svētdiena, 2019. gada 21. aprīlis

Kristus ir Augšāmcēlies! Patiesi Augšāmcēlies!

Visus mana bloga lasītājus sirsnīgi sveicu Kristus Augšāmcelšanās svētkos!

Kristus Augšāmcelšanās svētki, jeb precīzāk no ebreju valodas ‘Pasha’ ir kristīgās ticības lielākā patiesība, kuru izdzīvoja pirmie kristieši un kuru kā pamatpatiesību tālāk nodod Baznīca cauri gadsimtiem. Katehisms pat lieto apzīmējumu “Augšāmcelšanās dzīvā tradīcija”. Apustulis Pāvils savā vēstulē Korintas draudzei saka: „ ja Kristus nav uzmodināts, tad veltīga ir jūsu ticība...” ( 1 Kor 15, 17). Jēzus augšāmcelšanās vēsts ir mūsu centrālā un svarīgākā ticības patiesība, no kuras izplūst visas pārejās un uz kuru visa Baznīcas dzīve tiecas.

Tomēr, mūsdienās daudzi cilvēki apšauba Jēzus augšāmcelšanās vēsts autentiskumu. Kāds Sorbornas Universitātes filozofijas pasniedzējs Anri Comte – Sponville uzsver, ka viņš ir ateists un Jēzus vēsti var pieņemt līdz augšāmcelšanās brīdim.

Kādi tad ir pierādījumi tam, ka Kristus ir augšāmcēlies?

Uzreiz jāsaka, ka neviens cilvēks nav redzējis pašu Jēzus augšāmcelšanos. Precīzi būtu jālieto šāds apzīmējums – trešajā dienā, jeb nākamajā dienā pēc Lielās Sabata dienas Jēzus mācekļi un sievietes fiksēja faktu, ka Jēzus kapā nav, vēsturiski tika konstatēts un tam bija daudzi liecinieki, ka Jēzus kaps bija un vēl tagad ir tukšs. Tomēr šis tukšais kaps nevar būt par vienīgo augšāmcelšanās pierādījumu, jo jau pašos kristietības pirmsākumos virmoja versijas, ka mācekļi, vai kāds cits ir pa kluso nozadzis Jēzus miesas, lai pēc tam visai pasaulei varētu bazūnēt, ka Jēzus ir augšāmcēlies. Tomēr šāda versija neiztur kritiku, jo pie kapa bija pielikta sardze, un pat ja viņa būtu aizmigusi, tad smagā akmens novelšana no kapa nepaliktu nepamanīta.

Kas tad mums liek ticēt tam, ka Jēzus ir augšāmcēlies?

Tās ir liecinieku liecības. Drošticami, autentiski liecinieki, kuri reāli redzēja, satika un runāja ar augšāmcēlušos Jēzu. Vēlāk arī šim faktam uzradās oponenti, kuri sāka teikt, ka šīs Jēzus parādīšanās mācekļiem bija viņu fantāzijas auglis, jo viņi tik ļoti pārdzīvoja par Jēzus nāvi, ka sāka redzēt to, ko paši vēlējās redzēt. Tomēr Bībeles liecības uzsver, ka mācekļi ne uzreiz noticēja tam, ka viņiem parādās Jēzus. Mācekļu skepse parāda to, ka viņi bija ļoti racionāli cilvēki, kuri bija ļoti piesardzīgi lai uzreiz visam noticētu. “Jēzus ciešanu izraisītais trieciens bija tik liels, ka mācekļi (vismaz daži no viņiem) uzreiz neticēja augšāmcelšanās vēstij. Evaņģēliji nebūt mums nerāda kopienu, kuru pārņēmusi mistiska sajūsma, bet gan nomāktus ("noskumuš[us]": Lk 24, 17) un izbijušos mācekļus. Tādēļ arī viņi neticēja svētajām sievietēm, kuras atgriezās no kapa, un viņiem "šie vārdi likās kā tukša pļāpāšana" ( Lk 24, 11). Lieldienu vakarā parādoties tiem vienpadsmit, Jēzus "norāja viņu neticīgumu un sirds ietiepību, ka viņi nebija ticējuši tiem, kuri redzēja Viņu augšāmcēlušos" ( Mk 16, 14).” (KBK 643)

Vēl bija izplatīts uzskats, ka Jēzus uzmodās no mirušajiem, līdzīgi kā Evaņģēlijā minētie Jaira meitiņa, Nainas jauneklis un Lāzars. Tomēr šie cilvēki, savas dzīves noslēgumā tāpat nomira. Savukārt Kristus augšāmcelšanās ir būtiski atšķirīga. Savā augšāmceltajā miesā Viņš no nāves stāvokļa pāriet jaunā dzīvē, kura ir ārpus laika un telpas. Jēzus pēc augšāmcelšanās vairs nemirst. Jēzus aiziet no šīs pasaules, aiz sevis atstājot varenu savas nāves un Augšāmcelšanās liecinieku pulku – Baznīcu.

