otrdiena, 2020. gada 26. maijs

Baznīcas ārsienu vienkāršotā siltināšana un atjaunošana (nemitīgi papildināts.26.05.2020)

Aktuālā informācija!

26.05 Dievnama divu sānu sienu atjaunošanai kopā ir nepieciešami apmēram 40 000 eiro!

26.maijā draudzes kontā ir 25 899,76 eiro! Vēl nepieciešams savākt: 14 100,24 eiro.

20.05. Esam saņēmuši priecīgi ziņu. SIA "Storent" ir pieņēmis lēmumu 100% apmaksāt sastatņu īri uz visu celtniecības laiku. Paldies par atbalstu un turpinām lūgties!


19.05. Svētdienā notika draudzes aktīvistu (padomes) tikšanās. Pēc vairākkārtējām konsultācijām tika izlemts, ka būvnieku sastādītā tāme ir pārāk liela un neatbilst reālai situācijai. Tika nolemts sagatavot vēl citus būvnieku alternatīvos piedāvājumus, lai objektīvāk izvērtētu gan veicamos darbus, gan tā izmaksas. Ir skaidrs, ka tāme varētu būt par vairākiem tūkstošiem mazāka. Dievnama divu sānu sienu atjaunošanai kopā ir nepieciešami apmēram 40 000 eiro!
21.maijā draudzes kontā ir 23 516,36 eiro! Vēl nepieciešams savākt: 16 483,64 eiro.



Salaspils Romas Katoļu Draudze
Reģistrācijas Nr. 90000470778
Adrese Rīgas iela 26, Salaspils,
LV-2121, Latvija

Konts ziedojumiem
AS SEB banka
SWIFT(BIC): UNLALV2X
konts: LV41UNLA0050000010880








Salaspils katoļu baznīcas siltināšana. Tie, kuri ir redzējuši klātienē, tie zin, kādā nožēlojamā stāvoklī atrodas dievnama fasāde. Gan vizuāli, gan no siltināšanas viedokļa. Ziemā, kad ārā ir vairāk par mīnus 10 grādiem, iekšā, tīri fiziski, nav iespējams sakurināt vairāk par plus 6 grādiem. Tie ir fakti. Stipra vēja laikā šūpojas lustra, jo sienās ir ļoti minimāls siltinājums apmēram 2 cm. fibrolīta un nedaudz "Isover" stikla vates. Līdz ar to, esam sākuši vismaz vienas vai divu sienu siltināšanas un fasādes atjaunošanas projektu, ko šovasar centīsimies pabeigt. Izdarīsim tik, cik mums būs finanšu līdzekļi.

Daudzi man jautā: "Priesteri ilmār! Kāpēc jūs šajā grūtajā laikā uzņematies šādu projektu? Varu atbildēt. Dievs man uzdāvināja siltu pagājušo ziemu. Cerēt, ka nākamā būs tāda pati, es nevaru. Man ir žēl to 300 cilvēku, kuri pirms šīs pandēmijas, katru svētdienu, apmeklēja šo dievnamu. Negribētu viņus ziemā saldēt. Un vēl. Man ir brīnišķīgs piemērs, priesteris Kazimirs Vilnis, kurš II Pasaules kara laikā, 1943.gadā pabeidza celt Rīgas Kristus Karaļa baznīcu. Daudzi saka, ka viņš esot bijis "traks" Dievā! :) Es padomāju, ka ja viņš varēja, kādēļ gan es nevarētu? Dievs grib, lai mēs būtu ticībā mazliet neprātīgi. Arī par šo lietu lūdzu jūsu lūgšanas un finansiālo atbalstu, iespēju robežās. Paldies jums par visu.

svētdiena, 2020. gada 24. maijs

Salaspils katoļu draudzes sludinājumi 24.maijā

Ir plānota lūgšanu nakts – vigilija pirms Vasarsvētkiem. Sākums 30.maijā 19.00 ar slavēšanu. Viesosies Rīgas Magdalēnas draudzes jaunieši un Kamila slimnīcu kalpotāju grupa. Lūgums pierakstīties adorācijai pa stundai pie grāmatu galda.

31.maijs – Vasarsvētki. Ziedojumi tiks vākti Starpdiecēžu Semināra atbalstam. 14.00, svētās Mises laikā, bērni ies pie Pirmās svētās Komūnijas.

7.jūnijā plkst. 11.00 savu pirmo svēto Misi un primicijas svētību dos jauniesvētītais priesteris Maksims Vlasovs.

Ar 7.jūniju noslēgsies draudzes dievkalpojumu tiešraides internetā.

