Sprediķis Kunga Pasludināšanas svētkos (Mieram tuvu)

Kristus ir Augšāmcēlies! Alleluja, Alleluja! Ir pagājusi Lieldienu oktāva, kurā mēs katrs intensīvi izdzīvojām Kristus Augšāmcelšanās svētkus un to turpināsim darīt līdz pat Vasarsvētkiem. Šodienas liturģiskie lasījumi mūs savdabīgā veidā aizved līdz Ziemassvētku notikumam, kura iesākums ir daudz, daudz agrāk, Pasludināšanas brīdī, kad eņģelis Gabriēls ierodas pie janas ebreju meitenes, vārdā Mirijam (Marija), lai piedāvādu Viņai kļūt par Dieva Māti (Theotokos). Ja skatāmies daudz dziļāk, tad šie notikumi bija risinājušies jau daudz senāk, kad Marija tika ieņemta savas mātes Annas miesās, un tādējādi Jaunava Marija tikai ieņemta bez iedzimtā grēka, tādēļ Vissvētāko Jaunavu Mariju mēs pamatoti saucam par Bezvainīgi Ieņemto. Tomēr, ja skatāmies vēl daudz dziļāk, tad jāpiekrīt Vatikāna II koncila dogmatiskajā konstitūcijā Lumen Gentium teiktajam, ka daudzi Baznīcas tēvi savos sprediķos kopā ar svēto Ireneju labprāt ir apgalvojuši, ka “Ievas nepaklausības sasieto mezglu ir atraisījusi Marijas paklausība. Ko jaunava Ieva ar savu neticību samezgloja, to Jaunava Marija ar savu ticību atraisīja”. Salīdzinādami Mariju un Ievu, viņi Mariju sauca par “visu dzīvo Māti” un bieži vien apgalvoja: “Caur Ievu – nāve, caur Mariju – dzīvība” (LG 56). Jaunavā Marijā mēs ikviens varam ieraudzīt Dieva brīnišķīgā plāna realizāciju, attiecībā uz katru no mums un uz visu pasauli.

Šodien varam uzdot jautājumu, kādēļ šie svētki netiek svinēti tieši 25.martā, jo daudzi no mums jau sen ir pamanījuši atšķirību, ka starp 25.martu un 25.decembri ir tieši deviņi mēneši, tapat kā starp 8.decembri un 8.septembri. Baznīcas Liturģijā nekas nenotiek tāpat vien un katriem liturģiskajiem svētkiem un darbībām ir sava īpašā nozīme. Jau pirmajos gadsimtos bija lieli strīdi par Lieldienu datuma noteikšanu. Joprojām starp katoļu un pareizticīgo Baznīcu ir Lieldienu svinēšanas datumu neatbilstības. Šajās pārdomās nerisināšu šo jautajumu, bet skaidrs, ka Lieldienu datums netiek svinēts kādā notiektā mēnesī un dienā. Kā norāda Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes docents, baznīcas vēstures doktors, katoļu priesteris Andris Priede, tad par Lieldienu datumu agrīnā baznīca vienojās 325. gadā Nīkajas koncilā. Datumu tiešām nosaka, ņemot vērā astronomiskos procesus, – pirmajā pavasara pilnmēnesim sekojošajā svētdienā, tātad izmantojot gan saules, gan mēness kalendāru. Ja par pavasara sākumu pieņem saulstāvjus, ko identificē ar 21. martu, tad agrākais iespējamais Lieldienu datums var būt 22. marts, vēlākais – 25. aprīlis. Līdz Nīkajas koncilam atsevišķos Romas impērijas novados Lieldienas varēja svinēt kopā ar ebreju Lieldienām, bet ebreju Lieldienas nekad nevar būt nedēļas pirmajā dienā – svētdienā, tāpēc baznīctēvi izšķīrās par labu nosacījumam, ka Jēzus augšāmcelšanās saistās ar nedēļas pirmo dienu un kas ir pamatā kristiešu tradīcijai, katru nedēļu kā svinamo dienu atzīmēt svētdienu (no: www.la.lv).

Tātad Lieldienas katru gadu tiek svinētas citā laikā un arī svētki, kas tiek svinēti nemainīgajos datumos tiek pakārtoti šiem pašiem svarīgākajiem mūsu ticības svētkiem. Lielā Gavēņa sākums – Pelnu Trešdiena, Kunga Debeskāpšanas svētki, Vasarsvētki ir tieši saistīti un atkarīgi no Lieldienu datuma. Lielā nedēļa, kas sākas ar Palmu, jeb Pūpolu svētdienu nepieļauj nekādu citu svinību svinēšanu, kā arī nedēļa, pēc Kristus Augšāmcelšanās svētkiem, kas tiek saukta par Lieldienu Oktāvu un tiek svinēta kā viena vienīga Lieldienu diena. Līdz ar to , ja 25.marta Kunga Pasludināšana svētki iekrīt Lielajā nedēļā, vai Lieldienu Oktāvā, tad tie tiek pārcelti uz nākamo pirmdienu pēc Lieldienu oktāvas. Līdzīgi notiek arī ar citiem svētkiem, kuri vienlaicīgi iekrīt vienā dienā. Tad svētki, kuru liturģiskais “rangs” ir augstāks, “pabīda” zemāka ranga svētkus uz citu dienu.

Daudzi no jums jautās, kādēļ šādas “spēlītes”? Kas visu to spēj līdz galam saprast un kāpēc tas ir vajadzīgs? Jāsaka, ka liturģiskais gads, kurš sākas ar Adventa laika pirmo svētidenu un noslēdzas ar Kristus Karaļa svētkiem ir kā noslēgts kopums, kurā mēs svinām Jēzus Kristus Iemiesošanās, dzīves, nāves un Augšāmcelšanās noslēpumu. Tas ir kā viens vienīgs noslēpums, ko mēs izdzīvojam dažādās liturģiskajās svinībās. Līdz ar to, katriem svētkiem, vai tie būtu kā lieli svētki vai tikai piemiņas diena, ir būtiska nozīme, kas palīdz mums katram izdzīvot vienu vienīgo Kristus Pestīšanas noslēpumu. Baznīcas liturģijā nav nenozīmīgu lietu. Katram no šiem svētkiem, liturģiskajiem žestiem, simboliem un zīmēm ir sava vieta un svarīga nozīme, kas palīdz mums padziļināt savu izpratni par Kristus vienīgo un neatkārtojamo Lieldienu noslēpumu. Jo katri svētki izriet no Kunga Jēzus Pashas un arī ved uz to.

