Kristību vārdi. Saraksts, ko izvēlas bērnam kristībās (no "Slavējiet Kungu")


KRISTĀMVĀRDU SARAKSTS
(biežāk sastopamie vārdi)

Ahilejs, 12. maijā
Adaļberts (Voiceks), 23. apr.
Ādams, 24. dec.
Adele, 30. jūn.
Ādolfs, 29. aug.
Agata, 5. febr.
Agnese, 21. janv.
Alberts, 15. nov.
Albins, 1. martā
Aleksandrs, 3. maijā
Aleksejs, 17. jūl.
Alfrēds, 28. okt.
Alfons, 1. aug.
Aloizijs, 21. jūn.
Alvins, 26. maijā
Ambrozijs, 7. dec.
Amālija, 10. jūl.
Anastāsija, 25. dec.
Anatolijs, 20. martā
Andrejs, 30. nov.
Andžela, 27. janv.
Anna, 26. jūl.
Anzelms, 21. apr.
Antoņina, 3. maijā
Antonijs, 13. jūn.
Antons, 13. jūn.
Apolinārs, 23. jūl.
Apolonija, 9. febr.
Arkādijs, 12. janv.
Arnolds, 18. jūl.
Artūrs, 1. nov.
Astrīda            , 10. aug.
Atanāzijs, 2. maijā
Augustīns, 28. aug.
Aurēlija, 25. sept.

Reliģija un izglītība

Reliģisko organizāciju likuma 6.pants:

6. pants. Reliģiskās organizācijas un izglītība

(1) Ikvienam ir tiesības apgūt ticības mācību gan individuāli, gan kopā ar citiem reliģisko organizāciju mācību iestādēs.

(2) Valsts un pašvaldību skolās kristīgās ticības mācību var mācīt personām, kuras rakstveidā izteikušas vēlēšanos to apgūt. Nepilngadīgās personas iesniegumu par vēlēšanos apgūt kristīgās ticības mācību iesniedz ar vecāku vai aizbildņu rakstveida piekrišanu. Ja nepilngadīgā persona ir jaunāka par 14 gadiem, tās vietā iesniegumu iesniedz šīs personas vecāki vai aizbildņi.

(3) Kristīgās ticības mācību māca pēc Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprinātas mācību programmas evaņģēliski luteriskās, Romas katoļu, pareizticīgo, vecticībnieku un baptistu konfesiju pedagogi, ja skolā ir vismaz 10 skolēnu, kuri vēlas apgūt attiecīgās kristīgās konfesijas mācību. Pedagogus izvirza konfesijas vadība, un tos atestē Izglītības un zinātnes ministrija.

(4) Valsts un pašvaldību pārziņā esošajās nacionālo minoritāšu skolās, ievērojot skolēnu un viņu vecāku vai aizbildņu vēlēšanos, Izglītības un zinātnes ministrijas noteiktajā kārtībā var pasniegt arī attiecīgajai nacionālajai minoritātei raksturīgās ticības mācību.

(5) Kristīgās ticības mācības un ētikas mācīšana tiek finansēta no valsts budžeta.

No Izglītības likuma:

10.pants. Izglītība un reliģija

(1) Izglītības sistēma nodrošina apziņas brīvību. Izglītojamie pēc izvēles apgūst kristīgās ticības mācību vai ētiku vai arī kristīgās ticības mācību un ētiku vienlaikus.

(2) Izglītības iestādes un reliģiskās organizācijas attiecības regulē Reliģisko organizāciju likums.

10.1 pants. Izglītība un tikumība

(1) Izglītības sistēma nodrošina izglītojamā tikumisko audzināšanu, kas atbilst Latvijas Republikas Satversmē ietvertajām un aizsargātajām vērtībām, īpaši tādām kā laulība un ģimene.

(2) Izglītības iestāde, izņemot augstskolas, aizsargā izglītojamo no tādas informācijas un metodēm izglītības un audzināšanas procesā, kas neatbilst šā likuma mērķī ietvertajai izglītojamā tikumiskās attīstības nodrošināšanai.

21.pants. Sabiedrības līdzdalība izglītībā

(1) Sabiedrība piedalās izglītības organizēšanā un attīstībā, popularizējot visu veidu izglītību, veicot izglītošanu un sekmējot izglītības kvalitātes uzlabošanu, veidojot izglītības programmas, aizsargājot izglītojamo un pedagogu tiesības un intereses izglītības ieguves un darba procesā, veidojot izglītības un izglītības atbalsta iestādes, biedrības un nodibinājumus.

51.pants. Pedagoga vispārīgie pienākumi

6) sadarboties ar izglītojamā ģimeni izglītības jautājumos;

57.pants. Vecāku (personu, kas realizē aizgādību) tiesības bērna izglītošanas nodrošināšanā

Vecākiem (personām, kas realizē aizgādību) ir tiesības:

1) izvēlēties izglītības iestādi, kurā bērns iegūst izglītību;
2) piedalīties mācību procesa pilnveidē un izglītības iestādes padomē;
3) slēgt ar izglītības iestādi līgumu par bērna izglītošanu un aprūpi izglītības iestādē;
4) sniegt un saņemt informāciju par jautājumiem, kas saistīti ar bērna audzināšanu un mācībām;
5) ierosināt veikt pārbaudes izglītības iestādē;
6) īstenot citas normatīvajos aktos noteiktās tiesības bērna izglītošanas nodrošināšanā.

Jautājums par sirdsapziņu un moralitāti

Jautājums: "Saistībā liberālo "vērtību" integrēšanu mūsdienu sabiedrībā man ir vairāki jautājumi par morāli un sirdsapziņu, kuri varētu būt aktuāli arī citiem. 1) Vai morāli un sirdsapziņu ir iespējams aptvert bez atklāsmes? 2) Vai morāle un sirdsapziņa ir pakļautas cilvēkam, vai arī tas nav cilvēkam pakļauts? 3) Vai morāle un sirdsapziņa ir atkarīga no reliģiskās piederības? (Ja "jā" tad vai tās nav mainīgs lielums, kaut kas tāds, kas nav pastāvīgs?) 4) Kāda nozīme likumu izveides procesā ir morālei?"

Atbilde: "Liels paldies par jautājumiem. Jāsaka, ka tie ir ļoti plaši un katrs no tiem aptver ļoti plašu tēmu un nav tik vienkārši uz tiem atbildēt. Ļoti labi šos jautājumus izskaidro Katoliskās Baznīcas Katehisms, kuru arī izmantošu, lai atbildētu uz šiem jautājumiem. 1. Sirdsazpiņa ir dota katram cilvēkam un "cilvēka sirdī esošā morāliskā sirdsapziņa vajadzīgajā brīdī mudina viņu darīt labu un izvairīties no ļaunā. Tā spriež arī par kādas konkrētas izvēles pareizību, piekrītot tai, ja tā laba, noraidot, ja tā ir slikta. Tā apliecina patiesības autoritāti, atsaucoties uz augstāko Labumu, kura pievilcība ietekmē cilvēku un no kura viņš saņem baušļus. Gudrs cilvēks, ieklausoties morāliskajā sirdsapziņā, var saklausīt runājam Dievu." (KBK 1777) Jau bez dievišķās Atklāsmes cilvēks saprot, ka viņam ir sirdsapziņa, viņš "jūt" tās darbību (grauž sirdsapziņa) un arī neticīgs cilvēks, pat ateists var būt morāliski labs cilvēks. Tomēr dievišķā Atklāsme Jēzū Kristū palīdz cilvēkam saprast visu savu morālo darbību jēgu un mērķi, kā arī dot cilvēkam iespēju sasniegt mūžīgo dzīvi.
2. Sirdsapziņa dod spriedumu par kādu rīcību, tomēr tā nav nekļūdīga. Sirdsapziņa var būt maldīga, tādēļ ir svarīgi sekot Jēzum un būt ciešās attiecībās ar Jēzu un Baznīcu, lai cilvēks visu laiku "sinhronozētu" savus spriedumus un morālās vērtības, ar tām, kuras ir atklātas Bībelē, Dieva Vārdā un Baznīcas Tradīcijā.
3. Sirdsapziņa ir katram cilvēkam, tomēr tieši ticība ir tā, kura palīdz cilvēkam savā sirdsapziņā pieņemt pareizus lēmumus. Katram cilvēkam ir sava "sirdsapziņa" un katrs cilvēks veido savu uzskatu par to, kas ir labs vai slikts. Tomēr eksistē objektīvas morālās normas, kuras ir balstītas Dieva dotajā dabiskajā un dievišķajā Likumā. Dieva dotā Atklāsme, kas nav pretrunā dabiskajam Likumam palīdz cilvēkam "precizēt" savus uzskatus par to, kas ir labs un ļauns un visu laiku aicina cilvēku pieskaņot savus privātos un individuālos uzskatus tam, kā labo un ļauno redz Dievs, kurš to mums ir atklājis caur Jēzu Kristu un Baznīcu.
4. Likumdevējs likumus izdod, balstoties uz taisnīguma un patiesības mērauklas. Katram likumam, vai tas būtu dabiskais vai pārdabiskais, ir jābūt balstītam uz patiesību, taisnīgumu un arī morāliskumu.

Filma par katoļu priesteri Jāni Bratuškinu

Jautājums: vai nekatolis var pieņemt svēto Komūniju Katoļu Baznīcā un otrādi?

Lai atbildētu uz šo jautājumu, ieskatīsimies Jaunajā Ekumēniskajā direktorijā (1994), 129-136 numuros.

Sakraments ir Kristus un Baznīcas darbība caur Svēto Garu. Sakramentu administrēšana konkrētai kopienai ir zīme viņu ticības, kulta un kopienas vienotībai. Sakramenti, īpaši jau Euharistija, ir arī kristiešu kopienas vienotības avots un arī avots tās garīgajai dzīvei un attīstībai. Viennozīmīgi, Euharistiskā Komūnija ir cieši saistīta ar pilnīgo ekleziālo (Baznīcas) komūniju, jeb vienotību un tās redzamo izpausmi. Līdz ar to, Katoliskā Baznīca māca, ka pateicoties derīgai kristībai citu Baznīcu un ekleziālo kopienu pārstāvji atrodas reālā, tomēr nepilnīgā komūnijā, jeb kopībā ar Katolisko Baaznīcu. Euharistija kristītajiem  ir garīgā barība, kura palīdz viņiem cīņā ar grēku un ved uz dzīvu vienotību ar Kristu. Šo divu pamatpostulātu gaismā (Euharistija kā vienotības zīme un garīgā barība) Katoliskā Baznīca, vispārējā veidā pieļauj dot Euharistisko Komūniju un arī  grēksūdzes sakramentu un slimnieku sakramentu tiem, kuri paliek ticības, kulta un ekleziālās dzīves vienotībā (kristītiem katoļiem, kas regulāri iet pie grēksūdzes). Tieši tāpat Katoliskā Baznīca, zināmos apstākļos, kā izņēmumu, pieļauj šo sakramentu dalīšanu tiem, kas nepieder pilnīgai vienotībai ar Katolisko Baznīcu. Šie izņēmumi ir:

Slimības, ciešanas, nāve!

Sprediķis "Mieram Tuvu" šai svētdienai. Lasījumus var atrast www.mieramtuvu.lv

Slimība, ciešanas un nāve. Kādēļ, Dievs? Kalpojot slimnīcās, šo jautājumu esmu saņēmis no daudziem jo daudziem cilvēkiem. Situācijā, kad mūs skārusi smaga slimība, vai nāves brīdī teoloģiskas lekcijas par ciešanu jēgu ir liekas. Ir nepieciešama mīlestība un līdzjūtība. Tomēr jautājums paliek – vai mēs ciešam par saviem vai citu grēkiem? Kādēļ Dievs pieļauj nevainīgu cilvēku ciešanas?

Iznācis katoļu kalendārs un plānotajs 2016.gadam!

Šomēnes iznākusi gadagrāmata “Katoļu kalendārs 2016”, kuru iegādāties varēs draudžu grāmatu galdos, kā arī grāmatu veikalos “Amnis” un “Jānis Roze”.  Gatavojoties Dieva žēlsirdības gadam, kurš sāksies šī gada 8. decembrī, kalendāra vāku rotā Rembranta van Reina glezna “Pazudušā dēla atgriešanās”. Savukārt Terēzes Drukas raksts “Mīlošais un žēlsirdīgais Dievs” palīdz dziļāk izprast, kas ir Jubilejas gads, kādā veidā tas saistīts ar žēlsirdību un kā izpaužas Dieva žēlsirdība. Arī vairākos citos rakstos to autori risina žēlsirdības tēmu. Vairāk nekā 360 lapaspušu biezais kalendārs šogad ir nedaudz mainījis savu vizuālo tēlu, un lasītāji, kas to jau iegādājušies, atzina, ka šogad tas ir ērtāks lietošanai.
Kalendāra pirmā rubrika ir veltīta notikumiem katoļu Baznīcā Latvijā un pasaulē no 2014. gada 1. augusta līdz 2015. gada 1. augustam. Šai laikā Ļubļinas Katoļu universitātē doktora darbu biblistikā aizstāvēja Rīgas Augstākā reliģijas zinātņu institūta docētāja Terēze Druka. Šajā rubrikā varēsiet izstaigāt T. Drukas garo studiju ceļu, kurā Dievs ļāva piedzīvot savu vadību dažādos veidos. Savukārt raksts “Jēzus uzvaras ceļš”, kas sāk rubriku “Ticības dēļ vajātie”, ir fragments no viņas doktordarba.
“Katoļu kalendāra” lasītāji jubilāru rubrikā varēs tuvāk iepazīt dažus nākamā gada jubilārus. Viens no viņiem ir Rēzeknes – Aglonas diecēzes bīskaps Jānis Bulis, kuram 2016. gadā apritēs 25 gadi, kopš ir iesvētīts par bīskapu. Dekāns Arnolds Olehno nākamgad atskatīsies uz 50 gadiem priesterībā. Par viņu stāsta jaunie priesteri, kas tieši caur dekāna piemēru ir atklājuši savu aicinājumu, jo pats priesteris par sevi nerunā, vien saka: “Kad nomiršu, tad varēsiet rakstīt!” Savukārt 25 gadu priesterības jubilārs Andris Blūms intervijā Ingrīdai Lisenkovai atklāj, kā bērnībā negribējis doties svētdienās uz baznīcu, jo tai brīdī parasti “televīzijas tante Vaļa” sākusi stāstīt kādu interesantu pasaku.
Kinorežisors, rakstnieks un gleznotājs Jānis Streičs nākamgad svinēs 80 gadu jubileju. Intervijā ar Baibu Kušķi tiek bieži piesaukta viņa filma “Cilvēka bērns”, kura palīdzējusi režisoram pašam atklāt lūgšanas noslēpumu un spēku. Savukārt daudzu starptautisko un pašmāju balvu ieguvējs komponists Pēteris Vasks stāsta, ka viņa mūzika ir mierinājums tiem, kas ir nelaimīgi un izmisuši, ko viņš panāk ar “mīlestības pilnām skaņām slavinot Dieva pasauli un mēģinot pietuvoties lielākajam brīnumam – svētumam”.
Rubrikā “Ticības liecinieki” vispirms par tiem, kas svēto pulkam pievienojušies 2015. gadā. Vieni no viņiem ir oktobra vidū par svētajiem pasludinātie svētās Terēzes no Bērna Jēzus vecāki Luī un Zēlija Martēni. Savukārt māsa Otīlija Kovaļevska lasītājus aizved uz 20. gs. sākuma Krieviju, lai izsekotu māsas Rozes no Marijas sirds OPL gaitām. Viņa ir viena no 16 padomju laika mocekļiem, kuriem 2003. gadā uzsākts beatifikācijas process.
Šo mocekļu vidū ir arī Kalupes apkaimē dzimušais priesteris Jānis Mendriks, kuram vietējā vara Otrā Pasaules kara laikā piesprieda nāvessodu. Kalendārā rubrikā “Ticības dēļ vajātie” ir publicēts garš fragments no priestera dienasgrāmatas laikā, kad viņš bija spiests slēpties, lai izbēgtu no piespriestā soda (1943 -1945).
Visi esam liecinieki tam, ko piedzīvo ne tikai kristieši, bet arī citu ticību pārstāvji Tuvo Austrumu zemēs, kur notikumi attīstās ar arvien lielāku nežēlību. Nils Jansons sniedz ieskatu kristiešu kopienu dzīvē, draudos un moceklībā, ko tās piedzīvo Tuvo Austrumu zemēs.
Rubrikā “Garīgā dzīve” ir lasāms Stellas Jurgenas stāsts, kurā meklēta atbilde uz jautājumu, kāpēc meitenes nekļūst par priesteriem. Bet, lai uzzinātu, kā kļūt par bīskapu saimnieci, lasiet Daces Stirānes sagatavoto rakstu “Bīskapu saimnieces”.
“Katoļu kalendāra” pēdējā rubrika ir veltīta ģimenei. Tajā priesteris Andris Ševels MIC piedāvā iespēju lasīt piecās mīlestības valodās, bet Evija Puķe-Jansone intervijā ar Rūtu un Kasparu Poikāniem mēģina rast atbildes uz jautājumiem, kā audzināt bērnus, kā iesēt viņos kristīgo sēklu un palīdzēt iesakņoties ticībā un kristīgajās vērtībās pat tad, ja skolā un sabiedrībā tiek kultivēts nekristīgs dzīvesveids.
Kā katru gadu „Katoļu kalendārā” uzzināsiet par svētku un atceres dienām, gavēņa laiku, kā arī vajadzības gadījumā varēsiet atrast priesteru, draudžu, kopienu un kristīgo organizāciju kontaktinformāciju. 
LRKB IC

