"Ja Kristus ir "Dieva Sakraments", tad Baznīca ir Kristus Sakraments šeit uz zemes" (Anri de Lubac). Gatavojoties kvalifikācijas eksāmenam, rodas dziļas pārdomas par Baznīcu, kura kā redzama realitāte dzimusi un dzimst Lieldienu notikumos. Tad kad Jēzus Pēdējās Vakariņās apsēžas pie galda, dzimst redzamā Baznīca. Kur ir Euharistija un leģitīms bīskaps, tur ir Baznīca. Un Euharistijas svinības ir Baznīcas centrālā un virzoši - vadošā ass. Un jocīgi, kad katoļi saka - mūsu draudzē nekas nenotiek, tikai "vienkārši tiek svinēta Mise". Baznīca nav kultūras nams, sociālo aktivitāšu centrs vai "ekšenu" sakopojums, vai konkurents vietējai kultūras pārvaldei. Neprotestantizēsim Katolisko Baznīcu. Jā, draudzē var būt daudzas un dažādas aktivitātes. Tomēr, ja draudzē dievbijīgi un dziļi tiek izdzīvota "parasta", kura īstenībā katra ir neparasta, svētā Mise, jau ar to pietiek. Mums tiek dāvāts pats Dievs Euharistiskajā Mielastā un vai ar to mums nepietiek?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru