svētdiena, 2014. gada 16. novembris

Es visu varu tanī, kas mani stiprina! Sprediķis 16.novembrim (www.mieramtuvu.lv)

Latvijas karogs Pasaules Jauniešu Dienās Madridē, Spānijā
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija,
ko uzrakstījis svētais Matejs (Mt 25, 14-30)
Tajā laikā Jēzus pastāstīja mācekļiem šādu līdzību: “Kāds cilvēks aizceļodams sasauca savus kalpus un uzticēja viņiem savu īpašumu. Vienam viņš deva piecus talentus, citam divus, bet citam vienu, katram pēc tā spējām. Un pats aizceļoja. Tas, kas bija saņēmis piecus talentus, tūlīt aizgāja un laida tos apgrozībā, un nopelnīja citus piecus. Tāpat arī tas, kas divus bija saņēmis, nopelnīja divus citus. Bet tas, kas bija saņēmis vienu, aizgāja un, ieracis zemē, noslēpa sava kunga naudu. 
Pēc ilgāka laika pārnāca šo kalpu kungs un sāka ar viņiem norēķināties. Tad piegāja klāt tas, kas bija saņēmis piecus talentus, un atnesa citus piecus talentus, sacīdams: “Kungs, tu man iedevi piecus talentus. Lūk, es nopelnīju vēl citus piecus.” Viņa kungs tam sacīja: “Labi, krietnais un uzticīgais kalps! Tu biji uzticīgs mazumā: es tevi iecelšu pār daudzumu. Ieej sava kunga priekā!” Klāt piegāja arī tas, kas divus talentus bija saņēmis, un sacīja: “Kungs, tu man iedevi divus talentus. Lūk, es nopelnīju vēl citus divus!” Kungs sacīja viņam: “Labi, krietnais un uzticīgais kalps, tu biji uzticīgs mazumā: es tevi iecelšu pār daudzumu. Ieej sava kunga priekā!” 
Un piegāja klāt arī tas, kas bija saņēmis vienu talentu, un sacīja: “Kungs, es zināju, ka tu esi bargs cilvēks. Tu pļauj tur, kur neesi sējis, un savāc tur, kur neesi kaisījis. Tāpēc es baidīdamies aizgāju un paslēpu savu talentu zemē. Lūk, saņem to, kas ir tavs!”
Kungs atbildot sacīja viņam: “Ļaunais un slinkais kalps! Tu zināji, ka es pļauju, kur neesmu sējis, un savācu, kur neesmu kaisījis? Tad tev vajadzēja manu naudu dot naudas mainītājiem, un es pārnācis saņemtu savu ar augļiem. Tāpēc atņemiet viņam talentu un atdodiet tam, kam ir desmit talentu. Jo katram, kam ir, tam tiks dots, un viņam būs pārpilnība. Bet tam, kam nav, tiks atņemts arī tas, kas viņam ir. Un nederīgo kalpu izmetiet ārā tumsā! Tur būs raudāšana un zobu griešana.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Ir pavisam tuvu 18.novembris, mūsu tautas nacionālie svētki. Latvijas Republikas proklamēšanas diena. Šajā dienā esam aicināti atcerēties, ka mēs, kristieši esam divu valstību - Debesu Valstības un savas tēvijas – Latvijas iemītnieki. Ir pagājuši jau vairāk kā 20 neatkarības gadi, bet vēl joprojām mēs skaudri izjūtam tā laika sekas, kad mūsu zemi un visu austrumu zemju bloku ietekmēja komunistiskā, respektīvi marksistiskā bezdievības filozofija. Uz ko tā balstījās? Šī ideoloģija sludināja, ka Dievs ir tikai paša cilvēka iztēles auglis, novecojusi buržāziskās šķiras „palieka” un jaunajā komunistiskajā kārtībā nav vairs vietas indivīdam, kurš nestu sevī Dieva attēlu. Viss, tai skaitā cilvēks ir nejaušas evolūcijas rezultāts, mācīja šī ideoloģija, un indivīds tiek iekļauts milzīgā organismā, kuras priekšgalā stāv partija, kura tad visu izlemj katra cilvēka vietā, ko darīt. Šīs ideoloģijas galvenais mērķis bija iznīcināt ikvienā cilvēkā, īpaši jau vīriešos apziņu par to, ka mēs esam īpaši, ka mēs esam Dieva radīti, ka mēs kaut ko varam, ka mēs varam rūpēties par savu ģimeni, ciematu, valsti un tautu. Ar visiem iespējamies līdzekļiem tika grauta ikviena cilvēka pašiniciatīva, pašapziņa, lepnums par savu valsti, tautu. Šīs ideoloģijas sekas mēs izjūtam vēl joprojām, un diemžēl šis domāšanas veids ir klātesošs arī Baznīcā, draudzēs, jo esam cilvēki, kuri nesam sevī šo pagātnes mantojumu. Kā šī problēma izpaužas? Vispirmām kārtām kā neuzticēšanās Dievam un pašiem sev, ka tas, ko mēs darām mums izdosies. Neizlēmība. Grūtības pieņemt nobriedušos lēmumus. Nevēlēšanās iesaistīties kalpošanā, apātija, dzīves apnikums, aizdomīgums, neobjektīva kritika un nespēja pieņemt veselīgus aizrādījumus. Nespēja diskutēt un aizstāvēt savu viedokli. Daudzi cilvēki, kuri aizbrauc uz citām Eiropas zemēm, kuras nav skāris komunisms, atzīst, ka tajā sabiedrībā viņi redz pavisam citādu uzvedības un rīcības modeli. Tās ir sabiedrības, kuras dziļi ir ietekmējusi kristīgā kultūra un atstājusi dziļas, paliekošas pēdas. Pat ja mūsdienās arī šajās zemēs ir manāms kristietības noriets, tomēr kristietības ietekme ir jūtama un redzama.

