Lūgums pēc palīdzības!
"BETLĒMES ŽĒLSIRDĪBAS MĀJAS" vārdā lūdzu jūsu atsaucību:
- nepieciešami ziemas apavi vīriešiem (var būt lietoti), īpaši 43.izmēra;
- ja jums ir kāds lieks saldums vai nieciņš Ziemassvētku dāvanu paciņai mūsu iemītiekiem, būsim priecīgi.
- nepieciešami ziemas apavi vīriešiem (var būt lietoti), īpaši 43.izmēra;
- ja jums ir kāds lieks saldums vai nieciņš Ziemassvētku dāvanu paciņai mūsu iemītiekiem, būsim priecīgi.
Lūdzu zvaniet man, Līgai, pa tālr. 26315685 vai rakstiet liga.roke@gmail.com.
PALDIES, PALDIES, PALDIES!
Jautājumu konkurss noslēdzies
Ar lielu prieku paziņoju, ka jautājumu konkurss, kuru aizsākām pirms vairākiem mēnešiem nu ir veiksmīgi noslēdzies. Ir trīs uzvarētāji - Eidis ar 36 publicētiem jautājumiem, Inga ar 31 publicētu jautājumu un Ilze ar 13 publicētajiem jautājumiem. Visi trīs uzvarētāji saņems kā dāvanu "Mieram tuvu" un "Katoļu Baznīcas Vēstnesis" abonamentu 2015.gadam. Kopumā konkursā piedalījās 10 cilvēki un pavisam kopā tika uzdoti 100 jautājumi, uz kuriem centos atbildēt bloga "lappusēs". Šobrīd esam svētku gaidīšanas laikā, arī es ceturtdien došos atpakaļ uz Latviju lai kalpotu gan Valmieras (Ziemassvētkos), gan Saldus draudzēs (Jaungada svinības), tādēļ bloga lapusēs nebūs daudz rakstu. Pārējie kuri neuzvarēja - nebēdājiet. Nākamgad, janvāra vidū uzsāksim jaunu konkursu, kurā esošie uzvarētāji vairs nevarēs piedalīties, bet pārējie varēs atkal piedalīties trīs abonamentu izcīņā līdz 1.jūnijam.
Novēlu visiem svētīgu sagatavošanās laiku uz Kristus Dzimšanas svētkiem un tiksimies gan Latvijā (dzīvajā), gan virtuāli - mūsu bloga "lappusēs". Domājiet jaunus jautājumus! :) Un neaizmirstiet lūgties arī par mani. Un es par jums.
Novēlu visiem svētīgu sagatavošanās laiku uz Kristus Dzimšanas svētkiem un tiksimies gan Latvijā (dzīvajā), gan virtuāli - mūsu bloga "lappusēs". Domājiet jaunus jautājumus! :) Un neaizmirstiet lūgties arī par mani. Un es par jums.
Kristū - jūsu priesteris Ilmārs
Adventa pārdomas: svētdiena, 14.12
ko uzrakstījis svētais Jānis (Jņ 1, 6-8.19-28)
Bija Dieva sūtīts cilvēks, viņa vārds bija Jānis. Viņš nāca liecības dēļ, lai dotu liecību par Gaismu un lai caur viņu visi ieticētu. Viņš nebija gaisma, bet nāca, lai liecinātu par Gaismu.
Un šī ir Jāņa liecība, kad jūdi no Jeruzalemes sūtīja pie viņa priesterus un levītus, lai viņam jautātu: “Kas tu esi?” Viņš atzinās, neliedzās un apliecināja: “Es neesmu Kristus.” Tad tie viņam jautāja: “Kas tad? Vai tu esi Elijs?” Viņš sacīja: “Neesmu.” “Vai tu esi pravietis?” Viņš atbildēja: “Nē.”
Tad tie viņam sacīja: “Kas tu esi? Mums taču jādod atbilde tiem, kas mūs sūtīja. Ko tu pats saki par sevi?” Viņš teica: “Es esmu saucēja balss tuksnesī: dariet taisnu Kunga ceļu – kā pravietis Isajs ir sacījis.”