Pēc Jēzus debeskāpšanas un Vasarsvētkiem, kad Baznīca atklājas redzamā veidā, tad pirmo kristiešu sludināšanas un dzīves centrā bija tieši šī svarīgā vēsts: Jēzus ir augšāmcēlies! Viņš ie dzīvs! Jēzus ir Kungs – adonai, Kyryos!

Apustulis Pāvils saka: „Jo vispirms es jums mācīju to, ko arī pats saņēmu, ka saskaņā ar Rakstiem Kristus ir miris par mūsu grēkiem, un ka Viņš ticis apbedīts, un ka Viņš saskaņā ar Rakstiem trešajā dienā augšāmcēlies, un ka Viņš parādījies Kēfam un pēc tam tiem vienpadsmit. Vēlāk Viņš parādījās vairāk kā pieci simti brāļiem kopā esot, no kuriem daudzi vēl dzīvo līdz šim, bet daži jau aizmiguši.” ( 1 Kor 15,3-6)

Šī vēstule radās 54-55.gadā pēc Kristus, Efezā, padsimt gadus pēc Pāvila konversijas, jeb pievēršanās kristietībai un 20 gadus pēc Jēzus nāves. Pāvils pats nebija šo notikumu aculiecinieks, tomēr viņš tālāknodod to, ko saņēma no agrīnās Baznīcas. Šis teksts atspoguļo ļoti agrīnu Tradīciju. Bībeles pētnieki uzskata, ka šis teksts nav paša Pāvila radīts, bet viņš savā tekstā ir ievietojis agrīnās Baznīcas liturģisko ticības apliecinājumu. Pāvils ievietoja šo tekstu vēstulē Korintiešiem, lai viņi labāk saprastu augšāmcelšanos, kas viņiem, kā grieķu filozofijas pārstāvjiem bija grūti pieņemama. Tiek uzskatīts, ka šis teksts tika lietots Jeruzalemē un to lietoja kristību kandidāti – katehumēni pirms kristības pieņemšanas. Svarīgi, ka šajā tekstā tiek lietots vārds Kristus, nevis Jēzus. Kristus (gr. Hrestos) nozīmēja svaidītais, tas bija mesiānisks tituls. Jēzus, kā Mesija, caur pashālajiem notikumiem realizēja Vecās Derības mesiāniskās ilgas. Tekstā ir minēti vēsturiski fakti:

a) Jēzus patiešām reāli nomira. Šo faktu apstiprina ne tikai bibliskie, bet arī ārpuskristīgie avoti. Svarīgi arī, ka tiek norādīts, ka Kristus nomira par mūsu grēkiem. Tas izriet no Dieva glābjošā plāna un tika jau Vecās Derības praviešu pravietots. Tā nav izdomāta interpretācija, bet izriet no Pestīšanas vēstures un Dieva glābjošā plāna.

b) Jēzus miesas apbedīšana. Mirušais Jēzus tika apglabāts.

c) Augšāmcēlies Jēzus parādās lielam mācekļu pulkam.

Otrajā šī teksta daļā mēs lasām šādus vārdus: „augšāmcēlās” un „parādījās”. Grieķu vārds „anastasia”, kas tiek lietots kā augšāmcēlies, tiek lietots tādā gramatiskā formā, kas nozīmē procesu, kas turpinās. Tas nozīmē, ka Jēzus ir augšāmcēlies un turpina dzīvot Savā Baznīcā un tās dzīvē, tomēr citādā veidā – jau kā Augšāmcēlies. Katrā Svētajā Misē mēs sakām: “Mēs vēstīsim par tavu nāvi, Kungs, un liecināsim par Tavu augšāmcelšanos, līdz pat Tavai atnākšanai!” Ļausim Dievam paaugstināt mūsu dzīves “palodas”, lai grēks vairs mūs nenospiestu, bet lai mēs visā savā dzīvē varētu saukt kopā ar daudzbalsīgo Baznīcas ticīgo kori visā pasaulē un visos laikos: “Jēzus ir dzīvs! Viņš ir Augšāmcelies! Alleluja!”

sestdiena, 2019. gada 20. aprīlis

Rīgas Kristus Karaļa draudzes sludinājumi 21.04


21.aprīlis, Lieldienas, Kunga Augšāmcelšanās svētki. 8.00 svinīgs rezurekcijas dievkalpojums, procesija apkārt baznīcai, Svētā Mise. 11.00 svētā Mise poļu valodā, 14.00 svētā Mise latviešu valodā, 18.00 – krievu valodā

Otrajās lieldienās, 22.aprīlī svētās Mises 9.00 poļu valodā un 11.00 un 14.00 latviski.