Intensīvi strādājam pie baznīcas siltināšanas un fasādes atjaunošanas projekta. Jau tagad pateicamies par jūsu ziedojumiem. Abām fasādes sienām kopā ir nepieciešami apmēram 40 000 eiro. Šobrīd draudzes kontā (24.05.2020) ir 23 536,36 eiro. Lai nosiltinātu abas centrālo un sānu fasādi vēl nepieciešami 16 463,64.eiro.

Sākot ar nākošo svētdienu, draudzes stāvlaukumā mašīnu varēs nolikt ar draudzes atļaujām. Lūgums tās paņemt grāmatu galdā.

Lasīsim Katolisko literatūru un atbalstīsim Radio Marija Latvija darbību.

Draudzes informācija mājas lapā www.salaspilsdraudze.lv

Prāvests.

Lieldienu 7.svētdienas dievkalpojumu (9.00 krievu valodā un 11.00 latviski) tiešraides translācijas 24.maijā



1. Pēc jaunākajiem Tieslietu Ministrijas un Latvijas bīskapu konferences norādījumiem, uz kārtējiem (speciāli neorganizētajiem) dievkalpojumiem var pulcēties neierobežots cilvēku skaits;

2. visiem kuri pulcējušies baznīcā OBLIGĀTI ir jāievēro 2 metru distance (izņemot vienā mājsaimniecībā esošos);

3. lai nodrošinātu iespēju vairāk cilvēkiem būt baznīcā, lūgums izmantot dievnama balkonus 2 stāvā;

4. lai nodrošinātu iespēju vairāk cilvēkiem būt baznīcā, turpmāk katru svētdienu būs trīs svētās Mises:

9.00 krievu valodā;
11.00 latviešu valodā;
14.00 latviešu valodā.


5. vismaz pusstundu pirms katra dievkalpojuma priesteris uzklausa grēksūdzes;

6. visiem, kuri atrodas dievnamā, OBLIGĀTI ir jālieto roku dezinfekcijas līdzekļi.

7. Tiešraides translācijas internetā tiks nodrošinātas līdz ārkārtējā stāvokļa beigām.

Prāvests.

Ņemot vērā, ka Baznīca pārtiek no ziedojumiem, ja vēlaties atbalstīt Baznīcu ar savu ziedojumu, tad to variet pārskaitīt uz Salaspils katoļu draudzes kontu:

Salaspils Romas Katoļu draudze
Reģistrācijas Nr. 90000470778
Konts ziedojumiem
AS SEB banka
SWIFT(BIC): UNLALV2X
konts: LV41UNLA0050000010880

sestdiena, 2020. gada 23. maijs

Salaspils katoļu draudzes kapusvētki 2020.gadā


Katoļu kapusvētki 2020.gadā


Salaspils Vecajos kapos

4.jūlijā 12.00

Salaspils Tilderu kapos
11.jūlijā 12.00

Doles kapos (bez svētās Mises)
11.jūlijā 16.00

Kapos Salaspilī tiks svinēta svētā Mise par kapsētā aizgājušajiem piederīgajiem. Pusstundu pirms dievkalpojuma būs iespēja pieiet pie grēksūdzes. Pēc dievkalpojuma tiks pasvētīti kapu pieminekļi, krusti un apmalītes. Būs iespēja pieteikt svētās Mises aizlūgumus par mirušajiem draudzes baznīcā.

Pasākums tiek rīkots, ievērojot LR Ministru kabineta un Latvijas bīskapu konferences noteiktos ierobežojumus un ievērojot visus ārkārtējā stāvokļa noteiktos piesardzības pasākumus. Psākumā maksimāli varēs atrasties ne vairāk par 25 cilvēkiem. 

ceturtdiena, 2020. gada 21. maijs

Par slimīgu ambiciozitāti

Ziņu aģentūras nereti stāsta par cilvēkiem, kas apceļo pasauli ar jahtām, gaisa baloniem, veic dažādas pārsteidzošas darbības, kas liek aizrauties elpai un liecina par šo personu ambiciozitāti. Pazīstam arī saimnieku no Andreja Upīša „Zaļās zemes”, kas, savu ambīciju dzīts, vasarā ar ragavām brauca uz baznīcu. Kas ir šīs ambīcijas? Vai būt ambiciozam ir slikti? Reiz šādu jautājumu man uzdeva kāds cilvēks, tādēļ nolēmu šai tēmai veltīt īsas pārdomas.