Bet atsūtītie bija no farizeju vidus. Un tie viņam jautāja, sacīdami: “Kādēļ tad tu kristī, ja neesi ne Kristus, ne Elijs, ne pravietis?”
Jānis viņiem atbildēja, sacīdams: “Es kristīju ar ūdeni, bet jūsu vidū stāv Tas, kuru jūs nepazīstat un kurš nāks pēc manis, un kuram es neesmu cienīgs atraisīt Viņa kurpes siksnu.”
Tas notika Betānijā, viņpus Jordānas, kur Jānis kristīja. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Ko es lūdzu no Jēzus? Vēl lielākas slāpes pēc Viņa. Varam iedomāties sv. Jāni Kristītāju, kā vienkāršu un nabadzīgu vīru. Raugoties uz viņu, mēs varam saprast, ka Dievs var darīt lielas lietas arī caur mūsu nabadzību un „necilību”. Savā sirdī varu atcerēties tās personas, kuras manā dzīvē bija kā tādi „Jāņi Kristītāji”. Varu tagad Dievam pateikties par šīm personām. Varam apbrīnot svētā Jāņa Kristītāja pazemību. Varam kopā ar Jāni Kristītāju pajautāt: „Ko Tu, Jēzu saki pats par Sevi?” Bet caur to varu pajautāt arī pats sev: „Bet kāds es esmu Dieva acīs?” Kas ir manas identitātes pamatā?” Vai es ticu, ka esmu savā vietā? Vienmēr man liekas, ka visur ir labi, kur manis nav. Bet vai tā tiešām ir? Varbūt es visu laiku dzīvoju ilūzijās? Pat ja mana dzīve līdzinās „saucēja balsij tuksnesī”, tomēr arī šai balsij ir vērtība. Esmu vērtīgs Dieva acīs.
Jautājumi priesterim:evaņģelizācija, 10 tiesa, grēku piedošana, eksorcisms
Lasu
62. psalmu (dziedam to arī korī) - "Tik pie Dieva es rodu mieru", un
tur ir rindas "Vienu reizi ir runājis Dievs, un divas reizes esmu to
dzirdējis". Kā to saprast?
Uzreiz jāsaka, ka būtu labi, ja mēs
citētu visu šo psalma pantu, kurš noslēdzas tā: „Vienu reizi ir runājis Dievs,
un divas reizes esmu to dzirdējis: Dievs ir Visvarens.” Bieži vien, izraujot no
konteksta kādu Bībeles izteikumu, ir ļoti grūti redzēt visu kopskatu. Kā uzsver
Bībeles komentētāji, tad tieši šis psalms no visas psalmu grāmatas vislabāk
norāda uz pilnīgu uzticību, padevību Dievam. Tieši 12 un 13 pantā visnoteiktāk
tiek parādīta Dieva spēcīgā un nemainīgā mīlestība (hesed) uz cilvēku. Kad Dievs kaut ko vienreiz pasaka, Viņam nevajag
atkārtot. Dievs savu lēmumu nemaina. Esot Baznīcā, mēs zinām, ka Dievs visu ir
izteicis savā Vienīgajā Vārdā – Jēzū Kristū.
Savā
Twitter kontā aicināt, lai laji nāk palīgā evaņģelizācijas darbā. Ko konkrēti
laji var darīt?
Pēc savas dabas Baznīca ir misionāra, jo
Baznīca ir Jēzus Kristus Mistiskā Miesa, un Jēzus Kristus ir sūtīts „misijā” no
Tēva, lai atklātu patiesību gan par Dievu, gan par cilvēkiem. Ja mēs, caur
kristību un iestiprināšanu esam iekļauti Baznīcā, līdz ar to, mums, kā Baznīcas
dzīvajiem locekļiem ir absolūts pienākums būt misionāriem un evaņģelizatoriem
tajās vidēs, kurās dzīvojam. Vispirms jau ar svētas dzīves piemēru un ja iespējams,
arī ar konkrētiem vārdiem un darbiem. Kā tas konkrēti izpaudīsies, tas ir
atkarīgs gan no tām dāvanām, ko Dievs mums katram ir devis, gan no mūsu
atvērtības, šīs dāvanas likt lietā Dieva un Baznīcas labumam, kā arī atvērtības
sadarbībai ar Dievu.