Kanonisko Tiesību kodekss nosaka, ka katram katoļticīgajam, vēl bez katras svētdienas ir obligāti jāpiedalās un jāsvin desmit obligātie svētki. Ir ieteicams šajās dienās atturēties no smagu darbu veikšanas, bet tā kā Latvija nav katoļticīga zeme, vairākuma iedzīvotāju ziņā, un daudzas no šīm dienām nav oficiālas valsts brīvdienas, ja šajā dienā ir jāstrādā, tad tas nav smags, nāvīgs grēks. Kādi tad ir šie desmit obligāti svināmie svētki? 25.decembris, mūsu Kunga Jēzus Kristus dzimšanas svētki, 1.janvāris, Vissvētākās Jaunavas Marijas – Dieva Mātes svētki, 6.janvāris, Kunga parādīšanās svētki jeb Epifānija, 19.marts, svētā Jāzepa diena, Kunga debeskāpšanas svētki, Vissvētā Sakramenta svētki (Corpus Christi), 29.jūnijs, svēto apustuļu Pētera un Pāvila svētki, 15.augusts, Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētki, 1.novembris, Visu svēto diena, 8.decembris, Jaunavas Marijas Bezvainīgās ieņemšanas svētki.” (KTK, 1246. kanona § 1, KBK 2177).

Noslēgumā varam apzināties, ka Pasludināšanas notikums ir vērsts arī uz katru no mums, jo pateicoties Baznīcas dzīvajai liturģijai, mēs katrs, līdzīgi kā Vissvētākā Jaunava Marija, vienojoties kopā ar psalmistu varam teikt: Lūk, es nāku pildīt Dieva gribu, lūk es esmu Kunga kalps/kalpone. Man šķiet, ka ir vērts pacīnīties, lai katru svētdienu būtu baznīcā, būtu svētajā Misē. Bet vēl vairāk! Ir vērts pacīnīties, lai būtu baznīcā arī šajos desmit, obligāti svināmajos svētkos. Jo šie svētki nav domāti, lai mūs mocītu vai atņemtu mūsu dārgo laiku, jau tā piesātinātajā un aizņemtajā ikdienā. Tieši otrādi. Piedaloties šajos svētkos, mēs daudz dziļāk un spēcīgāk varam iegremdēties Jēzus nāves un Augšāmcelšanās noslēpumā. Citādi sanāks kā tam “ZL” (Ziemassvētku-Lieldienu) katolim, kurš man uzdeva jautājumu, kāpēc dievnamā katru reizi ir egles un Ziemassvētku rotājums? Vai nevarētu kaut ko pamainīt? Dievs vēlas lai maināmies mēs un arī liturģija ir vērsta uz to, lai pakāpeniski, solīti pa solītim mēs pietuvotos šim līdz galam neizsakāmajam Noslēpumam, kurš ir nācis mūsu visū, tapis Miesa un mājo mūsos un starp mums.

Lai mums visiem ir spēks slavēt Jēzu un līksmot par Kunga Augšamcelšanos līdz pat Vasarsvētkiem un patiesībā – visu savu dzīvi.

 

Salaspils katoļu draudzes sludinājumi 14.aprīlī

Šodien plkst. 12.30 draudzē notiks Ķekavas vīru kora koncerts. Aicināti visi.

Šodien plkst. 18.00 draudzes aktīvistu tikšanās klātienē vai attālināti, lai pārspriestu draudzes stratēģiju turpmākajam laikam. Aicināti visi.

Nākamtrešdien, 17.aprīlī plkst. 16.00 svētā Mise RAKUS Tuberkulozes un Plaušu centrā Upeslejas.

Sestdien, 20. Aprīlī plkst. 12.00 Rīgas svētā Jēkaba katedrālē iesvētīs par priesteri diakonu Henriku Rektiņu.

No 2.-5.maijam planots svētceļojums kājām no Salaspils uz Skaistkalni, lai piedalītos lielajos Skaistkalnes svētkos. Informācija pie ziņojumu dēļa.

6.maijā plānots lielais draudzes pārgājiens no Salaspili uz Ikšķili. Sākums ar svēto Misi 8.00 baznīcā.

Ņemot vērā remontdarbus, dievnama uzkopšana notiek katru piektdienu ap plkst. 18.00 – 19.00.

Lieldienu laikā ir iespēja krustaceļa vietā iet gaismas ceļu, izmantojot Svētos Rakstus.

Draudzē ir nodibinājusies Caritas grupa, lai palīdzētu draudzē veikt karitatīvos žēlsirdības darbus. Ja kāds vēlas, var pievienoties.

Informācija par draudzes aktivitātēm ir atrodama internetā www.salaspilsdraudze.lv

Prāvests

Garīgās mūzikas koncerts

 


Sērošanas nozīme

 Ingrīda Lisenkova

Sērošanā vieta jāatstāj Dievam, kas ir Alfa un Omega

 Saruna ar priesteri Ilmāru Tolstovu par sērošanas garīgo pusi. Intervija publicēta izdevumā "Katoļu Baznīcas Vēstnesis" 

 Gribu ar tevi runāt par sērām tādā plašākā nozīmē. Piemēram, saka, ka arī pandēmijas rezultātā cilvēki piedzīvojuši sēras par zaudēto sociālo dzīvi. Tāpat sēras izraisījis Ukrainas karš vai A. Navaļnija nāve. Kā tu saproti, kas ir sēras un kā ar tām tikt galā?

Sēras varam uzlūkot no psiholoģiskā un no garīgā viedokļa. Psiholoģijā ir skaidri nodefinēts – sēras rodas tad, ja ir izveidojusies spēcīga psihoemocionāla pieķeršanās, īpaši pašiem tuvākiem cilvēkiem un mēs tos zaudējam. Visdziļākās sēras ir tad, ja mūžībā aiziet vistuvākie radinieki – tēvs, māte, vīrs, sieva, bērni. Bet sēras var būt arī tad, kad piemēram, kādu draudzes prāvestu pārceļ uz citu draudzi. Sēras ir arī par nozagtu mašīnu, ja tai esam pārak pieķērušies Covid-19 pandēmija arī emocionāli radīja sēras tai ziņā, ka bija pieķeršanās ērtai dzīvei un varbūt pirms nekad nebija domāts, kā būtu, ja tas zustu. Lielākoties ļoti lielas sēras ir tajos gadījumos, kad nemaz nepieļāvām iespēju, ka mūsu tuviniekus mums varētu atņemt, ka kaut ko tuvu vai mīļu varam zaudēt Esmu ievērojis, ka bērēs, kur izvada cilvēku, kurš ilgstoši bija piesiets gultai, sēras daļēji jau ir izsērotas pirms cilvēka aiziešanas. Viņš ir emocionāli atlaists, tuvinieki pieņēmuši, ka cilvēks aizies, un bērēs tad nav milzīgu sēru. Taču, kad ir traģiska avārija un viss notiek pēkšņi, tad sēras ir milzīgas un dziļas Neviens jau negaidīja arī Covid-19 pandēmiju, negatavojās, ka tā būs ar tādām sekām. Tāpat karu Ukrainā vai Svētajā Zemē neviens tā īsti negaidīja.

Sēru intensitāte ir ļoti atkarīga no tā, cik spēcīga bija emocionālā saite ar konkrēto cilvēku vai lietu un cik straujš ir zaudējums un cik sagatavoti ta mēs esam. Kaut kādā ziņā ir jādomā par to, ka tas, kas man ļoti dārgs, vienā mirklī var tikt atņemts.

 Bet diez vai Baznīca aicina neveidot ciešas attiecības, lai izvairītos no sērām.

Kunga Pasludināšanas svētki


 

Pārdomas par eksistenciāliem jautājumiem

 

Ko katolim darīt Lieldienu laikā līdz Vasarsvētkiem?

Ir sagaidītas Lieldienas! Kristus ir augšāmcēlies! Bet ko darīt pēc Lieldienām? Ir paradokss, ka mēs 40 dienas, sākot no Pelnu trešdienas, intensīvi izdzīvojam gavēņa laiku, gavējam, dziedam gavēņa dziesmas, ejam krustaceļu, u.t.t. Bet pēc Lieldienām vairs neapceram Jēzus dzīvi pēc Augšāmcelšanās. Tomēr Baznīca piedāvā dažus garīgos akcentus, kas palīdz arī šo laiku intensīvi izdzīvot:

1. Krustaceļa vietā ir iespēja iziet Gaismas ceļu, ar vairākām stacijām, apcerot Jēzus dzīvi pēc augšāmcelšanās līdz debesīs uzkāpšanai.

2. 40 dienas pēc Kristus Augšāmcelšanās svētkiem svinam Jēzus debeskāpšanas svētkus un 50 dienā pēc Lieldienām ir Vasarsvētki - Svētā Gara nosūtīšanas svētki.

3. Ir ieteicams šajā laikā līdz Vasarsvētkiem izlasīt Bībeles Apustuļu darbu grāmatu, kas tiek saukta arī par "Piekto, Svētā Gara Evaņģēliju".

4. Līdz Vasarssvētkiem sveicinam viens otru ar vārdiem: "Kristus ir augšāmcēlies!" Un atbildam: "Patiesi Augšāmcēlies!"

5. Lūgšanas "Kunga eņģelis" vietā lūdzamies lūgšanu "Debess Karaliene" (arī bērēs)

DEBESS KARALIENE (Lieldienu laikā)

Debess Karaliene, līksmojies, alleluja:
Tas, ko Tu kā bērnu nesi, alleluja,
Augšām cēlies ir, kā teicis, alleluja.
Lūdz Dievu par mums, alleluja.

P. Priecājies un līksmojies, Jaunava Marija, alleluja.
V. Jo Kungs ir patiesi augšāmcēlies, alleluja.

Lūgsimies. Dievs, Tev ir labpaticis ar sava Dēla, mūsu Kunga Jēzus Kristus augšāmcelšanos iepriecināt pasauli: mēs Tevi lūdzam, aizbilstot Viņa Mātei Jaunavai Marijai, ļauj mums iemantot mūžīgās dzīves priekus. Caur Jēzu Kristu, mūsu Kungu. Amen.

Regina Coeli, laetare, alleluia:
Quia quem meruisti portare. alleluia,
Resurrexit, sicut dixit, alleluia,
Ora pro nobis Deum, alleluia.


Trīs svēto Lieldienu dienu - Triduum nozīmes skaidrojums

Valmieras baznīca. Foto J. Buliņa
Ko nozīmē šie vārdi? Tādu latviešu valodā taču nav. Jā, tik tiešām – nav. Tādēļ šajā rakstā mēģināšu paskaidrot šo vārdu jēgu. Tiem ir patiesi dziļš saturs.

Katoļu Baznīcā ar vārdu Lieldienas neapzīmē kādu vienu vai divas dienas, bet pat veselas trīs dienas – latīņu valodā saucam tās par Triduum (burtiski – trīs dienas). Kādas dienas? Lai to saprastu, ir vajadzīgs īss ieskats liturģisko kalendāru un laika skaitīšanas veidu pasaulē.

Kristīgajā pasaulē skaitām dienas no pusnakts līdz pusnaktij, tas nozīmē, ka pusnaktī pārejam uz nākošo dienu. Taču jūdi skaita laiku citādāk – katra nākošā diena sākas plkst. 18:00 (pēc mūsu laika, jo viņiem tad ir 00:00), tad 12 stundas ilgst nakts un 12 stundas diena. Praktiski tas nozīmē, ka, piemēram, mūsu pirmdienas vakars (sākot no 18:00) jūdiem ir jau otrdiena – protams, šeit runājam par liturģisko laika skaitīšanu.

Katoļu Baznīca svētku svinēšanā ir saglabājusi jūdu laika skaitīšanas veidu. Diemžēl sakarā ar to mums ir neliels apjukums liturģisko dienu skaitīšanas un to nosaukumu ziņā. Jo īpaši labi to varam redzēt, apskatot Triduum piemēru. Mēs esam pieraduši teikt Lielā ceturtdiena, Lielā piektdiena, Lielā sestdiena, Kristus augšāmcelšanās svētdiena. Vienkārši saskaitot, sanāks četras dienas. Tomēr, ja paraudzīsimies no jūdu laika izpratnes puses, tad ir tikai trīs dienas (naktis-dienas): piektdiena, sestdiena un svētdiena.

Taču lietas būtība nav tajā, kā mēs saucam šīs dienas, vai kā mēs tās skaitām, bet gan tajā, ka šīm dienām ir īpašs raksturs. Nosaukums Triduum nav izvēlēts nejauši. Katoļu Baznīcā tulkojam to kā Trīs svētās dienas, bet šāds tulkojums neizsaka lietas būtību. Šķiet, vistuvāk latīņu valodas vārdam būtu Trijdiena vai arī Trīsdiena (bet latviešu valodā, ja nemaldos, tādu vārdu nav). Tomēr – pat latīniskais nosaukums runā par to, ka šīs trīs dienas veido it kā vienu dienu. Ir svarīgi to apzināties. Lieldienu svinēšana ilgst trīs naktis-dienas – tā sākas Lielās ceturtdienas vakarā (18:00) un beidzas Kristus augšāmcelšanās svētdienas vakarā (18:00).

Šo triju nakts-dienu vienotība īpašā veidā izpaužas lūgšanu norisē. Mēs, katoļi, katru svēto Misi iesākam un beidzam ar krusta zīmi. Triduum laikā šādas krusta zīmes ir tikai divas reizes: Lielās ceturtdienas dievkalpojuma sākumā un Lieldienu vigilijas (sestdienas vakarā) beigās! Triduum ir īpašs dievkalpojums – viens dievkalpojums, kas ilgst trīs dienas. Tieši tādēļ labākai Lieldienu noslēpuma – mūsu ticības stūrakmens – izpratnei ir ļoti svarīgi censties (pēc iespējas) piedalīties visos Lieldienu dievkalpojumos.

Paskatīsimies tagad, kas notiek mūsu baznīcās šajās nakts-dienās. Diemžēl dažādu apstākļu dēļ (piemēram, priesteru trūkums) ne visu, par ko šeit lasīsim, ir iespējams īstenot mūsu baznīcās, īpaši laukos. Tomēr tas nenozīmē, ka nav iespējams uzzināt, kā varētu būt un pēc kā tiecamies.