sestdiena, 2014. gada 15. novembris

Laju atvērtība Baznīcas universalitātei

Fragments no Vatikāna II koncila dekrēta "Apostolicam actuositatem":
Lajiem pastāvīgi sevī jāizkopj piederības diecēzei gars, apzinoties, ka draudze ir diecēzes šūniņa, un vienmēr jābūt gataviem pēc sava bīskapa aicinājuma iesaistīties diecēzē uzsāktajos darbos. Turklāt, lai atbildētu uz pilsētu un lauku rajonu iedzīvotāju vajadzībām[1], laju apustulāts nedrīkst aprobežoties tikai ar savu draudzi un diecēzi – viņu sadarbībai jāsniedzas vēl aiz to robežām, kļūstot par sadarbību draudžu, diecēžu, valsts un starptautiskā līmenī, jo īpaši tāpēc, ka iedzīvotāju migrācija, kas pieaug diendienā, savstarpējie kontakti un saziņas iespēju uzlabošanās vairs nepieļauj to, ka tā vai cita sabiedrības daļa paliktu sevī noslēgta. Tādējādi lajiem jārūpējas par to, lai tiktu apmierinātas vajadzības, kādas ir pa visu pasauli izkaisītajai Dieva tautai. Bet vispirms tiem kā sava jāuztver Baznīcas misionārā darbība, atbalstot to materiāli vai arī personiski tajā iesaistoties, jo kristieša pienākums un gods ir atdot Dievam daļu no tiem labumiem, kuri ir no Viņa saņemti.




[1] Sal. Pijs XII, Uzruna Ad Parochos, etc. 1951. g. 6. februārī: Discorsi e Radiomessaggi di S.S. Pio XII, 12 (1950–1951), 437.–443. lpp.; 1952. g. 8. martā: turpat, 14 (1952–1953), 5.–10. lpp.; 1953. g. 27. martā: turpat, 15 (1953–1954), 27.–35. lpp.; 1954. g. 28. februārī: turpat, 585.–590. lpp.

piektdiena, 2014. gada 14. novembris

Aicinājums piedalīties

Saņēmu epastu no arhibīskapa sekretariāta:


Rīgas Sv.Antona draudze aicina Jūs un Jūsu vadīto draudzu locekļus uz labdarības koncertu „Mīlestības pieskāriens” -  Svētdien,2014.gada 30.novembrī plkst.15:00 Rīgā, Sāpju Dievmātes baznīcā, Pils ielā 5
Visi ienākumi no koncerta tiks ziedoti Rīgas Sv.Antona baznīcas celtniecībai. 

