Laulības un šķiršanās

Esmu jau priesteris vairāk kā 10 gadus un savā kalpošanas praksē esmu salaulājis samērā daudz pārus. Jau kopš pašiem priesterības pirmsākumiem, gandrīz katrās laulībās esmu uzsvēris, ka katram pārim, ko esmu salaulājis vajadzētu mani apmeklēt vismaz reizi gadā, lai padalītos par savu laulības dzīvi, priekiem, bēdām un grūtībām, tādējādi turpinot laulības dzīves sākumā izteikto apņemšanos, mīlēt Dievu un mīlēt vienam otru. Diemžēl tikai vēlāk es uzzinu, ka tie pāri, kurus esmu laulājis, daži ir izšķīrušies un daži domā to darīt. Žēl, ka es to uzzinu no citiem cilvēkiem, nevis no pašiem laulātiem, kuri laulības brīdī izteica apņemšanos regulāri kontaktēties un konsultēties vai nu ar mani, vai ar kādu citu garīdznieku. Katrā laulībā ir iespējama un pat nepieciešama krīze. Tikai jautājums - ko mēs ar to krīzi tālāk darām? Vai paliekam ieslēgušies sevī, vai tomēr mēģinam to risināt un kopīgiem spēkiem to pārvarējuši, no tās izejam daudz spēcīgāki un gudrāki.

Ekumēnisms Katoļu Baznīcas izpratnē (no www.mieramtuvu.lv)

Ekumēniskais dievkalpojums Ogrē, 2005.gadā
Dārgie Mieram tuvu lasītāji!

Valmieras katoļu draudzē virs galvenā altāra var lasīt tieši šīsdienas Evaņģēlija teksta fragmentu: “Dariet visu, ko Viņš jums teiks!” Kad ar Valmieras draudzes svētceļniekiem 2014. gadā pārdomājām šos vārdus, sapratām – kāzās Galilejas Kānā Jaunava Marija aicina šos kalpus pilnībā uzticēties Jēzum. Dievmāte saka:“Dariet visu!” – nevis tikai daļu, nevis tikai tās lietas, kuras patīk vai šķiet simpātiskas. Kalpi ir apjukuši, jo trūkst vīna un, loģiski, cilvēciski nav iespējams, ka šī situācija varētu atrisināties. Tomēr Dievam viss ir iespējams. Lai zinātu, kas mums jādara, ir jāklausās, ko Jēzus vēlas mums ikvienam teikt. Bieži vien mēs neklausāmies Jēzus balsī un vēlamies visu darīt pēc sava prāta, kā rezultātā ciešam gan mēs, gan apkārtējie. Dialoga trūkums, neieklausīšanās un noslēgšanās ir par iemeslu dažāda veida šķelšanās pieredzei – starp tautām un kristiešiem.

Šajā nedēļā aprit 25 gadi, kopš traģiskajiem notikumiem Latvijā 1991. gadā, kad cīņās par Latvijas brīvību tika nogalināti nevainīgi cilvēki. Patiess miers, brīvība un sadraudzība sākas tad, kad ieklausāmies cits citā, veidojam dialogu un mēģinām izprast otru.

Tieši šādā kontekstā nākamnedēļ sāksies lūgšanu nedēļa par kristiešu vienotību, un ļoti zīmīgi, ka šī gada kopīgi sagatavotie teksti, ko piedāvā Pasaules Baznīcu padome un Pontifikālā kristiešu vienotības padome, runā par ekumenisko situāciju Latvijā un šogad visas pasaules kristiešu acis būs pievērstas mums. Šī gada ekumeniskās nedēļas devīze ir: “Aicināti sludināt Kunga varenos darbus!” (1 Pēt 2, 9) Neraugoties uz sašķeltību un problēmām starp mums, mēs tomēr esam aicināti sludināt. Bet, lai sludinātu, ir jābūt stingram pamatam zem kājām, ir jābūt stiprai identitātei Kungā.