Kas ir eksorcisms Katoliskajā Baznīcā?


Labrīt svētrīta klausītāji. Šodien, šī rīta pārdomās, kopā ar jums ir Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests Ilmārs Tolstovs.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Marks (Mk 1, 21-28)
Kafarnaumas pilsētā Jēzus, sabata dienā iegājis sinagogā, mācīja ļaudis. Un tie bija pārsteigti par Viņa mācību, jo Viņš tos mācīja kā tāds, kam ir vara, bet ne tā kā Rakstu zinātāji. Sinagogā bija nešķīsta gara apsēsts cilvēks. Viņš sāka saukt: “Ko Tu gribi no mums, Jēzu Nācarieti? Atnāci mūs pazudināt! Zinu, kas Tu esi: Dieva Svētais.” Bet Jēzus to stingri norāja: “Klusē un izej no viņa!” Tad nešķīstais gars sāka apsēsto cilvēku raustīt un, skaļi kliegdams, izgāja no viņa. Bet visi izbrīnījās, tā ka cits citam jautāja: “Kas tas ir? Kaut kāda jauna mācība ar spēku. Pat nešķīstajiem gariem pavēl, un tie viņam ir paklausīgi.” Un tūlīt ziņa par Viņu izplatījās pa visu tuvāko Galilejas apgabalu. Tie ir Svēto Rakstu vārdi. (Svēto Rakstu teksts no www.mieramtuvu.lv)

Dārgie svētrīta klausītaji. Šodien Jēzus mūs visus ielūdz Kafernaumas sinagogā, kura atradās šī mazā ciematiņa pašā centrā, skaistā Galilejas ezera krastā. Jēzus bieži uzturējās šajā ciematā un arī Kafarnaumā teica savas svarīgākās uzrunas Galilejā. Klausītaji, dzirdot Jēzu runājot, bija pārsteigti, jo viņš runāja nevis kā vienkārš Rabbi, mācītājs vai skolotājs. Viņš mācīja ar autoritāti un spēku. Atšķirībā no senās Grieķijas pagānu reliģijām vai citiem kultiem, kristietība jau no pašiem pirmsākumiem sasaistīja Jēzus sludināto mācību ar viņa brīnumaino darbību un daudziem eksorcismiem un atbrīvošanām. Tieši tādēļ Jēzus uzreiz pēc savas uzrunas apklusina dēmonu, veic eksorcismu un atbrīvo cilvēku no ļaunā gara važām. Tātad Jēzus māca kā tāds, kura vārdi ir saistīti ar darbiem – ar cilvēka dziedināšanu un atbrīvošanu. Vārdiem seko darbi, kas apstiprina viņa mācību.

Jēzus ir Jaunais Mozus, kurš sludina un darbojas ar autoritāti: „Vecajā Derībā lasām, ka Mozus uzrunāja ļaudis, sakot: "Kungs, tavs Dievs, tev uzmodinās no tavas tautas un no tavu brāļu vidus pravieti, līdzīgu man... Es celšu viņiem pravieti no viņu brāļu vidus, tādu kā tevi, un likšu savus vārdus viņa mutē. Un viņš tiem sacīs visu, ko Es viņam pavēlēšu." Jēzus ir patiesais pravietis, kas atklāj Tēva gribu cilvēkiem. Neviens cits vārds netiks dots virs zemes, kā tikai Jēzus vārds. Jēzus saka: „Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība."

Baznīcas tēvs Aleksandrijas Atanāzijs, komentējot šo vietu saka: „Kad Jēzus lika klusēt dēmonam, vinš nevēlējās lai patiesība tiktu izteikta ar neškīstam lūpām, vēl vairāk ar dēmona lūpām. To Jēzus darīja tāpēc, lai šie dēmoni zem patiesības aizsega nesajauktu patiesību ar meliem un tādā veidā neievestu sajukumā cilvēkus." Kas ir šie dēmoni un kāpēc Jēzum ir jāveic šie eksorcismi? Un vai arī mūsdienās pastāv šādas demoniskas apsēstības un kā tās atšķirt no psihiskām saslimšanām vai vienkāršas cilvēku iedomas?

Kas ir demons, jeb velns, ko Jēzus izdzen? Tas nav tikai pasaku vai iedomu tēls, kādu mēs varam iedomāties, lasot Rūdolfa Blaumaņa darbu “Velniņi”, vai citu darbu. Bieži vien pastāv divas galējības, saistībā ar ļaunajiem spēkiem. Vai nu pastiprināta cilvēku interese par tiem, saskatot visur ļaunumu vai arī speciāli interesējoties par šo tēmu. Otra galējība, ir uzskatīt, ka velns kā tāds vispār neeksistē. Kā tad ir patiesībā?

Dēmons vispirms bijis kāds Dieva radītais labais eņģelis. Velnus un pārējos dēmonus Dievs bija radījis pēc dabas labus, bet pašu vainas dēļ tie kļuvuši ļauni. 2 Pētera vēstulē, 2,4 ir teikts, ka “eņģeļus, kas apgrēkojās, Dievs nesaudzēja, bet nometa tos pazemes tumšajās bedrēs, lai glabātu sodam”. Katoliskās Baznīcas katehisms arī norāda, ka velnu krišanas grēkā būtība ir tā, ka šie radītie gari pēc viņu brīvās izvēles pilnīgi un neatgriezeniski atsacījās no Dieva un Viņa valstības. Atskaņas par šo sacelšanos atrodamas kārdinātāja vārdos, ar kādiem tas vēršas pie mūsu pirmvecākiem: "Jūs būsiet līdzīgi Dievam." ( Rad 3, 5) "Velns grēko jau no sākuma" ( 1 Jņ 3, 8), "viņš ir melis un melu tēvs" (  8, 44). Eņģeļu grēks nevar tikt piedots nevis tādēļ, ka šeit kaut kādā ziņā pietrūktu dievišķās žēlsirdības, bet gan tādēļ, ka viņu brīvajai izvēlei piemīt neatsaucams raksturs. "Pēc grēkā krišanas viņi vairs nevar atgriezties, tāpat kā cilvēkiem vairs nav iespējas atgriezties pēc nāves." Taču sātana vara nav bezgalīga. Viņš ir tikai radība, lai arī varena, kā tas pienākas tīram garam, bet kas tomēr ir un paliek radība: ļaunais nevar novērst Dieva valstības izveidošanu. Lai gan sātans pasaulē darbojas aiz naida pret Dievu un Viņa valstību Jēzū Kristū un viņa rīcība nopietni kaitē garīgi un netieši pat arī fiziski katram cilvēkam un visai sabiedrībai kopumā, tomēr šo darbību atļauj dievišķā apredzība, kas spēcīgi un liegi vada cilvēka un pasaules vēsturi. Tas, ka Dievs pieļauj velna darbību, ir liels noslēpums, bet "mēs zinām, ka tiem, kas mīl Dievu, viss nāk par labu" ( Rom 8, 28), (KBK 391-395).