Svešvārdu vārdnīcā vārds ‘ambiciozs’ tiek skaidrots kā godkārīgs; tāds, kam ir ambīcijas, kas cenšas kaut ko sasniegt galvenokārt aiz godkārības[1]. Mūsdienās par veiksmīgu sauc cilvēku, kuram ir ambīcijas sasniegt savu kāroto mērķi, daudzreiz pat nedomājot par līdzekļiem un to, kādas sekas tas radīs. Ambiciozitāte, jeb godkāre ir cieši saistīta ar lepnību. No vienas puses ambīcija ir Dieva dāvana. Tā ir izaugsmes dzinulis. Veselīga sacensība vienam ar otru palīdz attīstīties. Tāpat ambīcijas bieži vien palīdz īstenot uzstādīto mērķi. Bez gribasspēka un mērķtiecības nebūtu progresa un izaugsmes. Tomēr vienlaikus jāatzīst, ka ļaunais gars šo Dieva dāvanu izmanto tad, kad vēlas cilvēku novērst no Dieva. „Jūs būsiet kā Dievs,” viņš teica Paradīzes dārzā.[2]

Kāda ir atšķirība starp mērķtiecību un ambiciozitāti? To varam saprast, jautājot, kāds ir manas rīcības motīvs un gala rezultāts, uz ko es tiecos? Vai manas rīcības motīvs ir pagodināt Dievu un kalpot tuvākiem, vai tikai „pabarot” savas ambīcijas, bet patiesībā lepnību?

Kad cilvēks dzīvē nav saņēmis piepildījumu, viņam nav izdevies ko nopietnu sasniegt, tad bieži vien, viņš, kompensējot šo emocionāli-psiholoģisko tukšumu, mēģina ambiciozi, ievainojot citus, par katru cenu tiekties uz iedomātu mērķi vai ilgoties pēc lietām un sasniegumiem, kuri patiesībā nav nemaz nepieciešami. To, vai mums ir slimīga, nepareizi motivēta ambiciozitāte, var noteikt brīžos, kad esam aicināti atkāpties no izvirzītā mērķa un Dievs mūs caur citiem cilvēkiem, autoritātēm, situācijām "pazemina". Ja mēs ilgstoši nevaram atrast mieru sevī, dziļi pārdzīvojam, meklējam iemeslus atriebties, tad tas nozīmē, ka mūsu dzīves pamats nesasakņojas Dievā, bet gan mūsu ambīcijās un šajā amatā, kuru esam iekārojuši.

Ambiciozitātes un varaskāres problēma ļoti skaudri izpaužas gan sabiedrībā, gan arī Baznīcā, visi taču esam arī šīs sabiedrības locekļi. Apustulis Pāvils 1. vēstules korintiešiem 12. nodaļā raksta: „Bet tagad ir gan daudz locekļu, bet viena miesa.” Dievs mūs katru caur Kristības sakramentu ir aicinājis savā Baznīcā un katrs no mums tajā ir aicināts veikt kādu kalpojumu. Daži ir galva, piemēram, pāvests, bīskapi, priesteri, u.c., citi savukārt ir mazi, mazi šī lielā un skaistā ķermeņa – Baznīcas – locekļi. Neskatoties uz to, katram no mums ir sava vērtība.

Ja Dievs mūs Baznīcā ir aicinājis kādam amatam vai kalpojumam, tas nenozīmē, ka varam šo amatu vai kalpojumu uzskatīt par tādu, kas mums pienākas vai ko paši esam nopelnījuši. Šis amats, kalpojums vai statuss ir Dieva dāvana.

Mums bieži vien ir tendence Baznīcu uzlūkot kā vēl vienu sabiedrisku, politisku vai biznesa organizāciju, kurā iespējams izpaust savas nesakārtotās un nedziedinātās ambīcijas. Par to var pārliecināties situācijās, kad kāds tiek atlaists no darba vai amata Baznīcā, bet, nespēdams to pieņemt, rada smagas problēmas. Diemžēl gadās redzēt arī to, kā „dievbijīgi” katoļi pēkšņi pārvēršas atklātos Baznīcas ienaidniekos, kas citastarp iesūdz Baznīcu un tās vadītājus tiesā. Protams, mums katram ir savas tiesības aizstāvēt sevi un savu cieņu. Tas ir likumīgi. Bet vienlaikus ir ļoti jāuzmanās, jo tieši šī ir joma, kurā ļaunais gars spēcīgi darbojas. Apustulis Pāvils saka: „Bet brālis iet tiesāties ar brāli, un tad vēl pie neticīgajiem.” (1 Kor 6)

Ir skumji uzzināt, ka daudzi, būdami Baznīcas locekļi, mēģina iedzīvoties uz Baznīcas rēķina vai izkrāpt no tās līdzekļus, īpašumus. Tā vietā, lai domātu, kā palīdzēt vai piedalīties Baznīcas celšanā, viņi to grauj. Šī problēma skar mūs visus – gan klēra locekļus, gan lajus.

Pāvests Francisks ir teicis: „Arī Baznīcā ir karjeristi! Tādu ir daudz, kas izmanto Baznīcu… Ja tev patīk, dodies uz ziemeļiem un kāp kalnos. Tas būs veselīgāk! Taču nenāc uz Baznīcu rāpties pa karjeras kāpnēm! Jēzus pārmet šiem karjeristiem, kas tiecas pēc varas.” (Uzruna 2014. gada maija darbadienas Svētajā Misē, Sv. Martas mājā) Mums vairāk jādomā, ko mēs Baznīcai varam dot, nevis kā no Baznīcas iegūt labumu sev!

Protams, kā ikvienai problēmai, arī šai ir otra puse. Mums visiem, kas esam Baznīcā ir jādomā, kā veicināt tuvākmīlestību un izpratni mūsu starpā, lai mēs katrs Baznīcas loceklis saprastu un izdzīvotu šo realitāti, ka visi esam vienas Baznīcas locekļi. Ka katru no mums Dievs ir aicinājis kalpot Baznīcā ar savām dāvanām un talantiem, bet ka visi esam vienādi Dieva priekšā.

Katoliskās Baznīcas Katehisms norāda, ka visām mūsu dzīves izvēlēm un motivācijām ir jābūt vērstām uz mūsu ilgu piepildījumu – svētlaimi kopā ar Dievu. „Apsolītā svētlaime nostāda mūs izšķirošas morāliskās izvēles priekšā. Tā aicina mūs attīrīt savu sirdi no tās sliktajām nosliecēm un vairāk par visu tiekties pēc Dieva mīlestības. Tā mums māca, ka patiesā laime nav meklējama ne bagātībā vai ērtībās, ne cilvēciskajā godā vai varā, ne arī kādos cilvēciskos sasniegumos, lai arī cik derīgi tie būtu, kā, piemēram, zinātnes, tehnikas vai mākslas sasniegumi, ne arī kādā radībā, bet vienīgi Dievā – visa labuma un visas mīlestības avotā.” (KBK 1723)

Izmeklēsim savu sirdsapziņu un godīgi pajautāsim sev – kāds ir manas rīcības motīvs? Kādēļ es par katru cenu vēlos darīt to vai citu? Vai viens no apsvērumiem nav tas, ka man no tā arī būs kāds labums? Kādēļ es esmu kādā amatā vai kalpošanā Baznīcā?

Meditācijai par šo sasāpējušos problēmu es aicinu pārdomāt Bībeles tekstus no 1. Samuēla grāmatas 10. -15. nodaļas, kur aprakstītas dramatiskās Saula un Dāvida attiecības. Sākotnēji Dievs pagodināja Saulu un viņš kļuva par Izraēļa karali. Tomēr, laika gaitā izrādījās, ka viņš neder šim augstajam amatam, jo neklausījās Dievā, bet īstenoja tikai savus “privātos projektus”. Un tad Dievs nolēma Saulu „atstādināt” un viņa vietā aicināt Dāvidu. Te nu mēs redzam, kādu greizsirdības un ambiciozitātes drāmu tas izraisīja. Ļoti interesanti vērot, ka vēlāk, kad Absaloms pats uz savu galvu bez Dieva svētības vēlas tēvam Dāvidam atņemt karaļa titulu, tad Dāvids traģiskā veidā gatavs pat atkāpties un atbrīvot vietu savam godkārīgajam un ambiciozajam dēlam, jo ir pazemīgs un bez šīs varas ambīcijas. Protams, šis stāsts beidzas traģiski, ar Absaloma nāvi, tomēr arī šajā brīdī redzam, ka Dāvids, rūgti raudādams par sava dēla nāvi, ir brīvs no varaskāres un ambīcijām.

Lai svētā Antonija, tuksnešnieka pārdomas palīdz mums labāk izvērtēt savas dzīves izvēles un motivācijas: „Tie, kas apstājas viesnīcā, guļ atsevišķās istabās mīkstās gultās vai uz soliem, savukārt tas, kam nav vietas viesnīcā, guļ uz grīdas vai stallī. Rītā visi aiziet no turienes un aiznes sev līdzi vienīgi to, kas bijis ceļā nepieciešams vai pie sevis noglabāts kā dārgums. Tā arī no dzīves visi aiziet kā pēc pārgulētas nakts viesnīcā un nes sev līdzi tikai savus darbus, grēkus vai dārgumus, kas vākti dvēselē.”[3]

[1] Svešvārdu vārdnīca, Jumava, 1999
[2] Sal. Eduards Stanieks. „Tikumi un netikumi”. Izdevniecība „Vārds”. 2000. 9.-13.lpp.
[3] Labestība. SIA „Labvēsts”, Rīga, 1996

Tenkas, aprunāšana, greizsirdība un ambiciozitāte Baznīcā!

