TVNET liberālā "histērija"

Kā jau to varēja gaidīt, šodien agri no rīta, TVNET "tomiņš" iepriekšējā vakarā noskatījies arhibīskapa Zbigņeva Stankeviča līdzsvaroto un precīzo interviju LTV1 raidījumā 1 pret 1, ir saveidojis rakstu, kurā filigrāni nomelno mani. Nu ko darīt. Bet tomēr centīšos atspēkot dažas neprecizitātes par mani, jo par pašu problēmas būtību vakar ļoti labi izteicās arhibīskaps.

1. Par jezuītu tēvu Džeimsu Martinu. Ļoti cienu viņu kā teologu, apzinos un nenoliedzu, ka viņš ir pāvesta konsultants, lasu viņa grāmatas, bet viņš nav vienīgais pāvesta konsultants un viņa skaidrojumi un komentāri var būt ne tikai neprecīzi, bet arī vienpusīgi, īpaši zinot ar ko viņš nodarbojas un kādu "grupu" Baznīcā viņš pārstāv. Ja paskatāmies, cik daudz ir pāvesta konsultantu, tad redzam, ka viņi pāstāv dažādas grupas Baznīcā un viņiem katram ir arī savs viedoklis.

2. Pāvesta privātos izteikumus ne tikai drīkst, bet arī vajag komentēt un pat arī tiem nepiekrist. Jo dokumentālā filmā pāvests izklāsta savu personīgo viedokli, kas vēl nenozīmē, ka visa Baznīca tā uzskata.

3. Pāvesta vārdi tika izrauti no konteksta, samontēti un liberāļi tos "izveidoja" pēc savām vēlmēm un ideoloģiskajiem uzstādījumiem. Tas ir fakts un daudziem to ir grūti atzīt. Īpaši jau tad, kad tos ir nopirkuši īpašnieki, kuri pārstāv radikālus liberālos uzskatus. Tas ir jāņem vērā.

4. Par mani. Jā, es kalpoju mazās draudzēs, bet tas nenozīmē, ka es nedrīkstu izteikties vai komentēt pāvesta teikto. Esmu pasniedzējs Starpdiecēžu Garīgajā Seminārā Rīgā, šobrīd mēģinu aizstāvēt doktora disertāciju Katoļu Teoloģijas Universitātē Polijā, Ļubļinā. Jau ilgāku laiku publicējos savā blogā, kuram ir bijis pat 28 000 skatījumu. Bet cienu arī "tomiņa" nevēlēšanos izpētīt faktus, jo naktī taču ātri bija jauzcepj rakstiņš TVNET.

5. Par celibātu nekomentēšu, bet vienmēr ir tā, kad trūkst argumentu, tad sākas uzbrukumi "Ad hominem". Tas tikai norāda par autora histērisko rekaciju un argumentācijas kļūdām. Lai veicas. Neturu ļaunu prātu bet turpinu lūgties.



Dievkalpojumu tiešraides 25.oktobrī no Salaspils katoļu baznīcas.


Dievkalpojumu tiešraides no Salaspils katoļu baznīcas

9.00 svētā Mise krievu valodā
11.00 un 14.00 latviešu valodā

Neaizmirsti finansiāli atbalstīt savu draudzi:
Salaspils Romas Katoļu Draudze

Reģ. Nr. 90000470778
Konts ziedojumiem
AS SEB banka SWIFT(BIC): UNLALV2X
konts: LV41UNLA0050000010880

Pastiprināti tiks dezinficētas dažādas virsmas dievnamā. Aicinājums draudzes ticīgajiem, dievkalpojuma laikā lietot mutes aizsegus, ievērot 2m distanci. Lūgsim Dievu un Jaunavu Mariju – Rožukroņa Karalieni, lai ātrāk spējam tikt galā ar šo problēmu.