Otrs lūgums – iesaistīties akcijā “Zvaigzne Austrumos”, kuras mērķis ir savākt 3000 dāvaniņas Sīrijas un Irākas bēgļu bērniem, kas pagaidu patvērumu atraduši Jordānijā. Sīkāka info www.zvaigzneaustrumos.lv

trešdiena, 2014. gada 12. novembris

Atbilde Annas Auziņas rakstam portālā satori.lv

Nu tā! Beidzot interneta vidē ir parādījies viens nopietns raksts, uz kuru ir vērts arī atbildēt, jo tajā ir redzams mēginājums analizēt kristīgo un katolisko nostāju, attiecībā uz homoseksualitātes fenomenu[1]. Ļoti cienu Annu Auziņu un viņas nopietno rakstu. Tomēr, rūpīgi izlasot, top skaidrs, ka nepieciešams atdalīt „graudus no pelavām”, ko arī pazemīgi mēģināšu darīt. Tomēr pirms tam, vēlos dot tādu kā preambulu visām tām aktivitātēm, kuras veicu nesenā laikā un kuras pat no praktizējošu katoļu puses tika nosauktas par histēriskām.

Šā gada maijā man bija iespēja pirmo reizi apmeklēt Fatimas Dievmātes starptautisko sanktuāriju Portugālē. Lai izmantotu laiku lietderīgi, ar mazu cilvēku grupiņu izlēmām apskatīties arī citas skaistas vietas, tai skaitā Spānijas galvaspilsētu Madridi. Jāuzsver, ka izsenis Spānija tiek uzskatīta par spēcīgu katolisku zemi. Lai ietaupītu līdzekļus, noīrējām lētu hosteli pašā Madrides centrā, vecpilsētā. Tajā vakarā, kad tur nakšņojām, ap 19.00 izlēmām aplūkot Madrides vecpilsētu. Izejot no hoteļa manā acu priekšā skūpstījās divi vīrieši. Viņi nejautāja man, vai es to vēlos redzēt, vai man, kā Eiropas Savienības pilsonim nav pretīgi skatīties uz šo nešķīstību. Tas bija fakts. Tādēļ arī es daru visu, lai tādas lietas nenotiktu Vecrīgā pēc dažiem gadiem. Demokrātija nenozīmē visatļautību un to, ka maza grupa uzspiež vairākumam savu viedokli. To sauc par mazākuma diktatūru.

Otrkārt. Daži man pārmet, ka man nav tiesības izteikties Baznīcas vārdā. Jā, es neesmu pāvests, bīskaps, man nav nemaldīguma mandāta. Arī es var kļūdīties un kļūdos. Tomēr šobrīd studēju teoloģiju doktorantūrā Ļubļinas Katoļu Universitātē,[2] kurā daudzis gadus pasniedza arī svētais pāvests Jānis Pāvils II un pēc dažiem mēnešiem ceru saņemt (ja profesori būs žēlīgi J) licensiāta grādu, kas man dos tiesības pasniegt katoļu augstskolās, tieši teoloģiju, tas ir mācību par Dieva un cilvēka attiecībām. Noteikti es daudz kur kļūdos, tomēr arī man ir tiesības izteikties par sasāpējušiem jautajumiem un to es turpināšu darīt, kaut vai aiz tā apsvēruma, ka man doktora darbam ir vajadzīgs pētījums.

Bet tagad ķersimies pie darba. Vēlos arī uzsvērt, ka mana atbilde uz šo rakstu vispirms ir vērsta katoļticīgai auditorijai, jo šajās dienās jūtu, ka tieši katoļi ir tie, kuri sāk apšaubīt Baznīcas doktrinālo mācību, tādēļ atbildes būs primāri domātas viņiem, bet noderēs jebkuram, kurš vēlas iepazīt dažādus viedokļus.

Piemais Annas Auziņas uzskats:

Savukārt vārds "homofobija" pirmo reizi tiek lietots 1972. gadā Džordža Veinberga grāmatā "Society and the Healthy Homosexual"; burtiski tas nozīmē šausminošas bailes nonākt tuvā saskarsmē ar homoseksuālu indivīdu, taču tas tiek attiecināts uz veselu kopumu daudz senāku parādību, kurām raksturīga noliedzoša attieksme un vardarbīgas izpausmes pret jebko, kas saistīts ar homoseksuālo. Parasti tiek pieņemts, ka homofobisku izturēšanos ir lielā mērā veicinājusi kristīgā Baznīca. Vai un kādā mērā homofobija gūst apstiprinājumu kristietībā kā mācībā?”

Ziedosim svētā Antona baznīcas celtniecībai

Laītājs jautā: "sātana dzelonis", mākslīgā apaugļošana, sterilizācija, ciešanas

Meklējot ceļu uz Aglonu
2 Pāvila vēst. 12, 7. Bet lai atklāsmju daudzums mani neizceltu, manā miesā ir dots dzelonis, sātana eņģelis, kas mani pļaukā. Par kādu dzeloni, sātana eņģeli Sv. Pāvils runā?