Svētdien, 28.aprīlī pēc galvenās svētās Mises 11.00 draudzes aktīvistu tikšanās. Aicināts ikviens,

Draudzes mājas piebūves projekts. Aicinām atbalstīt.

No 2-5.maijam tradicionālais svētceļojums kājām uz Skaistkalni. Sīkāka informācija plakātos.

4.amijā 16.00 Rīgas Doma baznīcā par bīskapu tiks iesvētīts Andris Kravalis. Aicināti visi.

Lūgums neatstāt nenokristītus un neiesvētītus bērnus. Tāpat arī gādāt par laulības sakramentu. Pieteikšanās vismaz 6 mēneši pirms laulību datuma.


otrdiena, 2019. gada 16. aprīlis

Lūgums atbalstīt!

Dārgie draugi! Rīgas Kristus Karaļa draudze attīstās un aug, līdz ar to ir radusies nepieciešamība izbūvēt draudzes mājai piebūvi, kurā varētu tikties cilvēki, rīkot Alfa kursus, "Laulāto tikšanās" saderināto kursus, katehēzes u.t.t. Šobrīd vislielākā telpa kur var pulcēties cilvēki ir draudzes zakristeja (67,4 m2), jo draudzes mājas zāle ir tikai 46,5 m2 liela. Tādēļ esam pieņēmuši lēmumu būvēt piebūvi, kurā būtu 94,3 m2 plaša zāle, vēl ar skaistu terasi un stiklotiem logiem.

Šobrīd notiek projektēšanas darbi, kurus veic SIA "Insp.Arch" un kuriem ir vajadzīgs finansējums. Kopējās izmaksas varētu būt ap 100 000 eiro. Ja vēlaties piedalīties šī skaistā projekta realizēšanā, lūdzu jūsu atbalstu. Jau šobrīd pateicos par jūsu atbalstu.

Prāvests Ilmārs Tolstovs.

RĪGAS KRISTUS KARAĻA ROMAS KATOĻU DRAUDZE
Adrese: Meža prospekts 86, Rīga, LV-1005
E-pasts: kkdraudze@gmail.com
Reģ. Nr.: 90000829360
Banka: AS Swedbank Kods: LVHABA22
Konta nr.: LV70HABA0551002791387






otrdiena, 2019. gada 9. aprīlis

Trīs svēto Lieldienu dienu - Triduum nozīmes skaidrojums

Valmieras baznīca. Foto J. Buliņa
Ko nozīmē šie vārdi? Tādu latviešu valodā taču nav. Jā, tik tiešām – nav. Tādēļ šajā rakstā mēģināšu paskaidrot šo vārdu jēgu. Tiem ir patiesi dziļš saturs.

Katoļu Baznīcā ar vārdu Lieldienas neapzīmē kādu vienu vai divas dienas, bet pat veselas trīs dienas – latīņu valodā saucam tās par Triduum (burtiski – trīs dienas). Kādas dienas? Lai to saprastu, ir vajadzīgs īss ieskats liturģisko kalendāru un laika skaitīšanas veidu pasaulē.

Kristīgajā pasaulē skaitām dienas no pusnakts līdz pusnaktij, tas nozīmē, ka pusnaktī pārejam uz nākošo dienu. Taču jūdi skaita laiku citādāk – katra nākošā diena sākas plkst. 18:00 (pēc mūsu laika, jo viņiem tad ir 00:00), tad 12 stundas ilgst nakts un 12 stundas diena. Praktiski tas nozīmē, ka, piemēram, mūsu pirmdienas vakars (sākot no 18:00) jūdiem ir jau otrdiena – protams, šeit runājam par liturģisko laika skaitīšanu.

Katoļu Baznīca svētku svinēšanā ir saglabājusi jūdu laika skaitīšanas veidu. Diemžēl sakarā ar to mums ir neliels apjukums liturģisko dienu skaitīšanas un to nosaukumu ziņā. Jo īpaši labi to varam redzēt, apskatot Triduum piemēru. Mēs esam pieraduši teikt Lielā ceturtdiena, Lielā piektdiena, Lielā sestdiena, Kristus augšāmcelšanās svētdiena. Vienkārši saskaitot, sanāks četras dienas. Tomēr, ja paraudzīsimies no jūdu laika izpratnes puses, tad ir tikai trīs dienas (naktis-dienas): piektdiena, sestdiena un svētdiena.