Lugas "Ārsts" recenzija - pārdomas (Dailes teātris)

Sen nebiju apmeklējis teātri. Covid pandēmija, pienākumi draudzē un citas lietas aizņēma daudz laika. Bet tad, savā mašīnā klausoties Latvijas Radio 1, uzrunāja šīs izrādes reklāma: "katoļu priesteri neielaiž pie slimnieka". Esmu pats vairākus gadus un arī tagad kalpojis slimnīcās, apmeklējot tos. Esmu arī ticis izdzīts no slimnīcas, par ko ir pat tapuši dažādi sižeti plašsaziņas līdzekļos (https://www.la.lv/slimnica-liedz-macitajam-uzklausit-smagi-slima-pacienta-greksudzi). Tādēļ likās svarīgi apmeklēt šo izrādi, lai redzētu šo situāciju no dramaturģijas viedokļa. 

Šajās pārdomās neanalizēšu aktieru darbu, kurš protams bija izcils. Izvēlētā tēma un režisora spēja noturēt skatītāja interesi līdz beigām ir uzteicama. Ko par šo izrādi ir teikuši citi?

"Iestudējums “Ārsts” ir ebreju izcelsmes austriešu rakstnieka un dramaturga Artura Šniclera 1912. gadā tapušās lugas “Profesors Bernhardi” adaptācija, kuru britu autors Roberts Aiks, interpretējot savā skatījumā, ir veiksmīgi pielāgojis mūsdienu tehnoloģiju un sociālo mediju laikmetam", (https://www.labdien.lv/dailes-teatri-pirmizradi-piedzivos-roberta-aika-luga-arsts/).

"Slimnīcas vadītāja Rute Vulfa ir stipra, valdonīga sieviete, kas uz saviem pleciem radusi iznest gan profesionālās, gan personīgās dzīves grūtības.Viss mainās dienā, kad aizstāvot savas pacientes tiesības uz mierpilnu nāvi, Rute liedz viņai iespēju saņemt pēdējo sakramentu. Šis incidents kļūst par iesākumu karam starp pacientes tuvinieku reliģisko pārliecību un mediķu ētikas kodeksu, kā arī starp ārstes-sievietes prātu un jūtām. Tas liek slavenajai profesorei vienatnē stāties sabiedrības tiesas priekšā un noslēgt rēķinus ar savu pagātni", (https://www.dailesteatris.lv/lv/izrades/arsts).

"Roberts Aiks notikumu pārcēlis uz kādu klīniku mūsdienu Eiropā, galvenā varone ir sieviete, Alcheimera pētniecības institūta vadītāja Rute Vulfa, kura sevi sākotnēji definē tikai kā "ārstu" (apzināts vīriešu dzimtes lietojums), ar to apzīmējot bezkaislīgu profesionālismu. Lugas darbības gaitā fokuss vairākkārt mainās – no vispārcilvēciskiem jautājumiem par ticību, profesionālo ētiku, koleģialitāti u. c. uz ļoti personisku galvenās varones pieredzi" (Līga Ulberte, "Nekas nav tā, kā izskatās", Dailes teātra izrādes Ārsts recenzija, https://www.diena.lv/raksts/kd/recenzijas/nekas-nav-ta-ka-izskatas.-dailes-teatra-izrades-_arsts_-recenzija-14249051).

Izrādē tika parādīta cilvēciskuma un ideju sadursme, jo katrs no lugas varoņiem pārstāvēja kādu sociālu vai reliģisku grupu. Katoļu priesteris pārstāvēja Katoļu Baznīcu un melnādaino kopienu, kas ASV kontekstā ir īpaši, zinot šīs kopienas attiecības ar baltādainiem valsts iedzīvotājiem. Tad ārkārtēji reliģiozā ģimene, kuriem ticība, ko gan pašā lugā tik labi nevar nolasīt, bija kā aizsegs pašu iekšējām problēmām, kas noveda pie tā, ka 14-gadīgai meitenei, kļūstot stāvoklī, aiz bailēm no saviem reliģiozajiem vecākiem, nācās veikt pašrocīgu abortu un pakļaut sevi nāves briesmām. Tātad šīs ģimenes reliģiozitāte atradās kroplā formā, ja bērns nevarēja izrunāt so smago problēmu ar saviem vecākiem un paniski baidījās no nosodījuma.