Ļoti grūti mūsdienās būtu rekonstruēt, izmantojot tikai Svēto Rakstu tekstu, patieso šī apustuļa Pāvila izteikuma nozīmi. Pie tam, jautājumā jūs nenorādījāt, kāda tieši tā ir apustuļa Pāvila vēstule. Tomēr, ņemot vērā šī izteikuma „popularitāti”, nojaušu, ka tā ir 2 vēstule Korintiešiem. Bībeles komentāros ir norādīts, ka šis sv. apustuļa Pāvila izteiciens ir jau sastopams jūdu tradīcijā, un parasti ar šādu frāzi apzīmēja vai nu kādu psihisku vai fizisku kaiti, kas bija dēmona, jeb sātana izraisīta. Tomēr šajā Rakstu vietā ir skaidri uzsvērts, ka tā ir kāda problēma kas izraisa smagas ciešanas. Var būt, ka Pāvils šo problēmu saista ar vajāšanām, ko regulāri pats piedzīvoja, jo 11 nodaļas 14-15 pantā ir norāde uz sātanu, kā gaismas eņģeli un cilvēkiem, kas veic sātana darbus. Jebkurā gadījumā šo viņa izteikumu var dažādi interpretēt.

Laulātiem nevar būt bērnu- naturālā veidā. Bērnu adoptēt kategoriski atsakās: “Ja Dievs nedeva, cita bērnu neņemsim. Tā ir mūsu brīvā izvēle.” Bet dakteris viņiem pasaka, ka ar mākslīgo apaugļošanu iespēja ir. Tad kāpēc Baznīca mākslīgo apaugļošanu (no pašu miesām) neatbalsta- smags grēks?

Par šo tēmu jau esmu izteicies: http://www.katedrale.lv/index.php?id=16557

Kāpēc sterilizācija ir grēks? Ja ģimenei ir daudz bērnu, un vairāk nevēlas. Tad kāpēc pāris nevar izvēlēties, viņiem taču ir brīvā griba un izvēles brīvība?

Sterilizācija, kā pretapaugļošanās līdzeklis ir nepieļaujama, jo izslēdz dzīvības dāvāšanu. Nevēlos atkārtot to, ko Katoliskās Baznīcas Katehisms jau ir precīzi pateicis, runājot par 6 bausli. http://www.catholic.lv/katehisms/d3s2n2.html#a6

Rakstīts, ka ciešanas var upurēt Dievam par godu. Bet vai tās var upurēt, kad cilvēks ir nāvīgā grēka stāvoklī?


Kad cilvēks atrodas nāvīga grēka stāvoklī, tad viņa garīgā izaugsme apstājas un viņš nevar saņemt svētdarošo žēlastību, tomēr arī tad visas ciešanas un grūtības viņš var upurēt Dievam, kaut vai lai atgrieztos caur grēksūdzes sakramentu. Pat ja mēs, balstoties uz morālteoloģiju, izdalām šīs grēka un tikumu pakāpes, tomēr jāatceras, ka Dievs nav „grāmatvedis”, un jebkura garīga aktivitāte, vienalga kādā stāvoklī mēs nebūtu, Dievam ir patīkama un no mūsu puses nepieciešama. 

Katoliskās Baznīcas katehisma studijas - 42.nodarbība (2030-2082)

Sākam studēt 3 daļu, kas saucās - Dzīve Kristū. Pirmajā daļā pārdomājām par to, kam mēs ticam (Es ticu), pēc tam par to, kā ticību svinam (sakramenti) un tagad par to, kā šo ticību izdzīvojam ikdienā. 

Katru nedēļu būs pieejams viens audio fails, kurā varēs noklausīties vienas katehisma nodaļas skaidrojumu. Lai to saprastu, ir nepieciešams sekot līdzi katehisma tekstam. To var darīt interneta vietnē www.katolis.lv/katehisms. Ja ir kādi jautājumi vai ierosinājumi, lūdzu rakstiet. priesteris.ilmars@gmail.com 

Visi ieraksti vienkopus atrodami http://kateheze.blogspot.com/

http://failiem.lv/down.php?i=cblvmvt&n=katehisms-42.MP3

otrdiena, 2014. gada 11. novembris

Pateicība un piedāvājums

Saņēmu šādu vēstuli ar pateicību un piedāvājumu. Domāju, ka ir vērts!

