pirmdiena, 2022. gada 27. jūnijs

Aborts ir nevainīga bērna slepkavība


Katoliskās Baznīcas Katehisms abortu jautājumā


Cilvēka dzīvība ir pilnībā jāciena un jāaizsargā jau kopš tās ieņemšanas brīža. Jau no pirmā tā eksistences brīža, ir jāatzīst šī cilvēka tiesības, kas tam pienākas kā personai un kuru vidū ir arī ikvienas nevainīgas radības tiesības uz dzīvību.

"Pirms nekā tevi izveidoju mātes miesās, es tevi pazinu, un pirms nekā tu nāci pasaulē, es tevi svētīju." ( Jer 1, 5)

"Mani kauli tev nebija apslēpti, kad slepenībā es tiku radīts un veidots zemes dziļumos." (Ps 139, 15)

Kopš pirmā gadsimta Baznīca ir apliecinājusi, ka jebkurš tīši izraisīts aborts ir morāliski ļauns. Šī mācība nav mainījusies. Tā paliek nemainīga. Tiešs aborts, tas ir, tīši gribēts kā mērķis vai kā līdzeklis, ir dziļā pretrunā ar morālisko likumu:

"Tu neiznīcināsi embriju, izdarot abortu, un nedarīsi galu jaundzimušajam."

"Dievs [..], dzīvības Kungs, uzticēja cilvēkiem pienākumu kalpot dzīvībai, kas jāpilda cilvēkam cienīgā veidā. Dzīvība kopš tās ieņemšanas ir jāsaglabā, cik vien rūpīgi iespējams; aborts un bērna nogalināšana ir šausmīgi noziegumi." 

Formāla līdzdalība abortā ir smaga vaina. Šo noziegumu pret cilvēka dzīvību Baznīca kanoniski soda ar ekskomunikāciju. "Kas izdara abortu, panākot attiecīgās sekas, nonāk ekskomunikācijas stāvoklī latæ sententiæ" "paša izdarītā nozieguma fakta dēļ vien" , saskaņā ar Kanoniskajā likumā noteiktajiem apstākļiem. Baznīcas nolūks nav tādējādi ierobežot žēlsirdību. Tā norāda uz nozieguma smagumu, uz zaudējumu, kas nodarīts nonāvētajam nevainīgajam cilvēkam, viņa vecākiem un visai sabiedrībai un nav labojams.

Katra nevainīga cilvēka neatņemamās tiesības uz dzīvību ir pilsoniskās sabiedrības un tās likumdošanas sastāvdaļa :

"Sabiedrībai un valsts iestādēm ir jāatzīst un jāievēro personas neatņemamās tiesības. Šīs tiesības nav atkarīgas ne no atsevišķiem cilvēkiem, ne no vecākiem, tās nav uzkatāmas arī par kādu piekāpšanos ne no sabiedrības, ne no valsts puses: tās patiešām pieder cilvēka dabai un nav atdalāmas no personas kā tādas, jo cilvēks nācis pasaulē, pateicoties Radītāja darbībai. Šo pamattiesību vidū ir jāizceļ ikviena cilvēka tiesības uz dzīvību un fizisko neaizskaramību no tā ieņemšanas brīža līdz pat nāvei."

"Kad valsts likums liedz kādai cilvēku grupai aizsardzību, kas tai likumīgi pienākas, tad valsts tādējādi noliedz visu pilsoņu vienlīdzību likuma priekšā. Kad valsts neveltī pūles tam, lai tiktu ievērotas ikviena un - vēl jo vairāk - visneaizsargātāko cilvēku tiesības, tad tiek apdraudēti tiesiskas valsts paši pamati. [..] Cieņa un aizsardzība, kāda bērnam pienākas jau no viņa ieņemšanas brīža, nosaka to, ka likumā būtu jāparedz piemērots sods pret jebkādu tīšu viņa tiesību pārkāpumu." 

Tā kā embrijs ir persona kopš savas ieņemšanas brīža, tad ar viņu ir jāapietas kā ar jebkuru citu cilvēku, cik vien iespējams viņu aizsargājot visā tā veselumā, par viņu rūpējoties un viņu ārstējot.

Pirmsdzemdību diagnostika ir morāliski pieļaujama, ja "tiek aizsargāta cilvēka embrija un augļa dzīvība un ja viņš tiek saglabāts neskarts, kā arī ja tās mērķis ir embriju saglabāt un ārstēt [..]. Tā ir dziļā pretrunā ar morālisko likumu, ja, atkarībā no rezultāta, tā pieļauj abortu: diagnozes noteikšana [..] nedrīkst tikt pielīdzināta nāves spriedumam."

