otrdiena, 2021. gada 27. jūlijs
ceturtdiena, 2021. gada 22. jūlijs
Norādījumi par Covid-19 epidemioloģiskās drošības prasībām svētceļniekiem uz Aglonu un Aglonā
Svētceļniekiem dodoties kājām, jāievēro šādi nosacījumi:
1) svētceļojuma
laikā personas pārvietojas, ieturot 2 m distanci un novēršot drūzmēšanos. Grupu
lielums nevar pārsniegt 50 personas (ja visu svētceļojuma laiku tā atrodas
ārā). Ja visi grupā ir imunizēti (ir sadarbspējīgs sertifikāts par vakcināciju
vai pārslimošanu), tad ierobežojumi netiek piemēroti;
2) ja
nepieciešama pulcēšanās iekštelpās (piem., palikšana pa nakti), personām
obligāti jālieto mutes un deguna aizsegi (turpmāk – maskas) un jāievēro
maksimāli pieļaujamais personu skats: līdz 20 personām. Ja
visi grupā ir imunizēti (ir sadarbspējīgs sertifikāts par vakcināciju vai
pārslimošanu), tad ierobežojumi netiek piemēroti;
3) visa
svētceļojuma laikā (maršruta garumā) svētceļojuma organizētājs ir atbildīgs par
visu drošības prasību ievērošanu;
4) personām,
kurām ir digitālais sadarbspējīgs testēšanas sertifikāts ir jārūpējas par tā
derīgumu visā svētceļojuma laikā, savlaicīgi apzinot testēšanas vietas
maršrutā.
14. augustā
plkst. 19:00 un 15. augustā plkst. 12:00
Lai
piedalītos svētku dievkalpojumos 14. augustā plkst. 19:00 un 15. augustā
plkst. 12:00 epidemioloģiski daļēji drošā režīma sektorā[1] (kurā cilvēku skaits,
ieskaitot personas līdz 12 gadu vecumam, nepārsniegs 1000), iepriekš jāreģistrējas
Aglonas bazilikas informācijas centrā pa tālr. +371
25911536 vai e-pastu info.aglona@inbox.lv
(informācija bazilikas mājaslapā www.aglonasbazilika.lv).
Savukārt
personām ar derīgu digitālo sadarbspējīgo sertifikātu par vakcināciju vai
pārslimošanu dalība minētajos dievkalpojumos nav ierobežota un iepriekš nav jāreģistrējas.
Lai
piedalītos svētajās Misēs plkst.12:00 un 19:00, visiem būs jāuzrāda personu
apliecinošs dokuments kopā ar digitālo sadarbspējīgu sertifikātu par Covid-19
pārslimošanu, vakcināciju vai negatīvu testu (48h derīgo vai antigēnu testu,
kas derīgs 6 h).
Dievkalpojumi
11.-13. augustā
Uz
citiem dievkalpojumiem iepriekš pieteikties nav nepieciešams, tomēr tajos
atļautais cilvēku skaits būs ne vairāk kā 1000 cilvēki.
Pasākuma
norises vietā būs izvietota informācija par epidemioloģiskās drošības prasībām
un piesardzības pasākumiem. Savukārt cilvēku plūsmas kontroli gan pirms
dievkalpojumiem, gan to laikā un pēc dievkalpojumiem, kā arī sabiedriskās
drošības un epidemioloģisko prasību uzraudzību veiks gan draudzes brīvprātīgie,
gan atbildīgie dienesti (Valsts policijas un Zemessardzes pārstāvji).
Informējam,
ka Aglonas bazilikas draudzes teritorijā nebūs pieejamas telšu vietas, un iepriekšēja
naktsmītņu pieteikšana ir obligāta. Vietu skaits ir ne vairāk kā 400 personām,
kuras ir vakcinētas vai pārslimojušas. Ņemot vērā minēto, tos, kas Aglonā
vēlēsies palikt pa nakti Aglonas bazilikas draudzes telpās, aicinām savlaicīgi sazināties
ar Aglonas bazilikas draudzi, kā arī sekot līdzi draudzes mājaslapā
izvietotajai informācijai.[2]
Vēršam uzmanību, ka šogad Aglonas bazilikas
teritorijā netiks veikta tirdzniecība, bet pieguļošajā teritorijā tiks piedāvāti
izbraukuma ēdināšanas pakalpojumi.