A. god priesteri!

Tā kā droši vien Jums sanāk daudz komunicēt ar jauniešiem, kas meklē atbildes uz daudziem garīga satura jautājumiem, tad man ienāca prātā doma, ka varat viņiem ietekt Youtubes vietnē pieejamus ļoti ievērojama ar perfektām runas dāvanām apveltīta katoļu garīdznieka - ASV Mundeleinas katoļu semināra rektora Fr. Barron ierunātus vairākus simtus īsmetrāžas videorullīšus par garīgajiem jautājumiem - sākot no baznīcas dogmu izskaidrošanas un beidzot ar katoļu baznīcas personību raksturošanu un pārdomām par populārām mākslas filmām. Tajos viņš sniedz pietiekami saprotamā, daiļrunīgā, pārliecinošā veidā kompetentas atbildes uz daudziem ar kristietību/katolicismu saistītajiem jautājumiem. Ik nedēļu viņa mājaslapā www.wordonfire.org ir pieejami aizkustinoši sprediķi, kā arī tur var atrast arī dokumnetālās filmas par kristietību. Viņa popularitāti apliecina youtubē norādīto ievērojamais skatījumu skaits (nesen kopejais skatijumu skaits sasniedzis 10 milj). Pats viņš ir studējis teoloģiju Francijā un ieguvis tur augstus zinātniskus grādus. Atliek Youtubes meklētājā ievadīt Fr. Barron un izlec veselas sērijas ar viņa pārdomām.

Kaut vai tikai viens piemērs ir redzams šajā 6 min. garajā video par jautājumu - Kas ir Jēzus?:


Tiem kuriem vairāk patīk lasīt garīgas pārdomas kā arī ik nedēļas sprediķus, es ieteiktu apmeklēt Vašingtonas arhidiocēzes katoļu priestera monsinjora Charles Pope blogu (http://blog.adw.org/blogs/monsignor-charles-pope/).Savā blogā ik dienu viņš publicē pārdomas (apcerējumus) par dažādām garīgajām aktualitētēm, bet ik svētdienu - sprediķi/meditāciju/pārdomas par attiecīgās svētdienas evaņģēliju. Lielisks veids izglītototies garīgajās lietās un uzlabot angļu valodas līmeni. Vēlējos pie reizes Jums pateikties par Jusu darbu!
Tiem kuriem vairāk patīk lasīt garīgas pārdomas kā arī ik nedēļas sprediķus, es ieteiktu apmeklēt Vašingtonas arhidiocēzes katoļu priestera monsinjora Charles Pope blogu (http://blog.adw.org/blogs/monsignor-charles-pope/).Savā blogā ik dienu viņš publicē pārdomas (apcerējumus) par dažādām garīgajām aktualitētēm, bet ik svētdienu - sprediķi/meditāciju/pārdomas par attiecīgās svētdienas evaņģēliju.

Lielisks veids izglītototies garīgajās lietās un uzlabot angļu valodas līmeni.

Vēlējos pie reizes Jums pateikties par Jusu darbu!

pirmdiena, 2014. gada 10. novembris

Kas patiesībā atklāj noslēpumus?

Šorīt lasīju breviāra lūgšanas, un mani uzrunāja Daniela gramatas 2.nodaļas teksts: Daniēls atbildēja ķēniņam: "Noslēpumu, ko ķēniņš grib zināt, viņam nevar atklāt ne gudrie, ne vārdotāji, ne zvaigžņu vērotāji, ne zīlnieki vai pareģi; bet ir Dievs debesīs, kas atklāj noslēpumus. (Dan 2,27-28) Ja sekojam Dievam, tad Dievs dod patieso gudrību. Ne intelektuālo, bet zināšanu un patiesību kopumu, tautā sauktu - viedumu. Ticība Dievam nav tikai kādu ticības patiesību par Dievu iemācīšanās vai zināšana. Ticība vispirms ir satikšanās ar dzīvu Personu - Jēzu Kristu! Un ja ir ticība, tad nav vajadzība doties pie zīlniekiem, burvjiem un pareģiem. Tad, esot kopā ar Dievu, esam drošībā par šodienu un par rītdienu.

sestdiena, 2014. gada 8. novembris

Interesantākie @tolstovs1 twīti :)

Kā devīzi pēdējo dienu "darbībām" esmu izvēlējies tekstu no sv. apustuļa Pāvila vēstules Filipiešiem:

