Latvijas Bīskapu konferences norādījumi draudzēm pēc ārkārtas situācijas beigām (pārpublicēts no www.katedrale.lv)
Ar 28. februāri Latvijā noslēdzas ārkārtas situācija un saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu ir mainīti noteikumi, kas sākot ar 1. martu attiecas uz baznīcām.
Latvijas Bīskapu konference ziņo, ka saskaņā ar jaunajiem noteikumiem arī turpmāk baznīcu apmeklētājiem ir jālieto medicīniskās maskas vai FFP2 respirators. Visām šīm prasībām rekomendācijas raksturs būs, sākot ar 1. aprīli. Jau tagad tiek rekomendēts ievērot divu metru distanci, veikt roku dezinfekciju un telpu vēdināšanu.
Tai pat laikā no 1. marta dievnamu apmeklētājiem vairs nebūs jāuzrāda pārslimošanas vai vakcinācijas sertifikāts, kā arī tiek atcelti noteikumi par konkrētas platības ievērošanu vienam apmeklētājam.
Neskatoties uz atvieglojumiem, tomēr aicinām vērot savu veselības stāvokli un, parādoties slimības simptomiem, pārdomāt par savu dalību dievkalpojumā klātienē.
No rītdienas, 1. marta, nebūs spēkā dispensa no svētdienas un svētku dienu Svētās Mises apmeklēšanas. Tādēļ tiem, kuriem nav attaisnojošu iemeslu (slimība, vecums vai attālums un transporta trūkums), jāpiedalās svētdienas un svētku dienu Svētajā Misē atbilstoši pirmajam Baznīcas bauslim.
“Centīsimies aizvien vairāk atgriezties pie ierastās dzīves, jo Svētās Mises – Euharistijas svinēšana “ir virsotne, uz kuru tiecas Baznīcas darbība, un tajā pašā laikā - avots, no kura tā smeļ visu savu spēku”. (Sacorsanctum concilium, 10) Kādu laiku mēs pieņēmām attālumu no Kunga altāra kā Euharistiskā gavēņa laiku, lai no jauna atklātu svarīgāko – Euharistijas nozīmi, skaistumu un neizmērojamo vērtību mūsu ticības dzīvē.
Latvijas Bīskapu konference
Latvijas Bīskapu konference ziņo, ka saskaņā ar jaunajiem noteikumiem arī turpmāk baznīcu apmeklētājiem ir jālieto medicīniskās maskas vai FFP2 respirators. Visām šīm prasībām rekomendācijas raksturs būs, sākot ar 1. aprīli. Jau tagad tiek rekomendēts ievērot divu metru distanci, veikt roku dezinfekciju un telpu vēdināšanu.
Tai pat laikā no 1. marta dievnamu apmeklētājiem vairs nebūs jāuzrāda pārslimošanas vai vakcinācijas sertifikāts, kā arī tiek atcelti noteikumi par konkrētas platības ievērošanu vienam apmeklētājam.
Neskatoties uz atvieglojumiem, tomēr aicinām vērot savu veselības stāvokli un, parādoties slimības simptomiem, pārdomāt par savu dalību dievkalpojumā klātienē.
No rītdienas, 1. marta, nebūs spēkā dispensa no svētdienas un svētku dienu Svētās Mises apmeklēšanas. Tādēļ tiem, kuriem nav attaisnojošu iemeslu (slimība, vecums vai attālums un transporta trūkums), jāpiedalās svētdienas un svētku dienu Svētajā Misē atbilstoši pirmajam Baznīcas bauslim.
“Centīsimies aizvien vairāk atgriezties pie ierastās dzīves, jo Svētās Mises – Euharistijas svinēšana “ir virsotne, uz kuru tiecas Baznīcas darbība, un tajā pašā laikā - avots, no kura tā smeļ visu savu spēku”. (Sacorsanctum concilium, 10) Kādu laiku mēs pieņēmām attālumu no Kunga altāra kā Euharistiskā gavēņa laiku, lai no jauna atklātu svarīgāko – Euharistijas nozīmi, skaistumu un neizmērojamo vērtību mūsu ticības dzīvē.
Latvijas Bīskapu konference
Sprediķis Gavēņa 1 svētdienai (Mieram tuvu)
Dārgie Mieram tuvu lasītāji. Atkal ir sācies Lielais Gavēnis, kura laikā mums katram tiks dota brīnišķīgi sagatavoties Lieldienu svētkiem un “varbūt” izmainīt kaut ko savā dzīvē. Pāvests Francisks savos dokumentos runā par bīstamību iekrist pelagiānisma maldos, uzskatot, ka mēs ar saviem spēkiem varēsim uzveikt grēku un sasniegt svētumu. Tādēļ gavēnis vienmēr ir lielu uzvaru un briesmīgu sakāvju laiks. Ja gavēni iesākam ar augstprātīgu uzticēšanos saviem spēkiem, tad drīz vien Kungs mums atklāj, ka neko paši ar saviem spēkiem mēs paveikt nevaram. Tātad pirmā gavēšana ir pazemības gavēnis – esmu gatavs gavēt, bet ne savā, bet Kunga spēkā.
Pirmajā lasījumā mēs varam iepazīties ar Vecās Derības Izraēļa tautas kodeksu, kurš noteica ikgadēju pirmo augļu upurēšanu Jeruzalemes svētnīcā, un šis kodekss arī noteica obligātu svētceļojumu uz Jeruzalemes svētnīcu. Pamatojums tam ir tautas ceļojums tuksnesī, kur viņi piedzīvoja pilnīgu atkarību no Dieva labvēlības un žēlastības. Tekstā ir redzama spēcīga norāde uz Dieva iniciatīvu un Viņa spēku, kurā tauta tika izvesta no Ēģiptes un piedzīvoja glābšanu. Tātad es esmu pilnībā atkarīgs no Dieva un gavēņa laiks ir iespēja no jauna “pārlikt akcentus” manā dzīvē. Vai es esmu savas dzīves “kungs”, vai tomēr Dievam pieder galvenā iniciatīva manā dzīvē? Vai es Dievam atmetu “to kas man paliek pāri”, vai es Dievam atdodu visu to labāko? Vai es pateicos Dievam par saviem talantiem, spējām un dāvanām, ko Viņš man ir devis?
Abonēt:
Ziņas (Atom)