pāvils ievietoja šo tekstu vēstulē Korintiešiem, lai viņi labāk saprastu augšāmcelšanos, kas viņiem, kā grieķu filozofijas pārstāvjiem bija grūti pieņemama. Tiek uzskatīts, ka šis teksts tika lietots Jeruzalemē un to lietoja kristību kandidāti – katehumēni pirms kristības pieņemšanas. Svarīgi, ka šajā tekstā tiek lietots vārds Kristus, nevis Jēzus. Kristus (gr. Hrestos) nozīmēja svaidītais, tas bija mesiānisks tituls. Jēzus, kā Mesija, caur pashālajiem notikumiem realizēja Vecās Derības mesiāniskās ilgas. Tekstā ir minēti vēsturiski fakti:

a) Jēzus patiešām reāli nomira. Šo faktu apstiprina ne tikai bibliskie, bet arī ārpuskristīgie avoti. Svarīgi arī, ka tiek norādīts, ka Kristus nomira par mūsu grēkiem. Tas izriet no Dieva glābjošā plāna un tika jau Vecās Derības praviešu pravietots. Tā nav izdomāta interpretācija, bet izriet no Pestīšanas vēstures un Dieva glābjošā plāna.

b) Jēzus miesas apbedīšana. Mirušais Jēzus tika apglabāts.

c) Augšāmcēlies Jēzus parādās lielam mācekļu pulkam.

Otrajā šī teksta daļā mēs lasām šādus vārdus: „augšāmcēlās” un „parādījās”. Grieķu vārds „anastasia”, kas tiek lietots kā augšāmcēlies, tiek lietots tādā gramatiskā formā, kas nozīmē procesu, kas turpinās. Tas nozīmē, ka Jēzus ir augšāmcēlies un turpina dzīvot Savā Baznīcā un tās dzīvē, tomēr citādā veidā – jau kā Augšāmcēlies. Katrā Svētajā Misē mēs sakām: “Mēs vēstīsim par tavu nāvi, Kungs, un liecināsim par Tavu augšāmcelšanos, līdz pat Tavai atnākšanai!” Ļausim Dievam paaugstināt mūsu dzīves “palodas”, lai grēks vairs mūs nenospiestu, bet lai mēs visā savā dzīvē varētu saukt kopā ar daudzbalsīgo Baznīcas ticīgo kori visā pasaulē un visos laikos: “Jēzus ir dzīvs! Viņš ir Augšāmcelies! Alleluja!”

otrdiena, 2019. gada 9. aprīlis

Trīs svēto Lieldienu dienu - Triduum nozīmes skaidrojums

Valmieras baznīca. Foto J. Buliņa
Ko nozīmē šie vārdi? Tādu latviešu valodā taču nav. Jā, tik tiešām – nav. Tādēļ šajā rakstā mēģināšu paskaidrot šo vārdu jēgu. Tiem ir patiesi dziļš saturs.

Katoļu Baznīcā ar vārdu Lieldienas neapzīmē kādu vienu vai divas dienas, bet pat veselas trīs dienas – latīņu valodā saucam tās par Triduum (burtiski – trīs dienas). Kādas dienas? Lai to saprastu, ir vajadzīgs īss ieskats liturģisko kalendāru un laika skaitīšanas veidu pasaulē.

Kristīgajā pasaulē skaitām dienas no pusnakts līdz pusnaktij, tas nozīmē, ka pusnaktī pārejam uz nākošo dienu. Taču jūdi skaita laiku citādāk – katra nākošā diena sākas plkst. 18:00 (pēc mūsu laika, jo viņiem tad ir 00:00), tad 12 stundas ilgst nakts un 12 stundas diena. Praktiski tas nozīmē, ka, piemēram, mūsu pirmdienas vakars (sākot no 18:00) jūdiem ir jau otrdiena – protams, šeit runājam par liturģisko laika skaitīšanu.

Katoļu Baznīca svētku svinēšanā ir saglabājusi jūdu laika skaitīšanas veidu. Diemžēl sakarā ar to mums ir neliels apjukums liturģisko dienu skaitīšanas un to nosaukumu ziņā. Jo īpaši labi to varam redzēt, apskatot Triduum piemēru. Mēs esam pieraduši teikt Lielā ceturtdiena, Lielā piektdiena, Lielā sestdiena, Kristus augšāmcelšanās svētdiena. Vienkārši saskaitot, sanāks četras dienas. Tomēr, ja paraudzīsimies no jūdu laika izpratnes puses, tad ir tikai trīs dienas (naktis-dienas): piektdiena, sestdiena un svētdiena.