Atgādinām,
ka ikviens, kurš šaubās par savu veselības stāvokli, ir aicināts palikt mājās
un piedalīties dievkalpojumos attālināti, tādējādi rūpējoties par sevi un
citiem.
[1] Pasākums ir epidemioloģiski
daļēji drošs, ja dalībniekiem ir vismaz sadarbspējīgs testēšanas
sertifikāts, kas apliecina, ka 6 h laikā veiktais SARS-CoV-2 antigēna tests ir
negatīvs, vai persona pēdējo 48 h laikā ir veikusi Covid-19 testu, nosakot
SARS-CoV-2 vīrusa RNS, un tas ir negatīvs).
[2] Sk.arī: http://www.aglonasbazilika.lv/
trešdiena, 2021. gada 21. jūlijs
Vatikāns par cilvēka kremāciju (pārpublicēts no www.radieceze.lv)
TICĪBAS
MĀCĪBAS KONGREGĀCIJA
Instrukcija Ad
resurgendum cum Christo
par mirušo apbedīšanu un pīšļu saglabāšanu kremēšanas gadījumā
1. Lai augšāmceltos ar Kristu, ir nepieciešams
nomirt ar Kristu, ir nepieciešams "atstāt miesas mājokli un būt mājās pie
Kunga" (2 Kor 5, 8). Ar instrukciju Piam et constantem,
kura tika izdota 1963. gada 5. jūnijā, Svētais Krēsls noteica, "lai ir
uzticīgi saglabāts ieradums apglabāt ticīgo miesas", tomēr piebilstot, ka
kremācija nav "pati par sevi pretrunā kristīgajai reliģijai", un
tiem, kuri izteikuši vēlēšanoss tikt kremētiem, netiek liegti sakramenti un
kristīgā apbedīšana ar noteikumu, ka šī izvēle netika izdarīta kā apliecinājums
kristīgo dogmu noliegšanai vai lai apliecinātu naidu pret reliģiju un katolisko
Baznīcu.[1]Vēlāk
šīs disciplinārās izmaiņas tika īstenotas un uzsvērtas Kanonisko likumu kodeksā
(1983) un Austrumu Baznīcu likumu kodeksā (1990).
Ar laiku kremācijas prakse daudzās
valstīs ātri izplatījās, un tanī pat laikā tika izplatīti aizvien jauni iemesli
kremēšanai, kuri ir pret Baznīcas ticību. Pēc tam, kad tika uzklausīta Dievišķā
kulta un Sakramentu disciplīnas kongregācija, Juridisko jautājumu pontifikālā
padome līdz ar daudzām Bīskapu konferencēm un Austrumu bīskapu sinodēm, Ticības
mācības kongregācija nolēma publicēt jaunu instrukciju, kuras mērķis ir no
jauna apstiprināt doktrinālos un pastorālos iemeslus, kādēļ Baznīca dod priekšroku
mirušo miesas apbedīšanai kā arī deva norādījumus attiecībā uz pīšļu
saglabāšanu kremēšanas gadījumā.
