Vēlos informēt visus bloga lasītājus un pārējos manus draugus, paziņas un labdarus, ka svētās Mises visu manu draugu, atbalstītāju, labdaru nodomā tiks svinētas Polijā, Ļubļinā 20.novembrī un arī 26, 27 un 28.novembrī. Izsaku lielu paldies visiem, kas palīdz manā studiju procesā un citās aktivitātēs.
Šobrīd man ir intensīvas studijas, kas tieši saistītas ar specializāciju manā teoloģiskajā disciplīnā - fundamentālteoloģijā. Nedēļā lekcijas ir 4 dienas par šādām tēmām - reliģijas filozofija, reliģiju zinātne, eklezioloģija, ticības teoloģija, fundamentālā kristoloģija, Baznīcas tēvi, Tradīcijas loma Atklāsmes tālāknodošanā, misija Maģistērija dokumentos, tautas dievbijības tradīcijas, Jēzus Kristus attēls nekristīgajās reliģijās, misijas un misioloģijas koncepcija, kā arī Islams un kristietība. Lekcijas ir interesantas, ļoti noderīgas apoloģētikai, jeb kristīgās ticības aizstāvībai un pamatošanai mūsdienu pasaulē, izmantojot racionālo argumentāciju.
Paliksim vienoti lūgšanās.
Valdis Labinskis pauž bažas par Latvijas Televīzijas nākotnes iecerēm attiecībā uz medija saturu
Mediju telpā ir izskanējusi informācija, ka Latvijas Televīzija (LTV) vēlas mainīt skatījumu uz nozari, turpmāk piedāvājot nevis raidlaiku dažādiem tematiskiem raidījumiem, bet gan veidojot saturu integratīvi, tas ir, noteiktus tematus skatot nevis vienā, bet vairākos raidījumos.
"Neatkarīgajai Rīta Avīzei" (http://nra.lv/latvija/105805-ltv-grib-mainit-saturisko-redzejumu.htm) LTV pārstāvji norādīja, ka jaunā koncepcija nozīmētu atkāpšanos no līdzšinējā satura plānojuma, kas ir stingri veidots, ņemot vērā noteiktu stundu skaitu katram no tematiem. Modernā sabiedriskā medija domāšanai un uzstādījumam jābūt citādiem: ņemot vērā satura integrāciju programmās, skaidro LTV. Ar jauno pieeju LTV tāpat cer palielināt savu mērķauditoriju. Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) uz šādām pārmaiņām pagaidām raugoties piesardzīgi.
Latviešu Katoļu Studentu un Akadēmiķu apvienības „Dzintars" prezidents, NEPLP Sabiedriski konsultatīvās padomes loceklis Valdis Labinskis šai sakarā ir nosūtījis atklātu vēstuli, kurā pauž satraukumu par LTV nākotnes plāniem atteikties no tematiskajiem raidījumiem interešu grupām. Kā iespējamos zaudētājus viņš min: latviešu tradicionālā kultūru, latgaliešu valodu, reģionus, bērnu un arī reliģiska satura raidījumus u.c. "Nākotni nevar pareģot, bet savas organizācijas vārdā, un domāju ne tikai, izsaku noteiktu „nē" iecerei likvidēt tematiskos reliģiskos raidījumus," turpina V. Labinskis, paskaidrojot: "Sabiedrībai ir vajadzīgi tematiski sporta, jauniešu un kultūras, bet arī bērnu, reliģiskie, latgaliešu, reģionālie, zemnieku, cilvēku ar īpašām vajadzībām, vēl daudzi citi, un visbeidzot noteikti arī latviešu tradicionālās kultūras radījumi. Mums nepieciešami raidījumi, kuri kopā un katrs atsevišķi apliecinātu mūsu piederību idejai: "Dievs, svētī Latviju". Starp debesīm un zemi ir daudz kā interesanta, un sabiedriskās televīzijas pienākums ir to visu redzēt un izprast, ka viņu misija ir rādīt mūsu valsti visā tās krāšņumā un nevis uzburt šovu un maču ilūziju ziepju burbuli."
LRKB IC, www.katolis.lv
Atbildes: karš, noziedzība un piedošana
1.Kāpēc Dievs pieļauj karus, slepkavības, noziedzību?
Radot šo pasauli, Dievs visu radīja labu un no mīlestības, arī cilvēku Viņš radīja labu un brīvu. Lai cilvēks brīvi varētu ar mīlestību atbildēt Dieva mīlestībai, ir nepieciešama brīvība. Bet brīvība sevī ietver arī iespēju pateikt nē Dievam un nē Viņa dotajiem morāles likumiem. Novēršanās no Dieva morāles likumiem rada ļaunas sekas - karus, slepkavības un noziedzību. Dievs to nevēlas, bet respektējot cilvēkiem doto brīvību, Viņš tiešā veidā neiejaucas pasaules dabiskajos procesos. Tomēr arī ļaunums šajā pasaulē ir ierobežots, ļaunumam nav absolūta vara pasaulē. Mēs varam ļaunuma ietekmi samazināt, vēršoties pie Dieva ar lūgšanām, būt aktīvās attiecībās ar Dievu un evaņģēlizēt, sludināt par Dievu, lai pēc iespējas vairāk cilvēku novērstos no ļaunā dzīves ceļa un tādējādi pasaule kļūtu labāka.
2.Kā var zināt, ka Dievs ir piedevis man visu, ko esmu darījusi?
Ja mēs ticam Dievam, mēs uzticamies Viņam un arī Viņa dibinātajai Baznīcai un arī Bībelei, Dieva Vārdam, kurš skaidri pasaka, ka ja cilvēks nožēlo grēkus un tos izsūdz, tad cilvēkam grēki tiek piedoti un Dievs šos grēkus vairs neatceras un nepiemin. Protams, grēku piedošanu mēs saņemam tādēļ, ka Jēzus - Dieva Dēls atdeva savu dzīvību pie krusta, izlēja savas dārgās asinis lai mēs tiktu glābti, pestīti. Līdz ar to Jēzus ņēma uz sevis mūsu grēku nastu un mums ir vajadzīga tikai nožēla par grēkiem un grēku izsūdzēšana katoļu priesterim grēksūdzes krēslā. Sīkāk: http://www.katolis.lv/katehisms/d2s2n2.html#a4
3. Karā Dievs ļauj nogalināt?
Radot šo pasauli, Dievs visu radīja labu un no mīlestības, arī cilvēku Viņš radīja labu un brīvu. Lai cilvēks brīvi varētu ar mīlestību atbildēt Dieva mīlestībai, ir nepieciešama brīvība. Bet brīvība sevī ietver arī iespēju pateikt nē Dievam un nē Viņa dotajiem morāles likumiem. Novēršanās no Dieva morāles likumiem rada ļaunas sekas - karus, slepkavības un noziedzību. Dievs to nevēlas, bet respektējot cilvēkiem doto brīvību, Viņš tiešā veidā neiejaucas pasaules dabiskajos procesos. Tomēr arī ļaunums šajā pasaulē ir ierobežots, ļaunumam nav absolūta vara pasaulē. Mēs varam ļaunuma ietekmi samazināt, vēršoties pie Dieva ar lūgšanām, būt aktīvās attiecībās ar Dievu un evaņģēlizēt, sludināt par Dievu, lai pēc iespējas vairāk cilvēku novērstos no ļaunā dzīves ceļa un tādējādi pasaule kļūtu labāka.
2.Kā var zināt, ka Dievs ir piedevis man visu, ko esmu darījusi?
Ja mēs ticam Dievam, mēs uzticamies Viņam un arī Viņa dibinātajai Baznīcai un arī Bībelei, Dieva Vārdam, kurš skaidri pasaka, ka ja cilvēks nožēlo grēkus un tos izsūdz, tad cilvēkam grēki tiek piedoti un Dievs šos grēkus vairs neatceras un nepiemin. Protams, grēku piedošanu mēs saņemam tādēļ, ka Jēzus - Dieva Dēls atdeva savu dzīvību pie krusta, izlēja savas dārgās asinis lai mēs tiktu glābti, pestīti. Līdz ar to Jēzus ņēma uz sevis mūsu grēku nastu un mums ir vajadzīga tikai nožēla par grēkiem un grēku izsūdzēšana katoļu priesterim grēksūdzes krēslā. Sīkāk: http://www.katolis.lv/katehisms/d2s2n2.html#a4
3. Karā Dievs ļauj nogalināt?
Vai Dievs var radīt akmeni, kuru pats nevar pacelt?
Atbildi uz šo jautājumu saņēmu reliģijas filozofijas lekcijās. Sākot ar nominālismu, filozofijā sāka atdalīt ideju no realitātes, un šī filozofiskā strāvojuma rezultātā tika radīta iespēja, ka it kā Dievs ir tik visvarens, ka Viņš pats varētu morāliski labo apmainīt pret morāliski ļauno. Nu piemēram, kādu dienu no debesīm atskanētu taures un izskanētu publisks paziņojums, ka 10 baušļi vairs nav aktuāli, bet ir citi likumi. Tomēr Dievs nevar nonākt loģiskā pretrunā pats ar sevi, ar to ko ir teicis un apsolījis, citādi Viņš vairs nebūtu Dievs. Dievs ir ne tikai visvarens bet arī nemianīgs. Pat ja mēs Bībelē atrodam pakāpenisku Dieva idejas, jeb idejas par Dievu attīstību antropomorfizācijas ietvaros, tomēr tas nenozīmē, ka Dievs mainās. Mēs Dievu pakāpeniski atklājam, kāds Viņš ir patiesībā. Un tas ir nepārtraukts process. Dievs pinībā visu ir izteicis savā Dēlā - Jēzū Kristū, bet Baznīca 2000 gadus turpina pētīt un padziļināt to Atklāsmi, ko Dievs caur Jēzu Kristu Baznīcā mums katram ir devis.
Līdz ar to atbilde uz šo jautājumu ir - pats jautājums sevī ietver loģisko pretrunu un nav atbildāms.
Līdz ar to atbilde uz šo jautājumu ir - pats jautājums sevī ietver loģisko pretrunu un nav atbildāms.
Atbildes uz jautājumiem
1. Ja cilvēks ir atkarīgs no alkohola un cenšas no tā atbrīvoties un ja viņam kāds tuvs cilvēks, piemēram, māsa iet uz baznīcu un lūdz, lai Dievs palīdz brālim, bet brālis dzer un sāk pīpēt, kāpēc tā notiek?
Vispirms jāsaka, ka katrs cilvēks ir Dieva radīts, kā brīva būtne, kurš var izvēlēties darīt labu vai ļaunu. Vēl, jāatceras, ka mēs visi esam grēka ievainoti. Mums visiem ir nosliece uz grēku un uz atkarībām. Būtu labi zināt, kādi ir tie veidi, ar kādiem cilvēks cenšas atbrīvoties no alkohola. Parasti es iesaku cilvēkiem lietot "divus airus" vai "divus spārnus" problēmu risināšanā - ticēt un paļauties tā, it kā viss būtu atkarīgs no Dieva un darīt visu cilvēciski iespējamo tā, it kā viss būtu atkarīgs no mums pašiem. Lūgšanas ir svarīgas, bet lūģšanas nav "maģisks" līdzeklis ar kurām mēs "pielūgsim" kādu cilvēku mainīties. Cilvēkam pašam ir jāmainās un ir jāiet dziedināšanas un atbrīvošanas ceļš. Tātad, lūgties, sludināt Jēzu un ieteikt piemēram Anonīmo Alkoholiķu kustību, kurai ir labi panākumi alkoholisma ārstēšanā. Arī biežas, regulāras grēksūdzes var palīdzēt.
2. Ja cilvēks, piemēram, ir ilgu laiku cietis dēļ kādas problēmas savā dzīvē un no tās noguris, un vairs nesaprot, vai tas ir priekš viņa vai nav, vai viņš nav kļūdījies. Cilvēks ir noguris un vairs neko nesaprot. Un, ja viņš pasaka Dievam, ka nodod savu dzīvi un arī problemātisko situāciju un savu dvēseli, un arī savu nostāju, un sirdi attiecībā pret konkrēto problēmu Dieva rokās, lai tas to maina, vada un sakārto pēc savas gribas. Bet nekas nenotiek. Kāpēc?
Ar Dievu nevaram manipulēt. Dievs arī nav "bankomāts", kurš izpildīs visas mūsu iegribas. Dievs ir Dievs un mēs, kas Viņu esam iepazinuši, Viņu slavējam tādēļ, ka Viņš ir, nevis tāpēc, ka varam no Viņa kaut ko dabūt. Diemžēl mūsdienu patērētāju domāšana iezogas arī cilvēku garīgajā dzīvē un domāšanā, kas uztver Dievu kā savu vajadzību apmierinātāju. Bībelē ir plaši aprakstītas dažādu cilvēku dažādas situācijas - arī Ījabs, kurš cieš netaisnīgi. Arī Jēzus netaisnīgi tika nogalināts. Tomēr laika gaitā problēmas atrisinās, jo dzīvē nav tikai melnā līnija. Jēzus augšāmcēlās. Vēl arī ir tāda psiholoģiska problēma, ka savā dzīvē visu redzam tikai tumšās krāsās. Bet ja nostājamies Dieva priekšā patiesībā, tad atklājās, ka tā labā ir daudz vairāk, nekā sliktā. Jautājums, kā mēs skatāmies uz savām problēmām un cik lielas tās problēmas ir.
Vispirms jāsaka, ka katrs cilvēks ir Dieva radīts, kā brīva būtne, kurš var izvēlēties darīt labu vai ļaunu. Vēl, jāatceras, ka mēs visi esam grēka ievainoti. Mums visiem ir nosliece uz grēku un uz atkarībām. Būtu labi zināt, kādi ir tie veidi, ar kādiem cilvēks cenšas atbrīvoties no alkohola. Parasti es iesaku cilvēkiem lietot "divus airus" vai "divus spārnus" problēmu risināšanā - ticēt un paļauties tā, it kā viss būtu atkarīgs no Dieva un darīt visu cilvēciski iespējamo tā, it kā viss būtu atkarīgs no mums pašiem. Lūgšanas ir svarīgas, bet lūģšanas nav "maģisks" līdzeklis ar kurām mēs "pielūgsim" kādu cilvēku mainīties. Cilvēkam pašam ir jāmainās un ir jāiet dziedināšanas un atbrīvošanas ceļš. Tātad, lūgties, sludināt Jēzu un ieteikt piemēram Anonīmo Alkoholiķu kustību, kurai ir labi panākumi alkoholisma ārstēšanā. Arī biežas, regulāras grēksūdzes var palīdzēt.
2. Ja cilvēks, piemēram, ir ilgu laiku cietis dēļ kādas problēmas savā dzīvē un no tās noguris, un vairs nesaprot, vai tas ir priekš viņa vai nav, vai viņš nav kļūdījies. Cilvēks ir noguris un vairs neko nesaprot. Un, ja viņš pasaka Dievam, ka nodod savu dzīvi un arī problemātisko situāciju un savu dvēseli, un arī savu nostāju, un sirdi attiecībā pret konkrēto problēmu Dieva rokās, lai tas to maina, vada un sakārto pēc savas gribas. Bet nekas nenotiek. Kāpēc?