Ārste Rute Vulfa, ebrejiete, kas bija pazaudējusi savu ticību (jūdaismu), vai arī nekad tā īsti nav ticējusi. Par viņas "reliģiju" bija kļuvusi zinātne, līdz pat kroplam un fanātiskam līmenim. Viņas pašas dzīves problēmas, vēlme kontrolēt situāciju ņēma virsroku pār cilvēciskumu un ieklausīšanos otrā. Arī viņas kolēģi izrādes laikā ieņēma katrs savu lomu un spēlēja līdzi šiem notikumiem, atbilstoši gan savai pārliecbai vai ne-pārliecībai vai situācijas ētikai. Izrāde skatītāju nemitīgi mētā no viena upes krasta uz otru, strauji savirpuļojot sižetu skatītāja acu priekšā. Rutes piedalīšanās sarunu šovā atklāj gan pašas Rutes nelokāmo turēšanos pie saviem zinātniski - ateistiskajiem uzskatiem, bet arī parāda pārējo grupu - reliģiozo, abortu pretinieku, ebreju, un citu grupu dzīvošanu savā "informatīvajā vai uzskatu burbulī". 

Izrādes kulminācija, manuprāt, notiek tad, kad Rute sarunājas ar katoļu priesteri un atklāj ka viņi viens otru nav dzirdējuši. Ir pagājuši garām. Katrs no viņiem kalpoja kaut kam, kas stāv aiz viņiem, pāri viņiem. Priesteris pildīja savu reliģisko pienākumu, un neieklausījās ārstā. Rute, tik ļoti iegrimusi medicīnā un zinātniskajos uzskatos, nespēja saskatīt priesteri un situāciju, kurā priestera apmeklējums būtu stiprinājis un mierinājis mirstošo meiteni. Varbūt Rute vēlējās sodīt Baznīcu par tās nelokāmajiem uzskatiem abortu jautājumā, no kuriem cieta meitene, kura nosasiņojusi mira viņas acu priekšā? Varbūt.

Noslēguma secinājumi. Izrādes laikā sapratu, cik svarīga loma slimnīcās ir kapelānam. Personai, kura nav garīdznieks, bet kura veido saikni starp pacientu, medicīnas personālu, pacienta tuviniekiem un garīdznieku. Ir svarīga mediācija, jeb starpniecība. Bet arī mums katram ir jāmācās ieklausīties otrā. Sadzirdēt otru. Sajust otra sirdi. Cik gan tas ir grūti. Lai Dievs mums palīdz to paveikt. Ikvienam. 

Katoļu bīskapu skaidrojums pāvesta Franciska izteicienam par kopīgu līdzāspastāvēšanu


Romas katoliskā Baznīca iestājas par katra cilvēka cieņu un vērtību individuālā un sociālā līmenī. Pāvests Francisks vairākkārt aicinājis izvērtēt atsevišķas cilvēku morālās un sociālās situācijas, lai tiem vēstītu un izplatītu to, kas atbilst Baznīcas sūtībai: Jēzus Kristus dziedinošo un atjaunojošo klātbūtni.

Pāvests atzīst sociāli kulturālās grūtības, kādās atrodas cilvēki ar homoseksuālām novirzēm, tāpēc iestājas par viņu juridisko aizsardzību, kas tomēr nebūtu jāuzskata par homoseksuālo pāru partnerattiecību legālu atzīšanu. Šāda juridiska aizsardzība jau tagad ietverta Latvijas likumdošanā.

Ko īsti vēlējās pateikt pāvests?

Oriģinālā pāvesta vārdi skan tā:

“Las personas homosexuales tienen derecho a estar en la familia, son hijos de Dios, tienen derecho a una familia. No se puede echar de la familia a nadie, ni hacer la vida imposible por eso. Lo que tenemos que hacer es una ley de convivencia civil. Tienen derecho a estar cubiertos legalmente”.