Vatikāna II koncils, kas risinājās no 1962. līdz 1965. gadam, precīzi definēja ekumenisko kustību katoliskajā Baznīcā, īpaši dokumentos Unitatis redintegratio unOrientalium Ecclesiarum, un pat jāteic, ka visos Vatikāna II koncila dokumentos ir atrodams ekumeniskais aspekts. Baznīca māca, ka jebkādas gan cilvēku, gan kristiešu vienotības pamatā ir Svētā Trīsvienība un tieši Baznīca ir kā vienotības “sakraments” starp Dievu un cilvēkiem. Sakraments ir gan zīme, gan žēlastība, līdz ar to Baznīcā izpaužas gan vertikāla (cilvēks – Dievs), gan horizontāla (starp cilvēkiem) vienotība.

Bieži vien ekumenisms tiek pārprasts un kristiešu vienotība tiek būvēta “uz patiesības rēķina”, noklusējot vai izslēdzot kādu patiesības elementu, vai arī mēģinot nerunāt par to, kas mums ir atšķirīgs. Tādēļ mums, katoļiem, ir jāapzinās, ka Kristus Miesa pastāv katoliskajā Baznīcā (subsistit in) un katoliskajā Baznīcā ir rodama pestīšanas pilnība, bet, no otras puses raugoties, nedrīkstam aizmirst, ka daudzi pestīšanas elementi ir atrodami arī ārpus katoliskās Baznīcas citās Baznīcās vai ekleziālajās kustībās. Daudzi citu konfesiju kristieši slavē Dievu, lasa Bībeli, lūdzas, kalpo citiem utt., tomēr jāapzinās, ka Baznīca ir tikai tad, kad ir vienotība Euharistijā un episkopātā. Ja tādas nav, tad nevaram pilnībā runāt par Baznīcu. Baznīca neveidojas no tā, ka sanāk kopā kāda kristiešu grupa un sevi pasludina par Baznīcu. Nevis mēs veidojam Baznīcu, bet Dievs caur Baznīcu veido mūs. Lai ieietu redzamajā Kristus Baznīcā, ir nepieciešama kopība ticībā, kopība sakramentos un kopība episkopātā jeb bīskapu vienībā. Diemžēl jāapzinās, ka vēl joprojām starp katolisko Baznīcu un pārējām ekleziālajām kopienām saites ir nepilnīgas.

Ekumeniskajā kustībā kristieši lūdz piedošanu par kopīgi nodarītām pārestībām un visi atzīst kopīgās vainas principu – kristieši kolektīvi ir atbildīgi par kristiešu šķelšanos. Nedrīkst vainot mūsdienu kristiešus par viņu senču šķelšanos. Bērns, kas piedzimis atšķeltajā kopienā, neko nav noliedzis, tikai pieņēmis to, ko māca un kam tic viņa kopiena.

Ir jānodala konvertēšanās no ekumenisma. Ekumenisma mērķis nav konvertēšana. Konvertēšanās ir pieļaujama, bet ekumenisms nedrīkst būt prozelītisks. Ekumenismam Latvijā vajadzētu vispirms balstīties uz kopīgu lūgšanu, brālīgu tikšanos, Dieva Vārda lasīšanu, pārdomām, teoloģisku dialogu, kā arī uz domu apmaiņu, kopīgu evaņģelizāciju un karitatīvo kalpošanu. Šajās jomās jau sekmīgi darbojamies, tomēr tās vajadzētu vēl vairāk paplašināt un ikvienam tajās iesaistīties.

Lai ekumeniskā kustība attīstītos, jāapzinās, ka Baznīcai ir nepieciešama nepārtraukta reforma, jo Baznīcai ir dota pestīšanas pilnība, bet šī pilnība ir nemitīgi jāatklāj. Šķelšanās starp kristiešiem kavē Baznīcu īstenot katolicismu pilnā mērā.