Vai
atdot 10 tiesu no saviem ienākumiem mūsdienās nav par daudz? Vai tas ir vēl
aktuāli?
10 tiesas jautājums ir Vecās Derības princips, kurš
nav atcelts, tomēr uz to jāskatās Jaunās Derības perspektīvā. Par šo jautājumu
nedaudz esmu runājis šajā rakstā: http://kalpotajs.blogspot.com/2013/07/kur-baznica-nem-naudu.html
Vai
es un citi vienkāršie cilvēki, kas nav saņēmušo priesterības sakramentu var
otram piedot grēkus, ja šis cilvēks prasa. Piemēram, cilvēkam mirstot tāds ir
arī lūgums: piedot man grēkus!
Katoliskās Baznīcas Katehisma studijas - 46.nodarbība (5.bauslis)
Katru nedēļu būs pieejams viens audio fails, kurā varēs noklausīties vienas katehisma nodaļas skaidrojumu. Lai to saprastu, ir nepieciešams sekot līdzi katehisma tekstam. To var darīt interneta vietnē www.katolis.lv/katehisms. Ja ir kādi jautājumi vai ierosinājumi, lūdzu rakstiet. priesteris.ilmars@gmail.com
Visi ieraksti vienkopus atrodami https://drive.google.com/folderview?id=0B2q4giISr3FFQVJTVFdvV0dkTk0&usp=sharing
http://failiem.lv/down.php?i=sojpefr&n=katehisms-46.MP3
Adventa pārdomas: trešdiena, 10.12
ko uzrakstījis svētais Matejs (Mt 11, 28-30)
Tajā laikā Jēzus sacīja: “Nāciet pie manis visi, kas strādājat un ciešat grūtības, un Es jūs atspirdzināšu.
Ņemiet manu jūgu uz sevis un mācieties no manis, jo Es esmu lēnprātīgs un pazemīgu sirdi, un jūs atradīsiet mieru savai dvēselei. Jo mans jūgs ir maigs, un mana nasta ir viegla.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
(No www.mieramtuvu.lv)
„Nāciet pie manis, visi!” Nevis tikai pareizie un izredzētie. Visi. Jēzus gaida ikvienu, arī mani un tevi. Vai es ticu, ka es esmu Jēzum svarīgs? Jēzus vēlas, lai eju pie Viņa ar visām savām bēdām. Vai nekautrējos no sava nespēka un nevarības Jēzus priekšā? Kas man visvairāk traucē satikties ar Jēzu? „Ņemiet Manu jūgu uz sevis...” Ko man ir visgrūtāk pieņemt no Jēzus mācības? Vai pēdējā laikā neesmu sācis revidēt Jēzus vārdus, izvēloties tikai tos, kuri man patīk? Es šodien varu Jēzum atdot arī šo savu spītību. Jēzus man apsola, ka, ja Viņam uzticēšos, tad piedzīvošu Viņa lēnprātību un pazemību. Mana sirds atradīs mieru Viņā. Es šodien varu lūgt no Jēzus žēlastību paslēpties Viņa Sirdī. Kopā ar Jēzu mana nasta kļūst viegla. Es varu atkārtot: „Jēzu – lēnprātīgs un pazemīgu Sirdi!”
Jautājumi priesterim: Bībele, ievainojumi, svētbildes, priesteru svētums
Kā uztvert veco derību? Tur Dievs
ir citādāks kā Jaunajā derībā - asinskārs nevis žēlsirdīgs. Vai to vajag lasīt?
Ja jā, tad kā?