Anketa par svētceļojumiem uz Aglonu!

Lai ir Slavēts Jēzus Kristus. Būtu ļoti jauki no Jūsu puses, ja jūs ievietotu aizpildīšanai manu anketu savā blogā. 

https://docs.google.com/forms/d/1V4OVIyr0EbmCCXC-LRxW6TFL2H_Vgc3zzKgaA8GqfMw/edit

Starptautisks semināristu futbola turnīrs

Šo sestdien, 24.oktobrī Rīgas 15.vidusskolas sporta zālē, Visvalža ielā 9, Rīgā (netālu no centrālās stacijas) notiks Rīgas, Viļņas un Kauņas Garīgo Semināru audzēkņu futbola čempionāts. Pusfināls plkst. 10.00, fināls apmēram ap 15.00. Aicinām līdzjutējus atbalstīt mūsu semināristus gan ar lūgšanām, gan ar fizisku klātbūtni.

Iznācis jaunais "Katoļu kalendārs 2016"


Iznācis "Katoļu kalendārs 2016" https://t.co/3y2X5d76vT https://t.co/B4GkYXy7FN
Posted by Katolislv on otrdiena, 2015. gada 20. oktobris

Jaunākā informācija!

Dārgā "bloga draudze"! Lai ir slavēts Jēzus Kristus!

Šodien nosvinēju pēdējos svēto Misi Valmieras draudzē un vēlos teikt sirsnīgu paldies visiem draudzes locekļiem, kā arī Raunas, Rūjienas, Mazsalacas, Sedas un Valkas draudžu locekļiem un visiem valmieriešiem par jauko un sirsnīgo uzņemšanu. Valmiera ir jauka pilsēta, kurā mīt labi, strādīgi un Dievu meklējoši cilvēki. Novēlu ikvienam turpināt meklēt Dievu un padziļināt savu saikni ar Baznīcu, caur draudzes prāvestu un draudzi.

Jau divas nedēļas mana dzīvesvieta ir Rīga, Katoļu iela 16, Rīgas Garīgais Seminārs, kur pēc Rīgas arhibīskapa - metropolīta Zbigņeva Stankeviča nozīmējuma un ar pārējo Latvijas bīskapu piekrišanu uzsāku pildīt RGS inspektora pienākumus. Aicinu ikvienu lūgties par Rīgas Garīgo Semināru, tā vadību un arī par jauniem aicinājumiem uz garīgo kārtu. Kā arī vēlos pateikties visiem, kuri nesavtīgi ziedo Rīgas Garīgajam Semināram gan finansiāli, gan ar produktiem, dārzeņiem un augļiem, kā arī citādi. Lūgšanās būsim vienoti.