Šīsdienas pirmajā lasījumā no pravieša Isaja grāmatas ir šādi vārdi: “Tad tautas redzēs tavu taisnību un visi valdnieki – tavu godību.” Kristiešu šķelšanās ir pretliecība pasaulei, kas nespēj pilnībā noticēt Jēzum Kristum, jo kristiešu šķelšanās traucē cilvēkiem pieņemt patiesības Vārdu. Mēs zinām, cik daudz Latvijā ir ģimeņu, kurās apvienojušies dažādu konfesiju cilvēki, un dialogs ne vienmēr ir viegls. Mums, visiem kristiešiem, ir jāatsaucas psalmista aicinājumam: “Sakiet pagānu ļaudīm: “Kungs ir valdnieks!”” Apustulis Pāvils šīsdienas otrajā lasījumā skaidri norāda, ka to visu dara viens un tas pats Gars, dodams katram, kā grib.Apzināmies, ka, cilvēciski raugoties, kristiešu vienotība nav iespējama, bet Dievam viss ir iespējams, tieši ar Svētā Gara spēku viss ir iespējams! Lūgsim, lai Svētais Gars nāk un atjauno Latvijas un visas pasaules vaigu. Lai dāvā jaunu atmodu un atdzimšanu visiem kristiešiem, lai mēs visi, pat ja šobrīd esam sašķelti, tomēr ietu uz vienu mērķi – Dievu.

Priesteris Ilmārs Pēteris Tolstovs

Samuēla grāmatas 1-4.nodaļas komentārs

Jau vairākas dienas lasām Samuēla grāmatas pirmās nodaļas. Izlasot tās, man pašam radās vairākas pārdomas. Anna un Penīna. Divas sievietes, no kurām vienai ir bērni, bet otra ir neauglīga. Neauglīgā Anna tiek izsmieta un pazemota, jo Bībelē, īpaši Vecajā Derībā neauglība tiek uzskatīta par Dieva sodu un zīmi, ka cilvēkam vai visai ģimenei nav Dieva svētības. Anna dodas pie Kunga un pazemīgi lūdz pēc auglības. Dievs uzklausa viņas lūgšanu un piedzimst Samuēls, kuru Anna atstāj Tempļa priestera Ēļa uzraudzībā. Turpat ir klātesoši arī Tempļa priestera Ēļa divi dēli, kuri tā vietā, lai pazemīgi un uzticīgi veiktu priestera kalpošanas funkciju, bezdievīgi un, būdami priesteri, Dievam nekalpoja, bet nelietīgi izmantoja savu priestera statusu, apkrāpdami cilvēkus, ēzdami upurim veltīto gaļu un pat sākdami piekot Tepļa prostitūciju kādu piekopa pagānu dievu priesteri. Savukārt Samuēls, kurš arī bija Templī, uzmanīgi klausījās Dieva balsi, mācīdamies to atpazīt caur visādām citādām balsīm. Ēļa dēli, kuriem vajadzētu pēc “statusa” būt ciešā Dieva tuvumā, attālinās no tā, savukārt Samuēls – izlūgtais no Kunga, pakāpeniski kļūst par lielu Dieva vīru.

4.nodaļā ir aprakstīta cīņa, kāda norisinās Izraēlim ar filistiešiem. Izraēlieši zaudē un tad tie izlemj Dieva Derības šķirstu, kas ir simbols Dieva klātbūtnei tautas vidū, izmantot kā amuletu vai maģisku rīku, lai uzvarētu. Tā vietā, lai sauktu uz Dievu un prasītu Viņam palīdzību un atteiktos no elkdievības, ko piekopa Ēļa dēli, viņi sāka manipulēt ar Dievu. Rezultātā kauja ir pilnībā zaudēta, Izraēla karavīri ir spiesti bēgt un Dieva Derības šķirsts nonāk pretinieku rokās.

Mums ir jāuzmanās no domāšanas veida, ka mēs varam manipulēt ar Dievu un, nejautājot Viņam, sākt darboties Dieva vārdā. Dievs raugās uz pazemīgiem un vienkāršiem cilvēkiem, kurus Viņš pats izraugās Savam kalpošanas darbam un mēs nevaram domāt, ka ja esam garīdznieki vai ļoti ticīgi cilvēki, tad automātiski viss ko mēs darām vai domājam ir pilnībā saskanīgs ar Dieva gribu. Mums pašiem, līdzīgi kā Samuēlam ir jāsaka: “Runā, Kungs, Tavs kalps klausās!”