"Bet jūs, brāļi, esiet aicināti brīvībai; tikai ne tādai brīvībai, lai jūs dotu vaļu miesai, bet kalpotu cits citam Gara mīlestībā! Jo viss likums izpildās vienā vārdā: Mīli savu tuvāko kā sevi pašu! Bet ja jūs savā starpā kožaties un ēdaties, tad pielūkojiet, ka jūs viens otru neaprijat! Bet es saku: dzīvojiet garā, tad jūs miesas kārībām nesekosiet." (Gal 5, 13-16)

Ko sv. Pāvils bija domājis ar vārdiem - kožaties un ēdaties? Daudziem cilvēkiem, kuri stāv tālāk no Baznīcas, ar šausmām jākonstatē, kāda skaudība, sānsensība, greizsirdība un ambiciozitāte valda Baznīcas aktīvajos locekļos. Un patiesi. Tikko cilvēks ienāk Baznīcā, tad, tā vietā lai meklētu Dievu Valstību, viņš sāk mēgināt savas nepiepildītās ambīcijas realizēt draudzē, kopienā vai kā citādi. Un bieži vien, tie paši līdzekļi, kādi tiek pielietoti laicīgā pasaulē, ar vēl lielāku "spēku" tiek lietoti Baznīcā, draudzē, lai tikai "izsistos", vai iegūtu kādu labumiņu sev. Diemžēl, tas no malas izskatās ļoti nožēlojami un kas ir pats trakākais - šādas aktivitātes ļoti grauj tuvākmīlestību, ieļauno daudzus, kuri ir nesen ienākuši Baznīcā, vai arī savā ticībā nav tik stipri. Tādēļ aicinu visus, kuri ir Baznīcā - centīsiemies netenkot, neaprunāt un "nenorakt" citus Baznīcas locekļus. Ko saka pāvests Francisks? 

"Pāvests skaidroja, ka „jaukšanās citu cilvēku dzīvē” var izpausties kā sevis pielīdzināšana citiem, kas beidzas ar rūgtumu un skaudību, un baumošana, kas beidzas ar tuvākā nozākāšanu. Tieši to visu grib panākt ļaunais gars. „Cik gan daudz mēs Baznīcā baumojam! Cik daudz mēs, kristieši, tenkojam!”, turpināja Francisks.„Tenkot nozīmē citus nomelnot, vai ne? Tas nozīmē nodarīt pāri otram cilvēkam, pazemināt otru. Tenkojot, es panāku, ka mans tuvākais tiek pazemināts, bet es jūtos lielāks. Tā nedrīkst! Baumot, pļāpāt – tas liekas skaisti. Es nezinu, kāpēc, bet tas liekas skaisti. Līdzīgi kā sūkājamās medus konfektes, vai ne? Tu paņem vienu, pēc tam – otru, tad – vēl vienu, un beigās tev sāp vēders. Un kāpēc? Ar baumošanu ir tieši tāpat. Sākumā tas liekas saldi, bet pēc tam tevi iznīcina. Baumošana iznīcina tavu dvēseli! Tenkas ir destruktīvas Baznīcai, tās ir destruktīvas… Tas zināmā mērā līdzinās Kaina rīcībai, proti, nogalināt savu brāli, bet ar mēli; nogalināt brāli”.
Pāvests norādīja, ka tenkošana izpaužas dezinformēšanā, aprunāšanā un nomelnošanā. Pirmajā gadījumā sakām tikai to, kas mums pašiem ir izdevīgi. Otrajā gadījumā stāstām citiem par kāda trūkumiem, tādā veidā sabojājot otra cilvēka labo slavu. Trešajā gadījumā stāstām citiem par otru cilvēku nepatiesas lietas, tādējādi „nogalinot” otru. Francisks uzsvēra, ka katra minētā rīcība ir grēks! To darot, mēs savos tuvākajos dodam pļauku pašam Jēzum. Svētais tēvs aicināja lūgt no Dieva žēlastību atturēties no nevajadzīgās iejaukšanās citu dzīvē un sekot Jēzum pa to pašu ceļu, pa kuru gāja Viņš pats. Jēzum neinteresē, vai tu esi liels vai mazs. Viņam interesē, vai tu esi mīlestības pilns – atgādināja Svētais tēvs." (Vatikāna radio, www.radiovaticana.va. Pāvesta uzruna 2013.gada 18.maijā)

trešdiena, 2020. gada 13. maijs

Tieslietu ministrija informē par reliģisko organizāciju darbību no 12. maija

Tieslietu ministrija, atbilstoši Ministru kabineta 2020. gada 7. maija lēmumam, grozot Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojumu Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”, informē par reliģisko organizāciju darbību, sākot no 2020. gada 12. maija.