"Medicīniska iedarbība uz cilvēka embriju par likumīgu jāuzskata tikai ar tādu nosacījumu, ka tā saglabā embriju neskartu un neapdraud viņa dzīvību, vai arī nepakļauj to nesamērīgi lielam riskam, bet gan domāta slimības ārstēšanai, viņa veselības stāvokļa uzlabošanai un konkrētā augļa izdzīvošanas nodrošināšanai." 

"Ir amorāli cilvēka embrijus ieņemt ļaunprātīgai izmantošanai, piemēram, lai tos lietotu kā 'bioloģisku materiālu'."

"Daži mēģinājumi iejaukties hromosomās jeb ģenētiskajā kodā nav ārstnieciski, bet gan vērsti uz to, lai dzemdētu dzīvas būtnes, kas būtu atlasītas pēc dzimuma vai kādām citām jau iepriekš paredzētām īpašībām. Šādi mākslīgi paņēmieni ir pretrunā ar cilvēka būtnes personisko cieņu, kā arī ar tās neaizskaramību un identitāti", kas ir unikāla un neatkārtojama.

sestdiena, 2022. gada 25. jūnijs

otrdiena, 2022. gada 21. jūnijs

Ko katolim darīt Jāņos?

Ogres katoļu draudzes jauniešu Jāņi 2005.gadā, Staburagā
Sprediķis "Mieram Tuvu", 24.jūnijam (2014.gads):

Lai ir slavēts Jēzus Kristus!

Katru gadu mūsu tautas nacionālos svētkus, kuros ir divas brīvdienas, kristieši gaida ar dažādām izjūtām. Pēdējos gados, vērojot fundamentālistisku un fanātisku kristiešu aktivitātes, sabiedrībā ir radies priekšstats, ka Jāņi ir pilnībā pagāniski svētki un mums, dedzīgajiem kristiešiem vajag no tiem distancēties. Tomēr vai tas tā patiešām ir un ko darīt kristietim Jāņos, par to šodien pārdomāsim, balstoties uz Dieva Atklāsmes patiesībām.

Dievs radīja pasauli un radīja to skaistu, harmonisku un savā veidā radība nes sevī netiešu atblāzmu no Radītaja skaistuma. Pat ja pasaulē ienāca grēks, tomēr Dieva radīšanas darbu tas pilnībā sabojāt, iznīcināt nespēja. Šo Dieva radīšanas darbu var saukt par „sagatavošanu” tai Atklāsmei, kas savā kulminācijā īstenosies Jēzū Kristū. Arī pēc radīšanas mēs redzam, ka daudzām tautām un ciltīm, savā pirmatnējā veidolā ir kāda reliģija vai kults, caur kuru šī tauta vai cilts, dabiskā veidā mēģināja izskaidrot dabā un pasaulē esošas parādības. Šie cilvēki, nepazīstot patieso un vienīgo Dievu, mēģināja To meklēt ar dabiskā prāta un savu cilvēcisko spēju palīdzību. Dievs, noslēpumainā veidā vada šos procesus, esot tam visam klātesošs. Svētais Justīns, III gadsimtā runāja par „Vārda, jeb Logosa sēklām”, ko Dievs sēj arī starp pagāniem. Arī visos pagānu kultos, reliģiskajās sistēmās, arī filozofijās un mācībās varam atrast kādu „Noslēpumaino”, Kuru šie cilvēki nepazīst, bet, sekojot savai intuīcijai, sirdsapziņas balsij un Dieva pamudinājumam – meklē. Līdz ar to, Katoliskā Baznīca, sekojot svētajā apustuļa Pāvila uzrunai Atēnu Areopāgā (Apd 17,22-23) uzsver, ka „Svētais Gars visiem dāvā iespēju vienoties ar Lieldienu noslēpumu Dievam vien zināmā veidā.” (Vatikāna II koncils, Gaudium et spes,22)

Šodienas galvenais varonis - Jānis Kristītājs ir vēstnesis, kas sludina Jēzu Kristu. Bet visa radība, daba, arī tautas tradīcijas, ir kā sava veida „priekšatklāsme” Kristum. (Gaudium et spes, 58) Uzlūkojot radības skaistumu, dabas krāšņumu mēs varam apbrīnot Radītāju – Dievu. Pravietis Isajs saka: „Tajās dienās man atklājās Kunga vārds: “Pirms Es tevi izveidoju mātes miesās, Es tevi pazinu, un, pirms tu nāci pasaulē, Es tevi svētīju un izredzēju par pravieti tautām.”” Dievs pakāpeniski gatavoja visu pasauli savai galīgajai un universālajai Atklāsmei Jēzū Kristū. Bet pirms tam un arī pēc tam Dievs vada, uzrunā un darbojas dažādos veidos, ko mēs bieži vien nesaprotam.