Kā uzsver
Vatikāna II koncila dogmatiskā konstitūcija par Dieva Vārdu, „Dei Verbum”, tad „Svētā Māte Baznīca, pamatojoties uz
apustulisko ticību, kā Vecās Derības, tā arī Jaunās Derības grāmatas kopumā ar
visām to daļām uzskata par svētām un kanoniskām, jo tās ir uzrakstītas Svētā
Gara iedvesmā, to Autors ir Dievs un kā tādas tās ir nodotas pašai Baznīcai”
(KBK 105) Dievs sevi atklāj pakāpeniski vēsturē un arī Bībelē, šī Dieva
atklāšanās notiek pakāpeniski, vēsturiskā griezumā un pilnībā Sevi Dievs atklāj
Jēzū Kristū. Tādēļ nevar uz Bībeli skatīties tikai horizontālā līmenī, domājot,
ka to grāmatu uzrakstīja viens cilvēks, apsēzoties pie galda. Bībele tapa
vairāku simtu gadu laikā un ir ļoti daudzšķautņaina, saturot dažādus izteiksmes
veidus un literārās formas. Tomēr viņa visa ir pilnībā Svētā Gara iedvesmota, tādēļ
nevaram uzskatīt, ka kādas daļas nebūtu iedvesmotas, vai ka kādas daļas ir
vairāk svarīgākas par citām. Bet, Veco Derību mēs lasām Jaunās Derības gaismā
un Jaunajā Derībā redzam Vecās Derības piepildījumu. Jaunajā Derībā ir simtiem
atsauču uz Veco Derību, savukārt Vecajā Derībā, caur tipoloģiju un simboliem
redzam pravietojumu par Mesijas nākšanu. Iesaku studijas RARZI (www.rarzi.lv)
Jautājums: Esmu dzirdējusi un esmu lasījusi
aicinājums X vai Y baznīcā notiks dzimtas dziedināšanas dievkalpojums. Esmu no
cilvēkiem arī dzirdējusi, ka tas ir svarīgi. Kāpēc svarīgi piedalīties dzimtas
dziedināšanās dievkalpojumos? Kāpēc tie ir īpaši?
Šādi dzimtas sakņu dievkalpojumi Katoļu Baznīcā Latvijā ir sākti svinēt
samērā nesen. Šo dievkalpojumu, jeb svētās Mises būtība balstās tanī, ka
cilvēks uztic Dievam visu savu pagātni un lūdz, lai Kungs ienāk pagātnes
notikumos un šķīstī visas tās lietas, kuras bija skāris grēks un pagātnē
dzīvojošo cilvēku nepareizās izvēles. Tomēr, no teoloģiskā viedokļa mums ir
jābūt uzmanīgiem. No vienas puses ir svarīgi lūgties par mirušajiem, jo zinām,
ka viņiem ir nepieciešama palīdzība, ja viņi atrodas šķīstītavā. Tā kā mēs
nezinām, kur cilvēks nonāk pēc nāves, tad mēs lūdzamies par visiem mirušajiem.
No otras puses, pārāk akcentējot pagātnes notikumu ietekmi uz šodienu mēs
riskējam mazvērtēt Dieva žēlastības darbību šeit un tagad. Daudzi cilvēki, kuri
dodas uz šiem dziedināšanas dievkalpojumiem, dzīvo it kā pagātnē, visu laiku
meklējot pagātnē „vēl kādu ievainojumu”, tā vietā, lai šeit un tagad atdotu
Jēzum visas problēmas, piesauktu un slavētu Kungu, iesaistītos evaņģelizācijā
un kalpošanā. Jāapzinās, ka cilvēks, kurš ir saņēmis kristības sakramentu un
iet pie grēksūdzes un sv. Komūnijas, izmanto Katoliskās Baznīcas garīgos
labumus, jau tiek atbrīvots no visa ļaunā un viņam ir jātic, ka Jēzus ir
uzvarējis ļaunumu, pat ja cīņa vēl notiek. Līdz ar to, es neesmu pret šādiem
dievkalpojumiem un ir nepieciešams lūgties par aizgājējiem, tomēr ir jāuzmanās
no kristīgās ticības pārlieku lielas „psiholoģizēšanas”.