Izteiciens “convivencia civil“, kas izraisīja vislielākās emocijas un ir visvairāk komentēts, visas pāvesta runas kontekstā vairāk atbilst formulējuma “kopīga līdzāspastāvēšana (sadzīvošana)”. Izteiciens, kā to komentē dažādi mediji, neattiecas uz “partnerattiecībām”, kuras spāņu valodā tiek apzīmētas kā “unión civil” vai līdzīgā formā: “unión registrada”.

Visu pāvesta teikto tātad vajadzētu tulkot tā:

“Homoseksuālām personām ir tiesības būt ģimenē; viņi ir Dieva bērni; viņiem ir tiesības uz ģimeni. Nevienu nedrīkst izstumt no ģimenes, vai radīt apstākļus, ka viņa dzīve šī iemesla dēļ būtu neiespējama. Tas, kas mums ir jādara, ir jārada likumīga līdzāspastāvēšana (sadzīvošana). Viņiem ir tiesības būt tiesiski aizsargātiem.

Pāvesta izteikumi tātad nekādi nepielīdzina homoseksuālas attiecības laulībai starp vīrieti un sievieti. Tātad, pāvests intervijā aicina vecākus neatstumt savus netradicionālās orientācijas bērnus, jo viņiem, tāpat kā visiem citiem, ir nepieciešama ģimene. Izstumšana veicina norobežošanos, izolētību, arī to, ka cilvēki meklē sev līdzīgos, šādi apstiprinot savas citādības faktorus. Savukārt iekļaušana un ģimenes mīlestība sniedz pozitīvo piemēru un iespēju mācīties, kas ir labvēlīgā morāle, un stiprina dzīves vērtības.

Filmā viņa izteiktie vārdi nekādā gadījumā nav jauna Baznīcas mācība, kas nesaskanētu ar Katoliskās Baznīcas Katehismu (nn. 2357-2359)

http://www.vatican.va/archive/catechism_lv/Katehisms/index.html

un Ticības Mācības kongregācijas Apsvērumiem attiecībā uz homoseksuālo pāru partnerattiecību statusa leģitimizācijas projektiem (2003. g. 3.jūnijā), īpaši skat. Nr 11:

http://www.rarzi.lv/ejietunmaciet/em_37_ticibas_macibas_kongreg.htm

Katoļu bīskapi aicina kristiešus un visus labas gribas cilvēkus iepazīties ar šīm prāta argumentos pamatotajām vadlīnijām, respektēt tās un nodrošināt sabiedrībā cieņu pret cilvēkiem ar homoseksuālām nosliecēm. Katrs aicināts veidot Latvijā savstarpējas cieņas kultūru bez jebkāda veida vardarbības.

KABIA (pārpublicēts no www.katolis.lv)

Jauns dizains manam blogam!

 Lai top slavēts Jēzus Kristus!

Dārgie bloga lasītaji. Jūsu uzmanībai piedāvāju jaunu dizainu savam blogam, kas dos iespēju daudz ērtāk pārskatīt manus ierakstus un sekot līdzi dažādām manām publikācijām. Kreisajā pusē, kur rakstīts - Magazina, jūs variet izvēlēties jums ērtāko bloga pārskatīšanas veidu. Lai Dievs svētī mūs katru un turpinām lūgties viens par otru. 

Aizlūgumi par mirušajiem


No 2-8.novembrim mūsu draudzē ir plānotas 
kopīgās saliktās 
svētās Mises par mirušajiem. 
Pie avīžu galdiņa ir pieejamas aploksnes, uz kurām var uzrakstīt savu mirušo vārdus un nodot tās aploksnes prāvestam.

Bībeles stunda 15.oktobrī (Marka ev. 7, 1-23)

Pieci Baznīcas baušļi

Katoļu Baznīcā, vēl papildus 10 Dieva baušļiem, ir pieci Baznīcas baušļi, kas mazliet precizē to, ko nosaka Dieva baušļi. Tie nav pretrunā Dieva baušļiem, bet precīzāk norāda katoļticīgo pienākumus, attiecībā uz Baznīcu.