Svētceļojums uz Izraēlu 13.04. - 20.04.2016

Svētceļojums uz Izraēlu
13.04. - 20.04.2016

Svētceļojuma vadītājs – priesteris.

Jeruzāleme, Bētleme, Galilejas Kāna, Tabora kalns, Nācarete, Jordāna, Raudu mūris, Nāves jūra.

Lai iepazītos ar svētceļojuma programmu, meklēt: http://www.shalomisrael.lv/

Jurista Jura Rudevska (no Francijas) lekcija "Tikumība, morāle un tiesības: kur ir problēmas pirmcēlonis un kā to risināt?"

14.janvārī paredzēta jurista Jura Rudevska (no Francijas) lekcija pl. 18. 30 . Tēma "Tikumība, morāle un tiesības: kur ir problēmas pirmcēlonis un kā to risināt?" . Tā notiks publisko lekciju cikla "Domāsim kopā!" ietvaros. Meklēsim atbildi, kāpēc daļā sabiedrības tikumība, kas minēta gan Satversmē, gan izglītības likumā, izsauca aizdomas vai pat noraidījumu.
Lekcija notiek "Mazajā ģildē" Vecrīgā, Amatu ielā 3/5. Ieeja brīva.

Kā lūgties rožukroni uz rožukroņa zīlītēm? (no www.katolis.lv)

Rožukroņa daļu sadalījums pa nedēļas dienām

Pirmdiena - 1. (priecīgā) daļa
Otrdiena - 3. (sāpīgā) daļa
Trešdiena - 4. (godības) daļa
Ceturtdiena - 2. (gaismas) daļa
Piektdiena - 3. (sāpīgā) daļa
Sestdiena - 1. (priecīgā) daļa
Svētdiena - 4. (godības) daļa

Rožukroņa sākumā

Tēvs mūsu, kas esi debesīs, svētīts lai top Tavs vārds, lai atnāk Tava valstība, Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes. Mūsu dienišķo maizi dod mums šodien un piedod mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem, un neieved mūs kārdināšanā, bet atpestī mūs no ļauna. Āmen.

Esi sveicināta, Marija, žēlastības pilnā, Kungs ir ar Tevi; Tu esi svētīta starp sievietēm, un svētīts ir Tavas miesas auglis Jēzus. Svētā Marija, Dieva Māte, lūdz par mums, grēciniekiem, tagad un mūsu nāves stundā. Āmen. (3 reizes)

Gods lai ir Tēvam un Dēlam, un Svētajam Garam, kā tas no iesākuma bijis, tā tagad un vienmēr, un mūžīgi mūžam. Āmen.

Pēc katra rožukroņa noslēpuma

Tēvs mūsu..., 10 Esi sveicināta, Marija..., Gods lai ir Tēvam...

V. Marija, bez grēka ieņemtā,
R. Lūdz par mums, kas steidzamies pie Tevis.

Mans Jēzu, piedod mums mūsu vainas, pasargi mūs no elles uguns un aizved visas dvēseles uz debesīm, it sevišķi tās, kurām visvairāk vajadzīga Tava žēlsirdība.

Rožukroņa beigās pēc pēdējā noslēpuma

Es ticu uz Dievu...
Litānija Vissv. Jaunavas Marijas godam

Baznīcas tiesa!

RĪGAS METROPOLIJAS TIESA
Adrese: Klostera iela 4, Rīga, LV-1050
Tālr./ fakss: +371 67507008
E-pasts: RMetropolijas.tiesa@inbox.lv
Pieņemšanas laiks: trešdien no pl. 16 līdz pl. 20, sestdien no pl. 10 līdz pl. 14.

