Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija,
ko uzrakstījis svētais Lūkass (Lk 14, 25-33)Tajā laikā daudz ļaužu gāja Jēzum līdzi. Un Viņš pagriezies sacīja viņiem: “Ja kāds nāk pie manis, bet neienīst savu tēvu un māti, un sievu, un bērnus, un brāļus, un māsas, kā arī savu paša dvēseli, tas nevar būt mans māceklis. Un, kas nenes savu krustu un neseko man, tas nevar būt mans māceklis.
Jo kurš gan no jums, gribēdams uzcelt torni, vispirms neapsēdīsies un neaprēķinās izdevumus, kas nepieciešami tā pabeigšanai? Citādi vēlāk, kad viņš būs ielicis pamatus, bet nespēs pabeigt, visi, kas to redzēs, sāks zoboties, sacīdami: “Šis cilvēks iesāka celt, bet nespēja pabeigt.”
Vai arī kurš ķēniņš, kas domā iet karot pret citu ķēniņu, neapsēdīsies un vispirms neapsvērs, vai viņš varēs ar desmit tūkstošiem iziet pretī tam, kas ar divdesmit tūkstošiem nāk pret viņu? Citādi, tam vēl tālu esot, viņš sūtīs sūtņus, lai lūgtu mieru.
Tā arī katrs no jums, kurš neatsakās no visa, kas viņam ir, nevar būt mans māceklis.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Šīs svētdienas evaņģēlija fragmentā Jēzus izstāsta divas līdzības, kurās galvenais uzsvars ir likts uz aprēķinu. Vai patiešām sekošana Jēzum ir aprēķināma? Jā, tas ir krusta un atteikšanās aprēķins. Tas ir aprēķins, kura gala rezultāts ir mīlestība. Bet mīlestība, kura nav balstīta egoismā vai savu labumu iegūšanā. Tā ir mīlestība, kas Jēzus dēļ ir gatava uz visu. Līdzīgi, kā vecāki ir gatavi uz visu savu bērnu dēļ. Mīlestība, kura balstās upurī un sevis atdošanā līdz galam. Tā ir prasīga mīlestība, bet tāds ir Jēzus. Viņš prasa no mums visu. Visu un līdz galam. Bez kompromisiem.