Salaspils katoļu draudzes sludinājumi 4.maijā

Lūgsim par gaidāmo konklāvu, kurš sāksies 7.maijā, par kardināliem, lai nak Svētais Gars pār viņiem un viņi var ievēlēt nākamo pāvestu.

 Šodien mēneša pirmā svētdiena. Pēc galvenās svētās Mises Jēzus Sirds godināšana.

 Šodien Latvijas Neatkarības atjaunošanas diena. Lūdzam Dievu par Latviju.

 Maija mēnesis tradicionāli ir veltīts Jaunavas Marijas godināšanai. Pēc svētajām Misēm katru dienu Jaunavas Marijas litānija.

 11.maijā svinēsim mātes dienu. Visos dievkalpojumos svētība māmiņām. No plkst. 9.00 – 13.00 apgrūtināta piebraukšana baznīcas stāvlaukumam. Automašīnas atstājam Ķiršu ielā.

 17.maijs – Baznīcu nakts. 16.00 “Pieskarties mūžībai - Armēnijas dievnamu robustais šarms. Andreja Svilāna fotopiezīmes.”. 17.30 draudzes kora “Oremus” garīgās mūzikas koncerts.

Meklējam krāsotāju, kas varētu vēl krāsot baznīcu.

 Ņemot vērā, ka baznīca vairs netiek tīrīta mēneša otrajā un ceturtajā sestdienā, lūgums pieteikties pie prāvesta kādiem 2 cilvekiem, lai sadalītu tīrīšanas grafiku, lai reizi pusotrā mēnesī izmazgātu baznīcas galveno telpu.

 30.maijā draudzes atpūtas vakars visiem, kas aktīvi kalpo draudzē. Ierakstam savos plānotājos.

 Informācija par draudzi ir atrodama www.salaspilsdraudze.lv

 Prāvests

Kāds būs nākamais pāvests?

Šobrīd ļoti daudz medijos ir dzirdams, ka pāvests Francisks neattaisnoja uz viņu liktās "cerības" un, pat ja viņš sevi pozicionēja kā liberālu pāvestu, tomēr neko īpaši liberālu viņš savā darbībā neienesa. Sievietes joprojām nevar būt par garīdzniekiem. Celibāts nav atcelts un aborts joprojām ir smags grēks.

Tagad tiek liktas "cerības" uz jauno pāvestu. Varbūt viņš.....
Tomēr, vai tiešām pāvests var vienpersoniski mainīt Baznīcas mācību, kas ir iesakņota Svētajos Rakstos un Baznīcas dzīvajā Tradīcijā? Pāvests nav vienpersonisks monarhs Baznīcā. Jā, pāvestam ir nemaldīguma harizma, bet tā tiek īstenota īpašos apstākļos, pasludinot kādu dogmatisku patiesību, kuru, nevis viņš pats izdomāja, bet gan, kura ir klātesoša Svētajos Rakstos un Tradīcijā, bet nav īpaši skaidri definēta un izskaidrota.

Jau sākot ar svēto pāvestu Jāni Pāvilu II, pāvestu galvenais uzdevums ir iedzīvināt Baznīcā un sabiedrībā Vatikāna II koncila dokumentos izteiktās tēzes, kas skar Baznīcas reformu. Jau daudzas lietas ir tikušas ieviestas Baznīcas dzīvē, tomēr decentralizācija, deklerikalizācija, laju lomas pastiprināšana, sievietes loma Baznīcā, sinodālais ceļš, u.c. - tie būs jautājumi, pie kuriem būs jāķeras klāt jaunajam pāvestam un jāturpina pāvesta Franciska iesāktais darbs. Ja man jautātu, kādu pāvestu izvēlēsies kardināli konklāvā, kas tuvojas? Noteikti tādu, kas turpinās pāvesta Franciska iesākto ceļu. Viennozīmīgi. Redzēsim, vai mans "pravietojums" piepildīsies. Lūgsimies par pāvesta Franciska dvēseles mieru un lūgsimies par kardināliem, lai Svētais Gars viņus vada jaunā pāvesta ievēlēšanas procesā.

Pāvesta kalpojuma teoloģiskā nozīme

Primāts[1] ir apzīmējums visaugstākai sūtībai un varai Baznīcā, kuru realizē kārtējais Romas bīskaps kā apustuļa Pētera pēctecis, un, kurš tiek saukts par pāvestu. Vatikāna I koncils IXX gs. beigās šo patiesību formulēja dogmas veidā, kas noteica, ka Romas bīskaps ir apveltīts ar visaugstāko jurisdikcijas, mācīšanas varu, kas ir saistīta ar nemaldības privilēģiju. Svētais Ambrozijs savā laikā ir teicis: ubi Petrus ibi Ecclesia (kur Pēteris, tur Baznīca).

Bibliskais pamatojums 

Evaņģēliju apraksti norāda uz Pētera īpašo pozīciju t.s. „divpadsmitnieka”, jeb divpadsimt apustuļu kopienā. Viņš ir starp trīs īpaši izvēlētiem mācekļiem, kuri bija liecinieki Jēzus pārveidošanās brīdī (Mk 9, 2-8; Mt 17, 1-8; Lk 9, 28-36), lūgšanās Olīvdārzā (Mk 14, 32-42; Mt 26, 36-46; Lk 22, 39-46), Jaira meitiņas piecelšanā no mirušajiem (Mk 5,7). Kā īpaši notikumi, par kuriem runā evaņģēlists, ir jāmin Pētera izraudzīšana (Lk 5,1-11), staigāšana pa ūdens virsmu (Mt 14, 28...), u.c. Atrodam arī Pētera vārda nosaukšanu kā pirmo divpadsmit apustuļu vārdu „katalogā”. Jēzus Sīmanim nomaina vārdu uz Pēteris - Kefas - "klints" un svinīgi pasludina viņu par Baznīcas galvu: „Un es tev saku: tu esi Pēteris, un uz šīs klints es celšu savu Baznīcu, un elles vārti to neuzvarēs” (Mt 16,16), kā arī lūdz par Pētera ticības stiprumu: „Sīman! Sīman! Lūk, sātans meklē jūs sijāt kā kviešus, bet es lūdzu par tevi, lai tava ticība nemitētos; un tu, kādreiz atgriezies, stiprini savus brāļus!”(Lk 22, 31-32) Pirmo gadsimtu kristiešiem šie teksti bija par pamatu, lai atzītu Pēteri un viņa pēctečus par vienotības principu visā Baznīcā. Arī apustulis Pāvils norāda, ka, „...Viņš (Jēzus) saskaņā ar Rakstiem trešajā dienā augšāmcēlies, un ka Viņš parādījies Kēfam un pēc tam tiem vienpadsmit” (1 Kor 15, 4b-5). Šajā vissenākās Tradīcijas liecībā atrodama informācija par Kēfasu, kā Pāvils sauc apustuli no Betsaidas, un viņa galveno lomu sludināt vēsti par Jēzus augšāmcelšanos. Apustuļu darbos, aprakstot pirmējās Baznīcas dzīvi, autors norāda uz apustuļa Pētera vadošo lomu mācekļu kopienā. Viņš tiek nosaukts kā pirmais apustuļu rindā (apd 1,13), viņš arī uzstājās kā visas apustuļu kopienas galvenais pārstāvis (Apd 2, 14.38). Viņš vada Matīsa izraudzīšanu (Apd 1,15-26) un izsaka svinīgu uzrunu, kad ir izdziedināts paralizētais (Apd 3,1-26), u.t.t.

Sukcesijas[2] problemātika

Katoļu eklezioloģija māca, ka saskaņā ar Kristus gribu, apustuļa Pētera primaciālā sūtība nebija tikai viņa, apustuļa Pētera īpašā privilēģija, bet gan kļuva par Baznīcas svarīgu struktūras elementu un šī pārmantotība nepārtraukti turpinās primāta amata kalpošanā, tādēļ ka Pēterim nepieciešams būt Baznīcas klintij, kurai jāpastāv līdz pat pasaules beigām. Persona, kas šo kalpošanas amatu Baznīcā realizē ir kārtējais Romas bīskaps un Pētera pēctecis primāta kalpojumā. Primāta mērķis ir nodrošināt vienotību un turpinātību Baznīcā arī pēc pēdējā apustuļa nāves, jo Jēzus vēlme bija dibināt redzamu struktūru – Baznīcu, kuras redzamā galva šeit uz zemes ir pāvests. Pirmo gadsimtu kristieši, redzot apustuļa Pētera apustuliskās kalpošanas noslēgumu un mocekļa nāvi Romā, nonāca pie slēdziena, ka saskaņā ar vissenāko literāro un arheoloģisko tradīciju, primaciālā sukcesija ir saistīta ar Romu, kur atrodas pirmā apustuļa Pētera mocekļa relikvijas.

Ko katolim darīt Lieldienu laikā līdz Vasarsvētkiem?

Ir sagaidītas Lieldienas! Kristus ir augšāmcēlies! Bet ko darīt pēc Lieldienām? Ir paradokss, ka mēs 40 dienas, sākot no Pelnu trešdienas, intensīvi izdzīvojam gavēņa laiku, gavējam, dziedam gavēņa dziesmas, ejam krustaceļu, u.t.t. Bet pēc Lieldienām vairs neapceram Jēzus dzīvi pēc Augšāmcelšanās. Tomēr Baznīca piedāvā dažus garīgos akcentus, kas palīdz arī šo laiku intensīvi izdzīvot:

1. Krustaceļa vietā ir iespēja iziet Gaismas ceļu, ar vairākām stacijām, apcerot Jēzus dzīvi pēc augšāmcelšanās līdz debesīs uzkāpšanai. https://katolis.lv/gaismas-cels/

2. 40 dienas pēc Kristus Augšāmcelšanās svētkiem svinam Jēzus debeskāpšanas svētkus un 50 dienā pēc Lieldienām ir Vasarsvētki - Svētā Gara nosūtīšanas svētki.

3. Ir ieteicams šajā laikā līdz Vasarsvētkiem izlasīt Bībeles Apustuļu darbu grāmatu, kas tiek saukta arī par "Piekto, Svētā Gara Evaņģēliju".

4. Līdz Vasarssvētkiem sveicinam viens otru ar vārdiem: "Kristus ir augšāmcēlies!" Un atbildam: "Patiesi Augšāmcēlies!"

5. Lūgšanas "Kunga eņģelis" vietā lūdzamies lūgšanu "Debess Karaliene" (arī bērēs)

DEBESS KARALIENE (Lieldienu laikā)

Debess Karaliene, līksmojies, alleluja:
Tas, ko Tu kā bērnu nesi, alleluja,
Augšām cēlies ir, kā teicis, alleluja.
Lūdz Dievu par mums, alleluja.

P. Priecājies un līksmojies, Jaunava Marija, alleluja.
V. Jo Kungs ir patiesi augšāmcēlies, alleluja.

Lūgsimies. Dievs, Tev ir labpaticis ar sava Dēla, mūsu Kunga Jēzus Kristus augšāmcelšanos iepriecināt pasauli: mēs Tevi lūdzam, aizbilstot Viņa Mātei Jaunavai Marijai, ļauj mums iemantot mūžīgās dzīves priekus. Caur Jēzu Kristu, mūsu Kungu. Amen.

Regina Coeli, laetare, alleluia:
Quia quem meruisti portare. alleluia,
Resurrexit, sicut dixit, alleluia,
Ora pro nobis Deum, alleluia.

Svētceļojums uz Skaistkalni!

 

Sprediķis Lielajai Ceturtdienai, izdevumam "Mieram tuvu"

Dārgie “Mieram tuvu” lasītāji. Uzsākam Trīs Svēto Dienu, jeb Triduum svinības, kurā Dievs caur Baznīcas liturģiju ievedīs mūsu ticības pašā svarīgākajā notikumā – Jēzus Kristus nāves un augšāmcelšanās svinībās. Lielās Ceturtdienas akcenti ir priesterība un Euharistija. Baznīcas tēvi ir norādījuši, ka Baznīca ir tur, kur ir bīskaps un Euharistija. Līdz ar to priesterība un Euharistija ir dziļi saistīti, jo Euharistija veido Baznīcu un svētās Mises upuris ir Baznīcas centrā. Pāvests Benedikts XVI ir uzsvēris, ka Baznīca ir Jēzus galda kopība (“Opera omnia”, VIII/I). Pāvests Francisks, 2020.gada novembra vispārējā audiencē uzsvēra, ka “Baznīcu veido Dievs un nevis cilvēki ar saviem skaļajiem darbiem. Baznīca nav tirgus. Tā nav uzņēmēju grupa. Tā nav nekāda politiska partija. Baznīca ir Svētā Gara darbs”. Tāpēc šajās īsajās pārdomās vēlos veikt sava veida sintēzi, jeb saikni, kāda pastāv starp Euharistiju, kalpojošo un vispārējo priesterību.

Lai sūtība, ko Kristus uzticējis saviem apustuļiem, varētu tikt turpināta Baznīcā līdz pat laiku beigām, tika iedibināts apustuliskā kalpojuma sakraments – ordinācijas, jeb priesterības sakraments (Katoliskās Baznīcas katehisms, 1536). Dievs pats izvēlas no savas tautas, kura pēc būtības jau ir priesteriska, dažus cilvēkus, kurus vēlas padarīt par tiem, caur kuru rokām Dieva pestīšanas darbs tiek turpināts šajā pasaulē. Hrizmas svētās Mises ievaddziesmā dzirdējām šādus vārdus: “Jēzus Kristus mūs ir darījis par Valstību, par priesteriem Dievam un savam Tēvam”. Tātad nav “divas Baznīcas” – laju un hierarhiskās. Nav divas pretnostatītas grupas – “parastie” katoļi un garīdznieki. Ticīgā tauta “izlūdz” priesterus no sava vidus, kuri pēc tam kalpo Dieva Tautai, mācot un sludinot Dieva Vārdu, dalot svētos Sakramentus, svinot Svēto Misi un vadot draudzes kopienas. Bieži vien mēs nenovērtējam izcilo priesterības sakramenta dāvanu, ko Dievs mums dod, un varbūt tieši šīs nenovērtēšanas dēļ mūsu Garīgais Seminārs ir pustukšs un mums tik ļoti trūkst aicinājumi. Bieži aprunājam, kritizējam un nepieņemam priesterus, jo vērtējam viņus no pasaulīgā skatu punkta, vēloties, lai viņi būtu “veiksmīgi uzņēmēji” un draudzes vadītu kā labas “firmas”, lai viņi būtu labi celtnieki un izdabātu visām mūsu vēlmēm, iegribām un kaprīzēm. Kā tikai kaut kas nav tā kā mēs vēlamies, tā “spuras gaisā”.

Priesterība ir konkrēta cilvēka konsekrācija, jeb veltīšana Dievam. Konkrētais Dieva izraudzītais un aicinātais cilvēks, līdzīgi kā dievnams vai kāda cita sakrāla lieta vai vieta, tiek “izņemts no laicīgās apgrozības” un tiek atdots un veltīts Dievam. Tādēļ viņš labprātīgi izvēlas dzīvi celibātā, velta sevi paklausībā bīskapam, lai nedalīti un pilnībā sevi veltītu kalpošanai Dievam un cilvēkiem. Priesteris vairs nepieder pats sev, viņš pieder Dievam un Baznīcai, tādējādi viņš kļūst par “Dieva īpašumu”. Protams, ka priesteris saglabā savu grēcīgumu un cilvēciskumu, līdz ar to viņa paša dzīvē šī spriedze, jeb drāma, starp “alter Christus”, būt par “otru Kristu” Euharistijas svinībās un grēcīguma un nepilnīguma apziņu ir īpaši izteikta.

Kā mums raudzīties uz priesterības dāvanu Baznīcā? Domāju, ka tikai un vienīgi caur Euharistijas prizmu. Priesteris ir cilvēks, kuru Dievs izraudzīja no mūsu pašu vidus, lai Viņa pestīšanas plāns turpinātos līdz pat pasaules beigām. Euharistija ir eklezioradoša, jeb Baznīca dzimst un tiek “būvēta” no Euharistijas. Jo vairāk mūsu draudzēs būs nemitīgās adorācijas, Euharistiskās procesijas, lūgšanu grupas par aicinājumiem uz priesterību, jo spēcīgāk un dziļāk uzplauks gan aicinājumi uz priesterību, gan uzplauks arī pati vietējā Baznīca. Euharistijas un adorācijas kults ir dziļi un nesaraujami saistīts ar aicinājumu uzplaukumu lokālajā Baznīcā. Ne jau kādas programmas vai aicinājumu pastorāles veicinās aicinājumu skaita pieaugumu. Ne jau dažādi reklāmas pasākumi un piesaistīšanas “triki” uzrunās jauniešus doties uz Semināru. Ja ticīgie savās draudzes piedzīvos to, ka viņiem tiek atņemts priesteris, jo vienkārši viņu trūkst, tad viņi ar lielāku dedzību nāks kopā un lūgsies par aicinājumiem. Jo vairāk puiši piekalpos pie altāra kā ministranti, ies procesijās un pavadīs laiku adorācijā, ja viņi ieraudzīs priesteri, kurš ar sakopotu stāju un dziļu lūgšanu svētajā Misē uzlūko Jēzu konsekrētā Hostijā, tad arī viņu sirdīs dzims aicinājums. Aicinājumam uz priesterību nav funkcionāls raksturs, priesterība nav profesija, brīvā laika pavadīšanas laiks, vai kāda cilvēka dzīves “rezerves piedāvājums”.

2009.gada 19.jūnijā, Jēzus Sirds svētkos, pāvests Benedikts XVI izsludināja priesterībai veltīto gadu. „Priesterība – tā ir Jēzus Sirds mīlestība“, bieži teica svētais Arsas prāvests. Pāvests Benedikts XVI, vēstulē, kurā atklāj šo priesterības gadu, citē svēto Jāni Mariju Vianeju: “„Ak, cik liels ir priesteris!… Ja aptvertu, tad nomirtu…. Dievs viņam paklausa: viņš pasaka divus vārdus un mūsu Kungs pēc viņa balss nonāk no debesīm un iekļauj sevi mazā hostijā… Ja nebūtu Ordinācijas sakramenta, mums nebūtu arī Kunga. Kurš Viņu ir ievietojis tur tajā tabernākulā? Priesteris. Kurš pirmais saņem jūsu dvēseli, kad tā ienāk pasaulē? Priesteris. Kurš to baro, lai būtu spēki paveikt tās svētceļojumu? Priesteris. Kurš to sagatavos, lai stātos Dieva priekšā, mazgājot to pēdējoreiz Jēzus Kristus asinīs? Priesteris, atkal priesteris! Un ja šī dvēsele mirst [grēka dēļ], kurš to augšāmcels, kurš darīs to mierīgu un dāvās tai mieru? Atkal priesteris…. Pēc Dieva priesteris ir viss!… Viņš pats to sapratīs vien debesīs. Ja mēs saprastu, kas ir priesteris virs zemes, mēs mirtu: nevis no bailēm, bet no mīlestības… bez priestera mūsu Kunga ciešanas un nāve būtu nekam nederīgas. Priesteris ir tas, kurš turpina atpestīšanas darbu virs zemes… Kam būtu vajadzīga māja, piepildīta ar zeltu, ja nebūtu neviena, kas atver durvis? Priesterim pieder debesu dārgumu atslēgas: viņš ir tas, kas atver durvis; viņš ir labā Dieva ekonoms; Viņa labumu pārvaldnieks… Atstājiet vienu draudzi uz divdesmit gadiem bez priestera un tur tiks pielūgti lopi… Priesteris nav priesteris sevis dēļ, viņš ir jūsu dēļ” (izmantots www.katolis.lv piedāvātais tulkojums).

Tātad, priesterisko aicinājumu pieaugums ir dziļi saistīts ar pašu priesteru svētumu un uzticību Kristus dotajam priesterības ideālam. Pāvests Benedikts XVI uzsver, ka: “priesteriskā kalpojuma iedarbīgums paliek neatkarīgs no kalpotāja svētuma; bet nedrīkst aizmirst par neparasto auglīgumu, kas rodas, satiekoties objektīvajam kalpojuma svētumam ar subjektīvo kalpotāja svētumu” (vēstule, pasludinot priesterības gadu). Ir ļoti jāuzmanās draudzi pārvērst par dažādu pasākumu vai pastorālo piedāvājumu un aktivitāšu centru, vai sociāli karitatīvo iestādi, izmirstot par draudzes un Baznīcas centru – Jēzu, kurš mājo Tabernākulā, Monstrancē, Svētajā Misē četros veidos – celebrantā, Dieva Vārdā, Dieva Tautā un Euharistiskajās zīmēs. Lai šī Lielā Ceturtdiena mums palīdz salikt pareizos akcentus savā kristieša dzīvē un lai mēs nezaudētu šo pārdabisko saikni: Jēzus Kristus, kurš mājo savā Baznīcā, ir klātesošs Vissvētākajā Sakramentā, kuru mums dāvā Kristus priesteri. Kopā ar savu draudzes ganu – priesteri, garīgi “ienirsim” šo svēto dienu mistagoģisko zīmju noslēpumā, lai tad kopā ar visu Baznīcu varētu piedzīvot Kristus augšāmcelšanās spēku.

Trīs svēto Lieldienu dienu - Triduum nozīmes skaidrojums

Valmieras baznīca. Foto J. Buliņa

Ko nozīmē šie vārdi? Tādu latviešu valodā taču nav. Jā, tik tiešām – nav. Tādēļ šajā rakstā mēģināšu paskaidrot šo vārdu jēgu. Tiem ir patiesi dziļš saturs.

Katoļu Baznīcā ar vārdu Lieldienas neapzīmē kādu vienu vai divas dienas, bet pat veselas trīs dienas – latīņu valodā saucam tās par Triduum (burtiski – trīs dienas). Kādas dienas? Lai to saprastu, ir vajadzīgs īss ieskats liturģisko kalendāru un laika skaitīšanas veidu pasaulē.

Kristīgajā pasaulē skaitām dienas no pusnakts līdz pusnaktij, tas nozīmē, ka pusnaktī pārejam uz nākošo dienu. Taču jūdi skaita laiku citādāk – katra nākošā diena sākas plkst. 18:00 (pēc mūsu laika, jo viņiem tad ir 00:00), tad 12 stundas ilgst nakts un 12 stundas diena. Praktiski tas nozīmē, ka, piemēram, mūsu pirmdienas vakars (sākot no 18:00) jūdiem ir jau otrdiena – protams, šeit runājam par liturģisko laika skaitīšanu.

Katoļu Baznīca svētku svinēšanā ir saglabājusi jūdu laika skaitīšanas veidu. Diemžēl sakarā ar to mums ir neliels apjukums liturģisko dienu skaitīšanas un to nosaukumu ziņā. Jo īpaši labi to varam redzēt, apskatot Triduum piemēru. Mēs esam pieraduši teikt Lielā ceturtdiena, Lielā piektdiena, Lielā sestdiena, Kristus augšāmcelšanās svētdiena. Vienkārši saskaitot, sanāks četras dienas. Tomēr, ja paraudzīsimies no jūdu laika izpratnes puses, tad ir tikai trīs dienas (naktis-dienas): piektdiena, sestdiena un svētdiena.

Taču lietas būtība nav tajā, kā mēs saucam šīs dienas, vai kā mēs tās skaitām, bet gan tajā, ka šīm dienām ir īpašs raksturs. Nosaukums Triduum nav izvēlēts nejauši. Katoļu Baznīcā tulkojam to kā Trīs svētās dienas, bet šāds tulkojums neizsaka lietas būtību. Šķiet, vistuvāk latīņu valodas vārdam būtu Trijdiena vai arī Trīsdiena (bet latviešu valodā, ja nemaldos, tādu vārdu nav). Tomēr – pat latīniskais nosaukums runā par to, ka šīs trīs dienas veido it kā vienu dienu. Ir svarīgi to apzināties. Lieldienu svinēšana ilgst trīs naktis-dienas – tā sākas Lielās ceturtdienas vakarā (18:00) un beidzas Kristus augšāmcelšanās svētdienas vakarā (18:00).

Šo triju nakts-dienu vienotība īpašā veidā izpaužas lūgšanu norisē. Mēs, katoļi, katru svēto Misi iesākam un beidzam ar krusta zīmi. Triduum laikā šādas krusta zīmes ir tikai divas reizes: Lielās ceturtdienas dievkalpojuma sākumā un Lieldienu vigilijas (sestdienas vakarā) beigās! Triduum ir īpašs dievkalpojums – viens dievkalpojums, kas ilgst trīs dienas. Tieši tādēļ labākai Lieldienu noslēpuma – mūsu ticības stūrakmens – izpratnei ir ļoti svarīgi censties (pēc iespējas) piedalīties visos Lieldienu dievkalpojumos.

Paskatīsimies tagad, kas notiek mūsu baznīcās šajās nakts-dienās. Diemžēl dažādu apstākļu dēļ (piemēram, priesteru trūkums) ne visu, par ko šeit lasīsim, ir iespējams īstenot mūsu baznīcās, īpaši laukos. Tomēr tas nenozīmē, ka nav iespējams uzzināt, kā varētu būt un pēc kā tiecamies.

Kristus Augšāmcelšanās svētku dievkalpojumi Salaspils katoļu draudzē

 

Nozagtā svētdiena!

Pēdējā laikā novēroju, ka aizvien vairāk katoļu sāk ignorēt svētdienas dievkalpojuma apmeklēšanu klātienē, savā draudzē, tādēļ nolēmu nedaudz pārdomāt par svētdienas lomu un tās nozīmi katra kristieša dzīvē. Katoliskās Baznīcas Katehisms uzsver, ka “piedalīšanās kopējā svētdienas Euharistijas svinēšanā apliecina piederību un uzticību Kristum un Viņa Baznīcai. Tādā veidā ticīgie pauž savu vienotību ticībā un mīlestībā. Kopīgi viņi liecina par Dieva svētumu un savu cerību uz pestīšanu. Viņi viens otru stiprina dzīvot Svētā Gara vadībā” (KBK 2182). Obligāta prasība svētdienās būt svētajā Misē baznīcā izriet no Dieva dotā trešā baušļa: “Tev būs svēto dienu svētīt” un arī Baznīcas baušļa: “Svētdienās un pārējās svinamajās svētku dienās ticīgajiem ir obligāti jāpiedalās Svētajā Misē”.

Ļaunajam garam ļoti nepatīk tas, ka kristieši svētdienās sanāk kopā, pielūdz Dievu un stiprina viens otru ticībā. Ļaunajam garam ir ļoti patīkami, kad kristietis, katolis sāk savu ticību individualizēt, atraujot to no Baznīcas kopienas ticības. Kāda ir ļaunā gara taktika, lai mēs aizvien retāk ietu uz Baznīcu?

1. Garīgais slinkums, jeb acēdija. Tuvojoties dievnamam svētdienā, arī pašā baznīcā cilvēkam sāk nākt miegs, uzmācas garlaicība, apnikums. Iezogas doma, ka es šo laiku varēju taču izmantot “lietderīgāk”;

2. Nespēja noticēt, ka svētdienā, atliekot darbu un veltot šo dienu Dievam un paša atpūtai, mēs sešās dienās varēsim paveikt daudz vairāk, nekā svētdien strādājot un neejot uz baznīcu

3. Dažādas atrakcijas, izbraucieni, bērnu pulciņi, sacensības, viesības, militārās mācības, pasākumi, koncerti, festivāli un vēl daudz un daudz kas cits, kas tiek plānots svētdienas rīta pusē, lai tik bērni, jaunieši un pieaugušie nevarētu aiziet līdz baznīcai. Diemžēl, prioritāšu sarakstā, baznīca un dievkalpojums bieži vien zaudē.

4. Vienkārši aizņemtība. Cilvēks tiek ierauts tik lielā darbu un pienākumu virpulī, ka aizmirst par svētdienas atpūtu un dievkalpojumu.

5. Svētdienas, kā iepirkšanās un veikalu dienas. Diemžēl, daudziem lielveikalu un iepirkšanās centru, izklaides vietu darbiniekiem svētdien ir jāstrādā un viņi nevar aiziet uz baznīcu.

6. Nespēja pieņemt, ka mani ieraudzīs baznīcā. Ļoti dīvains arguments, bet ir cilvēki, kuriem nepatīk, ka kāds cits viņu ieraudzīs dievnamā, kopā ar citiem ticīgajiem. “Es labāk palūgšos baznīcā tad, kad tur nav cilvēku”, viņi saka.

7. Nepatika pret garīdznieku, vai arī klejošanu uz to draudzi, kur ir „foršāks” priesteris vai draudze. Atbilde šim argumentam ir tāda, ka mana draudze ir tā, kura atrodas vistuvāk manai dzīvesvietai, nevis tā, kura patīk manām emocijām un iegribām.

8. Nespēja pieņemt to, ka draudzē viss nenotiek pēc mana prāta. Nekad koris nedziedās tik perfekti, kā es gribētu, priestera sprediķi ne vienmēr būs aizraujoši un interesanti.

9. Garīgā manipulācija. “Nu nevajag jau tik ļoti pārspīlēt ar to reliģiozitāti”, viņi saka. Liela daļa katoļu paši pie sevis izdomā, ka var jau uz baznīcu aiziet tikai lielos svētkos un ar to pietiks. Tomēr nepietiks gan. Reti ejot uz baznīcu, mēs nevaram augt garīgi un arī intelektuāli, jo priestera sprediķi un draudzes garīgā dzīve mums palīdz palikt autentiskajā ticībā un katoliskumā. Ja reti ejam uz baznīcu, tad pakāpeniski attālināmies no Dieva, Baznīcas, savas katoliskās ticības, kļūstam remdeni un beigās neticam vispār. Nav iespējams ticēt pa vienam. Svētdienas dievkalpojums ir vieta, kur es augu ticībā un palieku Baznīcā ar sirdi un dvēseli.

10.Atradīsim laiku svētdienas dievkalpojumu un neatliksim iešanu uz baznīcu. Mana tukšā vieta baznīcā kļūst par mēmu liecinieku tam, cik es esmu nolaidīgs gan pret sevi, gan arī pret draudzes kopienu, kuru savā veidā nododu, neaizejot uz dievkalpojumu svētdienā.

Lai mums visiem ir svētīgs šis atlikušais Lielā Gavēņa laiks!

Katoļu Televīzija Latvijā!

 

25.marts - Kunga Pasludināšanas svētki

 

Gaidāmie pasākumi Salaspils katoļu draudzē 2025.gadā

Gaidāmo notikumu plāns Salaspils Romas katoļu draudzē

(saraksts nemitīgi var mainīties)

 

Marts

 25marts – Kunga Pasludināšanas svētki. Svētās Mises 8.00 krievu valodā, 18.30 latviski.

30.marts - mēneša pēdējā svētdiena. Aizlūgums par garīgo un fizisko dziedināšanu. Rīgas Starpdiecēžu Garīgā Semināra semināristu prezentācija. Garīgās adopcijas solījumu salikšana.

 Aprīlis

 5.aprīlis - mēneša pirmā sestdiena. 16.00 adorācija un rožukronis. 18.00 – slavēšana. Nesteidzīgas grēksūdzes iespēja līdz 19.30.

6.aprīlis –  mēneša pirmā svētdiena. Jēzus Sirds godināšana.

11.aprīlis– Nakts krustaceļš Salaspilī. Starts 20.00. Finišs 12.aprīlī 5.00.

12.aprīlis– Draudzes rekolekcijas. Nesteidzīgas grēksūdzes iespēja no 18.00 – 21.00.

13.aprīlis – Pūpolu, jeb Palmu svētdiena. Sākas Lielā nedēļa. Grēksūdzes uzklausa vairāki priesteri.

17.aprīlis – Lielā Ceturtdiena. Svētā Mise 18.30.

18.aprīlis – Lielā Piektdiena. 13.30 krustaceļš baznīcā, 15.00 Kunga Ciešanu dievkalpojums.

19.aprīlis – Lielā sestdiena. Ūdeni un Lieldienu maltīti svētīs tikai pēc vakara vigilijas dievkalpojuma. 18.00 – Lieldienu vigilijas svinīgā svētā Mise, kristības solījumu atjaunošana, uguns, ūdens un Lieldienu maltītes svētīšana. Vissvētākā Sakramenta adorācija visu nakti.

20.aprīlis – Jēzus Kristus Augšāmcelšanās Lielie svētki. 8.00 - lūgšana pie Kristus kapa, svinīga svētā Mise, procesija apkārt baznīcai, baznīcas zvani. 11.00 - svētā Mise krievu valodā. 15.00 - svētā Mise latviešu valodā Baldonē.

21.aprīlis – Otrās Lieldienas. 9.00 sv. Mise krievu valodā. 11.00 sv. Mise latviešu valodā.

27.aprīlis - mēneša pēdējā svētdiena. Aizlūgums par garīgo un fizisko dziedināšanu.

 Maijs

 1.-4.maijs – Svētceļojums uz Skaistkalnes Dievmātes Sanktuāriju. Iziešana 1.maijā ar svēto Misi plkst. 8.00.

4.maijs – mēneša pirmā svētdiena. Jēzus Sirds godināšana. Euharistiskā procesija apkārt baznīcai pēc galvenās sv. Mises.

11.maijs – Labā Gana svētdiena, lūgšanas par aicinājumiem un garīgo kārtu. Mātes diena. Salaspils pašvaldība liedz piekļuvi dievnama stāvlaukumam.

17.maijs – Baznīcu nakts. 16.00 “Pieskarties mūžībai - Armēnijas dievnamu robustais šarms. Andreja Svilāna fotopiezīmes.”. 19.00 draudzes kora “Oremus” garīgās mūzikas koncerts.

25.maijs – Bērnu un pieaugušo svētdienas skolas dalībnieku pirmā svētā Komūnija.

29.maijs – Kunga Debeskāpšanas svētki. Svētās Mises 8.00 krievu valodā, 18.30 latviski. Ziedojumi Jeruzalemes svētvietu uzturēšanai.

30.maijs – 31.maijs – draudzes saliedēšanās pasākums – draudzes dienas.

 Jūnijs

 1.jūnijs - mēneša pirmā svētdiena. Jēzus Sirds godināšana. 

Patiesība jūs darīs brīvus!

Patiesība jūs darīs brīvus. Tie ir Jēzus vārdi. Ilgi domāju, vai rakstīt šīs lietas, vai nerakstīt. Tomēr nolēmu uzrakstīt. Īsi pēc priestera Konstantīna Bojāra aiziešanas mūžībā, kāds cits priesteris internetā izplatīja melīgu informāciju, ka es esot liedzis cienījamam priesterim dzīves nogalē pieeju virtuvei Ogres sv.Meinarda Romas katoļu draudzē. Vēlos informēt, ka tie ir meli, kādus izplatīja šis priesteris, kurš pats nezina, vai vēl ir vai nav priesteris. Par to, ka priesterim Konstantīnam Bojāram bija pieeja virtuvei, var liecināt abi mani vikāri. Es pats reāli dzīvoju Salaspilī un priesterim Konstantīnam (lai Dievs dāvā mužīgo mieru) bija visas tiesības un iespējas draudzē. Tam priesterim, kas izplatīja šos melus, novēlu visu to labāko dzīvē.

Sapņu garīgā nozīme

 Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Lūkass (Lk 9, 28b-36)

Tajā laikā Jēzus paņēma sev līdzi Pēteri un Jāni, un Jēkabu un uzkāpa kalnā lūgties. Viņam lūdzoties, Viņa sejas izskats kļuva citāds un apģērbs tapa mirdzoši balts. Un, lūk, divi vīri sarunājās ar Viņu. Tie bija Mozus un Elijs, kuri parādījās godībā un runāja par Viņa aiziešanu, kas Viņam būs jāpiepilda Jeruzalemē. Bet Pēterim un tiem, kas ar viņu bija kopā, uzmācās miegs. Uzmodušies tie ieraudzīja Viņa godību un divus vīrus, kas stāvēja pie Viņa. Un notika, ka, tiem attālinoties no Viņa, Pēteris sacīja Jēzum: “Mācītāj, mums ir labi šeit būt. Mēs uzcelsim trīs teltis: vienu Tev, vienu Mozum un vienu Elijam.” Viņš nezināja pats, ko runā. Bet, viņam tā vēl runājot, parādījās mākonis un viņus apēnoja. Un tie izbijās, ieejot mākonī. Un no mākoņa atskanēja balss, kas sacīja: “Šis ir mans izredzētais Dēls; Viņu klausiet!” Un brīdī, kad atskanēja balss, Jēzus bija jau viens. Bet viņi klusēja un tajās dienās nevienam neko nestāstīja par to, ko bija redzējuši. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Dārgie svētrīta klausītāji!

Ceru, ka visi esam labi izgulējušies? Pēc garas darba dienas, kad esam daudz strādājuši, svētdiena ir tā diena, kas pilnībā veltīta Dieva pielūgsmei, dievkalpojuma apmeklēšanai un atpūtai ģimenes vai tuvu cilvēku lokā. Miegs ir ļoti svarīga dimensija mūsu katra  ikdienas dzīvē. Miegs ir nervu sistēmas izraisīts dabīgs stāvoklis, kad organisms atpūšas, atjaunojas un uzkrājas audu enerģētiskās un funkcionālās rezerves. Miegam raksturīga pazemināta fiziska aktivitāte un apkārtējās pasaules uztvere. Nakts cilvēkiem ir ļoti svarīga. Guļot uzkrājas rezerves un smadzenes turpina apstrādāt un sakārtot dienas laikā apgūto un piedzīvoto, lai mēs varētu to izmantot nākotnē. Miegs nav statisks, tā ilgums un process cilvēka dzīves gaitā mainās. Dzīves sākumā nepieciešams vairāk miega nekā pieaugušiem cilvēkiem. Vecākiem cilvēkiem diennakts ritms var būt izjucis, miegs ir saraustīts, viņi sliktāk izguļas.

Mūsdienās miega kvalitātei tiek pievērsta īpaši liela vērība. Ir speciāli miega centri un speciālisti, kas palīdz cilvēkam sakārtot miega un atpūtas režīmus. Psihologi skaidro, ka sapnis ir apziņas nekontrolēts redzes, retāk dzirdes tēls, no pieredzes fragmentiem fantastiski savirknēti notikumu sižeti, ko cilvēks pārdzīvo miegā sakarā ar atsevišķu galvas smadzeņu apvidu pastiprinātu darbību, kamēr plaši smadzeņu apvidi atrodas kavēšanas stāvoklī. Sapņa satura analīze var norādīt uz cilvēka personības īpašībām, centrālās nervu sistēmas un visa organisma funkcionālo stāvokli vai kādu neatklātu hronisku slimību. Zinātni, kas pēta visu par un ap sapņiem, sauc par oneiroloģiju [https://lv.wikipedia.org/wiki/Sapnis]

Jau no seniem laikiem cilvēki sapņiem pievērsa lielu uzmanību. Senajā grieķijā tā laika cilvēki apvienoja ārsta un sapņu tulka funkcijas un izveidoja medicīnas dieva Asklēpija templi. Tajā slimnieki ieradās uz peldēm un lūgšanām, taču galvenokārt viņi gulēja un gaidīja, kad sapnī pie viņiem ieradīsies Asklēpijs. Asklēpijs mēdza noteikt ārstniecības paņēmienus un līdzekļus. Reizēm viņš arī dziedināja pats, pa nakti slimo ķermeni aizstājot ar jaunu.

Mūsdienu zinātni par sapņiem aizsāka Zigmunds Freids, kurš uzskatīja, ka  pareiza sapņa interpretācija palīdz atklāt cilvēka psihes noslēpumus. Freids uzskatīja, ka sapņi ir «karaliskais ceļš uz zemapziņu» [https://www.tvnet.lv/6201707/sapnu-tulkosana]. Arī Bībelē ir daudz epizodes, kur runā par miegu un miegā ir notikuši dažādi svarīgi brīži daudzu cilvēku dzīvēs. Psalmos ir uzsvērts, ka svētīgs ir cilvēks, kas neseko bezdievīgo padomam, nedz staigā grēcinieku ceļus, nedz arī sēž paļātāju pulkā, bet kam prāts saistās pie Tā Kunga baušļiem un kas dienām un naktīm domā par Viņa bauslību (Ps 1,2). Psalmists uzsver, ka es apgūlos un aizmigu, un nu es esmu pamodies, jo Tas Kungs mani sargā. (Ps 3,6). Psalmists aizmieg mierīgs, jo viņš zina, ka apgulsies mierā un dusēs, jo Tu, Kungs, vien dari, ka dzīvoju drošībā (Ps 4,9). Dievs nekad neguļ, jo psalmos ir teikts, ka  Israēla sargs nesnauž un neguļ (Ps 121, 4).

Vecajā Derībā, tieši miega laikā notiek brīnumaini notikumi un Dieva pārdabiskās iejaukšanās. Ādama miega laikā, Dievs no viņa ribas rada tam sievu. “Dievs Tas Kungs lika cietam miegam nākt pār cilvēku; un tas aizmiga, un Viņš izņēma vienu no viņa ribām, aizpildīdams vietu ar miesu”, (1 Mozus 2,21). 1 Mozus 15 nodaļā, tieši nakts laikā Dievs dāvā mierinājumu Ābrahāmam, dodot tam apsolījumu par viņa un veselas tautas nākotni. 12 pantā lasām, ka tad “kad saule bija tuvu rietam, tad Ābrāmam uznāca miegs, un redzi, izbailes un liela tumsa nolaidās pār viņu” (1 Mozus 15, 12). Savukārt 1 Mozus 28 nodaļā tiek aprakstīts ļoti zīmīgs sapnis, ko patriarhs Jēkabs redz miegā. “Un viņam bija sapnis, un redzi, uz zemes bija kāpnes uzslietas, bet to augšgals sniedzās debesīs, un redzi, Dieva eņģeļi kāpa pa tām augšup un lejup” (1 Mozus 28,12). Tieši miegā seko Dieva apsolījums Jēkabam: “Un redzi, Es esmu ar tevi, un Es tevi pasargāšu it visur, kur tu ej, un Es likšu tev atgriezties šinī zemē, jo Es tevi neatstāšu, līdz kamēr izdarīšu, ko Es esmu tev sacījis." (1 Mozus 28,15).

Nakts Bībelē ir saistīta ar trauksmi, murgiem un ļauno spēku aktīvu darbību. 1 Mozus grāmatas 19.nodaļā ir aprakstīta ļauna rīcība, kas tiek pastrādāta cilvēkam guļot ciešā miegā. Naktī ļaunuma spēki sāk aktivizēties.  Tieši tādēļ Dievs runā miegā, sapņos, lai dotu cerību un iedrošinātu, ka gaisma vienmēr uzvar tumsu. Ka Dievam pieder pēdējais vārds brīžos, kad mums visapkārt sabiezē tumsa.

Soģu grāmatas 16.nodaļā ir aprakstīta epizode par stiprinieku Samsonu, kuram Dievs bija devis ārkārtīgi lielu spēku, kas palīdzēja viņam cīņās ar filistiešiem. Viņa pretinieki meklēja veidu, kā atklāt viņa pārdabiskā spēka avotu. Kad ar kādas sievietes šarma palīdzību tas tika izdarīts, viņš tika iemidzināts un miega laikā viņam šis spēks tika atņemts. Bībelē Jāzeps sapņoja un skaidroja sapņus, arī Daniēlam Dievs deva sapņu skaidrošanas dāvanu, kas glāba veselas valstis no bojāejas un dažādām kataklizmām.

Raugoties uz šiem sapņu tulkošanas un skaidrošanas gadījumiem Bībelē, roda spamatots jautājums, vai kristietis var nodarboties ar sapņu tulkošanu? Nē. Kristietis tiešā veidā nevar nodarboties ar burtisku sapņu tulkošanu, jo nav skaidrs, kur šajā sapnī ir tīri psiholoģiskas apziņas un zemapziņas reakcijas atblāzma sapņu pasaulē, kur ir mūsu pašu iedomas, vai kur ir Dieva vai ļaunā iejaukšanās pēdas. Tomēr ir daži sapņi, kurus atceramies ilgi un kuri vēlāk dzīvē mums ir devuši atbildes par to vai citu dzīves ceļa izvēli vai virzienu. Ja esam dzīvās attiecībās ar Jēzu, ja lasam Bībeli, Dieva Vārdu un ikdienā komunicējam ar Dievu, var būt situācijas, kad Dievs uz mums runā. Tikai jābūt uzmanīgiem, lai uzreiz pēc redzētā sapņa izdarītu kādus slēdzienus vai interpetācijas.

Ja skatāmies uz Jauno Derību, tad svētais Jāzeps tieši miegā tika mudināts gan pieņemt jaunos situāciju, kādā viņš atradās pēc Jaunavas Marijas Pasludināšanas brīža un vēlāk jau dodoties bēgļu gaitās ar Vissvētāko Jaunavu Mariju un Bērnu Jēzu. “Kunga eņģelis parādījās sapnī un sacīja: "Jāzep, tu Dāvida dēls, nebīsties Mariju, savu sievu, ņemt pie sevis, jo, kas viņā iedzimis, ir no Svētā Gara” (Mateja 1,20). Kad Galilejas ezerā bija sacēlušies lieli viļņi, lielas vētras laikā Jēzus cieši gulēja. ”Un liela vētra cēlās, un viļņi gāzās laivā, tā ka ūdens jau piepildīja laivu. Un Viņš gulēja stūres galā uz spilvena”, (Mk 4,40-41). Jēzus miegs liecināja par uzticēšanos Dievam un paļāvību, ka Viņš kontrolē situāciju. Jēzus rīkojās līdzīgi kā pravietis Jonas, jo tanī laikā, kad kuģis, uz kura viņš atradās, gandrīz sāka grimt, gulēja ciešā miegā. “Kuģa ļaudis pārņēma lielas izbailes, un viņi kliedza, piesaukdami katrs savu dievu, un sameta visu, kas bija uz kuģa, jūrā, lai atvieglotu kravas svaru. Jona bija nokāpis apakšējās dziļākās kuģa telpās, tur nolicies un gulēja dziļā miegā” (Jonas 1,5).

Bībelē, bieži vien nāve un nomiršana tiek lietots sinonīms aizmigšanai mūžīgajā mierā. Apustulis Pāvils savā pirmajā vēstulē Tesaloniku draudzei saka: “Jo tāpat, kā mēs ticam, ka Jēzus ir nomiris un augšāmcēlies, Dievs arī aizmigušos caur Jēzu vedīs godībā kopā ar Viņu”, (1 Tes 4,14). Jau pravietis Isajs saka: “Mosties, mosties, tērpies spēkā...”, (Is 51,9). Jāņa evaņģēlija 11 nodaļā ir aprakstīta sirdi plosoša epizode, kur Jēzus saņem ziņu, par sava drauga Lācara smago slimību, kas var novest pie nāves. Jēzus nesteidzās pie viņa doties un beigās Lācars patiesi nomirst. Dodoties pie mirušā Lācara, Jēzum ar mācekļiem izveidojas interesants dialogs. Jēzus saka: “"Mūsu draugs Lācars ir aizmidzis, bet Es eju viņu modināt." Mācekļi Viņam sacīja: "Kungs, ja viņš aizmidzis, tad viņš izveseļosies." Bet Jēzus to bija sacījis par viņa nāvi; viņi turpretim domāja, ka Viņš runā par miegu. Pēc tam Jēzus viņiem skaidri saka: "Lācars nomiris”, (Jņ 11, 11-14). Epizodes beigās Jēzus atdzīvina mirušo Lācaru, norādot, ka Jēzus ir Kungs arī pār nāvi un ka visi, kas mirst Kungā, ir tikai uz mirkli iemiguši. Austrumu Pareizticīgā Baznīca Jaunavas Marijas Debesīs Uzņemšanas svētkus sauc par Dievmātes Aizmigšanas svētkiem, norādot, ka Jaunava Marija netiek nāves skarta, bet ar miesu un dvēseli tiek uzņemta debesu godībā. Apustulis Pāvils turpina šo domu, rakstot Efezas draudzei: “Tāpēc ir sacīts: uzmosties, kas guli, un celies augšā no miroņiem, tad atspīdēs tev Kristus”, (Ef 5,14). Tesaloniķiešu draudzei Pāvils norāda: “Bet jūs, brāļi, nedzīvojat tumsībā, ka šī diena jūs varētu pārsteigt kā kāds zaglis; jo jūs visi esat gaismas bērni un dienas bērni. Mēs nepiederam ne naktij, ne tumsai. Tāpēc negulēsim kā pārējie, bet būsim nomodā un skaidrā prātā. Kas guļ, tas guļ naktī, un, kas piedzeras, tas piedzeras naktī. Bet mēs, kas piederam dienai, būsim skaidrā prātā! Tērpsimies ticības un mīlestības bruņās un uzliksim pestīšanas cerības bruņu cepuri!” (1 Tes 4-8). Esiet nomodā, skan aicinājums visiem kristiešiem. Jēzus, pirms savām ciešanām saka saviem mācekļiem Ģetzemenes dārzā: “Un Viņš nāk pie mācekļiem un atrod tos guļam un saka uz Pēteri: "Tātad jūs nespējat nevienu pašu stundu būt ar Mani nomodā?” (Mt 26,40). Arī Bībeles pēdējie  vārdi: Maran ata, Nāc, Kungs Jēzus, norāda uz šo garīgā nomoda stāvokli, kādā atrodas visi kristieši, gaidot Jēzus otrreizējo atnākšanu.

Un tagad atgriezīsimies pie šodienas evaņģēlija teksta. Dzirdējām, ka Jēzus paņēma sev līdzi tuvākos mācekļus, lai kalnā kopīgi lūgtos. Kalni jau Vecajā Derībā bija īpašas vietas, kur Dievs satiekas ar cilvēku. Kalni vienmēr ir fascinējuši un pievilkuši cilvēkus. Kalnā ir sajūta, ka esi tuvāk Dievam un ka uz visu pasauli vari noskatīties it kā no augšas.

Lūgšanas laikā notiek pārsteidzoša parādība. Jēzus tiek pārveidots godībā un viņam parādās Mozus un Elijs, kas simboliski norāda saikni ar Vecās Derības Likumu un praviešiem. Tieši šajā pārsteidzošajā brīdī mācekļi iemieg. Tāpat viņi iemigs arī Getzemenes dārzā. Domāju, ka šajā epizodē ir dziļa saikne ar Vecās Derības notikumiem patriarha Jēkaba dzīvē, kad viņš miegā skatīja kāpņu vīziju. Mācekļi pamostoties piedzīvo pārdabisku parādību, viņiem atklājas Jēzus godība, kāda tā būs pēc Viņa godpilnās augšāmcelšanās. Uz mirkli mācekļiem tiek pašķirts debesu godības aizkars. Uz mirkli. Pēc tam viņi atkal atgriezīsies šīs zemes un pasaules realitātē. Mācekļi, dzirdot to pašu balsi un tekstu, kurš skanēja Jēzum solidarizējoties ar visiem grēciniekiem Jordānas upē, klusēja. Kad saskaramies ar dievišķo godību, vārdi apklust.

Mācekļu iemigšanu var skaidrot divos veidos. No vienas puses garīgās dzīves autori medz runāt par acēdiju, jeb garīgo miegainību. Dažreiz arī mēs, iesākot kādu garāku formulu lūgšanu, vai “skaitot” meditatīvās lūgšanas ar lūgšanu kreļļu palīdzību, mēdzam sākt žāvāties un acis pašas līp ciet. Kad jāķerās klāt Bībeles lasīšanai, tad uznāk grūtsirdība un nogurums. Par šādām gara kustībam jau savulaik rakstīja svētais Ignācijas no Lojolas, Jezuītu ordeņa dibinātājs savos Garīgajos Vingrinājumos, sakot, ka ļaunais gars uz garīgam lietām uzsūta miegainību un apātiju, bet uz grēcīgām lietām lielu interesi un aizraušanos. Tādēļ jācenšas pretoties šai garīgajai miegainībai, jeb acēdijai ar visiem askētiskajiem līdzekļiem, lūdzot pārdabisku Dieva žēlastības palīdzību. Tomēr, runājot par miegu, vēlos pieskarties arī vēl citam aspektam. Dažreiz Dieva uzsūta miegu, lai mūs paralizētu, la mazinātu mūsu cilvēcisko aktivitāti, lai varētu runāt uz mums, lai varētu pieskarties mūsu sirdij un dažos gadījumos runāt un mums caur pravietiskiem sapņiem. Lielā Gavēņa laiks ir apklušanas un apstāšanās laiks. Laiks, kad varam mazliet norimt, jā, varbūt pat iesnausties, lai pēc tam, pamostoties, piedzīvotu dievišķās godības atklāšanos mūsos. Gavēņa atturība ir šis norimšanas laiks, lai mēs varam mazliet paiet malā, lai Dievs varētu mūsos triumfēt un manifestēties. Lai mums visiem ir svētīgs šis Lielā Gavēņa laiks un uzdrīkstēsimies sapņot lielus sapņus un lai vislielākais sapnis mūsu dzīvē – nonākt Debesu Valstībā arī piepildās ikviena mūsu dzīve.

19.marts - svētā Jāzepa svētki

 

Nakts krustaceļš Salaspilī

 

5.marts - Pelnu Trešdiena, Lielā Gavēņa sākums

 

Sports un Baznīca!

Noteikti, ka pēc šīm manām pārdomām pieaugs Salaspils maratona popularitāte (https://www.sportlat.lv/) un vēlos uzsvērt, ka pats esmu aktīvs sportotājs, regulāri piedalos orientēšanās sacensībās un atbalstu aktīvu dzīves veidu.Tomēr, pirms neilga laika uzzināju, ka Salaspils pusmaratons šogad tiks organizēts 11.maijā (svētdienā), laikā, kad Salaspils katoļu baznīcā (Rīgas ielā 26) tiks svinēti trīs dievkalpojumi - 9.00, 11.00 un 14.00 un piekļuve draudzes stāvlaukumam, pretī Zvaigžņu ielai, tiks bloķēta. Pagājušajā gadā šis maratons tika organizēts sestdienā, un viss labi sakārtojās. Šogad tas tiek rīkots tieši tad, kad mūsu baznīcā ir dievkalpojumi.

Šāda darbība atgādina agresīvos komunistu gadus, kad jaunie marksisma censoņi, pērņemti ar ateistiskām idejām, speciāli organizēja sporta un izklaides pasākumus, lai tikai ticīgie cilvēki nevarētu tikt uz baznīcu. Vai patiešām vēsture atkārtojas? Nepietiek ar to, ka pašvaldība nav atvēlējusi līdzfinansējumu baznīcas stāvlaukuma paplašināšanai. Šobrīd tiek darīts viss, lai mums būtu lielas neērtības aizbraukt līdz baznīcai svētdienā. Vai patiešām nevar atrast citu dienu un laiku un respektēt ticīgo cilvēku vajadzības?

Uzbrukumi katoļu priesteriem!

20.gadi!

Primīcijas kartiņa

20.gadi!2005.gada 30.janvārī, Rīgas svētā Jēkaba katedralē, no kardināla Jāņa Pujata rokām saņēmu Ordinācijas sakramenta otro pakāpi - tiku ordinēts par priesteri.

Vai nožēloju? Nē. Vai esmu kādreiz šaubījies? Nē, nekad!
Vai bija vērts, ņ
emot vērā dažādas grūtības un izaicinājumus? Noteikti ka jā!

Priesterība ir visskaistākais aicinājums tam, kas tiek aicināts! Kāpēc tieši mani Dievs aicināja? Nezinu. Joprojām nav atbildes uz šo jautājumu. Priesterība nav profesija vai darbs. Priesterībai nav darba laiks. Priesteris nav kulta darbinieks, baznīcu remontētājs, draudžu menedžeris, superzvaigzne, nekļūdīgs, perfekts,.... priesterība ir Jēzus Sirds mīlestība (sv. Jānis Marija Vianejs, priesteru un prāvestu aizbildnis). Priesterība ir liels noslēpums, ko sapratīsim tikai debesīs.

Ir vērts būt par priesteri. Ir vērts sevi nesavtīgi veltīt Dievam un Baznīcai. Jaunieti! Ja jūti aicinājumu, ej par priesteri. Nekad nenožēlosi!

Paldies Dievam, paldies ikvienam, kas palīdzēja man kļūt par priesteri, paldies ikvienam, ko sastopu savas priesterības ceļā. Jo ilgāk esmu priesteris, jo vairāk gribās būt ar Kungu lūgšanā, kurš ir mans viss. Nevis es esmu priesteris, bet Kristus ir priesteris manī. Nevis es turu svēto Hostiju, bet Hostija tur mani! Priesterība nav daudz darīt. Priesterība ir būt! Būt kopā ar Dievu un ar brāļiem un māsām Baznīcā!