Vēl ir viens svarīgs aspekts. Katoliskajā Baznīcā, pateicoties Baznīcas Tēviem, īpaši svētajam moceklim Justīnam valda uzskats, ka elkdievība, māņticība un maģija ir kategoriski jāatmet un tā kristietim ir smags grēks. Tomēr pagāniskās filozofijas, kultūras un mākslas sasniegumos ir atrodamas daudz vērtīgas lietas, jo caur šīm vērtībām cilvēki centās meklēt Dievu un izteikt Dieva radīto lietu skaistumu un gudrību. Līdz ar to, īpaši pēc pirmo gadsimtu kristoloģiskajiem strīdiem par Jēzus dievišķību un cilvēcību, pēc Efezas un Nīkajas II konciliem, pēc ikonu grautiņiem, tika precizēta dievišķības un cilvēcības dimensija Baznīcā. Baznīca apzinās, ka tai ir uzticēta augstākā Atklāsme, kāda ir iespējama šeit uz zemes – Jēzus Kristus Atklāsme, bet no otras puses, tā apzinās, ka šo Atklāsmi ir nepieciešams izteikt cilvēkiem saprotamā valodā – gan rakstītā – Bībelē, gan nerakstītā – Tradīcijā. Jo visos laikos, kamēr vien pastāv kristietība bija un ir sadursme starp cilvēciskumu un dievišķīgumu gan pasaulē, gan Baznīcā. Atbildi šai problēmai mēs varam meklēt un atrast Jēzū Kristū. Dievs pieņēma cilvēcisko dabu, lai visu, kas ir cilvēcisks, nevis iznīcinātu, bet paaugstinātu un atgrieztu tam sākotnējo vērtību. Sākoties reformācijai, viss cilvēciskais tika nosodīts un tika uzskatīts, ka cilvēciskais ir konkurents garīgajam, dievišķajam. Sākās pārmetumi Baznīcai, ka viņa speciāli savus svētkus ielika pagānu tautu saulgriežu svinībās, ka piesavinājās daudz ko no Romas pagānu kultiem un filozofijas, ka tai ir pārāk grezni un cilvēciski rituāli, tika atmesta Tradīcija, u.t.t. Tomēr Katoliskā Baznīca nebaidās no cilvēciskuma, jo Dievs kļuva cilvēks. Pati Baznīca, kas ir Kristus Miesa, neredzamās žēlastības dod zem redzamām zīmēm. Mūsdienu teologi pašu Baznīcu nosauca par „Sakramentu” un daži pat gāja vēl tālāk, uzskatot, ka arī visa pasaule, radība, kultūras ir kā redzama zīme, neredzamajai Dieva darbībai. Arī apustulis Pēteris pirmajā vēstulē uzsver, ka „pestīšanu meklēja un pētīja pravieši, kuri sludināja jums nolemto žēlastību. Viņi centās izzināt, uz kuru brīdi un uz kādu laiku norādīja viņos esošais Kristus Gars, kas iepriekš paredzēja Kristus ciešanas un tām sekojošo godību.” Un pravietis Isajs, jau Gara acīm skatot Pestītaju iesaucās: „Es tevi iecelšu par gaismu pagānu tautām, lai mana pestīšana sniegtos līdz pat zemes robežām.”

Nu bet ko tad katolim darīt Jāņos? Jāņu svinības pieder pie latviešu tautas senas kultūras tradīcijas. Tās mums ir jāciena un jākopj. Mēs kā kristieši, protams nevaram piedalīties un akceptēt elkdievības, māņticības, maģijas un citas formas, kuras ir pretrunā mūsu ticībai. Mēs nevaram šos svētku stādīt augstāk par mūsu ticību. Tomēr, apzinoties, ka caur tautasdziesmām, dejām un kopīgu svinēšanu, cilvēki meklē Dievu, varam ar savu klātbūtni liecināt, ka no vienas puses esam piederīgi savai konkrētai tautai, ar savām tradīcijām, parašām un kultūru. Bet no otras puses, mēs esam Debesu Valstības „pilsoņi”, kuriem Dievs ir atklājis daudz, daudz vairāk. To, ko „acs nav redzējusi un auss nav dzirdējusi un kas neviena cilvēka sirdī nav nācis, to Dievs ir sagatavojis tiem, kas Viņu mīl.” (1 Kor 2,9) Vēl arī jāsaka, ka daudzi tautas tradīciju un reliģiju pētnieki ir atklājuši, ka Jāņu svinībās, gadsimtu gaitā ir savijušās gan tautiskās, gan kristīgās vērtības. Mūsu, kristiešu uzdevums, pašiem paliekot dedzīgiem ticīgajiem, gudri un ar mīlestību atsijāt graudus no pelavām un ar savu klātbūtni un liecību šos svētkus padarīt labākus, cilvēciskākus, un reizē arī kristīgākus.

