Tukšo solu efekts

Dārgie bloga lasītāji. Pēdējā laikā manī ir rosijušās dažas pārdomas, ar kurām vēlētos padalīties šajā reizē. Bieži vien nākas satikt cilvēkus, katoļus, kuri saka, ka viņiem "neprasās" iet katru svētdienu uz dievnamu, ka "tad kad jutīšu, tad iešu", u.t.t. Bieži vien mēs paši, aktīvie draudzes locekļi viņus saucam par "Ziemassvētku un Lieldienu katoļiem". Tādēļ šoreiz es vēlos pārdomāt, kāpēc ir svarīgi iet katru svētdienu un lielos svētkos uz baznīcu un kāds zaudējums mums un citiem ir tad, ja mēs to nedarām.
Katoļticīgos saista Dieva bauslis: "Tev būs svēto dienu svētīt" un Baznīcas bauslis: "Tev būs svētdienās un svētku dienās apmeklēt Svēto Misi". Tomēr motivācijai apmeklēt dievnamu būtu jābūt daudz dziļākai. Kādai?

1. Ir tāds teiciens: "Atstājiet draudzi 40 gadus bez priestera un viņi sāks pielūgt kokus". Svētdienas dievkalpojums ir arī kristīgās formācijas vieta. Dievkalpojuma laikā dzirdam sprediķi, komunicējam ar kopienu, dalāmies savā ticībā. Katru svētdienu it kā "uzlādējam savas garīgās dzīves baterejas". Ir būtiski regulāri padziļināt savu ticību gan garīgā, gan intelektuālā veidā.

2. Ja es svētdien neaizeju uz baznīcu, tad mans sols dievnamā paliek tukšs. Un ja daudzi draudzes locekļi svētdien neaiziet uz baznīcu, tad tā paliek tukša. Tukša baznīca ir spēcīgs negatīvs signāls un simbols gan "neticīgajai" pasaulei, gan arī pārējiem daudzes locekļiem, kuri ir atnākuši. "Redzi, neviens nenāk, baznīca pustukša. Varbūt arī man nenākt. Ko es te viens daru?" Kopiena ir vērsta uz ticības stiprināšanu un kopīga satikšanās svētienas dievkalpojumā ir atbalstoša ticībā.

 
3. Ticības tālāknodošana citām paaudzēm. Mana klātbūtne iksvētdienas dievkalpojumā ir kalpojums nākamajām paaudzēm - bērniem, mazbērniem. Mēs paši ticību saņēmām no mūsu dievbijīgajiem vecākiem un vecvecākiem. Bet kādu ticību saņems mūsu bērni un mazbērni? Lieldienu un Ziemassvētku ticību? "Kad es jutīšu, tad iešu?" "Baznīcā ir laba aura, enerģētika?" Ja mēs katru svētdienu neejam uz baznīcu, kāda garantija ir tam, ka to darīs mūsu bērni un mazbērni? Kurš viņiem tālāk nodos svēto katolisko ticību? Vai viņi baznīcu apmeklēs arī lielajos svētkos?

 
4. Finanses. Kas uztur dievnamu? Ir Baznīcas bauslis: "Tev būs uzturēt baznīcu un tās kalpus". Baznīca pārtiek no ziedojumiem. Ja es neeju regulāri uz baznīcu, es arī neziedoju. Daži saka, ka viņiem patīk uz baznīcu aiziet Lielajos svētkos "ķert fīlingu". Bet ja tā darīs visa draudze? Kādēļ dažiem ir jāuztur dievnams katru svētdienu, bet es atnāku tikai lielajos svētkos un baudu šo atmosfēru, ko ir radījuši aktīvie draudzes locekļi. Un ja visi nāks tikai lielajos svētkos, tad pārējā laikā baznīca ir jāslēdz ciet vai arī jāizīrē kādam muzejam, izstāžu zālei vai koncertzālei? Atcerēsimies, ka mēs katrs esam "baznīca" un mums ir jābūt ciešā kontaktā ar savu draudzi.

 
5. Personīgās attiecības ar Jēzu. Šo punktu vajadzēja likt kā pirmo. Ja es mīlu Dievu un Dievs mīl mani, tad es nevaru neiet svētdienā un baznīcu. Mani velk. Svētdienas dievkalpojums kā mīlestības izpausme un vēlme dalīties šajā mīlestībā ar citiem.

Dārgie draugi! Pandēmija pakāpeniski beidzas. Vai mēs atgriezīsiemies dievnamā svētdienās klātienē? Bez regulāras klātienes piedalīšanās svētdienas dievkalpojumā nav autentiskas ticības. Svētīgu visiem šo laiku.