Marka evaņģēlijā ir ļoti daudz epizodes, kur Jēzus izdzen velnu no apspēsta cilvēka. Daudzi mūsdienu Bībeles plurālistiski liberālās pētniecības nozares eksperti cenšas mazināt Jēzus eksorcizējošo darbību spēku un sekas, norādot, ka Jēzus šos cilvēkus tikai psiholoģiski mierināja, atbrīvoja no psihiskām saslimšanām, ka šie apraksti ir pārspīlēti un ka mūsdienās par velnu un demonu nopietnā un zinātniskā līmenī nav iespējams runāt. Tomēr, ja mēs Bībeles tekstus uztveram tā, kā tos ir vēlējies pats uzrakstītā teksta autors, tad varam redzēt, ka Jēzus darbībā var atsevišķi izšķirt cilvēka dziedināšanu no slimībām un citā vietā atkal atbrīvošanu no ļaunā gara klātbūtnes. Vēl īpašāku šo situāciju padara tas, ka šīs demoniskās būtnes, pavisam citādā, ne paša cilveka balsī komunicē ar Jēzu un izplata sagrozītu un melīgu informāciju, tādējādi sējot apjukumu un neizpratni mācekļos un apkārtējos cilvēkos. Tātad, balstoties uz Bībeles autoritatīvo vēstījumu, sātans, velns, jeb dēmons ir reāli eksistējoša būtne, vai būtņu grupa, kas ir nostājusies pret Dievu, kura nevar kļūt laba un mainīties un kura uzbrūk cilvēkam, jo šis kritušais eņģelis nevar tiešā veidā uzbrukt Dievam, līdz ar to viņš visu savu naidu un ļaunumu izgāž uz cilvēku, kas ir radīts pēc Dieva attēla un līdzības un ir visas radības kronis.

Kādas ir sātana darbības robežas? Uzraiz jākonstatē, ka Viņa spēka izpausmes nav līdzvērtīgas Dievam, jo sātans ir Dieva radīts un ir tikai eņģelis. Līdz ar to, sātaniskās darbības robežas nosaka pats Dievs un arī velns un elle ir Dieva kontrolē, pat ja ellē nav klātesoša Dieva mīlestība un piedodošā žēlsirdība, kā arī elle ir neatgriezensisks dvēseles stāvoklis, no kura nav izejas. Ļaunais gars ir bezķermeniska garīga būtne, kristušais eņģelis, kurš dažos gadījumos var parādīties cilvēkam arī kādā izskatā. Eņģeli nesaista laika un telpas dimensija, līdz ar to viņš gudrības un intelekta ziņā miljoniem reižu pārspēj mūsu prāta iespējas, tādēļ komunikācija un “spēkošanās” ar šiem demoniskajiem spēkiem kristietim ir kategoriski aizliegta. Cilvēkam nav iespējams uzvarēt velnu, to ir izdarījis Jēzus Kristus, kurš savas dzīves laikā veica desmitiem egzorcismus, bet Jēzus Kristus visvarenākais eksorcisms notika pie krusta Golgātā, kur viņš Lielajā Piektdienā atdeva savu dzīvību par mums, izlēja savas asinis un trešajā dienā Augšāmcēlās un dzīvo mūsu vidū. Mela Gibsona filmā “Kristus Ciešanas” ir ļoti labi parādīta dēmona taktika, attiecībā uz Jēzus personu. Zinām, ka Mels Gibsons, veidojot šo filmu, informāciju smēlās ne tikai no Bībeles, bet arī no svētīgās vizionāres un vācu mistiķes, Annas Katrīnas Emmerikas, Jēzus ciešanu vīzijām un aprakstiem, kurus pierakstīja vācu rakstnieks  Clemens Brentano. Dēmons nevar pilnībā izzināt Dieva plānu un arī mūsu dzīves visas nianses, bet viņš strādā kā “novērotājs” un meklē mūsu vājās vietas un punktus, kuros viņš var mērķēt uz izšaut. Ļaunais sēj apjukumu, labo nosauc par sliktu un slikto par labu. Var novērot tendenci mūsdienās,kad kristietība tiek reducēta tikai kā uz kādu rituālu kopumu vai morāli – ētisku mācību. Bet šie Jēzus veiktie eksorcismi norāda, ka kristietība ir kas vairāk, kā tikai filozofija vai ētiska mācība. Tā ir mācība ar spēku. Ļaunajam garam ir izdevīgi, ka kristietība zaudē savu spēku, izšķist un atšķaidās, tādējādi pārvēršoties par mācību bez satura.

Pēdējos gados ASV filmu industrijas ražotne Holivudā samērā bieži tiražē šausmu filmas, par dažādiem eksorcistiem, kas parāda, ka šī tēma cilvēkus interesē un vienmēr, kad sāk runāt par eksorcismu, tad parādās liela cilvēku interese. Pirms savas Debesīs uzkāpšanas, Jēzus dod saviem mācekļiem pavēli izdzīt ļaunos garus līdz pat tam brīdim, kuru mēs visi gaidām – Viņa otrreizējai atnākšanai. Marka 16, 15-18. “Un Viņš tiem sacīja: "Eita pa visu pasauli un pasludiniet evaņģēliju visai radībai. Kas tic un top kristīts, tas tiks izglābts, bet, kas netic, tiks pazudināts. Bet šīs zīmes ticīgiem ies līdzi: Manā Vārdā tie ļaunus garus izdzīs, jaunām mēlēm runās, tie ar rokām pacels čūskas, un, kad tie dzers nāvīgas zāles, tad tās tiem nekaitēs. Neveseliem viņi rokas uzliks, un tie kļūs veseli." Tātad Baznīca visus jau vairāk kā 2000 gadus veic šo atbrīvojošo, eksorcizējošo kalpojumu, atbrīvojot cilvēkus no ļaunā gara varas.

Kur primāri cilvēks saņem atbrīvošanu no ļaunā gara? Pirmā reize, kur cilveks tiek eksorcizēts, ir saņemot kristības sakramentu, kad pār kristību kandidātiem tiek nolasīti mazie eksorcizmi, pavēlot ļaunajam garam atstāt cilvēku. Tā ir pirmā reize, kad cilvēks tiek eksorcizēts. Pēc tam arī var teikt, ka katra privāta grēksūdze ir kā sava veida eksorcizms, jo grēka izdarīšana ir padošanās ļaunā gara varai, bet grēku nožēla un izsūdzēšana ir kā pretinde ļaunā gara melīgajai darbībai.

