Vecā un Jaunā Derība - pravietojumu piepildīšanās Kristū (1.daļa)

Psalms 2,7 "Es darīšu zināmu Dieva spriedumu. Viņš uz mani sacīja: "Mans Dēls tu esi, Es šodien tevi esmu dzemdinājis."

Lūkas ev. 1 nodaļa "Tas būs liels, un Viņu sauks par Visuaugstākā Dēlu, un Dievs Tas Kungs Tam dos Viņa tēva Dāvida troni, [...] Tad eņģelis atbildēja un uz to sacīja: "Svētais Gars nāks pār tevi, un Visuaugstākā spēks tevi apēnos, tāpēc Tas, kas no tevis dzims, būs svēts un taps saukts Dieva Dēls. (Lk 1,32. 35)

Bloga jaunumi

Lai ir slavēts Jēzus Kristus!
Dārgie draugi. Rītdien sākšu apmeklēt lekcijas Universitātē. Apskatījos sarakstu, tēmas ir ļoti interesantas, īpaši piesaistīja Baznīcas Tēvu darbu detalizēts apskats. Līdz ar visu jauno situāciju nav tik daudz laika, lai rakstītu blogā, tomēr lūgšanas laikā saņēmu no Dieva tādu iedvesmu, uzsākt divas jaunas rubrikas manā blogā. Pirmā būs Vecās un Jaunās Derības saiknes padziļināšana. Daudzi no mums regulāri lasa Jauno Derību, bet uz Veco Derību skatās ar zinamām aizdomām un neizpratni. Tādēļ pirmais ko mēs darīsim - mēgināsim apskatīties, kā Vecajā Derībā izteiktie pravietojumi piepildās Jaunajā Derībā. Un otra lieta - blogā ik nedēļu būs Katoliskās Baznīcas Katehisma studijas mp3 formātā. Sapratu, ka kamēr esmu studijās, man ir mazliet vairāk laika, lai veltītu katehētiskajam darbam. Nu tad to arī centīšos darīt. 

Vispārējās un kalpojošās priesterības sadursme pēckoncila laikā

Priesterība – visiem vai izredzētajiem?

Kā pārsteigums visiem ir vēsts, ka šogad Polijā ir dubultojies kandidātu skaits, kas ir iestājušies Garīgajos Semināros un vēlas kļūt par priesteriem, ņemot vērā, ka daudzus gadus tendence bija negatīva. Arī Rīgas Garīgajā Seminārā šogad ir uzņemti 4 audzēkņi (pagājušo gadu tikai 2). Tādēļ ir vērts aplūkot atšķirību starp kalpojošo, jeb hierarhisko un vispārējo priesterību, īpaši izceļot spriedzi, kāda valda to abu starpā. Šī spriedze vairāk ir raksturīga Rietumu sabiedrībai, nevis austrumeiropas valstīm. Tomēr ir vērts aplūkot problēmu sakni, lai izvairītos no maldiem nākotnē.

Tūlīt pat pēc Vatikāna II koncila, kad Baznīcā tika gaidīts „garīgais pavasaris”, iestājās vislielākā garīdzniecības identitātes krīze kopš protestantisma laikiem. 20 gadsimta 60 un 70-jos gados priesterību atstāja ap 46 tūkstoši priesteru (šādu datus min Georgs Veigels (George Weigel)). Garīgie Semināri kļuva tukši, daudzi no tiem tika slēgti. Tomēr no otras puses laju iesaistīšanās draudzēs kļuva aktīvāka, dažviet pārņemot daudzas priesterībai rezervētās funkcijas. Sajukums teoloģijā un praksē daudzviet valda līdz pat šodienai. Ir situācijas, kad prāvests apkalpo vairākas draudzes un tajās draudzēs, kur viņš nav pastāvīgi, Dieva Vārda liturģiju novada pastāvīgais diakons. Bet tad viss izkārtojas tā, ka prāvests kādu svētdienu var atbraukt uz draudzi un Dieva Vārda liturģijas vietā nosvinēt svēto Misi. Kad viņš to paziņoja diakonam, tas atbildēja: „Kādēļ vajag Misi? Mēs paši tiksim galā.”

Svētās Terēzes svētki Aizkrauklē

Pa svētā Bruno pēdām...

Vēl pirms doties uz Ļubļinu, pēc kustības "Laulāto tikšanās" kongresa nolēmu apmeklēt divus klosterus, netālu no Gdaņskas. Viens no tiem ir mums daudziem zināmais "Betlēmes" māsu klosteris, kuru pazīstam Lietuvā, Paparčai klosterī. Sīkāk par to šeit nerakstīšu, jo par to esmu rakstījis jau agrāk. Bija patīkami visas tās pašas lūgšanas dzirdēt poļu valodā un saprast, jo lietuviešu valodā tās saprast bija grūtāk. Māsas atrodas Graboviec ciematā.

