Ziemassvētki Betlēmes Žēlsirdības mājā

Katoliskās Baznīcas katehisma studijas - 13.nodarbība (484-511)

Esam tikuši līdz 2.nodaļai.

Katru nedēļu būs pieejams viens audio fails, kurā varēs noklausīties vienas katehisma nodaļas skaidrojumu. Lai to saprastu, ir nepieciešams sekot līdzi katehisma tekstam. To var darīt interneta vietnē www.katolis.lv/katehisms. Ja ir kādi jautājumi vai ierosinājumi, lūdzu rakstiet. priesteris.ilmars@gmail.com Klausīties vislabāk ar google hrome pārlūkprogrammu.

Visi ieraksti vienkopus atrodami http://kateheze.blogspot.com/

http://failiem.lv/down.php?i=gpadjcn&n=katehisms_13.MP3

"Panorāmas" sižets par Rīgas Garīgo Semināru

Divas vietas mašīnā piektdien uz Liepāju, uz bīskapa bērēm.

Izbraucam piektdien, 27.decembrī plkst. 8.00 no Salaspils, Atpakaļ Rīgā ap 19.30. Pieteikties pie manis, 26382126

Kristus ir dzimis!

Visus bloga lasītājus šajos lielajos svētkos vēlos sveikt ar svētā Ireneja no Lionas vārdiem: "

"Dievs cilvēku ir radījis mīlestībā un to atpestī mīlestībā!"

Kristus ir dzimis!

Kalpošanas plāns Latvijā no 20.12 līdz 6.01

4 adventa svētdiena, 22.decembris

Koknesē sv. Mise 9.00
Aizkrauklē, sv. Mise 12.00
Vecbebros, sv. Mise 15.00

Ziemassvētku vigilija, 24.decembris

Koknesē, sv. Mise 16.00
Skrīveros, sv. Mise 18.00
Aizkrauklē, sv. Mise 21.00

Kristus Dzimšanas svētki, 25.decembris

Koknesē, sv. Mise 9.00
Aizkrauklē, sv. Mise 12.00
Vecbebros, sv. Mise 15.00
Skrīveros, sv. Mise 15.00

Svēto Misi svinēšu vai nu es, vai pr. Māris Zviedris. Grēksūdzes vismaz 30 minūtes pirms svētās Mises un sv. Mises laikā. 

Tiešraide no Vatikāna (Ganiņu sv. Mise, 24.12 plkst. 22.20)

Ziemassvētku vigilijas vakara kārtība

ZIEMSVĒTKU VIGILIJĀ

Ziemsvētku priekšvakarā (24. dec.) ticīgo ģimene pulcējas pie galda, kur uz siena ir uzliktas svētītās oblātas, pieminot silītē uz siena guldināto Bērniņu Jēzu. Ģimenes galva vada kopīgu lūgšanu:

Vadītājs: DIEVA TĒVA UN DĒLA UN SVĒTĀ GARA VĀRDĀ.

Visi: Amen.

Vad.: Rīt Ziemsvētki — Kristus Kunga, Dieva Vienpiedzimušā Dēla, dzimšanas diena virs zemes. Mīlēdams mūs, Viņš atnāca uz šo pasauli cilvēka miesā, lai mūs atpestītu no grēkiem. Ļaunā gara pievilti, pirmie cilvēki bija sagrēkojuši un sevi un mūs atšķīruši no Dieva. Bet Kungs Jēzus atnesa mums piedošanu no debesīm un cilvēkus atkal padarīja par Dieva bērniem. Šajās vakariņās Kristus dzimšanas svētku priekšvakarā Jēzus mums atgādina un rāda, ka mēs esam vienas Dieva saimes locekļi, aicināti cits citu mīlēt, kā Viņš mūs mīlēja un mīl. Tāpēc šovakar piedosim visiem un aizmirsīsim to, kas aizēno mūsu vienotību. Atjaunosim kristīgo nodomu: dzīvot Dieva godam, kalpojot cilvēkiem. Kā vienotības un mīlestības zīmi mēs sniegsim viens otram svētītās maizītes un lūgsimies, lai Dievs palīdz dzīvot tā, kā Kristus mūs ir mācījis.

Vad.: Kungs, atjauno mūsos Tavu mīlestību.

Visi: Lai pasaule pazītu, ka mēs esam Tavi mācekļi.

Vad.: Kungs, uzklausi mūsu lūgšanu.