Ar Dievu nevaram manipulēt. Dievs arī nav "bankomāts", kurš izpildīs visas mūsu iegribas. Dievs ir Dievs un mēs, kas Viņu esam iepazinuši, Viņu slavējam tādēļ, ka Viņš ir, nevis tāpēc, ka varam no Viņa kaut ko dabūt. Diemžēl mūsdienu patērētāju domāšana iezogas arī cilvēku garīgajā dzīvē un domāšanā, kas uztver Dievu kā savu vajadzību apmierinātāju. Bībelē ir plaši aprakstītas dažādu cilvēku dažādas situācijas - arī Ījabs, kurš cieš netaisnīgi. Arī Jēzus netaisnīgi tika nogalināts. Tomēr laika gaitā problēmas atrisinās, jo dzīvē nav tikai melnā līnija. Jēzus augšāmcēlās. Vēl arī ir tāda psiholoģiska problēma, ka savā dzīvē visu redzam tikai tumšās krāsās. Bet ja nostājamies Dieva priekšā patiesībā, tad atklājās, ka tā labā ir daudz vairāk, nekā sliktā. Jautājums, kā mēs skatāmies uz savām problēmām un cik lielas tās problēmas ir.
Beidzies termiņš pirmo Eiropas pilsoņu iniciatīvu atbalstītājiem – kas notiks turpmāk?
Ir beidzies termiņš, kurā pirmo astoņu Eiropas pilsoņu iniciatīvu (EPI) organizatoriem bija jāsavāc paziņojumi par atbalstu. Trīs grupas apgalvo, ka ir savākušas nepieciešamo vienu miljonu parakstu. Saskaņā ar tiesību aktiem, kas attiecas uz EPI, ir jāsavāc minimālais parakstu skaits vismaz septiņās dalībvalstīs. Šīs trīs grupas ir Right2Water, kas uzskata, ka „ūdens ir sabiedrisks labums, nevis prece”, One of Us, kas vēlas, lai ES beigtu finansēt darbības, kurās pieļauta cilvēka embriju iznīcināšana, un Stop Vivisection, kas vēlas pārtraukt eksperimentus ar dzīviem dzīvniekiem.
Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Marošs Šefčovičs sacīja: “Esmu ļoti gandarīts par to, ka trīs tik dažādas EPI varētu būt pārsniegušas šo slieksni. Tas pierāda, ka šis ļoti vērienīgais un unikālais eksperiments transnacionālajā līdzdalības demokrātijā ir rosinājis cilvēku izdomu visā Eiropā."
“Es izsaku līdzjūtību pārējo piecu EPI organizatoriem. Taču viņu pūles un enerģija noteikti nav tikusi patērēta veltīgi. Viņiem visiem ir izdevies izveidot saiknes ar domubiedriem visā Eiropā un uzsākt patiesas Eiropas mēroga debates par jautājumiem, kas neapšaubāmi viņiem šķiet ļoti svarīgi. Tas ir stabils pamats, lai varētu turpināt kampaņu.”
Valstu iestādēm tagad ir trīs mēneši, lai validētu parakstus; šis process attiecībā uz Right2Water iniciatīvu tika sākts jau septembrī. Pēc sekmīgas EPI validācijas Komisijai būs trīs mēneši laika iniciatīvu izvērtēt un izlemt, kā rīkoties saistībā ar to. Komisija tiksies ar iniciatīvas organizatoriem, lai dotu viņiem iespēju sīkāk izskaidrot iniciatīvā izvirzītos jautājumus. Turklāt organizatori varēs ar savu iniciatīvu iepazīstināt atklātā uzklausīšanā, kas notiks Eiropas Parlamentā. Visbeidzot, Komisija pieņems paziņojumu, kurā izklāstīs savus secinājumus par iniciatīvu, to, kāda ir plānotā rīcība, ja tāda paredzēta, kā arī tās pamatojumu.
Katoliskās Baznīcas Katehisms - 6.nodarbība
Tas brīdis ir pienācis. Sākam Katoliskās Baznīcas Katehisma studijas. Katru nedēļu būs pieejams viens audio fails, kurā varēs noklausīties vienas katehisma nodaļas skaidrojumu. Lai to saprastu, ir nepieciešams sekot līdzi katehisma tekstam. To var darīt interneta vietnē www.katolis.lv/katehisms. Ja ir kādi jautājumi vai ierosinājumi, lūdzu rakstiet. priesteris.ilmars@gmail.com Klausīties vislabāk ar google hrome pārlūkprogrammu.
Visi ieraksti vienkopus atrodami http://kateheze.blogspot.com/
http://failiem.lv/down.php?i=namftvm&n=katehisms_6.MP3
Visi ieraksti vienkopus atrodami http://kateheze.blogspot.com/
http://failiem.lv/down.php?i=namftvm&n=katehisms_6.MP3
Bīskapi no visas pasaules aicināti apzināt situāciju laulības un ģimenes jomā
Vatikāna Bīskapu sinodes sekretariāts, gatavojoties Bīskapu sinodes 3. ārkārtas sanāksmei, kas notiks 2014. gada oktobrī un būs veltīta ģimenes tēmai, visām bīskapu konferencēm, t.sk. Latvijas, ir nosūtījis dokumentu. Tajā ir aktualizēta problemātika, kas saistīta ar ģimeņu funkcionēšanu pasaulē, aplūkota Baznīcas mācība par laulību un ģimeni un noslēgumā uzdoti 38 jautājumi par to, kā šī mācība tiek uztverta un kādas grūtības ir tās īstenošanā pastorālajā aprūpē. Cita starpā ir jautājumi par kontracepciju, homoseksuālām attiecībām un to, kā draudzē jūtas personas, kas ir šķīrušās un izveidojušas jaunas civilattiecības. Bīskapi ir aicināti atbildes uz šiem jautājumiem sagatavot, konsultējoties arī ar lajiem.
Oāziskais "triduums"
Rīt došos atpakaļ uz Poliju, lai turpinātu studijas, bet vēlos pateikties par trijām brīnišķīgām dienām, ko es pavadīju Aizkraukles pusē.
1. Liels paldies "Oazis" jauniešu nometnei. Es tā arī līdz galam neuzzināju, kā saka lapsa :) Toties es ieraudzīju, ka Latvijā vēl ir daudz jaunieši, kas mīl Jēzu un vēlas Viņam radikāli sekot. Dārgie bloga lasītāji! Vēlos no sirds apliecināt, ka Latvijai ir nākotne, jo mums ir tādi jaunieši. Pats sapratu, ka kļūstu vecāks, jo ar tiem izteiksmes līdzekļiem, kā darbojos ar jauniešiem agrāk, vairs nevar. Ir jāmeklē citi veidi, kā uzrunāt jaunieši. Un vien no tādiem - kļūt tik pat "traks" kā viņi. Pilnībā man tas "Oazis" nesanāca, bet es mēģināju. Paldies komandai, pr. Arnim un visiem, visiem pārējiem. Dievs ir ļoti, ļoti labs.
1. Liels paldies "Oazis" jauniešu nometnei. Es tā arī līdz galam neuzzināju, kā saka lapsa :) Toties es ieraudzīju, ka Latvijā vēl ir daudz jaunieši, kas mīl Jēzu un vēlas Viņam radikāli sekot. Dārgie bloga lasītāji! Vēlos no sirds apliecināt, ka Latvijai ir nākotne, jo mums ir tādi jaunieši. Pats sapratu, ka kļūstu vecāks, jo ar tiem izteiksmes līdzekļiem, kā darbojos ar jauniešiem agrāk, vairs nevar. Ir jāmeklē citi veidi, kā uzrunāt jaunieši. Un vien no tādiem - kļūt tik pat "traks" kā viņi. Pilnībā man tas "Oazis" nesanāca, bet es mēģināju. Paldies komandai, pr. Arnim un visiem, visiem pārējiem. Dievs ir ļoti, ļoti labs.