 

Skatīt Monastyr Sióstr Betlejem od Wniebowzięcia NMP

Lūk, dažas fotogrāfijas:

Rudens pankūku balle

LTV1 "Vertikāle" par bīskapu Boļeslavu Sloskānu

Vēstis no "Laulāto tikšanās" kongresa Polijā

Tā nu ir sanācis, ka pirms uzsākt studijas Ļubļinā, nolēmu piedalīties ģimeņu kustības "Laulāto tikšanās" kongresā Polijas pilsētā Pelpinā, netālu no Gdaņskas. Šādi kongresi notiek reizi četros gados un pulcina šīs kustības vadītājus un aktīvistus no daudzām pasaules valstīm, īpaši no austrumeiropas. Šī kongresa devīze tika ņemta no Marka evaņģēlija 16,15 - "Ejiet pa visu pasauli...". Kongresā īpašs ir tas, ka tajā piedalās vienīgais bīskaps, un tas ir no Latvijas - Jelgavas bīskaps V. E. Eduards Pavlovskis. Viņš ir pirmais un pagaidām vienīgais katoļu bīskaps, kas tik dziļi un pamatīgi ir iesaistījies šīs kustības darbā. 

Komentārs Lūkas 16, 1-8

Mēģinājums skaidrot Lūkas 16:1-8

Šī ir viena no sarežģītākajām Jaunās Derības Svēto Rakstu līdzībām.

"Vispirms jāņem vērā tā laika finansu operācijas. Obligācijas un parādzīmes apgrozījās Ēģiptē, Asīrijā, Palestīnā, Grieķijā, Romā un Indijā. Jozefs Flāvijs (Jūdu vēsturnieks) ziņo, ka 33 - 34. G. Hēroda Agripa, būdams tuvu  bankrotam, aizņēmās 20 000 sudraba drahmu (Jūdu Senatne 18 6:3). Mantrausības pēc augļotāji prasīja 100 - 200% uzviju, lai gan Svētie Raksti to aizliedz (Izceļ (2 Mozus) 22, 25-25; Atk lik (5 Mozus) 23, 21-22; Levītu (3 Mozus) 25, 36-37). Līdzīga procentu likme attiecās arī uz labību, vīnu sāli, eļļu utt. Pārvaldnieks (gr. oikonomos) aizdeva īpašnieka mantu un noteica ienākumu. Ja, piemēram, pēc pieciem gadiem viņš atlaida kādam pusi parāda, tad tomēr desmitkāršoja īpašnieka mantu. Bez tam viņam pašam pienācās komisija. Bet legalitāte šeit nav uzmanības centrā."(Prof. Aleksis Rubulis. Jēzus Kristus Evaņģēlija komentāri. Luvēna, 1994, 198.lpp.)

Bet Viņš sacīja arī saviem mācekļiem: Kāds cilvēks bija bagāts, un tam bija mantas pārvaldnieks. Un šis tika viņam apsūdzēts, it kā tas izšķiežot tā mantu. 2. Un viņš, to pasaucis, sacīja tam: Ko es dzirdu par tevi? Dod norēķinu par mantas pārvaldīšanu, jo tu pārvaldnieks vairs nevarēsi būt! 3. Bet pārvaldnieks sacīja sevī: Ko lai es daru, jo mans kungs atņem man mantas pārvaldīšanu? Rakt es nespēju, ubagot kauns. 4. Es zinu, ko darīt, lai viņi mani uzņemtu savās mājās, kad būšu atcelts no pārvaldīšanas. 5. Un viņš, ataicinājis pa vienam sava kunga parādniekus, sacīja pirmajam: Cik tu esi manam kungam parādā? 6. Un tas viņam sacīja: Simts mucu eļļas. Un viņš tam sacīja: Ņem savu parāda zīmi, apsēsties tūlīt un raksti piecdesmit! 7. Tad viņš sacīja otram: Bet tu cik esi parādā? Tas atbildēja: Simts mēru kviešu. Viņš tam sacīja: Ņem savu zīmi un raksti astoņdesmit! 8. Un kungs palielīja netaisnīgo pārvaldnieku, ka viņš gudri darījis, jo šīs pasaules bērni ir atjautīgāki savā ciltī nekā gaismas bērni. 9. Un es jums saku: iegūstiet sev draugus no netaisnas bagātības, lai tad, kad jūsu pietrūks, uzņemtu jūs mūžīgajos mājokļos.

Skaidrojums.