Ar savu nāvi un augšāmcelšanos Kristus mūs atbrīvoja no grēka un
deva iespēju jaunai dzīvei: "Kristībā mēs līdz ar Viņu esam apbedīti
nāvei, lai arī mēs dzīvotu jaunu dzīvi, tāpat kā Kristus ir uzmodināts no
mirušajiem ar Tēva godības spēku." (Rom 6, 4) Augšāmceltais
Kristus ir avots mūsu augšāmcelšanai, kuru mēs sagaidām nākotnē: "Kristus
ir augšāmcēlies no mirušajiem, Viņš kā pirmais no mirušajiem jo caur cilvēku
nāca dzīve, caur cilvēku - augšāmcelšanās no mirušajiem. Kā visi mirst Ādamā,
tā visi atkal kļūst dzīvi Kristū." (1 Kor 15, 20-22)
Pareizi ir domāt, ka pastardienā Kristus
mūs uzmodinās no mirušajiem, bet arī pareizi ir domāt, ka mēs jau savā ziņā
esam uzmodināti no mirušajiem ar Kristu. Kristības sakramentā mēs esam
iegremdēti Kristus nāves un augšāmcelšanās noslēpumā un sakramentāli esam
asimilēti ar Viņu: "Reizē ar Kristu apbedīti kristībā un kopā ar Viņu
augšāmcēlušies, pateicoties ticībai Dieva spēkam, kas Viņu uzmodināja no
mirušajiem." (sal. Kol 2, 12) Vienoti ar Kristu Kristības
sakramentā mēs jau reāli piedalāmies augšāmceltā Kristus dzīvē (sal. Ef 2,
6).
Pateicoties Kristum, kristīgajai nāvei ir
pozitīva nozīme. Baznīca liturģijā lūdzas: "Taviem ticīgajiem dzīve
nebeidzas, un, kad sairst šīs laicīgās dzīves miteklis, viņi iegūst mūžīgu mājokli
debesīs."[2] Ar nāvi dvēsele tiek šķirta no
miesas, bet augšāmcelšanās brīdī Dievs mūsu pārveidotajai miesai neiznīcīgajai
miesai dos neiznīcīgu dzīvi, vienojot to ar mūsu dvēseli. Arī mūsu dienās
Baznīca ir aicināta sludināt ticību augšāmcelšanai: "Mirušo augšāmcelšanās
ir kristiešu ticība: ticot tam, esam vienoti."[3]
Atcerēsimies Kunga nāves,
apbedīšanas un augšāmcelšanās noslēpumus, kuros atklājas kristīgās nāves būtība[5], apbedīšana ir viscienīgākais veids, kā paust
ticību un cerību miesas augšāmcelšanai. [6]
Baznīca,
kas kā Māte pavada kristieti viņa šīszemes svētceļojuma laikā, upurē Tēvam
Kristū Viņa žēlastības bērnu un gulda zemes klēpī viņa mirstīgās atliekas,
cerībā, ka tas augšāmcelsies godībā.[7]
Apbedījot
ticīgo mirušo miesas, Baznīca apstiprina ticību miesas augšāmcelšanai[8] un grib izcelt cilvēka miesas –
personas, kuras miesa piedalās vēsturē, integrālās daļas – augsto cieņu.[9] Tātad nav pieļaujami uzskati un
riti, kas ietver nāves kļūdainas koncepcijas: nāve kā personas galīga anulēšana
vai kā tās saplūšanas moments ar Māti dabu vai Visumu, vai kā viens no
reinkarnācijas procesa etapiem, vai kā galīgā atbrīvošanās no miesas „cietuma”.
Turklāt
apbedīšana kapsētās vai citās sakrālās vietās vislabāk atbilst pietātei un
respektam, kas pienākas ticīgo mirušo miesām, kuri kristībā
kļuvuši Svētā Gara templis un kurus „kā instrumentus un traukus
svēti izmantoja Gars daudzu labu darbu veikšanai”.[10]
Taisnīgais
Tobijs tiek cildināts par nopelniem Dieva priekšā, apbedījot mirušos,[11] un Baznīca mirušo apbedīšanu
uzskata par žēlsirdības darbu miesai.[12]
Visbeidzot
ticīgo mirušo apbedīšana kapsētās vai citās sakrālās vietās veicina radinieku
un visas kristiešu kopienas atceri un lūgšanu par mirušajiem, kā arī mocekļu un
svēto godināšanu.
Ar
miesas apbedīšanu kapsētās, baznīcās vai citās piemērotās vietās kristīgā
tradīcija saglabāja komūniju starp dzīvajiem un mirušajiem un ir pretstatā
tendencei apslēpt vai piesavināties nāves notikumu un tās nozīmi priekš
kristiešiem.