PIECI BAZNĪCAS BAUŠĻI

1. Tev būs svētdienās un svētku dienās cienīgi piedalīties Svētajā Misē un atturēties no smagiem darbiem.

Šis bauslis sīkāk paskaidro Dieva bausli: "Tev būs svēto dienu svētīt!" Daudziem līdz galam nav saprotams, ko nosīmē svētīt svētdienu. Baznīcas bauslis to paskaidro sīkāk.

2. Tev būs Baznīcas noteiktajās dienās atturēties no gaļas ēdieniem un gavējamās dienās gavēt.

Baznīca nosaka, ka katoļticīgie katru piektdienu neēd gaļas ēdienus un ēd tikai vienu reizi līdz sātam Pelnu trešdienā un Lielajā Piektdienā. Atturība no gaļas ēdieniem nav saistoša, ja piektdienā iekrīt:

1. Vispārējā Baznīcā noteiktās obligātās svinības:

Vissv. Jaunava Marija, Dieva Māte – 1. janvāris;
Kunga Parādīšanās jeb Epifānija (Triju Ķēniņu jeb Zvaigznes diena) – 6. janvāris;
Svētais Jāzeps – 19. marts;
Svētie apustuļi Pēteris un Pāvils – 29. jūnijs;
Vissv. Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšana – 15. augusts;
Visi svētie – 1. novembris;
Vissv. Jaunavas Marijas Bezvainīgā ieņemšana – 8. decembris;
Kristus Dzimšana – 25. decembris.

2. Vispārējā Baznīcā noteiktās svinības:

Kunga Pasludināšana – 25. marts;
Sv. Jāņa Kristītāja piedzimšana – 24. jūnijs;
piektdiena Kristus Dzimšanas svētku oktāvā;
piektdiena Kristus Augšāmcelšanās svētku oktāvā;
Vissvētā Jēzus Sirds.

3. Baznīcā Latvijā noteiktās svinības un svētki, valsts svētki:

Līgo diena – 23. jūnijs;
Sv. Meinards - 14. augusts;
Diecēzes vai draudzes svētā aizbildņa diena;
V.J.Marijas dzimšana - 8. septembris;
Latvijas Republikas proklamēšana - 18. novembris.

4. Kāzas vai bēres – mielasta dalībniekiem (izņemot Lielo piektdienu un Pelnu trešdienu).

Tiem, kuri ēd kopgaldā (izņemot Lielo piektdienu un Pelnu trešdienu): skolēniem, karavīriem un citiem, tomēr atturību šajā gadījumā aizvietojot ar citiem pašaizliedzības darbiem vai lūgšanu.

Latvijas bīskapu konference informē, ka saskaņā ar vispārējiem Baznīcas noteikumiem par gavēni, Kristus Dzimšanas svētku un Kristus Augšāmcelšanās svētku Vigīlijā nav saistoša atturēšanās no gaļas ēdieniem.

3. Tev būs vismaz vienu reizi gadā izsūdzēt savus grēkus.
4. Tev būs vismaz Lieldienu laikā pieņemt Vissvētāko Sakramentu.

Pat ja šie baušļi nosaka grēksūzes minimumu, tomēr aktīvs katolis pie grēksūdzes iet vismaz reizi mēnesī un svēto Komūniju pieņem katru svētdienu vai pat biežāk, ka sirdsapziņa nenorāda kādu smagu grēku. 

5. Tev būs palīdzēt uzturēt baznīcu un tās kalpus.

Daudzās protestantu draudzēs tiek praktizēta "desmitās tiesas", jeb 10% no ienākumiem maksāšana ziedojumos. Katoļu Baznīca nenosaka šādu praksi, tomēr dievnamu un garīdznieku uzturēšana gulstās uz draudžu ticīgo pleciem. 

„Kas jūs klausa, tas mani klausa; kas jūs nievā, tas mani nievā,” teica Kristus saviem mācekļiem (Lk. 10, 16). Rūpējoties par ticīgo pestīšanu, Baznīca uzliek viņiem zināmus pienākumus, kas ir norādīti Baznīcas baušļos.

