Gari nerunāšu, jo
tie, kas atbrīvoja Rīgu, arī gari nerunāja. 1919.gada 11.novembrī, dzirdot
Rīgas baznīcu zvanus metās ceļos un lūdza Dievu! Šis karogs atrodas starp divām
baznīcām – Dieva mīlestība simboliski apņem arī mūsu dārgo zemi Latviju.
Latvija ir ne tikai zeme, kas dzied, bet arī zeme, kas lūdz Dievu! Tas ir
iekodēts mūsu himnā. Mēs nevaram ļaunumu uzvarēt tikai ar spēku un varu. Ir vajadzīga
garīga atmoda, pamošanās un izkāpšana no savas personīgās komforta zonas.
Latvija ir arī mana Latvija. Mana Latvija – mana atbildība! Nevaru visu novelt
tikai uz citiem. Arī es esmu aicināts iesaistīties labākas Latvijas
celtniecībā. Dažādos veidos, bet visi kopā. Svarīga ir vienotība, pat ja esam
dažādi.
Nepietiek tikai
uzvilkt karogu mastā. Ir svarīgi, lai šis karogs, tas nozīmē Latvija būtu mūsu
sirdī. Mēs katrs esam svarīgs, jo mana Latvija ir arī mana atbildība! No mums
katra ir atkarīga Latvijas nākotne. Šis karogs ir atgādinājums salaspiliešiem,
ka neskatoties kādā valodā runājam, kādām tautībām piederam, kādas ticības vai
pārliecības esam – mums ir tikai viena dzimtene un tā ir Latvija. Un tie, īpaši
HES dzīvojamā rajonā, kas vēl dzīvo nostaļģiskās atmiņās vai cerībā, ka kādreiz
šeit būs citādi, es ar pilnu noteiktību un atbildību varu pateikt – NĒ. Šeit
vienmēr bija, ir un būs Latvija. Brīva un neatkarīga valsts, kurā mēs
sarunājamies latviešu valodā. Un lai šis karogs ir kā atgādinājums, ka mēs
ikviens esam aicināti aizstāvēt un rūpēties katrs savā veidā, bet visi
kopā - par Latviju! Tāpēc lai šis karogs
mūžam plīvo pār Salaspili un visu mūsu tēvzemi, Latviju!
Dievs svētī Latviju!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru