Lūgsimies par priesteriem!

Dārgie draugi! Rīt, 31.augustā Rīgas Garīgajā Seminārā notiks Rīgas arhidiecēzes garīdznieku ikmēneša tikšanās. Šādas sanāksmes, kopā ar arhibīskapu notiek katra mēneša pēdējā pirmdienā. Aicinu visus lūgties par šo tikšanos, jo mums, priesteriem ir ļoti svarīgi, lai par mums un šādām tikšanām lūdzas. Apzināmies, ka paši esam vāji un tikai ar Dieva palīdzību un lūgšanu "aizmuguri" spējam kaut ko izdarīt. Jau iepriekš pateicos par ikvienu, kas lūgdzas un lūgsies.

Jūs lūdzat, bet nesaņemat, jo jūs ļauni lūdzat, lai to izlietotu savām kārībām. Jēkaba 4,3

Dārgie lasītāji! Esmu veiksmīgi atgriezies no svētceļojuma uz Aglonu un arī Aglonas svētkiem. Joprojām esmu pārsteigts, ka tik daudz cilvēku arī mūsdienās meklē Dievu. Dievs nekur nav pazudis, Dievs ir un paliek tas pats nemainīgais Dievs. Tikai mēs Viņu mēdzam paši aizmirst un atstāt.

Domāju arī par Baznīcas Latvijā atmodu un, ejot divas nedēļas uz Aglonu, sapratu, ka patiesas atmodas pamatā ir cilvēki, kuri ir piedzīvojuši un ikdienā izdzīvo personiskas attiecības ar Dievu. Cilvēki, kuri "deg par Dievu". Es arī tāds vēlos būt, kaut apzinos, ka nevienmēr sanāk. Ļoti iesaku izlasīt pāvesta Franciska dokumentu "Evaņģēlija prieks", kurš ir iztulkots arī latviski un pieejams grāmatu galdos. Tur pāvests ir uzrakstījis visu, kas mums ir jādara un norādījis mums kādi ir patiesas atmodas priekšnoteikumi. Un kā galveno viņš min - būt par Jēzus Kristus mācekli, par tādu, kurš patiesi ir piedzīvojis savā dzīvē īsteno Jēzus augšāmcelšanos, kurš ir saticies ar augšāmcēlušos Kungu un vēlas šo Labo Vēsti, Evaņģēlija vēsti aiznest arī citiem. Pāvests uzsver to, cik svarīgi pašiem būt dzīvās, pesroniskās attiecībās ar Dievu. Neko nelīdzēs skaisti vārdi, programmas, kursi, n-tās rekolekcijas un semināri, ja paši nemeklēsim Kungu.

Pēdējā laikā dzirdu ļoti daudz kritikas un kurnēšanu par procesiem, kas notiek Baznīcā Latvijā. Tiek kritizēti bīskapi, priesteri, draudžu aktīvie locekļi. Domāju, ka daļa šīs kritikas ir pamatotas, tomēr jūtu arī, ka aiz šīs kritikas stāv "melu tēvs" - sātans. Bieži vien, tā vietā, lai lūgtos, lai palīdzētu, lai atbalstītu, kritizējam, nosodam un tādējādi graujam Baznīcas, kā Kristus Mistiskās Miesas kopību. Arī mēs katrs esam daļa no šīs Miesas - Baznīcas un arī mums ir jāiesaistās tās celtniecībā. Ar pazemību, paklausību, lūgšanām, upurgatavību, nevis ar savu tiesību pieprasīšanu, ambīcijām, naudas un varaskāri, "siltāku" vietu meklēšanu, vēlmi iedzīvoties uz Baznīcas rēķina. Baznīca nav domāta, lai barotu manu slimīgo ambiciozitāti, bet tieši otrādi - Baznīca ir "vieta", kur es sastopu Kungu un piedzīvoju pestīšanu. Atcerēsimies par to. Un tad, ja jūtamies no Baznīcas garīdzniecības vai draudžu locekļiem nesaprasti, pārprasti vai ieļaunojušies, tā vietā lai saceltos un aizbēgtu, organizēsimies uz kopīgām lūgšanām. Cik labi būtu, ja mēs pulcētos speciālās lūgšanu grupās un lūgtos par mūsu pāvestu, bīskapiem, prāvestiem priesteriem, klosterļaudīm, kopienu locekļiem, aicinājumiem, ģimenēm, u.t.t. Vairāk lūgsimies, mazāk tenkosim!

Arhibīskapa Zbigņeva Stankeviča vizitācija Valmieras draudzē 30.augustā

Arhibīskapa Zbigņeva Stankeviča vizitācija Valmieras draudzē 30.augustā

sv. Mise 11.00 Valmieras katoļu baznīcā, Iestiprināšanas sakramenta dalīšana.

Pēc dievkalpojuma kopīgs pasākums draudzes dārzā

Ticība ir spēks!

Ieskats tautas Krustaceļā Aglonā

Aglonas svētku kārtība 2015.gads

9.augusts, svētdiena

BĪSKAPA KANONISKĀ VIZITĀCIJA

12.00 Dienas sv.Mise

10.augusts, pirmdiena

12.00 Dienas sv.Mise

11.augusts, otrdiena

SLIMNIEKIEM VELTĪTĀ DIENA

 7.00 sv.Mise

11.00 Rožukronis

12.00 Dienas sv.Mise, svētība slimniekiem

15.00 Žēlsirdības kronītis

19.00 Vakara sv.Mise, Dievmātes litānija

12.augusts, trešdiena

ĢIMENĒM VELTĪTĀ DIENA

7.00 Rīta sv.Mise

11.00 Rožukronis

12.00 Dienas sv.Mise, laulības solījumu atjaunošana

15.00 Žēlsirdības kronītis

19.00 Vakara sv.Mise saderinātajiem, Dievmātes litānija

13.augusts, ceturtdiena

7.00 Rīta sv. Mise

11.00 Rožukronis

12.00 Dienas sv.Mise

15.00 Žēlsirdības kronītis

SVĒTĀ MEINARDA svinības

18.30 Vesperes

19.00 Vakara sv.Mise, Dievmātes litānija,

 procesija ar Fatimas Dievmātes statuju apkārt bazilikai

22.00 Lūgšanu vakars

24.00 Pusnakts Mise, nakts adorācija bazilikā

14.augusts, piektdiena

7.00 Rīta sv.Mise (bazilikā pie Dievmātes altāra)

9.00 Dienas sv.Mise, garīgā adopcija (bazilikā pie lielā altāra)

11.00 Rožukronis (bazilikā pie lielā altāra)

12.00 Sv.Mise svētceļniekiem (pie pāvesta altāra)

15.00 Žēlsirdības kronītis

15.30 Tēva V.Pentjuša grāmatas prezentācija

16.00 sv.Mise (pie Dievmātes altāra bazilikā)

VISSVĒTĀKĀS JAUNAVAS MARIJAS DEBESĪS UZŅEMŠANAS SVĒTKI

17.30 Garīgā mūzika (pie bazilikas)

18.00 Konkursa „Dziedu Dievmātei” laureātu dziedājumi (pie bazilikas)

18.30 Vesperes

19.00 Vakara sv.Mise, Iestiprināšana, Dievmātes litānija,

 euharistiskā procesija (pie pāvesta altāra)

22.00 Tautas Krustaceļš (sakrālajā laukumā)

24.00 Pusnakts sv.Mise (pie pāvesta altāra)

1.00-7.00 adorācija bazilikā

15.augusts, sestdiena

7.00 Rīta sv.Mise (bazilikā pie Dievmātes altāra, latgaliski)

9.00 Sv.Mise jauniešiem (pie pāvesta altāra), Iestiprināšana.

10.00 sv.Mise svešvalodā apakšējā baznīcā

10.00 Sprediķis krievu valodā

11.00 Rožukronis (pie pāvesta altāra)

12.00 Svētku galvenā sv.Mise, Dievmātes litānija,

 euharistiskā procesija (pie pāvesta altāra)

19.00 Vakara sv.Mise (pie Dievmātes altāra)

Kas ir Aglonas svētki un ko tajos darīt?

Liels prieks ka esat nolēmuši šogad klātienē apmeklēt Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētku Aglonas sanktuārijā 14. un 15.augustā. Dažas atbildes uz jautājumiem.

1. Kāpēc 15.augusts un kāpēc Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšana?
Katoliskās Baznīcas katehisms, atsaucoties uz 1950.gadā pāvesta Pija XII pasludināto dogmu saka: "Kad bezvainīgā Jaunava, ko Dievs ir pasargājis no visām pirmgrēka sekām, bija piepildījusi savu zemes dzīvi, viņa ar miesu un dvēseli tika uzņemta debesu godībā, un Kungs viņu paaugstināja, darot par pasaules Karalieni, lai viņa vēl pilnīgāk līdzinātos savam Dēlam, kungu Kungam, kas ir uzvarējis grēku un nāvi." Vissvētākās Jaunavas Marijas uzņemšana debesīs ir vienreizēja līdzdalība viņas Dēla augšāmcelšanās noslēpumā un augšāmcelšanās baudīšana pirms citiem kristiešiem." Lai arī šī dogmatiskā patiesība tika oficiāli pasludināta tikai 1950. gadā, tomēr jau kopš pirmajiem gadsimtiem gan Austrumu, gan Rietumu Baznīca godināja Vissvētāko Jaunavu Mariju, kā debess un zemes Karalieni, debesīs uzņemto.

2. Vai šos svētkus atzīmē tikai Latvijā?
Nē, šie ir visas Romas Katoliskās Baznīcas svētki, tie ir vieni no 10 obligāti svināmiem svētkiem, kas iekrīt ārpus svētdienām un  kas ir jāsvin. Vienīgi citās zemēs šie svētki netiek svinēti tik plaši, kā tas ir pie mums.

3. Kas ir tas svarīgākais kas būtu jādara, ierodoties Aglonā?
Vispirms jāatceras, ka svētnīcas centrā ir nevis svētbilde, kas protams ir svarīga un ir instruments, caur kuru Dievs darbojas, pateicoties Dievmātes aizlūgšanām. Pats svarīgākais ir Jēzus Kristus, kas ir klātesošs zem maizes zīmēm tabernākulā un īpašā veidā mēs Viņu satiekam svētajā Misē. Tādēļ pirms "mesties" stāties garajā rindā pie Dievmātes svētbildes, būtu jāpadomā - cik sen esmu bijis pie grēksūdzes? Ja senāk kā mēnesi, vai sirdsapziņā jūtu, ka esmu nāvīga grēka stāvoklī, tad ir jādodas pie grēksūdzes. Pēc tam ir jāpiedalās svētajā Misē un jāpieņem svētā Komūnija, pirms tam uzmanīgi ieklausoties garīdznieka teiktajā sprediķī.

4. Kāda loma ir Dievmātes brīnumdarītājas svētbildei?
Dievs visos laikos izmanto dažādus līdzekļus, lai atgādinātu par Sevi un vestu cilvēkus uz mūžību. Pamatlīdzekļi ir 7 svētie sakramenti, bet kā papildus līdzekļus Dievs dod sakramentālijas. Varam teikt, ka šī svētbilde ir radīta lieta, caur kuru Dievs dod pārdabiskas žēlastības, un par to liecina Dieva tautas dievbijība. Līdzīgi ir ar pārējām sakramentālijām - svētīto ūdeni, svētītajām svecēm. Tikai šeit ir jābūt piesardzīgiem, lai sakramentālijas neliktu augstāk par sakramentiem. 

5. Ko darīt ar avotu? Vai tas ir svētīts ūdens?
Sekojot senai tradīcijai, cilvēki ņem ūdeni no t.s "svētavota" Aglonā, uzskatot, ka ja šis ūdens nāk no Aglonas, tad tas jau ir automātiski svēts. Tomēr, ja mēs šādās kategorijās domātu, tad varētu uzskatīt, ka iepērkoties Aglonas veikalā visi produkti automātiski ir svēti. Pirms kara šis avots bija ar sēra sastāvu, tādēļ tika uzskatīts, ka tam piemīt dabiski dziednieciskas īpašības. Šobrīd tas vairs tā nav, jo padomju laikos, mēģinot iznīcināt šo vietu, avots tika visādos veidos līdzināts un šobrīd sērs tajā ūdenī nav. Līdz ar to, šo ūdeni var ņemt, tas ir veselīgs dzeršanai, bet uzskatīt, ka tas ir svētītais ūdens būtu nepareizi. Ja šo ūdeni pēc tam pasvēta garīdznieks, tad tas kļūst par svētītu ūdeni. Avots var bū arī simbols mūsu kristībām, kad mēs katrs tikām pagremdēti kristības ūdeņos. 