Lūgsimies:

Kungs, Jēzu Kristu, dzīvā Dieva Dēls, Tu pieņēmi cilvēka miesu un kļuvi mums visiem par Brāli, dari, lūdzam, ka šis vakara mielasts tuvinātu mūs patiesai vienotībai un mīlestībai, un palīdzētu mums visiem būt vienai Dieva saimei kopā ar Tevi, mūsu Brāli un Pestītāju, kas ar Tēvu un Svēto Garu dzīvo un valdi mūžu mūžos.

Visi: Amen.

Vad.: Sveicinu jūs visus, sagaidot Kristus dzimšanas Svētkus, un vēlu jums bagātīgas Dieva žēlastības.

Pēc tam vadītājs ņem oblātas un izdala pārējiem. Visi lauž oblātas un savā starpā tās dala, izsakot viens otram svētku novēlējumus. Pēc vakariņām var nodziedāt kādu dziesmu, piem., "Dziļā pusnakts tumsā” un nolasīt šo lūgšanu:

Vad.: Dievišķais Bērns Jēzu, miera un saticības Devēj, palīdzi mums dzīvē izpildīt visas labās apņemšanā, ko esi iedvesis mūsu sirdīs.

Visi: Amen. (Un apzīmē sevi ar krusta zīmi.)

No lūgšanu grāmatiņas „Slavējiet Kungu”

Norvēģu komiķis atmasko "Gender"

Beļģija: NĒ eitanāzijai bērniem!

Drīz Beļģijas parlamentā tiks balsots par jaunu likumprojektu, kas ļaus paplašināt valsts eitanāzijas likumu attiecībā uz bērniem. Ja projekts tiks iekļauts likumā, tad divpadsmitgadīgs bērns drīkstēs izlemt par dzīvību vai nāvi bez vecāku piekrišanas.
Likums dod zināmu autoritāti ārstam lūgt valstij uzņemties vecāku atbildību. Nevienai valdībai nevajadzētu būt tādai autoritātei, kas ļautu vecāku vietā izlemt vai bērnam dzīvot vai nē! Beļģijas amatpersonas likumprojektu virza ātri un publiska iejaukšanās, piemēram, demokrātiska balsošana, netiek pieļauta. Nedrīkstam par to klusēt un mums jāaicina Beļģijas valdība nevirzīties šādas likumdošanas virzienā. Nedrīkstam samierināties ar nāves kultūru. Likuma pārkāpēji pašreizējo Beļģijas likumu izmanto ļaunprātīgi un daudzi pārkāpēji netiek sodīti (nepilgadīgo, garīgi nelīdzsvarotu cilvēku, psiholoģisku iemeslu dēļ ieslodzīto eutanāzija, kā arī iemiedzināšana bez personas piekrišanas utt.). Ar petīciju aicināsim politiķus attiekties no ierosinātajiem likumiem, kā arī aicināsim strādāt pie jauniem likuma aktiem, kas būtu par labu dzīvībai, paliatīvai aprūpei un neaizsargātiem cilvēkiem mūsu sabiedrībā. Interneta vietnē citizengo.org ir tapusi petīcija Beļģijas Tieslietu komisijas priekšsēdētājai un sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājai, kuru parakstīt var arī Latvijas iedzīvotāji: Priekšsēdētājas kundze, mēs rakstām, lai mudinātu Jūs apturēt iniciatīvu, kas veicinātu eitanāziju nepilngadīgajiem. Neraugoties uz invaliditāti, dzīvībai jātiek novērtētai. Tiesību aktu pieņemšana, kas pieļauj dzīvības izbeigšanu bez jabkāda iemesla ir nepieņemama un amorāla. Tā vietā mums jāpieliek visas pūle, lai izmantotu pētniecību, kas mums uzticēta, lai nodrošinātu uzmanības pilnu aprūpi, tādējādi atvieglojot viņu fiziskās ciešanas morālā veidā. Sakām NĒ eitanāzijai bērniem! Ar cieņu,[jūsu vārds] http://www.citizengo.org/en/860-no-euthanasia-europe Pārpublicēts no katedrale.lv

Jaunieši jautā - piederība draudzei, Vasarssvētku draudzes.

1)Kā var zināt, pie kuras draudzes pieder?