Iesim tālāk un sludināsim Evaņģēliju. Dosimies kopā, jo "bēda man , ja es nesludinātu evaņģēliju!" (1 Kor 9,16).

Sveču, Blazija, Agates un slimnieku dienas

 

Kāpēc ir jālasa Bībele?

Iesvētes mācības kurss pieaugušajiem!

Svētdienas skola pieaugušajiem

Salaspils katoļu draudzē

 (tiem, kuri vēlas sagatavoties kristībām, iesvētībām (pirmajai svētajai Komūnijai) un laulībām)

 

Nodarbības vadīs priesteris Ilmārs Tolstovs

Pirmā nodarbība notiks svētdien, 2025.gada 2. februārī plkst. 15.00, baznīcā.

Nodarbības notiks katru svētdienu

plkst. 15.00.

Nodarbības noslēgsies maija beigās

 

Sīkāka informācija pa tālruni

26382126 (pr. Ilmārs)

 

Ielūdzu!

 

19.janvārī - Barikāžu piemiņas pasākums Salaspilī

 

Stāvlaukumi pie baznīcām Salaspilī

 Baznīcu stāvlaukumi!

Kad sirds ir pilna, runā mute! Savas pārdomas vēlos iesākt ar pateicību Salaspils Novada Domei, kas jau ilgāku laiku, katru gadu, atvēl 4000 eiro luterāņu, katoļu un pareizticīgo draudzēm, vides labiekārtošanai un dažādiem draudžu projektiem. Tiek apmaksāts arī dievnamu apgaismojums, kas palīdz ieraudzīt mūsu skaistos dievnamus ilvienam pilsētas iedzīvotājam un viesim. Par to liela pateicība no visas sirds.

Pavisam nesen ir sākusies publiskā apspriešana un sabiedrības informēšana par par būvniecības ieceri "Lauku ielas posma pārbūve un auto stāvlaukuma izbūve" (https://www.salaspils.lv/lv/node/3450), kas ir apsveicams un vērtīgs projekts, jo, ņemot vērā, ka nākotnē Salaspils pilsētas centrs pie pilsētas un novada domes, k/c “Rīgava” un Kurtes muižas tiks atbrīvots no transportlīdzekļu satiksmes un izbūvēta gājēju zona, jautājums par stāvvietu nepieciešamību tikai pieaugs. Tomēr jāņem vērā, ka reizē ar šī stāvlaukuma izbūvi, tiks labiekārtota Salaspils evaņģēliski luteriskās baznīcas teritorija un izbūvēts stāvlaukums draudzei. Arī tas ir apsveicami un svarīgi, jo baznīcām ir nepieciešami stāvlaukumi. Tomēr neizprotami ir tas, ka uz Salaspils katoļu draudzes 2024.gada 15.februāra iesniegumu Salaspils Novada Domei, par nepieciešamību paplašināt draudzes stāvlaukumu, un lūgumu Domei to atbalstīt, 2024.gada 29.aprīlī no Domes pārstāvja saņēmām atteikumu, pat īsti nepaskaidrojot, kāpēc šāds atteikums un tā pamatojums. Ir skaidrs, ka Lauku ielas stāvlaukums ir svarīgs, tomēr arī tas nekompensēs to stāvvietu trūkumu, kas radīsies pēc pilsētas centra slēgšanas. Ir sajūta, ka Domei vispār nav kopīgas stāvvietu koncepcijas pilsētas centrā. Salaspils katoļu draudze, pilsētas svētku un citu lielu pasākumu laikā ir atvēlējusi savas stāvlaukuma pļavas, autotransporta novietošanai. Mūsu draudzē ik svētdienu, trijos dievkalpojumos pulcējas ap 400 cilvēku. Ziemassvētkos un Lieldienās cilvēkiem nav kur novietot savas automašīnas. Vēlos uzdot jautājumu Domei, kādēļ no pašvaldības puses vienai konfesijai ir zināma veida labvēlība, bet katoļu draudze tiek ignorēta jau vairākus gadus, un visi mūsu lūgumi, ierīkot invalīdu pacēlāju un stāvvietas tiek ignorēti? Vai katoļticīgie Salaspils iedzīvotāji ir kādi otrās šķiras cilvēki, ka viņiem nav vajadzīgas ne stāvvietas, ne labiekārtota iekļūšana dievnamā?

Nevēlos vērsties ne pret vienu, bet rodas sajūta, ka visi mūsu draudzes mēģinājumi izgaismot, siltināt un sakārtot dievnamu, no Domes puses netiek novērtēti un atbalstīti. No savas puses iesaku atbalstīt Lauku ielas posma pārbūvi un auto stāvlaukuma izbūvi uz pašvaldības un evaņģēliski luteriskās draudzes zemes, tomēr aicinu katoļticīgos salaspiliešus rakstīt uz domes epastu dome@salaspils.lv un izteikt savu viedokli un neapmierinātību par šādu divejādu Domes attieksmi pret konfesijām Salaspilī. Lai mums visiem Dieva svētība un padarīsim mūsu Salaspili vēl skaistāku un gaišāku!

Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests Ilmārs Tolstovs

6.janvāris - Kunga Epifānijas, jeb Zvaigznes diena

Tie ir vieni no vissenākajiem kristīgajiem svētkiem - Austrumos tos svinēja jau 3. gadsimtā. Apmēram simts gadus vēlāk šos svētkus sāka svinēt arī Rietumos, kur tie tika atzīmēti kā Triju Ķēniņu diena.

Svētā Mateja evaņģēlijs vēsta par Austrumzemju gudrajiem, kuri, sekojot zvaigznei, ieradās Jeruzalemē un Betlēmē, kur meklēja jaundzimušo jūdu karali. „Iegājuši mājā, viņi redzēja Bērnu ar Viņa Māti Mariju un, krītot uz vaiga, Viņu pielūdza. Tad tie atvēra savus krājumus un pasniedza Viņam dāvanas: zeltu, vīraku un mirres."

Kunga parādīšanās, grieķu valodā saukta par Epifania (KBK, 528), nozīmē Dieva atklāšanos cilvēka veidolā. Svinot Kunga parādīšanās svētkus, Rietumu liturģijā uzsvars tiek likts uz Trīs ķēniņiem. Austrumu gudro, kurus pie Jēzus atveda zvaigzne, paklanīšanās norāda, ka Kristus piedzimšana ir aizkustinājusi visu pasauli (zvaigzni, tātad arī kosmosu). Pie Viņa ierodas pagāni (gudrie), lai atdotu godu Dievam. Šis notikums norāda, ka ir iespējams iepazīt Dievu, ja meklē patiesību par pasauli un cilvēku.

Gudrie, kas ieradās pie Jēzus, sniedza dāvanas. Saskaņā ar tradīciju tās bija: zelts - karaliskā goda simbols; vīraks - priesteriskās cieņas simbols, un mirres - simbols tam, ka piepildījušies mesiāniskie pravietojumi, kā arī norāde uz Pestītāja nāvi. Vienlaikus tās apliecināja ticību Kristum kā patiesam cilvēkam (mirres), patiesam Dievam (vīraks) un Karalim (zelts).

Ar Kunga parādīšanās svētkiem tiek saistīta krīta, vīraka un ūdens svētīšanas tradīcija. Ar svētītu krītu uz dzīvokļa durvīm tiek uzrakstīti burti +K+M+B, kā arī gads. Šie burti tiek skaidroti kā trīs ķēniņu iniciāļi. Viduslaikos tos lasīja citādāk. Uzraksts +C+M+B (Kaspers latīniski tiek rakstīts kā C) pauda svētību: Lai Kristus svētī Tavu namu! (Christus mansionem benedicat!)

Nav daudz vēsturisku liecību par to, kas bija šie trīs ķēniņi, bet ir daudz leģendu un spekulāciju. Tautas tradīcija, ņemot vērā dāvanu skaitu, uzskata, ka tie bija trīs ķēniņi. Tikai VI gadsimta tradīcijā sāka runāt par to, ka tie bija ķēniņi, savukārt par Kasperu, Melhioru un Baltazaru tos sāka dēvēt vēl pēc 300 gadiem.

Sagatavots pēc www .katolis.lv un www.ekai.pl materiāliem.

6.janvāris - Zvaigznes, jeb Trīs Ķēniņu diena