6. Kā būtu jāuzvedas Krustaceļa laikā 14.augusta vakarā?
Vispirms jau savlaicīgi ir jāsagādā svece ar speciālu ietvaru, kas pasargā no sveķu uzpilēšanas uz drēbēm. Krustaceļa laikā ir jāizvairās no sarunām, fotografēšanās, sarunām pa mobilo telefonu un citām nevajadzīgām nodarbēm. Ir jāmēģina koncentrēties un uzmanīgi klausīties garīdznieka vadītajās apcerēs. Pēc krustaceļa nevajadzētu degošās sveces likt zālē vai pie trijiem krustiem. 

7. Kāpēc svētki ilgst divas dienas - 14. un 15.augusts?
Sekojot senai tradīcijai, Baznīcā svētkus sāk svinēt iepriekšējās dienas vakarā, līdzīgi tas ir arī Ziemassvētkos un Lieldienās. Vēl ir svarīgs apstāklis - 14.augustā mēs svinam pirmā Latvijas bīskapa, svētā Meinarda lielos svētkus. Jaunieši Aglonā mēdz pulcēties jau 13.augusta vakarā, tādēļ abas naktis - no 13-15.augustam nemitīgi Aglonas bazilikā un apkārtnē notiek intensīvas lūgšanas.

8. Kāpēc ārpus bazilikas laukuma ir tik daudz tirgotāji?
Jau no seniem laikiem pie baznīcām veidojās krogi un tirdzniecības vietas, jo tur kur ir daudz cilvēku, tur rodas vēlme kaut ko pirkt un pārdot. Neuzskatu ka tas būtu slikti, tomēr jācenšas darīt visu, lai šī tirgotāju kņada netraucētu satikties ar Dievu šo lielo svētku laikā.

Novēlu visiem jaukus Vissvētākās Jaunavas Marijas svētkus Aglonā. 

Otrdien 11.augusts, – Arendole - Višķi

Vēstules Ebrejiem komentārs, ko lasu svētceļniekiem uz Aglonu.

Noslēguma aicinājums, svētība un sveicieni (13,1-25)

Visā 13 nodaļā mēs atrodam norādes, kā dzīvot kā kristietim, saistībā ar savu ticību.

1. Brāļu mīlestība lai paliek jūsos!
2. Neaizmirstiet viesmīlību, jo daži caur to, pašiem nezinot, uzņēmuši savā pajumtē eņģeļus.
3. Atminieties cietumniekus, it kā jūs kopā ar viņiem būtu cietumnieki, un cietējus, jo arī jūs vēl miesā dzīvojat.
4. Laulība lai ir visā godā un laulības gulta neaptraipīta, jo netiklos un laulības pārkāpējus tiesās Dievs.
5. Jūsu dzīvei jābūt brīvai no mantkārības. Apmierinieties ar to, kas jums ir, jo Viņš sacījis: Es tevi nedz atstāšu, nedz pametīšu; (5 Moz 31,6; Joz 1,5)
6. Tā ka varam droši sacīt: Kungs ir mans palīgs, es nebīstos; ko spēj man padarīt cilvēks? (Ps 117,6)
7. Atminieties savus priekšniekus, kas jums sludinājuši Dieva vārdu! Vērodami viņu dzīves iznākumu, sekojiet to ticībai!
8. Jēzus Kristus vakar un šodien, un mūžīgi tas pats.
9. Neļaujiet sevi maldināt dažādām svešām mācībām, jo labāk, ka sirdi stiprina žēlastība, ne ēdieni; tie neko nepalīdzēja tiem, kas tanī piedalījās.
10. Mums ir altāris; no tā ēst nav tiesības tiem, kas kalpo teltij.
11. Jo kuru dzīvnieku asinis augstais priesteris ienes vissvētākajā vietā, to miesas tiek sadedzinātas ārpus nometnes.
12. Tāpēc arī Jēzus, lai ar savām asinīm svētdarītu tautu, cieta ārpus vārtiem.
13. Iziesim tad arī mēs pie Viņa ārpus nometnes, nesdami Viņa pazemošanu!
14. Jo mums šeit nav paliekamas vietas, bet mēs meklējam nākamo. (Mih.2,10)
15. Upurēsim tad caur Viņu Dievam vienmēr slavas upuri, tas ir, mūsu lūpu augļus, kas godina Viņa vārdu.
16. Neaizmirstiet darīt labu un dot dāvanas! Tādi upuri Dievam labpatīk.
17. Paklausiet saviem priekšniekiem un esiet viņiem padevīgi, jo viņi ir nomodā un viņiem būs jādod norēķins par jūsu dvēselēm; lai viņi to dara priecādamies, ne nopūzdamies, jo tas jums labumu nenes.
18. Lūdziet Dievu par mums! Mēs apzināmies, ka mūsu sirdsapziņa ir tīra, jo visu gribam labi darīt.
19. Un jo vairāk es jūs lūdzu tā darīt, lai drīzāk mani atdotu jums.
20. Bet miera Dievs, kas lielo avju Ganu, mūsu Kungu Jēzu Kristu, caur mūžīgās derības asinīm uzcēlis no miroņiem,
21. Lai stiprina jūs katrā labā darbā, ka jūs izpildītu Viņa gribu; lai Viņš jūsos padara to, kas Viņam patīk caur Jēzu Kristu, kam lai gods mūžīgi mūžos! Amen.
22. Bet es jūs, brāļi lūdzu: pieņemiet šos pamācības vārdus, jo es jums uzrakstīju tikai īsumā.
23. Ziniet, ka mūsu brālis Timotejs atbrīvots; kopā ar viņu (ja viņš drīz nāks) es jūs redzēšu.
24. Sveiciniet visus savus priekšniekus un visus svētos! Jūs sveicina brāļi Itālijā.
25. Žēlastība ar jums visiem! Amen.

Darbā izmantots:

Katolicki Kommentarz Biblijny. Raymound E.Brown, Joseph A. Fitzmyer, Roland E. Murphy. Oficyna Wydawnicza "Vocatio", Warszawa. 2001.

Svētceļojuma laikā pa dienu neizmantošu nekāda sakaru ierīces vai sociālos tīklus. Būšu pieejams pa telefonu 26382125 un sociālajos tīklos vakaros.

Pirmdien 10.augusts, – Vanagi - Arendole

Vēstules Ebrejiem komentārs, ko lasu svētceļniekiem uz Aglonu.

Veids, kā Dievs raugās uz saviem dēliem (12,1-13)

12, 1 – ja jau tik daudzi liecinieki ir atrodami Bībelē un mums visapkārt, tad būsim pacietīgi. Dievs neko nekavē un nesteidzas. Viss notiks savā laikā.

12,2-3 – Jēzus ir mūsu piemērs.

12,4 – mēs vēl līdz asinīm neesam pretojušies kārdinājumiem un vajāšanām. Ja Sīrijā un citur kristieši mirst par ticību, mēs neesam gatavi paciest pat mazus pārbaudījumus ticības dēļ.

12,6-13 – Kungs pārmāca un pieļauj dažādus kārdinājumus un pārbaudījumus. Pat ja mums šie pārbaudījumi šķiet smagi, Dievs neuzliek neko lielāku, cik spējam panest.

Ap mums ir tik liels liecinieku mākonis, tāpēc dosimies ar pacietību mums priekšā stāvošajā sacīkstē, nolikdami katru smagumu un grēku, kas mums pieķēries.
2. Skatīsimies uz Jēzu, ticības nodibinātāju, kas paredzētā prieka dēļ, nievāšanu neievērodams, pārcieta krustu, bet tagad sēž Dieva troņa labajā pusē.
3. Vērojiet To, kas panesa tādas vajāšanas, ko grēcinieki vērsa pret Viņu, lai jūs nepagurtu un nekļūtu vāji savā garā!
4. Jo jūs, cīnīdamies pret grēku, vēl neesat līdz asinīm pretojušies.
5. Un jūs esat aizmirsuši pamudinājumu, kas uz jums kā bērniem runā, sacīdams: Mans dēls, nenicini Kunga pamācību un nepagursti, kad viņš tevi norāj.
6. Jo, ko Kungs mīl, to pārmāca un šausta katru bērnu, ko Viņš pieņem.
7. Esiet pacietīgi pārmācībā! Dievs izturas pret jums kā pret bērniem; jo kur būtu tāds bērns, ko tēvs nepārmācītu?
8. Ja jūs esat bez pārmācības, kuru visi saņēmuši, tad jūs neesat īsti bērni, bet nelikumīgi.
9. Tālāk, ja mūsu miesīgie tēvi mūs pārmāca un mēs tiem parādām godbijību, tad jo vairāk paklausīsim gara Tēvam un mēs dzīvosim.
10. Tie pēc sava prāta mūs pārmācīja dažu dienu laikam, bet Viņš pārmāca mūsu labā, Viņa svētlaimības iegūšanai.
11. Lai gan liekas, ka katra pārmācība tanī brīdī sagādā ne prieku, bet skumjas, tomēr vēlāk tiem, kas tanī vingrināti, dod taisnības miera augli.
12. Tāpēc paceliet gurdenās rokas un nespēcīgos ceļus
13. Un savām kājām staigājiet taisnus soļus, lai kāds klibodams nenomaldītos, bet gan tiktu dziedināts!

Sods par nepaklausību (12,14-29)

12, 14 – svarīgi ir palikt Kristus mierā un tiekties uz svētumu.

12,16-17 – autors piedāvā piemēru no Vecās Derības, kur Ēzavs ir piemērs ne tikai Dieva atmešanai, bet arī nespējai no tā grēka atgriezties. Neatrada iespēju atgriezties.

12,18-29 – autors salīdzinājuma atsaucās uz 2 Mozus 19. nodaļu, kur ir aprakstīta Vecās Derības noslēgšanas aina. Jaunā Derība tiek slēgta uz jaunā Sionas kalna – krusta, caur Jaunās Derības vidutāju Jēzu Kristu un Viņa izlietajām asinīm.

Svētdien 9.augusts, – Rudzāti - Vanagi

Vēstules Ebrejiem komentārs, ko lasu svētceļniekiem uz Aglonu.

Ticības piemērs, pārmetumi un nepaklausība (11,1-12,29)

Senču ticība (11,1-40)

11,1 – šis pants ir ļoti slavens un paskaidro ticības būtību. Ticība ir dažādu labumu realitāte, kuru saņemšana saistās ar cerību, ar pārdabisko realitāti. Šim pantam ir cieša saikne arī ar 3 pantu, kurā uzsvērta ticības loma, lai izprastu šīs pasaules realitātes pareizā gaismā, neizslēdzot prātu, racionalitāti un zinātni.

11,4-31 – autors litānijas veidā pakāpeniski atklāj Vecās Derības praviešu un citu ticības cilvēku ticību un paļāvību uz Dievu.

11,32 – autors atzīstās, ka visus ticības lieciniekus nemaz nevar pieminēt. Raugoties uz šo nodaļu, varam saprast, cik svarīga ir ticība un redzam, ka ticība nav abstrakta, bet konkretizējas konkrētos darbos un cilvēkos. Ticība konkretizējas rīcībā, kuru iedvesmo Dievs un kuru virza mīlestība.

11,32-39 – ticībā mēs varam „kalnus gāzt”.

11,40 – cik skaisti vārdi: „Dievs mums ir paredzējis kaut ko labāku...” Grūtību brīžos un tad, kad zūd ticība, lai šie vārdi mums katram ir kā iedrošinājums.

Sestdiena 8.augusts, – Atašiene - Rudzāti

Vēstules Ebrejiem komentārs, ko lasu svētceļniekiem uz Aglonu.

Jēzus upuris aicina uz izturību (10,1-39)

10,1 – autors lieto vārdu ēna, nevis platoniskajā izpratnē, bet gan norādot, ka pirms Kristus nākšanas viss pasaulē atradās ēnā. Kristū mēs realitāti iepazīstam tādu, kāda tā ir patiesībā, bez izkropļojumiem.

10,2 – pašu upuru nemitīgā atkārtošanās jau norāda uz to, ka tie nespēj dzēst grēkus. Šeit nevajadzētu sajaukt ar svētās Mises upuri, kuru priesteri svin katru dienu visā pasaulē. Svētajā Misē tiek „aktualizēts”, jeb darīts klātesošs viens vienīgais Jēzus Kirstus upuris, kas notika vienu reizi pār visām reizēm. Svētā Mise nav Kristus upura atkārtošana, bet gan aktualizācija konkrētā laikā un vietā.

10,3-4 – autors piemin šo vārdu „anamnezis” – atcerēties, pieminēt. Bet šajā kontekstā tiek pieminēti grēki, nevis Jēzus Kristus pestījošais upuris. Grēku pieminēšana nevar viņus izdzēst.

10, 5-7 – autors citē 40. Psalma 7-9a tekstu, kurā aurots saskata netiešu norādi uz Dieva Dēla iemiesošanos.

10, 8-9 – šajos pantos autors komentē šo psalma tekstu.

10,11-12 – šajos pantos autors salīdzina Vecās Derības priesterus, kas stāv, salikdami ikdienas upurus, bet Jēzus Kristus, augstpriesteris sēž mūžīgi pie Dieva labās rokas.

10,13 – norāde uz Ps 110,1. Tomēr vēstules Ebrejiem autors nesaka tā kā Pāvils – 1 Kor 15, 24-26.

10,14 – Jēzus mums ir devis iespēju piekļūt pie Tēva, piedalīties Viņa priesterībā.

10,15-17 – Šis fragments ir būvēts, izmantojot pravieša Jeremija pravietojumu (Jer 31,31-34).

10,18- Tos grēkus, kuri ir nožēloti, izsūdzēti un tātad – pateicoties Jēzus nāvei pie krusta arī piedoti, tos Dievs ir piedevis un vairs nepieminēs. Mēs arī pie tiem vairs varam neatgriezties.

10,20 – autors runā par Kristus Miesu. Nav īsti skaidrs, ko viņš ar to domāja.

10,21 – Dieva nams, tātad kristieši un visa Baznīca.

10,22 – ļoti metaforisks un simboliski tēlains apraksts, kā Dieva žēlastība caur nožēlu un piedošanu šķīstī mūsu sirdis.

10,24 – ir interesanti redzēt, kā autors piemin ticību (22pants), tad cerību (23 pants) un mīlestību (24.pants).

10,25 – norāde uz pirmo kristiešu sanāksmēm – dievkalpojumiem, kuros ir bijušas kādas nekārtības.

10,26-39 – autors norāda, cik smags pārkāpums ir tam, kurš ir piedzīvojis Dieva klātbūtni un tad no Dieva ir atteicies. Pirmajos gadsimtos Baznīcas Tēvi nenosodīja tos, kas neko vēl nebija dzirdējuši par Kristu, bet ja kāds, kurš bija jau kristietis un tad novērsās no Dieva, tad tas saņēma bargu sodu. Mēs paši esam piedzīvojuši situācijas, kad izdarām grēku, domādami pie sevis: „Drīz jau iešu pie grēksūdzes, tāpat man viss būs piedots.”

10,37-38 – autors citē Hab 2,3-4 sasaistot ar Isaja 26,20. Taisnīgais dzīvo no ticības. Mums ir jālūdz ticības skatījums. Autors pakāpeniski ievada nākamajā nodaļā, kur daudz tiks runāts par ticību, kas ir atslēga, lai saprastu un piedzīvotu piedošanu un dzīvi ar Dievu. Ja zaudzējam ticību, Dievs no mums atkāpjas, kaut arī cer uz mums un dara visu iespējamo, lai mēs atgrieztos.

Piektdiena 7.augusts, – Mētriena - Atašiene

Vēstules Ebrejiem komentārs, ko lasu svētceļniekiem uz Aglonu.

Mūžīgais upuris (8,1-9,28)

8,2 – Vārds tapa miesa un mājoja mūsu vidū. Burtiski – uzcēla telti mūsu vidū. Kungs ir tas, kurš mājo mūsu vidū.

