Diskutēšanas māksla

Doktora fināls!

Ar prieku varu paziņot, ka esmu uzrakstījis savu disertāciju. Šobrīd tā ir iesieta un nodota dekanātā Ļubļinas Katoļu Universitātē (www.kul.pl), Polijā, teoloģijas fakultātē. Šobrīd ar to iepazīstas divi habilitētie doktori teoloģijā no citām Polijas Universitātēm, lai recenzētu manu darbu. Pēdējais doktorantūras eksāmens plānots 9.maijā 11.00 un doktora disertācijas aizstāvēšana plānota 23.maijā plkst. 11.00 Ļubļinas Katoļu Universitātes (Collegium Ioannis Pauli II) ēkā 1031 zālē, 10 stāvā.

Disertācijas tēma ir: "Baznīcas un mūsdienu pasaules attiecības Vatikāna II koncila dokumentos". Darbs sastāv no trīs nodaļām, kur pirmajā nodaļā tiek pētīta Baznīcas "pašizpratne" mūsdienu pasaules kontekstā. Otrajā nodaļā tiek aplūkota mūsdienu pasaules izpratne Vatikiāna II koncila dokumentos. Trešajā nodaļā, kas ir arī galvenā nodaļa, tiek aplūkoti dažādi Baznīcas un mūsdienu pasaules attiecību modeļi, balstoties Vatikāna II koncila dokumentos. Tiek pētīts autonomijas, dialoga, savstarpējās līdzāspastāvēšanas, svētdarīšanas un pasaules pestīšanas, inkarnatīvi - pashālais un "antropocentriskais" modelis.

Darba galvenais secinājums ir tāds, ka visā Baznīcas pastāvēšanas periodā ir bijusi zināma veida spriedze starp Baznīcu un pasauli, kā arī sava veida galējības - no savstarpējiem uzbrukumiem, līdz pat vēlmei vienam otru pakļaut. Vatikāna II koncils vēlējās līzsvarot šīs attiecības, norādot uz zināma veida analoģiju, kāda pastāv Jēzus Kristus cilvēciskajā un dievišķajā dabā. Tā kā Vatikāna II koncila dokumenti latviešu valodā tika izdoti samērā nesen (Vatikāna II koncils, Konstitūcijas, dekrēti, deklerācijas, Rīga: Vox Ecclesiae 2016), līdz ar to ar savu pētījumu esmu devis ieguldījumu Romas Katoliskajā Baznīcā Latvijā, lai šie Vatikāna II koncila dokumenti tiktu labāk izprasti un integrēti vietējās Baznīcas dzīvē.

Kā vienu no lielākajiem trūkumiem, ko redzu kā nesakritību starp Vatikāna II koncila idejām un reālo situāciju Katoliskajā Baznīcā Latvijā ir klerikālisms, jeb pārlieku lielā garīdznieku varas koncentrācija Baznīcā un laju lomas ignorēšana draudzes un diecēžu lemšanas lietās. Pie tā mums visiem vēl būs jāstrādā.

Liels paldies visiem par atbalstu, lūgšanām, stiprinājumu visu šo septiņu gadu laikā. Esmu ikvienam no sirds pateicīgs.

Laus tibi Christe!

Atvērto durvu diena Garīgajā Seminārā

Dievkalpojumu kārtība Rīgas Kristus Karaļa draudzē

Svētās Mises
(dievkalpojumu kārtība)

PIRMDIEN 9.00
OTRDIEN 9.00
TREŠDIEN 9.00
CETURTDIEN 9.00 un 18.30 (pēc tam slavēšana)
PIEKTDIEN 9.00 un 18.30 (ar Sakramenta adorāciju)
SESTDIEN 9.00

SVĒTDIEN

9.00 poļu valodā;
11.00 latviešu valodā;
14.00 ģimenēm un bērniem latviski
18.00 krievu valodā (по русски)

Katra mēneša pēdējā sestdienā
9.00 – kopīgā svētā Mise par mirušajiem (pieteikt zakristejā)

Katra mēneša pirmajā sestdienā
9.00 – svētā Mise par labdariem

Katra mēneša 11 datumā
Pēc svētās Mises 9.00 – svētība slimniekiem

Internetā www.karalis.lv; kkdraudze@gmail.com