Sirds "pārinstelēšana"
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija,
ko uzrakstījis svētais Lūkass (Lk 19, 1-10)Tajā laikā, iegājis Jērikā, Jēzus gāja tai cauri. Un, lūk, tur bija kāds cilvēks, vārdā Zahejs, muitnieku priekšnieks un bagāts vīrs. Viņš gribēja redzēt Jēzu, kas Viņš ir, bet aiz ļaužu pulka nevarēja, jo bija maza auguma. Un, aizskrējis uz priekšu, tas uzkāpa
sikomores kokā, lai varētu Viņu saskatīt, jo tur Viņam vajadzēja iet garām.
Jēzus, tajā vietā nonācis un paskatījies uz augšu, viņam sacīja: “Zahej, kāp steigšus zemē, jo šodien man jāapstājas tavā namā.” Un tas steidzīgi nokāpa zemē un ar prieku Viņu uzņēma. Bet, to redzot, visi kurnēja, sacīdami: “Viņš ir iegriezies pie grēcinieka!”
Bet Zahejs piecēlies sacīja Kungam: “Redzi, Kungs, pusi savas mantas es atdodu nabagiem un, ja kādu esmu apkrāpis, tam atdošu četrkārtīgi.”
Bet Jēzus viņam sacīja: “Šodien šim namam ir nākusi pestīšana, tādēļ ka arī viņš ir Ābrahama dēls. Jo Cilvēka Dēls ir nācis meklēt un glābt to, kas bija pazudis.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Svētdienas sprediķis no www.mieramtuvu.lv
Jauns vārdsBībelē cilvēks, kas satiek Dievu, tiek saukts jaunā vārdā. Ābrams kļūst par Ābrahamu. Jēkabs kļūst par Izraēli. Zaheja vārds tulkojumā nozīmē ‘tīrs, nevainīgs’. Tomēr šī muitnieku priekšnieka dzīves un rīcības veids bija pilnīgi pretējs viņa vārdam. Zaheja dzīve bija traģiska, viņa identitāte bija sašķelta, cilvēki no viņa vairījās, nauda un bagātība viņam nedeva laimi. Arī mazais augums un visu izsmiekls bija neciešams.
Tomēr tad parādījās cerība.
SatikšanāsPēc tikšanās ar Jēzu Zaheja vārds vairs nenozīmēja tukšu skaņu. Viņš atguva savu identitāti Kristū. Sikomores koks viņam deva iespēju būt fiziski garākam par pārējiem, bet pēc satikšanās ar Jēzu savā mājoklī arī savā būtībā viņš kļuva garīgi liels.
Savukārt paštaisnajos farizejos, kas domāja kategorijās “labs – slikts”, “balts – melns”, “pareizs – nepareizs”, Jēzus rīcība izraisīja sašutumu. Varbūt arī mūsos ir kas no šādas farizeju attieksmes?
Pāvests Francisks šī gada jūlijā teica: “Būt kristietim nozīmē ļaut, lai Jēzus mūs atjauno jaunai dzīvei. Varbūt domājam – esmu labs kristietis, katru svētdienu no 11 līdz 12 piedalos Svētajā Misē, daru to un to, un to. Taču kristīgā dzīve nav lietu kolāža. Tā ir harmoniska viengabalainība, un tā iespējama, pateicoties Svētajam Garam. Gars atjauno visu – mūsu sirdi, mūsu dzīvi – un liek mums dzīvot citādā veidā, tādā, kas pilnībā aptver visu mūsu eksistenci. Nav iespējams būt kristietim pa daļām, uz pusslodzi. Pusslodzes kristietis neder! Būt kristietim līdz galam nenozīmē kaut ko darīt, bet gan ļaut sevi atjaunot Svētajam Garam jeb, runājot Jēzus vārdiem, “kļūt par jauno vīnu”.”