Pēc Baznīcas Kanonisko Tiesību kodeksa, ikviena katoļticīgā draudze ir tā, kuras teritorijā ticīgajam ir pastāvīga dzīvesvieta. Parasti tā ir vistuvāk esošā draudze. Eksistē vēl tā saucamās rektoralās draudzes, bez savas teritorijas. Tādas Rīgā piemēram ir svētā Jēkaba katedrāle un svētās Marijas Magdalēnas draudze. Uz tām draudzēm iet cilvēki pēc tradīcijas vai ieraduma (piemēram tur kristīti, iesvētīti vai laulāti, tur gāja viņu vecāki vai vecvecāki, u.tml). Būtu svarīgi regulāri iet uz vienu draudzi un arī tajā draudzē iesaistīties kalpošanā, evaņģelizācijā un citos pasākumos.
2)Kā vasarsvētku draudze atšķiras no katoļu draudzes?

Vasarssvētku draudzes savā laikā atšķēlās vai nu no luterāņu vai baptistu vai citām konfesijām. Šīs draudzes raksturo tas, ka viņi pastiprināta veidā izceļ Svētā Gara darbību un īpaši uzsver ārkārtēju dāvanu esamību, fizisko dziedināšanu, pravietošanu. Dievkalpojumi pārsvarā balstās uz Dieva Vārda lasījumiem no Bībeles, aizrautīgu sprediķošanu un skaļu slavēšanas mūziku. Ļoti izkopta dažādu nozaru kalpošanas, aktīva evaņģelizācijas darbība. Pietrūkst kopskats un no visa Dievišķā Atklāsmes mantojuma, jeb depozīta, ko atnesa Kristus viņi paņem tikai mazu daļiņu un to ļoti izceļ. Liels uzsvars uz ziedojumiem, īpaši 10-to tiesu. Ir lietas, ko mēs varam no viņiem mācīties, tomēr ir lietas, kas viņiem iztrūkst, piemēram liturģija, dažādas garīgās skolas, īpaši meditatīvā lūgšana, maz akcentē Jēzus ciešanas, bieži vien klātesošs "labklājības evaņģēlijs". Dažas no šīm draudzēm nosoda Dievmātes godināšanu, relikviju un svēto godināšanu.

Katoliskās Baznīcas katehisms - 12.nodarbība (KBK 456-483)

Esam tikuši līdz 2.nodaļai.

Katru nedēļu būs pieejams viens audio fails, kurā varēs noklausīties vienas katehisma nodaļas skaidrojumu. Lai to saprastu, ir nepieciešams sekot līdzi katehisma tekstam. To var darīt interneta vietnē www.katolis.lv/katehisms. Ja ir kādi jautājumi vai ierosinājumi, lūdzu rakstiet. priesteris.ilmars@gmail.com Klausīties vislabāk ar google hrome pārlūkprogrammu.

Visi ieraksti vienkopus atrodami http://kateheze.blogspot.com/

http://failiem.lv/down.php?i=qodndcb&n=katehisms_12.MP3

Svētās Komūnijas atteikšana nelaulātajiem nav sods

Pāvests: savā pamudinājumā „Evangelii gaudium” rakstīju par svēto Komūniju tiem, kas ir šķīrušies un dzīvo attiecībās bez laulībām.

Itāļu laikraksta „La Stampa” žurnālists Andrea Tornielli jautā pāvestam, ko viņš domāja ar dokumentā teikto, par „drosmīgām pastorālajām izvēlēm, attiecībā uz sakramentiem.” Daži komentētaji pieļāva, ka tur tiek runāts par svētās Komūnijas došanu tiem, kas ir šķīrušies un dzīvo kopā bez laulības citā savienībā. Pāvests Francisks, atbildē žurnālistam kliedē šīs šaubas: „Es runāju par kristību un svēto Komūniju kā garīgo barību, lai dotos uz priekšu un tos vajag saprast kā līdzekļus, nevis balvu vai atalgojumu. Daži uzreiz padomāja par sakramentiem ko dotu nelaulātajiem, kas dzīvo nesakārtotās attiecībās, tomēr es nerunāju par konkrētām situācijām. Vēlējos norādīt pašus pamatus. Ir nepieciešams vairāk cilvēkiem atvieglot ticību, nevis to kontrolēt.” Uz jautājumu, ko tad ar tiem, kuri šķīrušies, pāvests atbildēja: „Svētās Komūnijas liegšana šīm personām nav soda sankcija. Tas vienmēr ir jāatcerās. Tomēr par to es nerunāju šajā dokumentā, viņš pasvītroja.”

Tulkots no www.gosc.pl