Taču lietas būtība nav tajā, kā mēs saucam šīs dienas, vai kā mēs tās skaitām, bet gan tajā, ka šīm dienām ir īpašs raksturs. Nosaukums Triduum nav izvēlēts nejauši. Katoļu Baznīcā tulkojam to kā Trīs svētās dienas, bet šāds tulkojums neizsaka lietas būtību. Šķiet, vistuvāk latīņu valodas vārdam būtu Trijdiena vai arī Trīsdiena (bet latviešu valodā, ja nemaldos, tādu vārdu nav). Tomēr – pat latīniskais nosaukums runā par to, ka šīs trīs dienas veido it kā vienu dienu. Ir svarīgi to apzināties. Lieldienu svinēšana ilgst trīs naktis-dienas – tā sākas Lielās ceturtdienas vakarā (18:00) un beidzas Kristus augšāmcelšanās svētdienas vakarā (18:00).

Šo triju nakts-dienu vienotība īpašā veidā izpaužas lūgšanu norisē. Mēs, katoļi, katru svēto Misi iesākam un beidzam ar krusta zīmi. Triduum laikā šādas krusta zīmes ir tikai divas reizes: Lielās ceturtdienas dievkalpojuma sākumā un Lieldienu vigilijas (sestdienas vakarā) beigās! Triduum ir īpašs dievkalpojums – viens dievkalpojums, kas ilgst trīs dienas. Tieši tādēļ labākai Lieldienu noslēpuma – mūsu ticības stūrakmens – izpratnei ir ļoti svarīgi censties (pēc iespējas) piedalīties visos Lieldienu dievkalpojumos.

Paskatīsimies tagad, kas notiek mūsu baznīcās šajās nakts-dienās. Diemžēl dažādu apstākļu dēļ (piemēram, priesteru trūkums) ne visu, par ko šeit lasīsim, ir iespējams īstenot mūsu baznīcās, īpaši laukos. Tomēr tas nenozīmē, ka nav iespējams uzzināt, kā varētu būt un pēc kā tiecamies.

pirmdiena, 2019. gada 8. aprīlis

Kā labi sagatavoties grēksūdzei?

Atceries! Nav tāda grēka, ko Dievs nevarētu piedot! Dievs vienmēr ir stiprāks par vislielāko cilvēcisko vājumu. Viņš vēlas ienākt mūsu dzīvē, lai to dziedinātu, pārveidotu un svētdarītu. Lai piedzīvotu piedošanas prieku, ir svarīgi uzticēties Dieva žēlsirdībai, nostāsies Viņa priekšā patiesībā, nožēlot savus grēkus un tikties ar Dievu Gandarīšanas sakramentā.

Nāvīgs (smags) grēks. Tiek izdarīts tad, kad labprātīgi un apzināti izvēlamies rīcību, kas ir pilnīgi pretēja dievišķajam likumam un cilvēka dzīves galamērķim. Nāvīgs grēks iznicina pārdabisko mīlestību, bez kuras mūžīgā svētlaime nav iespējama. Tā ir garīga nāve, pilnīga attiecību saraušana ar Dievu un Baznīcu. Ja žēlastības stāvoklis netiek atgūts ar nožēlu un Dieva sniegto piedošanu, tad nāvīga grēka sekas ir izslēgšana no Kristus valstības un mūžīgā nāve ellē.

Ikdienišķs grēks tiek izdarīts tad, ja grēka sastāvs nav smags, mūsu rīcība neatbilst morāles likumam, bet tā nav bijusi apzināta. Ikdienišķs grēks izraisa morālisku nekārtību un, ja to nenožēlo, pamazām noved līdz nāvīgam grēkam. Tātad to var salīdzināt ar slimību, kas gan nav nāvējoša, bet traucē organisma normālu funkcionēšanu. Šo grēku kontekstā Gandarīšanas sakramentu var salīdzināt ar zālēm jeb profilaktisku poti.

No kā ir atkarīga laba grēksūdze? No Svētā Gara, jo Viņš iedvesmo mūsu gribu iet atgriešanās ceļu. Lai mēs saņemtu Dieva žēlastību nepieciešama mūsu līdzdarbība. Tāpēc nepieciešamas regulāras grēksūdzes, biktstēva priekšā jābūt atklātam un pazemīgam, jāiepazīst sevi, drosmīgi jācīnās ar savām vājībām, grēkiem un jāļauj Svētajam Garam sevi vadīt.

Cik bieži ir jāiet pie grēksūdzes? Tas ir atkarīgs no aicinājuma un garīgās dzīves. Katram katolim ir pienākums izsūdzēt grēkus vismaz reizi gadā. Taču vēlams grēksūdzi praktizēt regulāri - reizi mēnesī un biežāk, ja esi izdarījis kādu nāvīgu grēku vai arī atrodies atkarību varā (alkohola, interneta, pornogrāfijas, masturbācijas, narkotiku u.c.).