"Dariet visu bez kurnēšanas un šaubīšanās, lai jūs būtu nevainojami un šķīsti, nepeļami Dieva bērni sabojātas un samaitātas paaudzes vidū, un tanī mirdzētu kā spīdekļi pasaulē, turēdami dzīvības vārdu, man par lepnumu uz Jēzus Kristus dienu; tad es veltīgi nebūtu skrējis, nedz veltīgi pūlējies!" (Flp 2, 14-16)


ceturtdiena, 2014. gada 6. novembris

Katoliskās Baznīcas Katehisma studijas - 41.nodarbība (1949-2029)

Sākam studēt 3 daļu, kas saucās - Dzīve Kristū. Pirmajā daļā pārdomājām par to, kam mēs ticam (Es ticu), pēc tam par to, kā ticību svinam (sakramenti) un tagad par to, kā šo ticību izdzīvojam ikdienā. 

Katru nedēļu būs pieejams viens audio fails, kurā varēs noklausīties vienas katehisma nodaļas skaidrojumu. Lai to saprastu, ir nepieciešams sekot līdzi katehisma tekstam. To var darīt interneta vietnē www.katolis.lv/katehisms. Ja ir kādi jautājumi vai ierosinājumi, lūdzu rakstiet. priesteris.ilmars@gmail.com 

Visi ieraksti vienkopus atrodami http://kateheze.blogspot.com/

http://failiem.lv/down.php?i=uwalltz&n=katehisms-41.MP3

trešdiena, 2014. gada 5. novembris

Latviski iznāk pāvesta Franciska pamudinājums "Evangelii gaudium"

Jau piektdien iznāks pāvesta Franciska apustuliskais pamudinājums “Evangelii Gaudium” (Evaņģēlija prieks). Grāmatas atvēršanas svētki notiks zinātniskās konferences „Jezuītu kultūrvēsturiskais mantojums Latvijā” ietvaros. 
Visi mīļi aicināti! Piektdien, 7. novembrī, pulksten 18 LU bibliotēkas telpās Kalpaka bulvārī 4. 
Grāmata būs nopērkama par īpašu cenu (3 eiro). 
Pēc oficiālās daļas saviesīgas sarunas un prieks – noteikti arī Evaņģēlija prieks – pie kafijas tases.

Jautājumu konkurss - piedošana, seksualitāte, objektīva patiesība, joga, Jūdas Iskariots, laulība

Par piedošanu tuvākajam. Kardināls Vaivods savā grāmatā raksta, ka ja tavs ienaidnieks tev saka labrīt, un tu neatbildi viņam uz to, tātad tu neesi piedevis tam- tas ir grēks.
Bet piekritīsiet, ir tādi indivīdi, kuri zin, ka cilvēks ir kristietis, ka tam ir jāpiedod, un turpina ar smaidu sejā darīt pārestības- izmantojot situāciju. Var tam izskaidrot savu nostāju, bet tam vienalga.
Labi, kristietis piedos, bet tādēļ, ka otrs turpina tālāk taisīt skādi, tas kristietim paliek neinteresants, nav nekā kopīga, nav interesantas sarunas ar viņu. Vai tad tas ir arī grēks? Piedot viņam, bet neattaisnot viņa rīcību.

Piedošanas jautājums nav vienkāršs, tomēr Jēzus Bībelē dod skaidras norādes. Necitēšu šeit atsauces, jo to ir ļoti daudz. Kalna sprediķī Jēzus aicina izlīgt ar brāli, pirms doties pie altāra; pagriezt otru vaigu; lai saule nenoriet pār mūsu dusmām, u.t.t. Tomēr piedošana nenozīmē, ka mēs toloerējam ļaunumu un ļaujam tam izplatīties. Mēs cenšamies ļaunumu apturēt, izlabot un palīdzēt ļaundarim mainīt savu viedokli. Tas nozīmē, ka mums ir tiesības cīnīties pretī ļaunumam, mēģināt to apturēt, bet to darām nevis ar ļauniem, bet labiem līdzekļiem. Mēs pret ļaunumu nedrīkstam doties ar ļaunumu, un drīkstam veikt pretdarbības ļaunumam, adekvātas tam, lai ļaunumu nepalielinātu. Un arī neturēt naidu un aizvainojumu uz to, kurš mums ir darījis pāri. Mums ir tiesības lūgt, lai pāridarītājs mums lūdz piedošanu un izlīdzina pāridarījumu. Tomēr, ja viņš to atsakās darīt, tad mēs atdodam šo situāciju Dieva rokās. Ļoti skaists ir citāts no svētā apustuļa Pāvila vēstules Romiešiem, 12 nodaļas 19 un 20 pantiem: „Bet, ja tavs ienaidnieks ir izsalcis, paēdini viņu; ja tas cieš slāpes, dod viņam dzert. Tā darīdams, tu uz viņa galvas sakrāsi kvēlojošas ogles. Ļaunums lai tevi neuzvar, bet pats uzvari ļaunu ar labu!” Kristietis nav lētticīgs cilvēks – viņš iestāsies pret ļaunumu, bet to darīs ar Dieva dotiem ieročiem un arī pēc tam neturēs ļaunumu un aizvainojumu.  