No 12. maija tiek atļauta pulcēšanās gan iekštelpās, gan ārtelpās organizētos pasākumos – arī reliģiskās darbības veikšanai, pulcējoties, ievērojot šādas prasības:

1. vienlaicīgi pasākumā ir ne vairāk kā 25 cilvēki, ievērojot fiziskās distancēšanās un epidemioloģiskās drošības pasākumus;

2. pasākuma laiks nepārsniedz trīs stundas iekštelpās;

3. pasākumiem, kuros apmeklētājs piedalās, atrodoties vieglajā transportlīdzeklī, nepiemēro iepriekšminēto cilvēku skaita ierobežojumu;

4. pasākuma organizators nodrošina ierobežojumu ievērošanu un dezinfekcijas līdzekļu pieejamību dalībniekiem;

Tieslietu ministrija norāda, ka garīgā un kalpojošā personāla noturēts dievkalpojums, neaicinot uz to draudzi, nav uzskatāms par organizētu pasākumu. Tādējādi vienlaicīgi reliģiskās darbības veikšanas vietās var atrasties tāds personu skaits, kas nodrošina savstarpējās divu metru distances un citu noteikto fiziskās distancēšanās un epidemioloģiskās drošības pasākumu ievērošanu.

Laulību, kristību, bēru ceremonijas tiek uzskatītas par organizētu pasākumu minētā rīkojuma izpratnē, tāpēc dalībnieku skaits (ieskaitot garīgo un kalpojošo personālu) nevar pārsniegt 25 cilvēkus, neatkarīgi no tā, vai pasākums tiek organizēts iekštelpās vai ārtelpās. Turklāt iekštelpās notiekošā pasākuma laiks nevar pārsniegt trīs stundas. Attiecībā uz ārtelpās notiekošajiem pasākumiem maksimālais norises laiks netiek ierobežots. Papildus minētajam, pasākuma organizatoram ir pienākums nodrošināt ierobežojumu ievērošanu un dezinfekcijas līdzekļu pieejamību dalībniekiem.

Atgādinām, ka, neievērojot divu metru distanci, vienlaikus pulcēties publiskās iekštelpās un publiskās ārtelpās var:
ne vairāk kā divas personas;
personas, kas dzīvo vienā mājsaimniecībā;
vecāks un viņa nepilngadīgie bērni, ja viņi nedzīvo vienā mājsaimniecībā;
personas, kuras veic darba vai dienesta pienākumus.

Pārpublicēts no: 

Bīskapu konferences paziņojums saistībā ar dalību dievkalpojumos

Latvijas Bīskapu konference pateicas visiem, kas šajā ārkārtējā situācijā atbildīgi rīkojās ievērojot noteiktos ierobežojumus, kā arī tiem, kas atbalstīja draudžu baznīcas ar savu kalpojumu un ziedojumu.Ņemot vērā faktu, ka ir mainījušies spēkā esošie ierobežojumi Covid-19 pandēmijas ierobežošanai, Latvijas Bīskapu konference publicējusi jaunu paziņojumu saistībā ar dalību dievkalpojumos ārkārtas stāvokļa laikā.

Ministru kabinets 2020 gada 7. maija sēdē pieņēma grozījumus ārkārtējās situācijas laikam, kas tiek pagarināts līdz 9. jūnijam. Ņemot vērā jaunos noteikumus, Latvijas Bīskapu konference informē ticīgos, ka, sākot ar 2020. gada 13. maiju, ir atļauts pulcēties uz reliģiskajiem pasākumiem gan iekštelpās, gan ārā, ievērojot minētās prasības:

1. Kārtējā (tas ir tā, kas ir saskaņā ar pirmskrīzes ierasto dievkalpojumu kārtību) Svētā Mise var notikt ar ticīgo piedalīšanos, ievērojot 2 m distancēšanos.