STARPDIECĒŽU TIESA
Adrese: Aglonas bazilikas klostera telpās, Cirīšu iela 8, Aglonas pagasts, Aglonas nov., LV-5304
Starpdiecēžu tiesas vikāri laulību lietās: pr. Juris Zarāns, mob. + 371 28616526, e-pasts: angelo6@inbox.lv, pr. Mihails Sivickis, mob. + 371 29816406, e-pasts: michaell@inbox.lv, Starpdiecēžu tiesas tiesnesis laulību lietās: pr. Staņislavs Prikulis, mob. + 371 29839869, e-pasts: pr.stanislavs@inbox.lv.

Kas ir Baznīcas tiesa?
Baznīcas tiesa ir katoļu Baznīcas izveidota iekšēja institūcija, kas nodarbojas ar to lietu izskatīšanu un izmeklēšanu, kas ir Baznīcas kompetencē. Citu valstu, kur Baznīcas tiesa jau darbojas, pieredze rāda, ka lielākā daļa lietu, ko izskata šīs tiesas, saistās ar laulības neesamību. Latvijas Republikas teritorijā darbojas divas tiesas – Rīgas Metropolijas un Starpdiecēžu tiesa, kuras jurisdikcijā ir pakļautas trīs to izveidojušās diecēzes – Liepājas, Jelgavas un Rēzeknes-Aglonas.

Kāds ir Baznīcas tiesas pieņemtā nolēmuma spēks?
Baznīcas tiesas Latvijas Republikā pieņemtie nolēmumi attiecībā uz laulības spēkā esamību vai neesamību, tāpat kā vairākumā valstu, kur konstitucionāli valsts un Baznīca ir atdalīta viena no otras, ir svarīgi tikai pašām iesaistītajām pusēm un, protams, Baznīcai.

Kas ir laulība katoļu Baznīcā?
Ar laulības solījumu vīrietis un sieviete izveido savā starpā savienību uz visu dzīvi, kura dabiski ir virzīta uz laulāto labumu, bērnu radīšanu un audzināšanu. Jēzus Kristus laulību starp diviem kristiešiem ir paaugstinājis sakramenta godā. Laulības pamatiezīmes ir tās nešķiramība un vienotība laulāto starpā. Ne velti Svētajos Rakstos ir teikts: „Ko Dievs savienojis, to cilvēkam nebūs šķirt.” (Mt 19,6; Mk 10,9)
Ja gadījumā rodas šaubas - atzīt vai neatzīt attiecīgo laulību par neesošu -, tad lemj par labu tās atzīšanai par derīgu, – šis princips pastāv, lai nepieļautu vieglprātīgu un formālu pieeju lietu izskatīšanai un lai īstenotu dzīvē Kristus mācību par laulības nešķiramību.

Pāvesta Franciska janvāra video vēstījums (angļu val.)

Ticības Mācības Kongregācija par Medžugorji

2013.gadā Apustuliskais Krēsls atgādināja ASV bīskapiem, ka tas atzīst 1991.gada bijušās Dienvidslāvijas bīskapu lēmumu, balstoties uz kura nevar uzskatīt Medžugorjes notikums kā pārdabiskus.
 
Stolica Apostolska o Medjugorie
Saistībā ar to, Vatikāns aicina izvairīties no tikšanās reizēm ar t.s. "vizionāru" Ivanu Dragičeviču, kas ir plānota dažās ASV draudzēs. Paredzētajās tikšanās reizēs Ivans plāno runāt par Medžugorji un runāt par "redzējumiem". Ticības Mācības Kongregācija atgādina, ka daži Medžugorjes teoloģiskie un doktrinālie aspekti vēl tiek pētīti. Balstoties uz 1991.gadā bijušās Dienvidslāvijas bīskapu izteikto viedokli, uz kuru balstoties, nevar apstiprināt šo notikumu pārdabisko raksturu, garīdzniekiem un ticīgajiem nav atļauts piedalīties tikšanās reizēs, konferencēs vai publiskajās svinībās, kurās šādu "atklāsmju" autentiskums tiek pasludināts par galīgu un apstiprinātu. Tādēļ Ticības Mācības Kongregācijas prefekts, arhibīskaps Müller, lai pasargātu ticīgos no pārpratumiem un apjukuma lūdz, lai bīskapi būtu šajā lietā informēti pēc iespējas ātrāk.

Atšķirsim garus!

Lasījums no svētā apustuļa Jāņa
pirmās vēstules (1 Jņ 3, 22–4, 6)

Mani mīļie, visu, ko lūgsim, mēs saņemsim no Dieva, jo mēs pildām Viņa baušļus un darām to, kas Viņam patīkams. Un Viņa bauslis ir tas, lai mēs ticētu Viņa Dēla Jēzus Kristus vārdam un cits citu mīlētu, kā Viņš mums ir pavēlējis.
Un, kas pilda Viņa baušļus, tas paliek Dievā un Dievs viņā. Un to, ka Viņš paliek mūsos, mēs zinām no Gara, kuru Viņš mums ir devis.
Mīļie, neticiet katram garam, bet pārbaudiet garus, vai tie ir no Dieva, jo pasaulē ir parādījies daudz viltus praviešu. Dieva Garu jūs pazīsiet tā: katrs gars, kas atzīst, ka Jēzus Kristus bija atnācis miesā, ir no Dieva. Un katrs gars, kas neatzīst Jēzu, nav no Dieva. Un tas ir Antikrista gars, kas, kā jūs dzirdējāt, tuvojas un jau tagad ir pasaulē.
Jūs, bērni, esat no Dieva un esat viņus uzvarējuši, jo tas, kas ir jūsos, ir lielāks nekā tas, kas ir pasaulē. Viņi ir no pasaules, tāpēc runā tāpat kā pasaule, un pasaule viņos klausās. Mēs esam no Dieva. Kas pazīst Dievu, tas mūs klausa; kas nav no Dieva, tas mūs neklausa. No tā mēs pazīstam patiesības Garu un maldu garu. Tie ir Svēto Rakstu vārdi.

Mani šodien īpaši uzrunāja šis Bībeles fragments, tādēļ vēlējos to mazliet pakomentēt. Apustulis Jānis saista ticību un garīgo dzīvi ar moralitāti un dzīvi pēc Dieva likuma. Mūsdienās aizvien vairāk izplatās uzskats, ka es varu ticēt, bet ir vienalga, kā es dzīvoju, kāda ir mana morālā dzīve. Jānis norāda, ka Dieva bauslis ir mīlēt Dievu un mīlēt arī savu tuvāko. Šodien daudzi uzskata, ka mīlestība ir visatļautība un mīlēt nozīmē darīt visu, ko es vēlos. Tomēr apustulis Jānis aicina uzmanīties un pārbaudīt garus. Mūsdienās arī kristiešu starpā sāk iezagties viltus pravieši, kuri sludina "atšķaidīto evaņģēliju", sludina "vieglo Jēzu", Jēzu, kurš ir savādāks, nekā to atklāj Dieva Vārds un Baznīca. Kādus kritērijus min apustulis Jānis, lai atpazītu garus?

1. Jēzus Kristus, patiesa Dieva un patiesa cilvēka atpazīšana. Apustuļa Jāņa laikos bija izplatītas dažādas gnostiskas mācības, kuras bija ietekmējušās no platonisma, vai citām mācībām. Šīs maldu mācības Jēzu vai nu pārāk "dievišķoja" vai arī "cilvēciskoja", tādēļ apustulis Jānis aicina uzmanīties. Mūsdienās ir tendence Jēzu padarīt "tolerantu", "iekļaujošu", tādu, kurš "nemoralizē", "neaizrāda", izpatīk klausītājam, akceptē grēku, u.t.t.