Kādēļ Dievs ielicis cilvēkā spēcīgās dzimum dziņas, ar kurām ir jācīnās (domas, 
skati, runas)? Kāpēc cilvēks, kā saprātīga būtne nevar tās vienkārši “ieslēgt”, kad vajag un “izslēgt”, lai nejauktu galvu?
Vai Dievam ir svarīga pati cīņa?

Seksuālā tieksme ir ļoti svarīga, lai cilvēku dzimums varētu turpināt savu eksistenci. Pēc savas dabas šī tieksme nav ļauna, tikai pēc grēkā krišanas cilvēkā šīs dziņas ir nesakārtotas un izpaužas kā iekāres, kuras ļoti viegli var regulēt ļaunais gars. Seksualitāte ir sfēra, kurā laulātie, vienojoties mīlestības aktā rada bērnu, kurš, savukārt, apveltīts ar nemirstīgu dvēseli un miesu, veido cilvēku – Dieva Valstības pilsoni. Tādēļ jāapzinās ka laulāto mīlestība, caur laulības sakramentu tiek svētdarīta un laulātie līdzdarbojas Dieva radīšanas aktā, kļūstot savā veidā par „līdzradītājiem”. Tieši tādēļ tieši šī sfēra pasaulē tiek visvairāk banalizēta un ekspluatēta kā izklaides industrijas produkts. Ļaunajam garam tik ļoti nepatīk cilvēks, kā Dieva attēls, ka viņš īpaši spēcīgi uzbrūk tieši šajā jomā, kā arī kristīgajām ģimenēm. Tādēļ mums, apzinoties šo situāciju, ir jābūt īpaši piesardzīgiem. Ir jāsargā savas acis, ausis un maņas. Jādomā, ko mēs skatāmies arī intenetā, kādu mūziku klausāmies, kādas pārraides skatāmies. Vienkārši – jāsargā tas, kas mūsos ienāk caur mūsu maņām. Un vienmēr ir iespējams doties pie grēksūdzes un grēkus arī šajā jomā nožēlot un izsūdzēt.


Viens draugs (labu vēlot) var otram aizrādīt: “Eu, tas taču ir grēks, tā nevar!”, otrs atbildēs: “Es neko grēcīga te nesaskatu! Es neesmu sagrēkojis, es to interpretēju savadāk!” Un ja pat tam grāmatu noliksi priekšā, tik un tā paliks pie sava. Mums katram ir sava uztvere, un katrs to pašu informāciju interpretēs pa savējam.
Pēc kā tad Dievs tiesās cilvēku (viņpasaulē), pēc cilvēka uzskatiem?
Un vai kristietim ir jēga pamācīt tuvāko, vai lai pats tiek ar savām problēmām galā?

Vistuvākais tiesnesis, kas mūsu katru tiesā ir mūsu pašu sirdsapziņa. To mums ir jāklausa vienmēr. Tomēr mūsu sirdsazpiņa mēdz un var kļūdīties. Tādēļ Dievs ir devis objektīvu Likumu, ko sauc par Dabisko Likumu, kuru Viņš ir ierakstījis dabā, mūsu sirdsapziņā, bet visnekļūdīgāk tas atklājas cau Dievišķo Atklāsmi Jēzū Kristū. Šo Atklāsmi mēs saņemam caur Baznīcu un tā ir atspoguļota Dieva Vārdā – gan rakstītajā – Bībelē, gan nerakstītajā – Tradīcijā. Ja mēs regulāri lūdzamies, lasām Bībeli, ejam uz Svēto Misi, pieņemam sakramentus, tad Dievs caur Baznīcu koriģē mūsu sirdsapziņu un ļauj sekot objektīvam Likumam, kas visiem ir vienāds.
  