2. Baznīcā jābūt noorganizētiem roku dezinfekcijas līdzekļiem un regulāri jādezinficē virsmas. Arī garīdzniekiem un kalpotājiem jāizmanto dezinfekcijas līdzekļi. Draudžu vadībai ir jānodrošina, lai nenotiktu drūzmēšanās nedz pie ieejas, nedz dievkalpojuma laikā.

3. Attiecībā uz kristībām, laulībām, bērēm un kapusvētkiem ir saistošs ierobežojums: ne vairāk kā 25 cilvēki un 2 m distance. 

4. Latvijas diecēžu bīskapi atgādina, ka, pat ja katoļticīgie uz ārkārtas stāvokļa laiku tiek atbrīvoti no pienākuma piedalīties svētdienas un obligāti svinamo svētku Svētajā Misē, no šī brīža dievkalpojumu apmeklēšana ir kļuvusi iespējama. Un tie, kuri aizvien jūtas nedroši par savu veselību saistībā ar vīrusu Covid-19, paliekot mājās, var justies brīvi savā sirdsapziņā. Tiešraides no dievkalpojumiem notiks vismaz līdz ārkārtējās situācijas beigām.

Aizvien turpināsim lūgties arī mājās, uzturot saikni ar savām draudzēm un tās atbalstot. Mēs piesaucam Vissvētākās Jaunavas Marijas - Slimnieku veselības un Māras Zemes karalieni palīdzību. Lai Dievs caur viņas aizbildniecību palīdz gan mūsu zemē, gan visā pasaulē uzveikt bīstamo slimību, šai pārbaudījumu laikā atjaunoties garīgi un nest Debesu Valstības cienīgus augļus.

Latvijas Bīskapu konference
Pārpublicēts no www.katolis.lv

otrdiena, 2020. gada 5. maijs

Dievišķo patiesību "atražotāji"! (papildināts)

Jo tālāk mēs atliksim diecēzes sinodes vai provinces partikulārā koncila rīkošanu, kuriem būtu uzdevums iemiesot Vatikāna II koncila "garu" Katoliskajā Baznīcā Latvijā, jo lielāka plaisa starp Baznīcu un sabiedrību, starp hierarhiju un lajiem, starp abstraktu un teorētisku patiesību pasludināšanu un cilvēku reālo dzīvi mēs piedzīvosim. Baznīca ir sūtīta, lai "iemiesotos" un "iemiesotu" Dievišķo Logosu - Jēzus Kristu konkrētā laikmetā un situācijā. Pie tik straujām sociālām, antropoloģiskām un sabiedriskām izmaiņām, pie tik straujas jauniešu domāšanas veida un stila maiņas, domāt, ka ar "arhibīskapa Springoviča" vai pat "deviņdesmito" gadu atražotajām un "pārkopētajām" pastorālajām formām mēs spēsim aizsniegt mūsdienu cilvēku sirdis, ir utopija. Atliekot šos jautājumus, mūsu dievnami kļūs aizvien tukšāki un Katoliskās Baznīcas klātbūtne mūsu sabiedrībā būs aizvien mazāk pamanāma. #atziņas #Koncils

Un maza piebilde! Tridentes koncila (1545-1563) pieņemtie reformas dekrēti tikai tad tika ieviesti dzīvē, kad svētais Kārlis Boromejs, savā diecēzē Milānā, Itālijā, sāka sasaukt regulāras sinodes un veica Tridentes koncila dekrētu realu iemiesošanu Baznīcas dzīvē.

Kad nopublicēju šīs savas pārdomas, saņēmu daudz pārmetumus un iebildumus, ka šis teksts ir domāts tikai garīdznieku "iekšējai" lietošanai un ka tas izraisa lielus satricinājumus gan garīdznieku, gan ticīgo sirdīs. Tad jāsaka, ka Evaņģēlijs un Koncili vienmēr ir bijuši zināma veida satricinājumi. Arī pāvesta Franciska teksti ir tieši, dažreiz pat asi un tādi, kas izraisa diskusijas.