8,3- Vecās Derības upurēšanas laiks ir pagājis.

8,7 – līdzīgi kā Rom 7,11-24

8,8-13 – citāts no Jeremijas 31,31-34. 10. pants – Izraēla nams – tā ir kristiešu kopiena. „Es būšu viņiem Dievs un viņi būs mana tauta” – Vecajā Derībā lietota formula, kura apzīmēja Derības noslēgšanu starp cilvēkiem un Dievu. Tomēr Jaunā Derība tiek slēgta cilvēku sirdīs un tai ir individuāls un personisks raksturs.

9,1-5 – autors apraksta Mozus svētnīcu.

9,7 – tiek pieminētas asinis, par kurām būs plašāks komentārs 10.nodaļā. Asinis Vecajā Derībā simbolizēja dzīvību un dvēseli cilvēkā. 3 Mozus 17,11.14. Asinis tika uzskatīta par  dievišķu elementu cilvēkā. Upurējot asinis, tika upurēta paša cilvēka vai dzīvnieka „dzīvība”, jeb „dvēsele” un nodibināta saikne starp Dievu/dievību un cilvēku vai kopienu. Vecajā Derībā asins upuris bija grēku piedošanas un šķīstīšanās zīme.

9,8-9 – šī upurēšana bija kā prototips tam, ko Kristus paveica pie krusta, līdzīgi kā 1 Kor 10,2 – sarkanā jūra un iegremdēšanās Kristū. Caur Vecās Derības kultu cilvēks var tikai pietuvoties debesīm, bet ne tajās pilnībā ieiet.

9,11-14 – augstākā un pilnīgākā telts – Viņa nāve un augšāmcelšanās. Caur savu krusta nāvi. Ne rokām darināto – Kristus atpestīšanas darbs, kurš dod mums pestīšanu nav cilvēku roku darbs.

9,15 – Jēzus patiesi ir Jaunās Derīas vidutājs, visu mūsu grēku izpircējs.

9,16-17 – autors lieto juridisku valodu, pielīdzinot Veco Derību testamentam, kuru mums ir atstājis Dievs un kuru, pēc Kristus nāves un augšāmcelšanās Dievs mums ir dāvajis kā mantiniekiem. Jēzus, mūžīgais Dēls, kurš kopā ar Tēvu ir iedibinājis Jauno Derību ir vienlaicīgi gan testamenta rakstītājs, gan izpildītājs, caur savu nāvi.

9,18- Jaunai Derībai ir līdzība ar Veco Derību, tikai Jaunajā Derībā Dievs to apzīmogo ar Sava Vienpiedzimušā Dēla upuri.

9,19-20 – Autors mēgina aprakstīt Vecās Derības upuri, caur kuru tika noslēgta Vecā Derība, tikai šis apraksts atšķiras no apraksta 2 Mozus gramatā. Grāmata prezentē pašu Dievu, līdzīgi kā Islāmā Korāns ir svētās Grāmatas, kura atrodas Allāha priekšā, atspoguļojums. 20 pants līdzinās vārdiem, ko Jēzus saka iedibinot Euharistiju – Mt 16, 28...

9,22 – bez asins izliešanas nav piedošanas.

9,24 – Jēzus iegāja debesīs, nevis svētnīcā, kas bija šo debesu attēls šeit uz zemes. Līdzīgi arī Baznīcā, pieņemot sakramentus un ejot uz draudzi mums jāsaprot, ka paši sakramenti, draudze, garīdznieks nav mērķis, bet ir tikai līdzekļi, attēli tam, ko mēs patiesi saņemsim debesīs.

9,25-26 – Ja Jēzus upurim nebūtu vienreizēja un definitīva rakstura, tam vajadzētu bieži, ik gadus, kā augstajam priesterim upurēt par tautas grēkiem. Bet tagad, Jēzus, vienreiz upurēdams sevi, reizi par visām reizēm ir miris un augšāmcēlies, lai mums dāvātu grēku piedošanu.

9,28 – parūzija, jeb Jēzus otrreizējās atnākšanas gaidas pastarajā dienā.

Ceturtdiena, 6.augusts, – Mētriena

Atpūtas - rekolekcijas diena