Salaspils katoļu draudzes sludinājumi 2.februārī

2.februāris – Kunga prezentācija templī, sveču diena. Visās svētajās Misēs tiks svētītas sveces. Mēneša pirmā svētdiena, Jēzus Sirds godināšana.

 2.februārī 15.00 sāksies ticības mācības kurss pieaugušajiem no 16.gadiem, tiem, kas vēlēsies saņemt kristības un Pirmo Svēto Komūniju. Pieteikšanās nav nepieciešama.

 3.februāris – svētā Blazija diena. Svētā Mise 8.00. Svētība pret kakla slimībām.

 5.februāris – svētās Agates diena. Svētās Mises 8.00 krievu valodā, 11.00 latviski. Svēta Agates maizi un ūdeni.

 11.februāris – vispasaules slimnieku diena. Lūgšanas par slimniekiem, slimnieku sakramenta dalīšana.

 5.martā 19.00 sāksies pirmslaulību kursi Ogrē. Pieteikšanās elektroniski.

 Paldies par atbalstu remontdarbos. Draudzes kontā šobrīd ir 96 071,88 eiro.

 Katru ceturtdienu, pēc vakara svētās Mises notiek Bībeles stundas. Aicināti visi.

 Informācija par draudzi ir atrodama www.salaspilsdraudze.lv

 Prāvests

20.gadi!

Primīcijas kartiņa
20.gadi!2005.gada 30.janvārī, Rīgas svētā Jēkaba katedralē, no kardināla Jāņa Pujata rokām saņēmu Ordinācijas sakramenta otro pakāpi - tiku ordinēts par priesteri.

Vai nožēloju? Nē. Vai esmu kādreiz šaubījies? Nē, nekad!
Vai bija vērts, ņ
emot vērā dažādas grūtības un izaicinājumus? Noteikti ka jā!

Priesterība ir visskaistākais aicinājums tam, kas tiek aicināts! Kāpēc tieši mani Dievs aicināja? Nezinu. Joprojām nav atbildes uz šo jautājumu. Priesterība nav profesija vai darbs. Priesterībai nav darba laiks. Priesteris nav kulta darbinieks, baznīcu remontētājs, draudžu menedžeris, superzvaigzne, nekļūdīgs, perfekts,.... priesterība ir Jēzus Sirds mīlestība (sv. Jānis Marija Vianejs, priesteru un prāvestu aizbildnis). Priesterība ir liels noslēpums, ko sapratīsim tikai debesīs.

Ir vērts būt par priesteri. Ir vērts sevi nesavtīgi veltīt Dievam un Baznīcai. Jaunieti! Ja jūti aicinājumu, ej par priesteri. Nekad nenožēlosi!

Paldies Dievam, paldies ikvienam, kas palīdzēja man kļūt par priesteri, paldies ikvienam, ko sastopu savas priesterības ceļā. Jo ilgāk esmu priesteris, jo vairāk gribās būt ar Kungu lūgšanā, kurš ir mans viss. Nevis es esmu priesteris, bet Kristus ir priesteris manī. Nevis es turu svēto Hostiju, bet Hostija tur mani! Priesterība nav daudz darīt. Priesterība ir būt! Būt kopā ar Dievu un ar brāļiem un māsām Baznīcā!

Iesim tālāk un sludināsim Evaņģēliju. Dosimies kopā, jo "bēda man , ja es nesludinātu evaņģēliju!" (1 Kor 9,16).

Iesvētes mācības kurss pieaugušajiem!

Svētdienas skola pieaugušajiem

Salaspils katoļu draudzē

 (tiem, kuri vēlas sagatavoties kristībām, iesvētībām (pirmajai svētajai Komūnijai) un laulībām)

 

Nodarbības vadīs priesteris Ilmārs Tolstovs

Pirmā nodarbība notiks svētdien, 2025.gada 2. februārī plkst. 15.00, baznīcā.

Nodarbības notiks katru svētdienu

plkst. 15.00.

Nodarbības noslēgsies maija beigās

 

Sīkāka informācija pa tālruni

26382126 (pr. Ilmārs)




 

Ielūdzu!


 

Stāvlaukumi pie baznīcām Salaspilī

 Baznīcu stāvlaukumi!

Kad sirds ir pilna, runā mute! Savas pārdomas vēlos iesākt ar pateicību Salaspils Novada Domei, kas jau ilgāku laiku, katru gadu, atvēl 4000 eiro luterāņu, katoļu un pareizticīgo draudzēm, vides labiekārtošanai un dažādiem draudžu projektiem. Tiek apmaksāts arī dievnamu apgaismojums, kas palīdz ieraudzīt mūsu skaistos dievnamus ilvienam pilsētas iedzīvotājam un viesim. Par to liela pateicība no visas sirds.

Pavisam nesen ir sākusies publiskā apspriešana un sabiedrības informēšana par par būvniecības ieceri "Lauku ielas posma pārbūve un auto stāvlaukuma izbūve" (https://www.salaspils.lv/lv/node/3450), kas ir apsveicams un vērtīgs projekts, jo, ņemot vērā, ka nākotnē Salaspils pilsētas centrs pie pilsētas un novada domes, k/c “Rīgava” un Kurtes muižas tiks atbrīvots no transportlīdzekļu satiksmes un izbūvēta gājēju zona, jautājums par stāvvietu nepieciešamību tikai pieaugs. Tomēr jāņem vērā, ka reizē ar šī stāvlaukuma izbūvi, tiks labiekārtota Salaspils evaņģēliski luteriskās baznīcas teritorija un izbūvēts stāvlaukums draudzei. Arī tas ir apsveicami un svarīgi, jo baznīcām ir nepieciešami stāvlaukumi. Tomēr neizprotami ir tas, ka uz Salaspils katoļu draudzes 2024.gada 15.februāra iesniegumu Salaspils Novada Domei, par nepieciešamību paplašināt draudzes stāvlaukumu, un lūgumu Domei to atbalstīt, 2024.gada 29.aprīlī no Domes pārstāvja saņēmām atteikumu, pat īsti nepaskaidrojot, kāpēc šāds atteikums un tā pamatojums. Ir skaidrs, ka Lauku ielas stāvlaukums ir svarīgs, tomēr arī tas nekompensēs to stāvvietu trūkumu, kas radīsies pēc pilsētas centra slēgšanas. Ir sajūta, ka Domei vispār nav kopīgas stāvvietu koncepcijas pilsētas centrā. Salaspils katoļu draudze, pilsētas svētku un citu lielu pasākumu laikā ir atvēlējusi savas stāvlaukuma pļavas, autotransporta novietošanai. Mūsu draudzē ik svētdienu, trijos dievkalpojumos pulcējas ap 400 cilvēku. Ziemassvētkos un Lieldienās cilvēkiem nav kur novietot savas automašīnas. Vēlos uzdot jautājumu Domei, kādēļ no pašvaldības puses vienai konfesijai ir zināma veida labvēlība, bet katoļu draudze tiek ignorēta jau vairākus gadus, un visi mūsu lūgumi, ierīkot invalīdu pacēlāju un stāvvietas tiek ignorēti? Vai katoļticīgie Salaspils iedzīvotāji ir kādi otrās šķiras cilvēki, ka viņiem nav vajadzīgas ne stāvvietas, ne labiekārtota iekļūšana dievnamā?

Nevēlos vērsties ne pret vienu, bet rodas sajūta, ka visi mūsu draudzes mēģinājumi izgaismot, siltināt un sakārtot dievnamu, no Domes puses netiek novērtēti un atbalstīti. No savas puses iesaku atbalstīt Lauku ielas posma pārbūvi un auto stāvlaukuma izbūvi uz pašvaldības un evaņģēliski luteriskās draudzes zemes, tomēr aicinu katoļticīgos salaspiliešus rakstīt uz domes epastu dome@salaspils.lv un izteikt savu viedokli un neapmierinātību par šādu divejādu Domes attieksmi pret konfesijām Salaspilī. Lai mums visiem Dieva svētība un padarīsim mūsu Salaspili vēl skaistāku un gaišāku!

Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests Ilmārs Tolstovs

6.janvāris - Kunga Epifānijas, jeb Zvaigznes diena

Tie ir vieni no vissenākajiem kristīgajiem svētkiem - Austrumos tos svinēja jau 3. gadsimtā. Apmēram simts gadus vēlāk šos svētkus sāka svinēt arī Rietumos, kur tie tika atzīmēti kā Triju Ķēniņu diena.

Svētā Mateja evaņģēlijs vēsta par Austrumzemju gudrajiem, kuri, sekojot zvaigznei, ieradās Jeruzalemē un Betlēmē, kur meklēja jaundzimušo jūdu karali. „Iegājuši mājā, viņi redzēja Bērnu ar Viņa Māti Mariju un, krītot uz vaiga, Viņu pielūdza. Tad tie atvēra savus krājumus un pasniedza Viņam dāvanas: zeltu, vīraku un mirres."

Kunga parādīšanās, grieķu valodā saukta par Epifania (KBK, 528), nozīmē Dieva atklāšanos cilvēka veidolā. Svinot Kunga parādīšanās svētkus, Rietumu liturģijā uzsvars tiek likts uz Trīs ķēniņiem. Austrumu gudro, kurus pie Jēzus atveda zvaigzne, paklanīšanās norāda, ka Kristus piedzimšana ir aizkustinājusi visu pasauli (zvaigzni, tātad arī kosmosu). Pie Viņa ierodas pagāni (gudrie), lai atdotu godu Dievam. Šis notikums norāda, ka ir iespējams iepazīt Dievu, ja meklē patiesību par pasauli un cilvēku.

Gudrie, kas ieradās pie Jēzus, sniedza dāvanas. Saskaņā ar tradīciju tās bija: zelts - karaliskā goda simbols; vīraks - priesteriskās cieņas simbols, un mirres - simbols tam, ka piepildījušies mesiāniskie pravietojumi, kā arī norāde uz Pestītāja nāvi. Vienlaikus tās apliecināja ticību Kristum kā patiesam cilvēkam (mirres), patiesam Dievam (vīraks) un Karalim (zelts).

Ar Kunga parādīšanās svētkiem tiek saistīta krīta, vīraka un ūdens svētīšanas tradīcija. Ar svētītu krītu uz dzīvokļa durvīm tiek uzrakstīti burti +K+M+B, kā arī gads. Šie burti tiek skaidroti kā trīs ķēniņu iniciāļi. Viduslaikos tos lasīja citādāk. Uzraksts +C+M+B (Kaspers latīniski tiek rakstīts kā C) pauda svētību: Lai Kristus svētī Tavu namu! (Christus mansionem benedicat!)

Nav daudz vēsturisku liecību par to, kas bija šie trīs ķēniņi, bet ir daudz leģendu un spekulāciju. Tautas tradīcija, ņemot vērā dāvanu skaitu, uzskata, ka tie bija trīs ķēniņi. Tikai VI gadsimta tradīcijā sāka runāt par to, ka tie bija ķēniņi, savukārt par Kasperu, Melhioru un Baltazaru tos sāka dēvēt vēl pēc 300 gadiem.

Sagatavots pēc www .katolis.lv un www.ekai.pl materiāliem.