Tieši šāda reakcija un manis rakstīto ir indikātors tam, kādā domāšanas "sistēmā" mēs joprojām dzīvojam. Sinode nav tikai garīdznieku "uzdevums". Sinode un sinodālais domāšanas veids nozīmē to, ka Baznīca esam mēs visi kopā, neizslēdzot aicinājuma, stāvokļa, ordinācijas un citas atšķirības. Tieši šo jautājumu jau 8 gadus pētu savā doktora disertācijā, īpašu uzmanību veltot t.s. "divpusējai klerikalizācijai". Viena klerikālisma forma ir tā, kas pastāvēja pirms Vatikāna II koncila, kas sadalīja Baznīcu divās daļās - hierarhija, jeb "Ecclesia docetos". Tā ir Baznīca, kas māca, Baznīca, kas visu izlemj, kas visu zina labāk. Un  tad ir laji, "profānā masa", - "Ecclesia auditos". Baznīca, kurai ir jāklausa, jāpakļaujas, jāpilda garīdznieku dotās pavēles un uzdevumi. Pēc Vatikāna II koncila daudzās vietējās Baznīcas Eiropā iekrita otra veida klerikālismā, kad laji sāka automātiski "kopēt" garīdznieku funkcijas un nerespektēt katra Baznīcas stāvokļa aicinājumu un uzdevumus. Arī no šī veida klerikālisma formas mums vajadzētu izvairīties.

Tieši tādēļ ir vajadzīga Sinode, lai, balstoties uz Vatikāna II koncila "patieso garu", iemiesotu to mūsu lokālajā Baznīcā. Un tas nav tikai garīdznieku uzdevums. Lai tas notiktu, ir nepieciešama mūsu visu domāšanas veida maiņa, mūsu prātu un siržu "kopernika apvērsums". Es ļoti ceru, ka kādreiz tas notiks. Es mēģināšu sākt pats ar sevi!

svētdiena, 2020. gada 3. maijs

Virtuālais svētceļojums uz Skaistkalni!

Jau vairāk kā 10 gadus svētceļnieki kājām ne tikai no Rīgas, bet arī no citām vietām, maija mēneša sākumā devās uz Skaistkalnes Vissvētākās Jaunavas Marijas, Ģimenes Karalienes svētvietu. Šogad arī bija plānots šis svētceļojums, tomēr, pandēmijas dēļ tas nevar notikt klātienē. Tā nu sanāca, ka šodien, iekšējās, jeb klusās lūgšanas laikā, no Kunga saņēmu "maigu" pamudinājumu organizēt garīgi - virtuālo svētceļojumu. Kā tas izpaudīsies?

Svētceļojumā varam piedalīties ikviens, paliekot mājās (#paliecmajas) un īstenojot šādas garīgās aktivitātes:

1. Svētceļojums sāksies 30.aprīlī, ceturtdien, 9.00 ar tiešraidi no Salaspils katoļu baznīcas priestera Ilmāra Tolstova facebook kontā un kura būs redzama arī manā blogā www.tolstovs.lv. Šajā tiešraidē došu ievada ceļa vārdus.

2. Ceturtdien, 30.aprīlī nākamā tiešraide būs 17.00 no Baldones katoļu baznīcas. Šajā tiešraidē komentēšu Jāņa evaņģēlija 6, 44-51, ar ievirzi - ko Vatikāna II koncila dokumenti saka par māceklību.

3. Piektdien, 1.maijā 19.00 tiešraide būs no Vecumnieku svētā Jāņa Pāvila II katoļu kapelas. Tiešraidē komentēšu Jāņa evaņģēlija 6, 52-59, ar ievirzi - Kas ir Maize?

4. Sestdien, 2.maijā 20.45 tiešraide būs no Skaistkalnes Dievmātes sanktuārija, kur tiešraidē komentēšu Jāņa evaņģēlija 6, 55.60-69, ar ievirzi - Kungs, pie kā mums cita iet?

5. Svētdien, 16.00 būs maza reportāža no paša svētceļojuma ceļa, kādā īpašā vietā, kas visiem Skaistkalnes svētceļniekiem ir labi pazīstama. Būs mazliet "nostaģiskas atmiņas". :)

Svētceļojums noslēgsies 4.maijā, pirmdien, 8.00 ar svēto Misi Salaspils katoļu baznīcā, ko translēs Radio Marija Latvija.

Lūgums visiem "virtuālajiem svētceļniekiem" šīs dienas pavadīt zināmā klusumā, pārdomās. Būtu vēlams katru dienu palūgties rožukroni un Vissvētākās Jaunavas Marijas litāniju, kā arī katru dienu noskatīties vai noklausīties svētās Mises translācijas.

Lai visiem jauks svētceļojums!

Noslēguma konference!


Brauciens no Vecumniekiem uz Skaistkalni un satikšanās ar tēvu Jāni pie Skaistkalnes Dievmātes svētbildes!


Brauciens no Baldones uz Vecumniekiem un konference 1.maija vakarā - kas ir patiesā Maize?


Pirmā konference 30.aprīlī 17.00 Baldonē: "Ko nozīmē būt Kunga māceklim?"


"Iziešana" no Salaspils katoļu baznīcas 30.aprīlī 9.00.