4. Tur, kur higiēniskie, ekonomiskie vai sociālie
iemesli liek izvēlēties kremāciju (bet šāda izvēle nedrīkst pretoties ticīgā
mirušā skaidrai vai saprātīgi paredzamajai gribai), Baznīca neredz doktrinālus
iemeslus, lai kavētu tādu praksi, jo nelaiķa kremēšana neattiecas uz dvēseli un
nepretojas dievišķajai visvarenībai augšāmcelt miesu, tātad nesatur kristīgās
doktrīnas objektīvo noliegšanu dvēseles nemirstības un miesas augšāmcelšanas
jautājumos.[13]
Baznīca
turpina dod priekšroku miesas apbedīšanai, jo ar to tiek izrādīta lielāka cieņa
mirušajiem; tomēr kremācija nav aizliegta, „ja vien to neizvēlas kristīgajai
doktrīnai pretēju iemeslu dēļ”[14].
Ja
nepastāv kristīgajai doktrīnai pretēji motīvi, Baznīca pēc atvadu rita
svinēšanas atbalsta kremēšanas izvēli, ņemot vērā liturģiskos un pastorālos
norādījumus, sevišķi rūpējoties, lai izvairītos no jebkāda ieļaunojuma vai
reliģiskas vienaldzības.
5. Gadījumā, ja likumīgu iemeslu dēļ tiek izvēlēta
nelaiķa kremēšana, mirušā pelnus normāli ir jāglabā sakrālā vietā, t.i.,
kapsētā vai, ja tas ir atbilstoši, baznīcā vai pienācīgā vietā, ko šādam mērķim
nosaka kompetentā Baznīcas autoritāte.
No
pašiem sākumiem kristieši nolēma, ka viņu mirušie būs kristīgās kopienas
lūgšanu un atceres objekts. Viņu kapi kļuva par lūgšanas, atceres un pārdomu
vietām. Ticīgie mirušie ir Baznīcas daļa; tā tic sadraudzībai-komūnijai, „kura
pastāv starp tiem, kas svētceļo virs zemes, mirušajiem, kas tiek šķīstīti, un
svētlaimīgajiem debesīs – visi kopā viņi veido vienu vienīgu Baznīcu”[15].
Pelnu
saglabāšana kādā sakrālā vietā palīdz radiniekiem un kristiešu kopienai mazināt
risku nelūgties par mirušajiem un nepieminēt tos. Turklāt tādā veidā izbēg no
iespējas aizmirst vai nerespektēt aizgājēju, īpaši tad, kad reiz aiziet pirmās
paaudzes, kā arī no neatbilstošām vai māņticīgām praksēm.
6. Iepriekš minēto motīvu dēļ, nav atļauta pelnu
glabāšana dzīvojamajā mājoklī. Tikai nopietnos un īpašos apstākļos, kuri būtu
atkarīgi no vietējās kultūras īpatnībām, ordinārijs, piekrītot Bīskapu
konferencei vai Austrumu Baznīcu bīskapu Sinodei, var dot atļauju pelnu
glabāšanai dzīvojamajā mājoklī. Tomēr pelni nedrīkst tikt sadalīti dažādu
ģimenes locekļu starpā, un vienmēr ir jānodrošina respekts un attiecīgi
saglabāšanas apstākļi.
7. Lai izvairītos no jebkura panteisma, naturālisma
vai nihilisma pārpratuma, netiek atļauta pelnu izkaisīšana gaisā, zemē vai
ūdenī, vai kādā citā veidā, vai arī kremēto pelnu pārveidošana piemiņas
lietiņās, dārglietās vai citās lietās, atceroties, ka tādiem rīcības veidiem
nedrīkst būt par iemeslu higiēniski, sociāli vai ekonomiski apsvērumi, kuri
varētu motivēt kremēšanas izvēli.