Ir vēl arī lielie eksorcismi, situācijās, kad kāds cilvēks speciāli ir sevi veltījis sātanam un nonācis ciešā ļaunā gara iedarbības sfērā. Katoliskās Baznīcas katehisms, 1673 numurā uzsver, ka “Baznīca publiski un ar autoritāti Jēzus Kristus vārdā lūdz, lai kāda persona vai priekšmets tiktu aizsargāts no ļaunā gara apsēstības un atbrīvots no tās, un to sauc par eksorcismu. Jēzus to praktizēja, un Baznīca no Viņa ir saņēmusi varu un pienākumu veikt eksorcismus. Vienkāršā formā eksorcisms tiek praktizēts Kristības svinēšanā. Svinīgu eksorcismu, ko sauc par "lielo eksorcismu", nevar veikt neviens cits, kā vienīgi priesteris ar bīskapa atļauju. Eksorcisms jāveic piesardzīgi, stingri ievērojot Baznīcas ieviestās normas. Eksorcisms ir vērsts uz to, lai izdzītu velnus vai atbrīvotu no velnu ietekmes, un tas notiek ar garīgo spēku, ko savai Baznīcai uzticējis Jēzus. To nevajag sajaukt ar slimību - īpaši psihisku slimību - gadījumiem, kas attiecas uz medicīnas jomu. Tātad pirms eksorcisma svinēšanas ir svarīgi pārliecināties, ka situācija ir saistīta ar ļaunā gara klātbūtni, nevis ar kādu slimību” Tātad Baznīcā Lielos eksorcismus var veikt tikai speciāla, bīskapa nozīmēta persona, parasti priesteris un ar viņu kopā strādā speciālistu komanda, kurā vienmēr ir klātesoši psihiatri un citu nozaru pārstāvji, lai palīdzētu atpazīt, vai šīs izpausmes nav kādas psihiskas salsimšanas vai kādu citu mentalu problēmu izsauktas.

Bet jāsaka, ka mazo eksorcismu var praktizēt katrs priesteris un ticīgais, kad ir nepieciešams vienkārši aizlūgt par kādu, lai lūgtu fizisku vai garīgu dziedināšanu, vai lai palīdzētu atpazīt, vai cilvēks ir vai nav apsēsts.

Jāapzinās, ka lielākots cilvēks neatrodas tiešā ļaunā gara ietekmē, jo lielākā daļa no mums ir saņēmuši kristības sakramentu un neviens tā īsti pats labprātīgi nevēlas sevi nodot ļaunā gara rīcībā un vadībā. Tāpēc arī tādi lieli apsēstības gadījumi ir ļoti reti. Lielākoties mēs katrs nonākam saskarē ar ļauno tad, kad izvēlamies nepaklausīt Dievam, kad izvēlamies neievērot Dieva dotos 10 baušļus, arī vislielāko Viņa doto Dieva un tuvākā mīlestības bausli. Ļaunais ienāk mūsos tad, kad mēs sākam pakļaut sevi meliem un nepatiesībai. Tādos gadījumos pietiek, ja mēs nožēlojam izdarīto, aizejam uz labu grēksūdzi, izsūdzam savus grēkus, nožēlojam un saņemam grēku piedošanu. Ir gadījumi, kad grēki atstāj mūsos dziļas rētas, nepiedošanas un aizvainojumus. Tad ir nepieciešama aizlūgšana, ko svētīgi praktizē dažādās lūgšanu grupās. Un parasti arī šādās aizlūgšanās un lūgšanu grupās ļoti reti parādās kādas daudz spēcīgākas ļaunā gara apsēstības formas. Šādos gadījumos tad cilvēkam tiek dots padoms doties pie bīskapa speciāli nozīmēta eksorcisata, lai veiktu īpašus aizlūgumus par konkrēto personu. Nebūtu uzreiz labi doties pa tiešo pie eksorcista. Sākumā ir jāuzmeklē sava draudze, garīdznieks, lūgšanu grupa un jāsāk aizlūgt par šo problēmu šādā līmenī. Vizbiežāk uzreiz kļūs skaidrs, ka aizlūgšana, svētības došana, grēksūdze var atrisināt tās problēmas, kas jau ir cilvēka dzīvē. Līdz ar to nebūtu labi eksorcismu pārvērst par tādu kā sensāciju vai šovu. Šī kalpošana Baznīcā pastāv visos laikos un arī mūsdienās ir nepieciešami cilvēki, kuri var aizlūgt par mums, īpašās un specifiskās vajadzībās.

Eksorcisms nav magisks rīks vai formula, ar kuru ļaunais tiek izdzīts. Eksorcisma centrā ir Jēzus nāves un augšāmcelšanās autoritāte, Jēzus ir tas, kura vārds tiek piesaukts. Eksorcismā tiek izmantots Viņa svētdarošais krusts un svētītais ūdens kā sakramentālija. Tiek piesaukta Vissvētākās Jaunavas Marijas, un citu svēto aizbildniecība. Eksorcismā ir ļoti svarīga apsēstā cilvēka līdzdalība, jo eksorcisms tikai palīdz pašam cilvēkam ar savas gribas palīdzību atteikties no ļauna un tieši pats apsēstais cilvēks izdara šo pašu svarīgāko gala lēmumu – es vēlos piederēt tikai Jēzum un vēlos tikai Viņam sekot. Līdz ar to mēs katrs šodien varam uzdot jautājumu sev – kādam garam es sekoju, kādam garam es kalpoju vai piederu?

Lielākais eksorcisms kāds ir pieejams šajā pasaulē ir mīlestība, kas atbrīvo, jo Dievs ir mīlestība. Ļaunumu var uzvarēt tikai ar mīlestību. Nelīdzēs nekādas lūgšanas un aizlūgšanas, ja nevēlēsimies palikt mīlestībā, kas ir vislielākā no Dieva dāvanām. Mīlestības priekšā ļaunais atkāpjas. Apustulis Pāvils vēstulē Korintiešiem, 13.nodaļā uzsver, ka “Mīlestība ir lēnprātīga, mīlestība ir laipna, tā neskauž, mīlestība nelielās, tā nav uzpūtīga. Tā neizturas piedauzīgi, tā nemeklē savu labumu, tā neskaistas, tā nepiemin ļaunu. Tā nepriecājas par netaisnību, bet priecājas par patiesību. Tā apklāj visu, tā tic visu, tā cer visu, tā panes visu. Mīlestība nekad nebeidzas, pravietošana beigsies, valodas apklusīs, atziņa izbeigsies. Jo nepilnīga ir mūsu atziņa un nepilnīga mūsu pravietošana. Bet, kad nāks pilnība, tad beigsies, kas bija nepilnīgs. Kad biju bērns, es runāju kā bērns, man bija bērna tieksmes un bērna prāts, bet, kad kļuvu vīrs, tad atmetu bērna dabu. Mēs tagad visu redzam mīklaini, kā spogulī, bet tad vaigu vaigā; tagad es atzīstu tik pa daļai, bet tad atzīšu pilnīgi, kā es pats esmu atzīts. Tā nu paliek ticība, cerība, mīlestība, šās trīs; bet lielākā no tām ir mīlestība.

Paliksim Dieva mīlestībā, kas mūs katru atbrīvo no ļaunā!