Laulāto Tikšanās Latvijā

Laulāto Tikšanās Latvijā darbojas no 1994. gada. Pamata Rekolekcijās ir pabijuši vairāk kā 300 laulāto pāru. Pāriem pēc Pamata Rekolekcijām ir iespēja iesaistīties arī regulārās pēcrekolekciju tikšanās. No 2003. gada tiek piedāvāta arī Padziļināto Rekolekciju programma, kurā var piedalīties pāri, kas jau pabijuši Pamata Rekolekcijās. No 2012.gada tiks piedāvātas divu veidu padziļināto rekolekciju prgrammas.
Laulāto Tikšanās Pamata Rekolekcijās ir piedalījušies dažāda vecuma ļaudis ar dažādu laulības stāžu un dažādu konfesionālo piederību. Tiek aicinātas kā „labvēlīgas" laulības, tā arī laulātie pāri, kuri pārdzīvo nopietnu konfliktu un pat atrodas uz šķiršanās sliekšņa. Rekolekcijās piedalījās arī tādi laulātie pāri, kuriem bija nodoms atkal sanākt kopā pēc vairāku gadu separācijas.
Paralēli darbam ar laulātiem pāriem, Asociācija arī sagatavo pārus Laulības Sakramenta saņemšanai jeb rīko tā sauktās Saderināto un Iemīlējušos Tikšanās. Kopš 2003. gada pavasara apmeklēt šos kursus ir obligāta prasība visiem, kas gatavojas laulāties Katoļu Baznīcā Rīgas arhidiecēzē. Tas ir liels gods un arī atbildība Laulāto Tikšanās asociācijai, jo daudziem pāriem tā ir viena no pirmajām saskarēm ar Baznīcu un iespēja saņemt dzīvu liecību par kristīgu ģimenes dzīvi. Kopā jau vairāk kā 200 topošo ģimeņu ir piedalījušies šajās tikšanās.
Šobrīd Laulāto Tikšanās Latvijā darbojas vairākās pilsētās. 

Sīkāk:www.laulatiem.lv

Bloga lasītājiem

Dārgie draugi! Šajā vasarā, kas man bija kā kārtīgam studentam brīvdienas, uzzināju, cik daudz cilvēku lasa manu blogu un seko līdzi aktivitātēm. Vēlos visiem teikt lielu paldies par uzticību un katru dienu lūdzos jūsu nodomā vienu rožukroņa noslēpumu. 

Vasara lēnām tuvojas noslēgumam, un arī manas brīvdienas arī. 20.septembrī došos atpakaļ uz Poliju, kur turpināšu teoloģijas doktorantūras studijas Ļubļinas Katoļu Universitātē. Šīs studijas ir plānotas vēl kopumā četru gadu laikā, līdz ar to tieši šis blogs būs mūsu kopīgā satikšanas un lūgšanu vieta. Vēlos ikvienu aicināt lūgties par mani, jo studiju laiks nav viegls un bez lūgšanu atbalsta nav viegli šo Baznīcas doto misiju izpildīt. Jāatgādina, ka studēt dodos Rīgas arhibīskapa - metropolīta Zbigņeva Stankeviča uzdevumā, jo garīdznieku, saņemot diakona svētības uz mūžu saista paklausības solījums. Līdz ar to, mana dzīve vairs nepieder man, bet Dievam un Baznīcai.

Runājot par bloga aktivitātēm, tad šogad esmu elektroniski abonējis Polijas vienu no populārākajām katoļu avīzēm "Gosč Niedzielny", tādēļ interesantākos rakstus, pārstāstu veidā centīšos iztulkot. Tāpat aicinu ikvienu internetā, tiešraidē klausīties "Latgales Radio", īpaši raidījumus, saistībā ar Baznīcu. Tāpat arī centīšos atbildēt uz jūsu iesūtītajiem jautājumiem, ja tādi radīsies. Uz tikšanos "digitālajā kontinentā". 

Ko nozīmē būt kristietim?

Nāc studēt katoļu skolās!

Katoļi nedrīkst neinteresēties par politiku

„Pazemība un mīlestība ir īpašības, kas nepieciešamas valstsvīriem. Tai pašā laikā pilsoņi, jo īpaši, ja viņi ir katoļi, nedrīkst neinteresēties par politiku,” šie ir galvenie apgalvojumi, ko šorīt, svinot Svēto Misi, izteica pāvests Francisks. Vadoties pēc šīsdienas Evaņģēlija lasījuma par Romas simtnieka atgriešanos un pēc apustuļa Pāvila pamudinājuma Timotejam lūgties par valdniekiem, Francisks runāja par autoritāšu kalpošanu. „Tam, kurš valda, ir jāmīl sava tauta,” uzsvēra Svētais tēvs, „jo valdnieks, kurš nemīl, nevar valdīt: labākajā gadījumā viņš var likt ievērot disciplīnu, ieviest nedaudz kārtības, bet nevar valdīt”. Tā, saskaņā ar pāvesta Franciska teikto, valdniekam ir vajadzīgi divi tikumi – mīlestība uz tautu un pazemība:

Kāds būs sprediķa saturs LR1 svētrītā, 15.09 plkst. 9.00?

Svētrīts, Latvijas Radio 1, plkst. 9.00.

Sprediķa tēma - Sastrēgums

Cik gan bieži mēs esam piedzīvojuši savā dzīvē sastrēgumus. Bezpalīdzības sajūta. Arī jaunākais dēls nonāk bezpalīdzīgā situācijā. Vēl nesen viņš bija gatavs "spiest gāzi grīdā", viņam bija "jūra līdz ceļiem".Tēvs apzinājās riskus, kādi draudēja dēlam, kad viņš dosies "pasaulē laimi meklēt", tomēr viņš uzticējās un riskēja. Kas ir nepieciešams, lai izkļūtu no sastrēguma? Par to - svētrītā.