Taču lietas būtība nav tajā, kā mēs saucam šīs dienas, vai kā mēs tās skaitām, bet gan tajā, ka šīm dienām ir īpašs raksturs. Nosaukums Triduum nav izvēlēts nejauši. Katoļu Baznīcā tulkojam to kā Trīs svētās dienas, bet šāds tulkojums neizsaka lietas būtību. Šķiet, vistuvāk latīņu valodas vārdam būtu Trijdiena vai arī Trīsdiena (bet latviešu valodā, ja nemaldos, tādu vārdu nav). Tomēr – pat latīniskais nosaukums runā par to, ka šīs trīs dienas veido it kā vienu dienu. Ir svarīgi to apzināties. Lieldienu svinēšana ilgst trīs naktis-dienas – tā sākas Lielās ceturtdienas vakarā (18:00) un beidzas Kristus augšāmcelšanās svētdienas vakarā (18:00).

Šo triju nakts-dienu vienotība īpašā veidā izpaužas lūgšanu norisē. Mēs, katoļi, katru svēto Misi iesākam un beidzam ar krusta zīmi. Triduum laikā šādas krusta zīmes ir tikai divas reizes: Lielās ceturtdienas dievkalpojuma sākumā un Lieldienu vigilijas (sestdienas vakarā) beigās! Triduum ir īpašs dievkalpojums – viens dievkalpojums, kas ilgst trīs dienas. Tieši tādēļ labākai Lieldienu noslēpuma – mūsu ticības stūrakmens – izpratnei ir ļoti svarīgi censties (pēc iespējas) piedalīties visos Lieldienu dievkalpojumos.

Paskatīsimies tagad, kas notiek mūsu baznīcās šajās nakts-dienās. Diemžēl dažādu apstākļu dēļ (piemēram, priesteru trūkums) ne visu, par ko šeit lasīsim, ir iespējams īstenot mūsu baznīcās, īpaši laukos. Tomēr tas nenozīmē, ka nav iespējams uzzināt, kā varētu būt un pēc kā tiecamies.

pirmdiena, 2019. gada 8. aprīlis

Kā labi sagatavoties grēksūdzei?

Atceries! Nav tāda grēka, ko Dievs nevarētu piedot! Dievs vienmēr ir stiprāks par vislielāko cilvēcisko vājumu. Viņš vēlas ienākt mūsu dzīvē, lai to dziedinātu, pārveidotu un svētdarītu. Lai piedzīvotu piedošanas prieku, ir svarīgi uzticēties Dieva žēlsirdībai, nostāsies Viņa priekšā patiesībā, nožēlot savus grēkus un tikties ar Dievu Gandarīšanas sakramentā.

Nāvīgs (smags) grēks. Tiek izdarīts tad, kad labprātīgi un apzināti izvēlamies rīcību, kas ir pilnīgi pretēja dievišķajam likumam un cilvēka dzīves galamērķim. Nāvīgs grēks iznicina pārdabisko mīlestību, bez kuras mūžīgā svētlaime nav iespējama. Tā ir garīga nāve, pilnīga attiecību saraušana ar Dievu un Baznīcu. Ja žēlastības stāvoklis netiek atgūts ar nožēlu un Dieva sniegto piedošanu, tad nāvīga grēka sekas ir izslēgšana no Kristus valstības un mūžīgā nāve ellē.

Ikdienišķs grēks tiek izdarīts tad, ja grēka sastāvs nav smags, mūsu rīcība neatbilst morāles likumam, bet tā nav bijusi apzināta. Ikdienišķs grēks izraisa morālisku nekārtību un, ja to nenožēlo, pamazām noved līdz nāvīgam grēkam. Tātad to var salīdzināt ar slimību, kas gan nav nāvējoša, bet traucē organisma normālu funkcionēšanu. Šo grēku kontekstā Gandarīšanas sakramentu var salīdzināt ar zālēm jeb profilaktisku poti.

No kā ir atkarīga laba grēksūdze? No Svētā Gara, jo Viņš iedvesmo mūsu gribu iet atgriešanās ceļu. Lai mēs saņemtu Dieva žēlastību nepieciešama mūsu līdzdarbība. Tāpēc nepieciešamas regulāras grēksūdzes, biktstēva priekšā jābūt atklātam un pazemīgam, jāiepazīst sevi, drosmīgi jācīnās ar savām vājībām, grēkiem un jāļauj Svētajam Garam sevi vadīt.

Cik bieži ir jāiet pie grēksūdzes? Tas ir atkarīgs no aicinājuma un garīgās dzīves. Katram katolim ir pienākums izsūdzēt grēkus vismaz reizi gadā. Taču vēlams grēksūdzi praktizēt regulāri - reizi mēnesī un biežāk, ja esi izdarījis kādu nāvīgu grēku vai arī atrodies atkarību varā (alkohola, interneta, pornogrāfijas, masturbācijas, narkotiku u.c.).