Vai
tā ir taisnība, ka priesteris var vadīt Sv. Misi nāvīgā grēka stāvoklī?
Jā, tā ir taisnība, jo sakramentu žēlastība nenāk no
priestera, bet no Kristus. Priesteris ir tikai starpnieks, jeb instruments
Dieva rokās. Lai svētie Sakramenti, kurus mēs saņemam Baznīcā būtu derīgi, ir
nepieciešams lai garīdznieks būtu derīgi iesvētīts un viņam nebūtu aizliegums
dalīt sakramentus (nāves briesmu gadījumā jebkurš derīgi iesvētīts priesteris
var uzklausīt grēksūdzi) un šim priesterim sakramenti jādala tā, kā tos dala
Baznīca (atbilstoši liturģiskai formai un kārtībai). Tomēr, jo pats garīdznieks
dzīvo svētāku dzīvi, jo lielākas žēlastības saņem ticīgie, līdz ar to, katrs
garīdznieks aicināts bieži iet pie grēksūdzes, un tāpat kā visi ticīgie,
cīnīties ar grēku un iet svēttapšanas ceļu.
Maza politiskā "odziņa"
Tā kā vēlēšanas vēl ir tālu, bet arī ticīgajiem cilvēkiem ir jāzia, kā veidot savus politiskos uzskatus, tad centīšos dot mazu komentāru. Vispār es cenšos turēties tālāk no politikas, jo mans uzdevums ir sludināt Dieva Vārdu un esmu apņemies neaģitēt ne par vienu politisko spēku. Tomēr šajā gadījumā nevaru klusēt. Lūk citāts no Sandras Kalnietes privātā bloga: (www.kalniete.lv)
Tā ir viņas uzruna "Vienotības" kongresā. Ir skaidri redzams, ka "Vienotībā" aizvien lielāku "lomu" ieņem tie, kuru pārliecība pilnībā nesaskan ar kristīgo pasaules uzskatu, Nevēlos šeit analizēt katru cilvēku individuāli, un atzīstu, ka visās partijās ir kristīgi un nekristīgi cilvēki, un arī kristīgi cilvēki ir ar saviem grēkiem. Tomēr šajā partijā ir ļoti daudz cilvēku, kuri gan Latvijas, gan Eiropas kontekstā ir cīnijušies un cīnīsies par liberāļu tiesībam, kas ir pilnīgā pretrunā ar konservatīvām, tātad kristīgām vērtībām. Kalnietes kundzes teiktajā ir kāda interesanta lieta, kurā atklājas liverāļu manipulācija. Viņa piemin boļševikus, kā tos, kas mazākumam uzspieda vairākuma viedokli. Tomēr vēsturiski tas tā nebija. Patiesībā boļševiki, pirms oktobra revolūcijas bija mazākums, kurš ar viltu un citām metodēm panāca valsts apvērsumu un uzurpēja varu lielākajai daļai krievijas iedzīvotāju, kuri bija pareizticīgie kristieši. Šeit notiek kaut kas līdzīgs. Gan Eiropā, gan Latvijā liberāļi, kas ir mazākumā, vēlas iegalvot vairākumam, kuri ir konservatīvi, tātad kristīgi noskaņoti, ka mazākumam ir tiesības noteikt, kā dzīvot vairākumam. Būsim uzmanīgi un būsim nomodā.