ko uzrakstījis svētais Lūkass (Lk 19, 1-10)Tajā laikā, iegājis Jērikā, Jēzus gāja tai cauri. Un, lūk, tur bija kāds cilvēks, vārdā Zahejs, muitnieku priekšnieks un bagāts vīrs. Viņš gribēja redzēt Jēzu, kas Viņš ir, bet aiz ļaužu pulka nevarēja, jo bija maza auguma. Un, aizskrējis uz priekšu, tas uzkāpa
sikomores kokā, lai varētu Viņu saskatīt, jo tur Viņam vajadzēja iet garām.
Jēzus, tajā vietā nonācis un paskatījies uz augšu, viņam sacīja: “Zahej, kāp steigšus zemē, jo šodien man jāapstājas tavā namā.” Un tas steidzīgi nokāpa zemē un ar prieku Viņu uzņēma. Bet, to redzot, visi kurnēja, sacīdami: “Viņš ir iegriezies pie grēcinieka!”
Bet Zahejs piecēlies sacīja Kungam: “Redzi, Kungs, pusi savas mantas es atdodu nabagiem un, ja kādu esmu apkrāpis, tam atdošu četrkārtīgi.”
Bet Jēzus viņam sacīja: “Šodien šim namam ir nākusi pestīšana, tādēļ ka arī viņš ir Ābrahama dēls. Jo Cilvēka Dēls ir nācis meklēt un glābt to, kas bija pazudis.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Svētdienas sprediķis no www.mieramtuvu.lv
Jauns vārdsBībelē cilvēks, kas satiek Dievu, tiek saukts jaunā vārdā. Ābrams kļūst par Ābrahamu. Jēkabs kļūst par Izraēli. Zaheja vārds tulkojumā nozīmē ‘tīrs, nevainīgs’. Tomēr šī muitnieku priekšnieka dzīves un rīcības veids bija pilnīgi pretējs viņa vārdam. Zaheja dzīve bija traģiska, viņa identitāte bija sašķelta, cilvēki no viņa vairījās, nauda un bagātība viņam nedeva laimi. Arī mazais augums un visu izsmiekls bija neciešams.
Tomēr tad parādījās cerība.
SatikšanāsPēc tikšanās ar Jēzu Zaheja vārds vairs nenozīmēja tukšu skaņu. Viņš atguva savu identitāti Kristū. Sikomores koks viņam deva iespēju būt fiziski garākam par pārējiem, bet pēc satikšanās ar Jēzu savā mājoklī arī savā būtībā viņš kļuva garīgi liels.
Savukārt paštaisnajos farizejos, kas domāja kategorijās “labs – slikts”, “balts – melns”, “pareizs – nepareizs”, Jēzus rīcība izraisīja sašutumu. Varbūt arī mūsos ir kas no šādas farizeju attieksmes?
Pāvests Francisks šī gada jūlijā teica: “Būt kristietim nozīmē ļaut, lai Jēzus mūs atjauno jaunai dzīvei. Varbūt domājam – esmu labs kristietis, katru svētdienu no 11 līdz 12 piedalos Svētajā Misē, daru to un to, un to. Taču kristīgā dzīve nav lietu kolāža. Tā ir harmoniska viengabalainība, un tā iespējama, pateicoties Svētajam Garam. Gars atjauno visu – mūsu sirdi, mūsu dzīvi – un liek mums dzīvot citādā veidā, tādā, kas pilnībā aptver visu mūsu eksistenci. Nav iespējams būt kristietim pa daļām, uz pusslodzi. Pusslodzes kristietis neder! Būt kristietim līdz galam nenozīmē kaut ko darīt, bet gan ļaut sevi atjaunot Svētajam Garam jeb, runājot Jēzus vārdiem, “kļūt par jauno vīnu”.”
Abonēt:
Ziņas (Atom)