Svētīgu svētdienu  - Jēzus Augšāmcelšanos dienu vēlot priesteris Ilmārs Tolstovs


Tukšo solu efekts

Dārgie bloga lasītāji. Pēdējā laikā manī ir rosijušās dažas pārdomas, ar kurām vēlētos padalīties šajā reizē. Bieži vien nākas satikt cilvēkus, katoļus, kuri saka, ka viņiem "neprasās" iet katru svētdienu uz dievnamu, ka "tad kad jutīšu, tad iešu", u.t.t. Bieži vien mēs paši, aktīvie draudzes locekļi viņus saucam par "Ziemassvētku un Lieldienu katoļiem". Tādēļ šoreiz es vēlos pārdomāt, kāpēc ir svarīgi iet katru svētdienu un lielos svētkos uz baznīcu un kāds zaudējums mums un citiem ir tad, ja mēs to nedarām.
Katoļticīgos saista Dieva bauslis: "Tev būs svēto dienu svētīt" un Baznīcas bauslis: "Tev būs svētdienās un svētku dienās apmeklēt Svēto Misi". Tomēr motivācijai apmeklēt dievnamu būtu jābūt daudz dziļākai. Kādai?

1. Ir tāds teiciens: "Atstājiet draudzi 40 gadus bez priestera un viņi sāks pielūgt kokus". Svētdienas dievkalpojums ir arī kristīgās formācijas vieta. Dievkalpojuma laikā dzirdam sprediķi, komunicējam ar kopienu, dalāmies savā ticībā. Katru svētdienu it kā "uzlādējam savas garīgās dzīves baterejas". Ir būtiski regulāri padziļināt savu ticību gan garīgā, gan intelektuālā veidā.

2. Ja es svētdien neaizeju uz baznīcu, tad mans sols dievnamā paliek tukšs. Un ja daudzi draudzes locekļi svētdien neaiziet uz baznīcu, tad tā paliek tukša. Tukša baznīca ir spēcīgs negatīvs signāls un simbols gan "neticīgajai" pasaulei, gan arī pārējiem daudzes locekļiem, kuri ir atnākuši. "Redzi, neviens nenāk, baznīca pustukša. Varbūt arī man nenākt. Ko es te viens daru?" Kopiena ir vērsta uz ticības stiprināšanu un kopīga satikšanās svētienas dievkalpojumā ir atbalstoša ticībā.
 
3. Ticības tālāknodošana citām paaudzēm. Mana klātbūtne iksvētdienas dievkalpojumā ir kalpojums nākamajām paaudzēm - bērniem, mazbērniem. Mēs paši ticību saņēmām no mūsu dievbijīgajiem vecākiem un vecvecākiem. Bet kādu ticību saņems mūsu bērni un mazbērni? Lieldienu un Ziemassvētku ticību? "Kad es jutīšu, tad iešu?" "Baznīcā ir laba aura, enerģētika?" Ja mēs katru svētdienu neejam uz baznīcu, kāda garantija ir tam, ka to darīs mūsu bērni un mazbērni? Kurš viņiem tālāk nodos svēto katolisko ticību? Vai viņi baznīcu apmeklēs arī lielajos svētkos?
 
4. Finanses. Kas uztur dievnamu? Ir Baznīcas bauslis: "Tev būs uzturēt baznīcu un tās kalpus". Baznīca pārtiek no ziedojumiem. Ja es neeju regulāri uz baznīcu, es arī neziedoju. Daži saka, ka viņiem patīk uz baznīcu aiziet Lielajos svētkos "ķert fīlingu". Bet ja tā darīs visa draudze? Kādēļ dažiem ir jāuztur dievnams katru svētdienu, bet es atnāku tikai lielajos svētkos un baudu šo atmosfēru, ko ir radījuši aktīvie draudzes locekļi. Un ja visi nāks tikai lielajos svētkos, tad pārējā laikā baznīca ir jāslēdz ciet vai arī jāizīrē kādam muzejam, izstāžu zālei vai koncertzālei? Atcerēsimies, ka mēs katrs esam "baznīca" un mums ir jābūt ciešā kontaktā ar savu draudzi.
 
5. Personīgās attiecības ar Jēzu. Šo punktu vajadzēja likt kā pirmo. Ja es mīlu Dievu un Dievs mīl mani, tad es nevaru neiet svētdienā un baznīcu. Mani velk. Svētdienas dievkalpojums kā mīlestības izpausme un vēlme dalīties šajā mīlestībā ar citiem.

Dārgie draugi! Pandēmija pakāpeniski beidzas. Vai mēs atgriezīsiemies dievnamā svētdienās klātienē? Bez regulāras klātienes piedalīšanās svētdienas dievkalpojumā nav autentiskas ticības. Svētīgu visiem šo laiku.

Mans atgriešanās stāsts - Dievs sauca, es atbildēju!

                         Tev būs jābetonē nevis ēkas, bet dvēseles!

Priesteris Ilmārs Tolstovs ir aktīvs un darbīgs. Viņš ir Rīgas Sv. Jēkaba katedrāles viceprāvests, kūrijas vicekanclers un ekonoms. Gaiļezera onkoloģijas centra kapelāns, apkalpo Gaiļezera slimnīcu, Plaušu un Tuberkulozes slimnīcu, Redzes invalīdu pansionātu un Gaiļezera pansionātu. Priesteris 24 stundas diennaktī. Par to, kāds ir bijis ceļš uz priesterību, priesteris dalās labprāt.

                       Bijām tāda vidusmēra padomju ģimene.

Kad mācījos 8. Klasē, tas bija 1991. gadā pie mums uz skolu atbrauca misionāri. Toreiz viņus varēja sastapt vilcienos, trolejbusos. Man ,,iekrita” acīs, ka misionārs, iekāpjot vilcienā saka: ,,Jēzus ir dzīvs! Atgriezieties no grēkiem!” Domāju: ,,Ko viņi te dara?” Man tā bija kā ,,šoka” terapija. Atceros, ka viņi parādīja 1 dolāra banknoti, kur angļu valodā rakstīts ,,Mēs ticam Dievam” un lika izlasīt Bībeli – Jauno Derību un iemācīties lūgšanu ,,Tēvs mūsu”. Bībeli izlasīju un noliku plauktā kā izlasītu grāmatu. Tā man bija pirmā saskarsme ar Dievu. Tas bija mūsu ar māsu personisks piedzīvojums. Bija tāds īpašs saviļņojums, taču tas beidzās.
Kad pabeidzu pamatskolu, tēvs dabūja zemi un nodibināja zemnieku saimniecību. Viņa vēlme bija, lai es kļūtu par zemnieku un kopā ar viņu saimniekotu Tā mans ceļš veda uz Vecbebru tehnikumu. Bija jādzīvo kopmītnēs un tur jutos slikti. Grūti, ja tev gandrīz katru otro vakaru apkārt visi dzer. Pārdzīvoju un beigās es arī sāku dzert. Alkoholisms radīja mākslīgā prieka ilūziju. Kad piedzeries, liekas, ka visi tevi apbrīno, kaut gan patiesībā smejas par tevi. Negāju vairs ,,nekādos rāmjos”. Izsauca tēvu, bija smagas pārrunas, un man kļuva kauns.