Aicinu padomāt un izvērtēt, gatavojoties nākamajām ēelēšanām. Es par "Vienotību" nebalsošu. Neteikšu par ko balsošu, bet pateicu par ko noteikti nebalsošu. :)
Taču ir lietas par kurām šajā kongresā vēlos runāt. Mani biedē neiecietība un agresivitāte, kas izpaužas partijas biedru vārdos, rīcībā un sarakstē. Vienotības spēks ir tās dažādībā. Spējā atrast līdzsvaru starp konservatīvo un liberālo domu. Taču pēdējā laikā ir uztraucoši vērot, cik ļoti šis iecietības gars iet mazumā. Partijā arvien noteiktāk iezīmējas oficiālā jeb pareizā līnija un tie, kas tajā vai citā jautājumā domā citādi, tiek apklusināti un, ja vēl neliekas mierā – tad konservatīvais spārns lielā vienprātībā tos pastumj malā. It kā jau viedokļa vairākumam būtu tiesības tā rīkoties, taču Eiropas demokrātija no vairākuma diktatūras atšķiras ar to, ka vairākums vienmēr rēķinās ar mazākuma viedokli. Arī mums jāatsakās no Vecās derības principa, ko tik veikli piekopa boļševiki – kas nav ar mums, ir pret mums. Liberāli demokrātisko cilvēku aktīvā apkarošana Vienotībā nav tālredzīga, jo tā aizbiedē no partijas atbalstītājiem modernāk noskaņotus cilvēkus, kuriem Vienotība Latvijas politiskajā spektrā ir vienīgā iespējamā izvēle. Vienotībai, kļūstot arvien konservatīvākai, mazinās cerības piesaistīt jaunās un jaunākās paaudzes vēlētājus.
Tā ir viņas uzruna "Vienotības" kongresā. Ir skaidri redzams, ka "Vienotībā" aizvien lielāku "lomu" ieņem tie, kuru pārliecība pilnībā nesaskan ar kristīgo pasaules uzskatu, Nevēlos šeit analizēt katru cilvēku individuāli, un atzīstu, ka visās partijās ir kristīgi un nekristīgi cilvēki, un arī kristīgi cilvēki ir ar saviem grēkiem. Tomēr šajā partijā ir ļoti daudz cilvēku, kuri gan Latvijas, gan Eiropas kontekstā ir cīnijušies un cīnīsies par liberāļu tiesībam, kas ir pilnīgā pretrunā ar konservatīvām, tātad kristīgām vērtībām. Kalnietes kundzes teiktajā ir kāda interesanta lieta, kurā atklājas liverāļu manipulācija. Viņa piemin boļševikus, kā tos, kas mazākumam uzspieda vairākuma viedokli. Tomēr vēsturiski tas tā nebija. Patiesībā boļševiki, pirms oktobra revolūcijas bija mazākums, kurš ar viltu un citām metodēm panāca valsts apvērsumu un uzurpēja varu lielākajai daļai krievijas iedzīvotāju, kuri bija pareizticīgie kristieši. Šeit notiek kaut kas līdzīgs. Gan Eiropā, gan Latvijā liberāļi, kas ir mazākumā, vēlas iegalvot vairākumam, kuri ir konservatīvi, tātad kristīgi noskaņoti, ka mazākumam ir tiesības noteikt, kā dzīvot vairākumam. Būsim uzmanīgi un būsim nomodā.
Aicinu padomāt un izvērtēt, gatavojoties nākamajām ēelēšanām. Es par "Vienotību" nebalsošu. Neteikšu par ko balsošu, bet pateicu par ko noteikti nebalsošu. :)
Adventa pārdomas: svētdiena, 7.12
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija,
ko uzrakstījis svētais Marks (Mk 1, 1-8)
Jēzus Kristus, Dieva Dēla, Evaņģēlija sākums.
Kā pravietis Isajs ir rakstījis: “Lūk, es sūtu savu vēstnesi Tava vaiga priekšā, kas sagatavos Tavu ceļu. Saucēja balss tuksnesī: gatavojiet Kunga ceļu, dariet taisnas Viņa takas!”
Tuksnesī bija Jānis, kas kristīja un sludināja grēku nožēlas kristību grēku piedošanai. Un pie viņa izgāja viss Jūdejas apgabals un visi Jeruzalemes iedzīvotāji un, atzīdamies savos grēkos, pieņēma no viņa kristību Jordānas upē.
Un Jānis bija ģērbies kamieļspalvas drēbēs, un ādas josta bija ap viņa gurniem. Un viņš ēda siseņus un meža medu.
Viņš sludināja, sacīdams: “Pēc manis nāk Tas, kurš ir spēcīgāks par mani un kuram es neesmu cienīgs noliecoties atraisīt Viņa kurpju siksnas. Es jūs kristīju ar ūdeni, bet Viņš jūs kristīs ar Svēto Garu.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
ko uzrakstījis svētais Marks (Mk 1, 1-8)
Jēzus Kristus, Dieva Dēla, Evaņģēlija sākums.
Kā pravietis Isajs ir rakstījis: “Lūk, es sūtu savu vēstnesi Tava vaiga priekšā, kas sagatavos Tavu ceļu. Saucēja balss tuksnesī: gatavojiet Kunga ceļu, dariet taisnas Viņa takas!”
Tuksnesī bija Jānis, kas kristīja un sludināja grēku nožēlas kristību grēku piedošanai. Un pie viņa izgāja viss Jūdejas apgabals un visi Jeruzalemes iedzīvotāji un, atzīdamies savos grēkos, pieņēma no viņa kristību Jordānas upē.
Un Jānis bija ģērbies kamieļspalvas drēbēs, un ādas josta bija ap viņa gurniem. Un viņš ēda siseņus un meža medu.
Viņš sludināja, sacīdams: “Pēc manis nāk Tas, kurš ir spēcīgāks par mani un kuram es neesmu cienīgs noliecoties atraisīt Viņa kurpju siksnas. Es jūs kristīju ar ūdeni, bet Viņš jūs kristīs ar Svēto Garu.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Jēzus
Evaņģēlija sākums. Cilvēki gaidīja tūkstošiem gadus, lai varētu dzirdēt, redzēt
un pieskarties Evaņģēlijam – Labajai Vēstij – pašam Kristum – Glābējam. Tomēr
mūsdienās arī es ikdienas varu lasīt un kontemplēt Evaņģēliju un satikt Jēzu
Kristu liturģijā. Vai tas nav vienreizēji? Pirmie vārdi, kas mums šodien tiek
teikti, ir „gatavoiet ceļu, atgriezieties!” Kādi ir manas ikdienas ceļi? Vai
tie nav aizauguši ar grēku? Varu mēģināt atcerēties savu kristību un pirmo
svēto Komūniju. Ar kādām ilgām es aicināju toreiz savā sirdī Jēzu? Un kā ir
tagad? Vai manī ir ilgas sastapties ar Jēzu? Kāda ir manas dzīves „iekšpuse”?
Varbūt tajā ir sakrājušies pārāk daudz netīrumu? Varbūt atlikušajās dienās es
varu to iztīrīt? Varbūt varu veikt kādu žēlsirdības darbu? Tuksnesis kļūst par ieklausīsanās,
satikšanās, gandarīšanas un vietu, kur notiek sagatavošanās, lai satiktos ar
Jēzu. Varam šodien lūgt svēto Jēni Kristītāju, lai viņš palīdz mums „nolīdzināt
mūsu dzīves takas”.
Satiksmes negadījumā aizgājušas bojā divas klostermāsas, kas strādāja Latvijā
Mūžīgo mieru, dodi viņām, Kungs, un mūžīgā gaisma lai atspīd viņām, lai viņas dus mierā. Amen.
Publicēt by Olaines Romas katoļu draudze.
Publicēt by Olaines Romas katoļu draudze.
Katoliskās Baznīcas Katehisms - 45.nodarbība (4.bauslis)
Katru nedēļu būs pieejams viens audio fails, kurā varēs noklausīties vienas katehisma nodaļas skaidrojumu. Lai to saprastu, ir nepieciešams sekot līdzi katehisma tekstam. To var darīt interneta vietnē www.katolis.lv/katehisms. Ja ir kādi jautājumi vai ierosinājumi, lūdzu rakstiet. priesteris.ilmars@gmail.com
Visi ieraksti vienkopus atrodami https://drive.google.com/folderview?id=0B2q4giISr3FFQVJTVFdvV0dkTk0&usp=sharing
http://failiem.lv/down.php?i=rrdiceg&n=katehisms-45.MP3
Abonēt:
Ziņas (Atom)