2. Apustulis Jānis jau tajos laikos skaidri norādīja, ka viltus pravieši "runās tāpat kā pasaule un pasaule viņos klausīsies". Arī Latvijā, Rīgā nu parādās kristiešu draudzes, kuras prezentē sevi kā "patiesus kristiešus", bet sludina mācību, kas nesaskan ar Evaņģēlija mācību un izpatīk pasaules garam. Būsim uzmanīgi. Ja agrāk kristieši atšķīrās ar sludināšanas vai dievkalpojuma veidu, vai arī akcentēja vienu vai otru kristīgā "depozīta" patiesību, īpaši nesakropļojot kristīgās ticības pamatpatiesības. Nu pienācis laiks, kad daudzi, kuri sauks sevi par īstiem kristiešiem sāks sludināt kristīgajai morālei svešas un pat pretējas lietas. Paredzu, ka drīzumā mums var parādīties "geju draudzes" u.t.t. Būsim nomodā un ašķirsim garus. Lai Dievs, kurš ir mīlestība un patiesība, palīdz mums un dod Svētā Gara gudrību.

Savējie Viņu neuzņēma! Sprediķis Ziemassvētku II svētdienā (speciāli Vatikāna radio)

Dārgie Vatikāna radio klausītāji. Vēlos no sirds visus jūs sveikt Kristus Dzimšanas svētkos un novēlēt Dieva žēlastībām pārbagātu jauno 2016.gadu.

Šodienas evaņģelijā dzirdējām: „Gaisma spīd tumsībā, bet tumsība to nenomāca... Viņš nāca pie savējiem, bet tie Viņu neuzņēma!” Senās grieķu un romiešu filozofijās izglītotie tā laika grieķi jau bija dzirdējuši par gaismu un tumsu, par patiesību un maldiem. Jau pirms Kristus pirmie dievišķās gudrības un patiesības stari centās izlausties caur pagānisma, elkdievības un nezināšanas tumsu. Pirms Kristus nākšanas šajā pasaulē, tajā bija izskanējuši jau daudz vārdi un patiesības meklējumi. Tikai tad, kad Vārds ir tapis Miesa, tad Dievs ar šo savu Vārdu ir pateicis visu. Visu, ko pasaule līdz tam ir meklējusi un pēc kā tā ir tik ļoti ilgojusies. Dievišķais Vārds, otrā Trīsvienības Persona nāk šeit uz zemes, lai Iemiesojoties nestu visai cilvēcei un ikvienam cilvēkam glābšanas Vēsti.

Mūsdienu pasaule ir piepildīta ar daudz un dažādiem vārdiem. Ir vārdu, uzskatu, domāšanas veidu pārpilnība. Šīs pasaules troksnī ir grūti saklausīt to vienu vienīgo Vārdu, kas iziet no Dieva, kas nāk mūsu vidū un ceļ savu “miesas telti” mūsu starpā. Rakstos ir teikts: “Pasaule viņu neuzņēma.” Pasaule vēl jo projām Viņu - Kristu neuzņem. Bet ir daudz traģiskāk, ka savējie Viņu neuzņem.

Šajā jaunajā gadā ir svarīgi atpazīt laika zīmes. Jo tieši neatpazīstot Dieva darbību mūsos un ap mums, mēs neļaujam Dievam pilnībā mūs lietot. Vatikāna II koncila dokumentā “Gaudium et spes” ir teikts: “Baznīcai visos laikos ir bijis pienākums uzmanīgi vērot laika zīmes un izvērtēt tās Evaņģēlija gaismā, lai tādējādi katrai paaudzei piemērotā veidā tā spētu atbildēt uz cilvēka mūžīgajiem jautājumiem par tagadējās un nākamās dzīves jēgu un to abu savstarpējām attiecībām. Tāpēc ir svarīgi pazīt un saprast pasauli, kurā dzīvojam – pasauli ar tās gaidām, ilgām un tās bieži dramatisko raksturu” (GS, 4).

Lai varētu veikt šo atpazīšanu, no mūsu puses vajag līdzdarboties Dievam. Tātad, vispirms ir Evaņģēlija gaisma – Bībele. Ir svarīgi katru dienu veltīt laiku Dieva Vārda lasīšanai, studēšanai un lūgšanai. Mums ir jādzīvo no Dieva Vārda, lai varētu atpazīt Dieva vadību un gribu mūsu ikdienas dzīvē.