Vai kristietim ir atļauts skatīties “Ekstrasensu cīņas”? Ko Baznīca par to saka?

Viss mums ir atļauts, bet ne viss mums der. Baznīca nav „policijas iecirknis”, kas noteiks ko mums var un ko nevar skatīties. Kādreiz Baznīcā bija tāds aizliegto grāmatu saraksts. Šobrīd katram kristietim pašam, balstoties uz Dieva Vārdu un savu sirdsapziņu ir jāizlemj, kas viņa garīgai dzīvei ir noderīgs, kas nav, kāda darbība būs vai nebūs sakaņota ar Dieva gribu. Man personīgi šādas pāraides nav nepieciešamas. Baznīca nekomentē visas TV pārraides, visus interneta saitus un visas izdotās grāmatas, izrādes, u.t.t. Baznīca komentē Dievišķo Atklāsmi, kas mums ir atklājusies Jēzū Kristū un līdz mums ir nonākusi caur Baznīcu, Svētajiem Rakstiem un Tradīciju.

Galvenais Vatikāna eksorcists saka, ka joga ir sātaniska prakse. Nesen parādījusies kristigā joga. Tad var vai nevar nodarboties ar jogu?
Tad jau ar karatē arī nevar nodarboties, jo meditācijas bāzētas uz budismu. 

"Izlaiduma gads" un "Modris" recenzija

Nu tā! Biju uz dažām dienām Latvijā, ļoti svētīgi pavadīju laiku Valmieras katoļu draudzē, 1. un 2.novembrī. Paldies prāvestam un draudzei par iespēju tā no sirds palūgties par visiem mirušajiem un priecāties par svētajiem, kas jau ir devušies Debesu Valstībā.

Tomēr šajās dažās dienās bija arī iespēja noskatīties divas jaunās latviešu filmas - "Izlaiduma gads" un "Modris". Diemžēl "Segvārds Vientulis" nenoskatījos, jo bija jāatgriežas atpakaļ Polijā pirms šīs filmas pirmizrādes.

Neiedziļināšos šo filmu saturā, jo daudzi varbūt vēl nav tās noskatījušies un viņiem tad nebūs interesanti skatīties. Tomēr gribu uzsvērt vienu niansi, kas man likās svarīga un kas ir pats interesantākais - abās filmās šī nianse tika parādīta. Filmā Izlaiduma gads" jaunā skolotāja uzsāk darbu grūti audzināmā klasē pēc šķiršanās ar vīrieti/vīru (tas no filmas nav skaidrs). Arī otrajā filmā "Modris" māte audzina savu dēlu viena pati, savam dēlam iegalvojot, ka viņa tēvs ir cietumā (kā ir patiesībā, to redzēsim filmā). Manas pārdomas šajā jautājumā ir šādas. Gan vienā, gan otrā gadījumā notiek šķiršanās, kas vienmēr ir smaga, sāpīga, ietekmē bērnus un arī abu cilvēku turpmākos dzīves likteņus. "Izlaiduma gads" situācijā ir redzams, ka skolotāja bieži vien pieņem lēmumus, atrodoties tādā psiholoģiskā stāvoklī, kas parasti veidojas pēc šķiršanās no otra cilvēka - vēlme pašrealizēties, meklēt atzinību, mesties citās attiecībās, bieži vien tikai uz emociju pamata. Arī otrajā filmā ir redzams, ka tajā brīdī, kad tēvs ir aizgājis no ģimenes vai arī viņi ir izšķīrušies, Modra māte ir vēlējusies aizmirsties, norobežoties un tādējādi iestāstījusi savam dēlam melus par viņa tēvu. Arī šajā gadījumā šķiršanās ir atstājušas graujošas pēdas gan šīs sievietes, gan paša Modra dzīvē. Kādas - to var redzēt filmā.

Mans secinājums: Ir jāstiprina dabiskās ģimenes - vīrieša un sievietes institūcija Latvijā, lai būtu mazāk šķirto ģimeņu un lai caur to neciestu bērni. Otrkārt - tiem, kuri ir šķīrušies jāatceras, ka laiks pēc šķiršanās ir emocionāli nestabils, tādēļ būtu jāmeklē atbalsts Dievā, draudzē, Baznīcas kustībās vai kopienās, var palīdzēt arī labs psihologs. Mesties pa galvu un kaklu citās attiecībās un mēģināt aizmirsties grēcīgā veidā noved pie graujošām sekām. Tādas ir manas pārdomas pēc šo abu filmu noskatīšanās.