8. Gadījumā, ja mirušais būtu skaidri izteicis savu
vēlmi tikt kremētam un viņa pelniem tikt izkaisītiem dabā ar nodomu noliegt
kristīgo ticību, ir jāatsaka izvadīšana, sekojot likuma normām.[16]
Pāvests
Francisks Kardinālam prefektam 2016. gada 18. martā piešķirtās audiences laikā
ir apstiprinājis šo Instrukciju, kura bija izstrādāta šīs Kongregācijas
kārtējās sesijas laikā 2016. gada 2. martā, un ir licis to publicēt.
Roma, Ticības Mācības kongregācija, 2016. gada
15. augusts, Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkos.
Gerhards Kard. Millers
Prefekts
+ Luijs F. Ladaria, S.I.
Thibicas titulārarhibīskaps
Sekretārs
[1] AAS 56
(1964), 822-823.
[2] Sal.
Romas Misāle, prefācija par mirušajiem, I
[3] Sal.
Tertulliano, De resurrectione carnis, 1,1: CCL 2, 921
[4] Sal. KLK, kan. 1176, § 3; can.
1205; ABLK, kan. 876, § 3; can. 868.
[5] Sal. Katoliskās
Baznīcas katehisms, n. 1681.
[6] Sal. Katoliskās
Baznīcas katehisms, n. 2300.
[7] Sal. 1Kor 15,42-44; Katoliskās
Baznīcas katehisms, nr. 1683.
[8]Sal. Svētais Augustīns, De cura pro
mortuis gerenda, 3, 5: CSEL 41, 628.
[9] Sal. Vatikāna II ekumeniskais koncils,
Pastorālā Konstitūcija Gaudium et spes, nr. 14.
[10] Sal. Svētais Augustīns, De cura pro
mortuis gerenda, 3, 5: CSEL 41, 627.
[11] Sal. Tob 2,9;
12,12.
[12] Sal. Katoliskās
Baznīcas katehisms, nr. 2300.
[13] Sal. Svētā Ofīcija Augstākā Svētā
Kongregācija, Instrukcija Piam et constantem, 1963.
gada 5. jūlijā: AAS 56 (1964), 822.
[14] KLK,
1176. kan., 3. §; sal. ABLK, 876. kan., 3. §.
[15] Katoliskās
Baznīcas katehisms, nr. 962.
[16] KLK,
kan. 1184; ABLK, kan. 876, § 3.
pirmdiena, 2021. gada 19. jūlijs
sestdiena, 2021. gada 17. jūlijs
piektdiena, 2021. gada 16. jūlijs
Katoļu mūzikas skola Salaspilī 1997.gadā
Pirms dažām dienām, revidējot draudzes kora lietas, tika atrasta VHS kasete ar vissenāko video ierakstu no mūsu draudzes 1997.gadā. Un izrādās, ka mūsu ērģeles tika speciāli vestas no Vācijas, ar domu Salaspilī, līdzīgi kā Aglonā, veidot katoļu mūziķu un ērģelnieku skolu, kura dažus gadus arī pastāvēja. Tas man bija liels jaunums. Izrādās, ka mūsu Salaspils katoļu draudzes ērģeles ir izcilas ar specifisku reģistru, kurš nav citām Latvijas ērģelēm. Šobrīd esam uzsākuši šo ērģeļu restaurācijas un atjaunošanas darbus, jo vairāk kā 10 gadus nekas netika darīts, lai tās savestu kārtībā. Lūdzu jūsu lūgšanas un atbalstu! (Par Salaspili, sākot no 5.minūtes).
ceturtdiena, 2021. gada 8. jūlijs
Kapusvētki Salaspilī, Dolē un Baldonē
Katoļu kapusvētki 2021.gadā
Salaspils Tilderu kapos
10.jūlijā 12.00
Doles kapos (bez svētās Mises)
10.jūlijā 16.00
Baldones pilsētas kapos (bez svētās Mises)
11. jūlijā 16.00
Klapu kapos (bez svētās Mises)
11. jūlijā 18.00
Tālrunis informācijai: 26382126, priesteris Ilmārs Tolstovs