Tad arī ir svarīgi būt dzīvā kontaktā ar visu Baznīcu, dzīvojot sakramentālu dzīvi un sekojot līdzi visam tam, kas notiek Baznīcā, ko saka un domā pāvests. Lasīt katehismu, pāvestu dokumentus, interesēties par Baznīcas aktualitātēm.

Šajā atpazīšanas procesā svarīga ir arī lūgšana, īpaši lūgšana klusumā, kas var būt gan meditācija, gan iekšējā lūgšana. Ir svarīgi atrast laiku, kurā mēs pavadam laiku kopā ar Dievu klusumā. Varbūt tās ir tikai 5 vai 10 minūtes dienā, bet tas var būt arī ilgāks laiks.

Garīgā vadība. Regulāri doties pie grēksūdzes, bet arī meklēt savu garīgo vadītāju, kas var būt gan garīdznieks, gan konsekrēta persona, vai arī kāds pieredzējis katolis, kuram ir dziļa garīgās dzīves pieredze un kurš ir saistīts ar draudzi, kopienu vai kustību. Vienam pašam ir grūti iet šajā atpazīšanas ceļā, tādēļ ir vajadzīgi palīgi, kuri mums var palīdzēt šajā ceļā. Noslēgumā vēlos citēt sv. apustuļa Pāvila vēstules Efeziešiem 1 nodaļas vārdus: “ lai mūsu Kunga Jēzus Kristus Dievs, godības Tēvs, dotu jums gudrības un atklāsmes Garu dziļākai Viņa pazīšanai. Lai Viņš apgaismo jūsu gara acis, ka jūs zinātu, kādu cerību dod Viņa aicinājums un kādas goda bagātības svētajiem dod Viņa mantojums.”

Svētīgu 2016. Dieva žēlastības gadu!

Tiberiādas kopienā 2005.gadā
Dārgie bloga lasītāji! Esam pavadījuši 2015.gadu un iesākuši jauno, 2016.gadu. Atskatoties uz iepriekšējo gadu, no savas puses varu teikt ka priekš manis šis gads bija piepildīts ar dažādiem notikumiem, kuros varēju redzēt Dieva klātbūtni gan savā dzīvē, gan arī Baznīcā Latvijā. Redzu, ka Dievs turpina vadīt Savu Baznīcu pa Saviem noslēpumainajiem ceļiem, un mums vajag tikai atpazīt Dieva darbību, gribu un plānu gan savās dzīvēs, gan arī draudzēs, kopienās un Baznīcā kopumā. Kā to izdarīt? Būt ciešās attiecībās ar Jēzu, regulāri pieņemot sakramentus, piedaloties svētajā Misē, lasot Dieva Vārdu, katehismu, dzīvojot Baznīcas dzīvi. Tādējādi mēs sākam savas domas, ilgas un dzīvi pieskaņot Jēzus domām, ilgām un dzīvei. Mūsu izvēles aizvien vairāk tiek piesātinātas ar Svēto Garu un tādējādi mūsu dzīe kļūst aizvien auglīgāka. To es arī novēlu gan sev, gan arī jums ikvienam šajā jaunajā gadā!

Gadumijā saņēmu priecīgu jaunumu - manu blogu turpmāk varēs atrast, ierakstot šādu domēna vārdu: www.tolstovs.lv. Ceru, ka tas daudziem palīdzēs atrast noderīgu informāciju, kas tiek publicēta šajā blogā.

Jauno gadu sagaidīju Lietuvā, Tiberiādas kopienā Baltrišķos, kur šīs kopienas brāļi, sekojot svētā Franciska garīgumam, izdzīvo savu aicinājumu lielā vienkāršībā un priekā. Prieks, ka mūža solījumus šajā kopienā ir salicis arī puisis no Latvijas - Jānis. Lūgsim Dievu par viņu un par visu Tiberiādas brāļu kopienu.