piektdiena, 2022. gada 10. jūnijs

19.jūnijā - "Blagovest" kamerkora koncerts


Rīgas Pareizticīgo kamerkoris "BLAGOVEST" dibināts 1990. gadā, lai celtu godā nepelnīti aizmirstās pareizticīgās mūzikas pērles, kuras arī veido kora repertuāra kodolu. Salaspils novada iedzīvotāji tiek aicināti pēc dievkalpojuma baznīcā baudīt garīgās mūzikas koncertu.

Mākslinieciskais vadītājs ALEKSANDRS BRANDAVS

Diriģente OKSANA ČERKASOVA.

Norises vieta: Salaspils Romas katoļu baznīca, Rīgas iela 26, Salaspils.

Ieeja bezmaksas

otrdiena, 2022. gada 7. jūnijs

Gaidāmo notikumu plāns Salaspils katoļu draudzē 2022.gadā.

Gaidāmo notikumu plāns Salaspils Romas katoļu draudzē
(saraksts nemitīgi var mainīties)

Jūnijs

11.jūnijs – arhibīskapa Zbigņeva Stankeviča vizitācija Baldones katoļu draudzē plkst. 17.00.
16.jūnijs – Kristus Vissvētākās Miesas un Asins svētki, obligāti svināmi svētki.
19.jūnijs – Kristus Vissvētākās Miesas un Asins svētku procesija pēc galvenās svētās Mises ar četrām apstāšanās vietām.
23.jūnijs – Vissvētākās Jēzus Sirds Lielie svētki. Svētā Mise 9.00 krievu valodā, 11.00 latviski.
24.jūnijs – svētā Jāņa Kristītāja piedzimšana. Svētās Mises 9.00 krievu val., 11.00 latviešu valodā.
29.jūnijs – svētie apustuļi Pēteris un Pāvils. Svētās Mises 9.00 krievu val., 18.30 latviešu valodā.

Jūlijs

2.jūlijs – 12.00 kapusvētki Salaspils Vecajos kapos.
2.jūlijs – mēneša pirmā sestdiena. 16.00 adorācija un rožukronis. 18.00 – slavēšana.
8.jūlijs – draudzes kalpotāju un aktīvistu sadraudzības pasākums viesu namā.
9.jūlijs – 12.00 kapusvētki Tilderu kapos, 16.00 kapusvētki Doles kapos.
10.jūlijs – 16.00 kapusvētki Baldones pilsētas kapos, 18.00 kapusvētki Baldones Klapu kapos.
11.-16.jūlijs – Salaspils katoļu draudzes bērnu nometne Bārbelē.
24.jūlijs – automašīnu un citu transportlīdzekļu pasvētīšana pēc visiem dievkalpojumiem.

Augusts

3.-13.augusts – svētceļojums kājām no Salaspils uz Aglonu.
14.augusts – svētā Meinarda, Salaspils galvenā aizbildņa svētki. Dievkalpojumu kārtība kā svētdienās
15.augusts – Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas Lielie svētki. Svētā Mise 18.30 latviski.

Septembris

3.septembris – mēneša pirmā sestdiena. 16.00 adorācija un rožukronis. 18.00 – slavēšana.
4.septembris – svētība skolēniem, studentiem, skolotājiem un pasniedzējiem, jauno mācību gadu uzsākot. Euharistiskā procesija pēc galvenās svētās Mises.
8.septembris – Vissvētākās Jaunavas Marijas dzimšanas diena. Svētā Mise 18.30.

Oktobris

1.oktobris – mēneša pirmā sestdiena. 16.00 adorācija un rožukronis. 18.00 – slavēšana.
7 - 9.oktobris – 40 stundu atlaidu dievkalpojumi, draudzes svētki.
9.oktobris plkst. 11.00 - arhibīskapa – metropolīta Zbigņeva Stankeviča vizitācija.



Arhibīskapa Zbigņeva Stankeviča vizitācija Baldones draudzē 11.jūnijā 17.00