Svētīgais Karlo -Jēzus kiberapustulis (Chemin neuf, Net for God)

Bībele un katehisms par homoseksuālām attiecībām

24 Tāpēc Dievs viņus viņu sirds kārībās nodevis izvirtībai, kurā viņi paši sākuši sagandēt savas miesas,
25 tāpēc ka viņi dievišķo patiesību apmainījuši pret meliem un sākuši dievināt un pielūgt radību, atstājot novārtā Radītāju, kas ir augsti teicams mūžīgi, āmen.
26 Tāpēc Dievs viņus nodevis apkaunojošās kaislībās: sievietes apmainījušas dabisko dzimumu kopdzīvi ar pretdabisko.
27 Tāpat arī vīrieši, atmezdami dabisko kopdzīvi ar sievieti, cits pret citu iekaisuši savā iekārē, piekopdami netiklību, vīrietis ar vīrieti, paši saņemdami sodu par savu maldīšanos, Rom 1.

9 Jeb vai jūs nezināt, ka netaisni neiemantos Dieva valstību? Nepievilieties! Ne netikli, ne elku kalpi, ne laulības pārkāpēji, ne malaki, ne vīriešu piegulētāji,
10 ne zagļi, ne mantrauši, ne dzērāji, ne zaimotāji, ne laupītāji neiemantos Dieva valstību, 1 Kor 6.

8 Bet mēs zinām, ka bauslība ir laba, ja lieto to pareizi,
9 atzīstot, ka bauslība nav dota taisnam, bet netaisniem un nepaklausīgiem, bezdievīgiem un grēciniekiem, negantiem un nesvētiem, tēva un mātes slepkavām, cilvēku kāvējiem,
10 netikļiem, vīru piegulētājiem, cilvēku pārdevējiem, melkuļiem, zvēresta lauzējiem un ja kas vien vēl ir pretim veselīgai mācībai, 1 Tim 1.

"Homoseksuālisms ir attiecības starp vīriešiem vai sievietēm, kas dzimumtieksmi izjūt vienīgi vai pārsvarā pret sava dzimuma personām. Laika gaitā un atšķirīgās kultūrvidēs tā izpausmes formas ir ļoti dažādas. Homoseksuālisma psihiskā izcelsme lielākoties vēl nav izskaidrota. Baznīcas Tradīcija, balstīdamās uz Svētajiem Rakstiem, kas homoseksuālismu rāda kā smagu izvirtību, vienmēr sludinājusi, ka "homoseksuālās darbības pēc savas būtības ir pretrunā ar morālisko kārtību". Tās ir pretrunā ar dabisko likumu. Tās dzimumaktā izslēdz dzīvības dāvāšanu. Tās nenosaka patiesa jūtu un dzimumdzīves savstarpēji papildinošā dažādība. Nekādā gadījumā tās nevar atzīt par labām.

Ir diezgan daudz vīriešu un sieviešu, kuros dziļi iesakņojusies tendence uz homoseksuālismu. Šī tieksme, kas pēc savas būtības ir pretrunā ar morālisko kārtību, lielākajai daļai no tiem ir pārbaudījums. Pret viņiem jāizturas ar cieņu, līdzjūtību un iejūtību. Jāizvairās no jebkādām netaisnīgas diskriminācijas izpausmēm attiecībā pret šiem cilvēkiem. Viņi tiek aicināti izpildīt savā dzīvē Dieva gribu un, ja viņi ir kristieši, pievienot Pestītāja upurim uz krusta grūtības, ar kurām tiem nākas sastapties savā dzīvē.

Cilvēki, kam ir nosliece uz homoseksuālismu, tiek aicināti uz šķīstību. Pateicoties pašsavaldīšanās tikumam, kas audzina iekšējo brīvību, reizēm - ar nesavtīgas draudzības palīdzību, ar lūgšanu un sakramentālo žēlastību - šie cilvēki var un tiem vajadzīgs pakāpeniski un apņēmīgi tuvoties kristīgajai pilnībai", Katoliskās Baznīcas katehisms 2357-2359 (www.catholic.lv/katehisms)