Garīgās mūzikas koncerts

 


6.janvāris - Kunga Epifānijas, jeb Zvaigznes diena

Tie ir vieni no vissenākajiem kristīgajiem svētkiem - Austrumos tos svinēja jau 3. gadsimtā. Apmēram simts gadus vēlāk šos svētkus sāka svinēt arī Rietumos, kur tie tika atzīmēti kā Triju Ķēniņu diena.

Svētā Mateja evaņģēlijs vēsta par Austrumzemju gudrajiem, kuri, sekojot zvaigznei, ieradās Jeruzalemē un Betlēmē, kur meklēja jaundzimušo jūdu karali. „Iegājuši mājā, viņi redzēja Bērnu ar Viņa Māti Mariju un, krītot uz vaiga, Viņu pielūdza. Tad tie atvēra savus krājumus un pasniedza Viņam dāvanas: zeltu, vīraku un mirres."

Kunga parādīšanās, grieķu valodā saukta par Epifania (KBK, 528), nozīmē Dieva atklāšanos cilvēka veidolā. Svinot Kunga parādīšanās svētkus, Rietumu liturģijā uzsvars tiek likts uz Trīs ķēniņiem. Austrumu gudro, kurus pie Jēzus atveda zvaigzne, paklanīšanās norāda, ka Kristus piedzimšana ir aizkustinājusi visu pasauli (zvaigzni, tātad arī kosmosu). Pie Viņa ierodas pagāni (gudrie), lai atdotu godu Dievam. Šis notikums norāda, ka ir iespējams iepazīt Dievu, ja meklē patiesību par pasauli un cilvēku.

Gudrie, kas ieradās pie Jēzus, sniedza dāvanas. Saskaņā ar tradīciju tās bija: zelts - karaliskā goda simbols; vīraks - priesteriskās cieņas simbols, un mirres - simbols tam, ka piepildījušies mesiāniskie pravietojumi, kā arī norāde uz Pestītāja nāvi. Vienlaikus tās apliecināja ticību Kristum kā patiesam cilvēkam (mirres), patiesam Dievam (vīraks) un Karalim (zelts).

Ar Kunga parādīšanās svētkiem tiek saistīta krīta, vīraka un ūdens svētīšanas tradīcija. Ar svētītu krītu uz dzīvokļa durvīm tiek uzrakstīti burti +K+M+B, kā arī gads. Šie burti tiek skaidroti kā trīs ķēniņu iniciāļi. Viduslaikos tos lasīja citādāk. Uzraksts +C+M+B (Kaspers latīniski tiek rakstīts kā C) pauda svētību: Lai Kristus svētī Tavu namu! (Christus mansionem benedicat!)

Nav daudz vēsturisku liecību par to, kas bija šie trīs ķēniņi, bet ir daudz leģendu un spekulāciju. Tautas tradīcija, ņemot vērā dāvanu skaitu, uzskata, ka tie bija trīs ķēniņi. Tikai VI gadsimta tradīcijā sāka runāt par to, ka tie bija ķēniņi, savukārt par Kasperu, Melhioru un Baltazaru tos sāka dēvēt vēl pēc 300 gadiem.

Sagatavots pēc www .katolis.lv un www.ekai.pl materiāliem.

Gaidāmie notikumi Salaspils katoļu draudzē 2024.gadā

Gaidāmo notikumu plāns
Salaspils Romas katoļu draudzē
(saraksts nemitīgi var mainīties)

Janvāris

6.janvāris – Zvaigznes, Epifānijas svētki. Svētās Mises 9.00 krievu valodā, 11.00 latviski. Draudzes kora eglīte.
7.janvāris – Kunga Kristīšanas svētki. Noslēdzas Ziemassvētku laiks.
13.janvāris – draudzes bērnu ansambļa un ministrantu eglīte.
13.janvāris – 17.00 – Svētā Mise Baldones draudzē.
14.janvāris – 18.00 – draudzes aktīvistu (pastorālās padomes) tikšanās.
17.janvāris – 16.00 – svētā Mise Tuberkulozes slimnīca Upeslejās.
21.janvāris – 15.00 – kristiešu vienotības nedēļas ietvaros publisks disputs baznīcā. Piedalās Salaspils luterāņu mācītajs un katoļu priesteris.

Februāris

2.februāris – Sveču diena, Kunga Prezentācija Templī. Svētās Mises 8.00 krieviski un 11.00 latviski. Sveču svētīšana.
3.februāris – svētā Blazija diena. Svētā Mise 8.00, svētība pret kakla slimībām.
3.februāris - mēneša pirmā sestdiena. 16.00 adorācija un rožukronis. 18.00 – slavēšana. Nesteidzīgas grēksūdzes iespēja.
4.februāris – 15.00 – pieaugušo svētdienas skolas sākums.
5.februāris – svētās Agates diena. Svētā Mise 8.00. Agates maizes un ūdens svētīšana.
10.februāris – 17.00 – svētā Mise Baldonē.
11.februāris – Lurdas Dievmātes piemiņas diena. Visās svētajās Misēs svētība slimniekiem.
14.februāris – Pelnu trešdiena, Lielā Gavēņa sākums. Svētās Mises 8.00 krievu valodā, 18.30 latviski. Svētī un kaisa pelnus. Stingrs gavēnis.
16.februārī un katru piektdienu gavēņa laikā 18.00 krustaceļš un 19.00 svētā Mise.
21,februārī - 16.00 – svētā Mise Tuberkulozes slimnīca Upeslejās.

Marts

2.marts - mēneša pirmā sestdiena. 16.00 adorācija un rožukronis. 18.00 – slavēšana. Nesteidzīgas grēksūdzes iespēja.
9.marts – 17.00 – svētā Mise Baldonē.
19.marts – svētā Jāzepa svētki. Svētās Mises 8.00 krievu valodā, 18.30 latviski.
22.marts – nakts ekstremālais krustaceļš Baldonē.
24.marts – Pūpolu, jeb Palmu svētdiena. Ziedojumi tiks vākti Rīgas Starpdiecēžu Garīga Semināra uzturēšanai.
28.marts – Lielā Ceturtdiena. Svētā Mise 18.30. Kāju mazgāšana, Kunga Jēzus pārnešana uz Ciešanu altāri.
29.marts – Lielā Piektdiena. 13.30 Krustaceļš baznīcā. 15.00 Kunga Jēzus Kristus Ciešanu dievkalpojums.
30.marts – Lielā Sestdiena. 18.00 Kunga Augšāmcelšanās svētku Vigīlijas dievkalpojums, uguns, ūdens, un Lieldienu maltītes svētīsana.
31.marts – Kunga Augšāmcelšanās svētki. 8.00 Rezurekcijas svētā Mise, procesija apkārt baznīcai. 11.00 svētā Mise krievu valodā. 15.00 svētā Mise Baldonē.