Jau ilgāku laiku briedu uzrakstīt šo rakstu. Domāju, kā realizēt evaņģelizācijas "plānu" Rīgā, kurā koncentrējas pat puse no visiem Latvijas iedzīvotājiem? Kāda ir reālā situācija?
1. Diagnoze
Rīgā ir apmēram 13 draudzes. Tomēr jau kopš padomju laikiem pastorālā darbība Rīgā ir veidota pēc lauku draudžu parauga. Kāda tā ir? Prāvests, priesteri atrodas savā dievnamā, ir daudz svētās Mises un tautas dievbijības prakses. Visa pastorālā darbība aprobežojas ar sakramentālo aprūpi. Tas nav slikti, jo svētā Mise un citu sakramentu dalīšana ir svarīga, tomēr ar to ir daudz par maz. Katru reizi, kad tiek uzcelta jauna baznīca Rīgā, pārējos dievnamos cilvēku skaits sarūk. Kādēļ? Tādēļ, ka mēs aprūpējam tikai esošos ticīgos, nedomājot par tiem, kas uz baznīcu nenāk, vai to dara ļoti reti, vai arī izmanto Baznīcu tikai kā sakramentu pakalpojumu sniegšanas vietu.
Kāda ir Rīgas specifika?
Atšķirībā no laukiem un mazpilsētām, Rīgā ir ļoti liela anonimitāte. Cilvēki, ja viņi pārceļas no laukiem, tad viņiem ir mazs kontakts pat ar saviem kaimiņiem un viņi pat nezina, ka piemēram, Purvciemā, Deglava ielā, ir katoļu baznīca. Daudzi domā, ka tā ir kāda sekta.
Daudzās draudzēs Rīgā nav informācijas stenda ārpusē, par aktivitātēm kas notiek draudzē. Trūkst informācijas par dievkalpojumu norisēm un citām draudzes aktivitātēm.
Rīgā nav strikti noteiktas draudžu robežas, līdz ar to cilvēki klejo no draudzes uz draudzi, vai nu sekojot priesterim, vai arī meklējot ērtāko draudzi, kur "izklausīt Svēto Misi".
Rīgas draudzēs nav sadraudzības kristiešu starpā un bieži vien jaunpienācējs jūtas tajās nepieņemts un pat atstumts. Prāvesti ir tik noslogoti un aizņemti, ka praktiski parastam "ierindas" ticīgajam nav aizsniedzami.
Ko darīt?
Katrā Rīgas draudzē ir nepieciešama draudzes padome, kurā darbojas laji un katrā draudzē ir vajadzīgas tā saucamās "diakonijas", jeb nozares, kurā laji no draudzes varētu iesaistīties. Dažās draudzēs jau šī sistēma sāk darboties, bet uzskatu, ka tā vēl jo projām nav efektīva. Piemēram, draudzes padomē varētu būt 12 cilvēki, un šai padomei būtu konsultatīvs raksturs. Šī padome palīdzētu prāvestam lēmumu pieņemšanā un katrs no tās locekļiem pārstāvētu kādu draudzes laju kalpošanas nozari - jauniešus, bērnus, ģimenes, pensionārus, karitatīvo jomu, slimniekus, u.t.t.
Ir svarīgi, lai draudzes locekļi labāk viens otru pazītu un atbalstītu. Ļoti svarīgas ir lūgšanu grupas, jeb mājas kopienas, kurās draudzes locekļi varētu tikties nedēļas vidū un šaurā lokā pārspriest kādu Bībeles tekstu, dalīties, slavēt un aizlūgt. Forma varētu būt dažāda, bet mājas grupas atbildīgais tiek prāvesta apstiprināts un regulāri tiekas ar prāvestu, lai neveidotos sava veida "sektantisms".
Pēc kristību un pirmās Komūnijas reģistra ir jāapzvana "remdenie" katoļi, aicinot viņus uz aktīvāku draudzes dzīvi. Ir jāatjauno draudzes locekļu vizitācijas. To var darīt prāvests vai arī aktīvākie draudzes locekļi.
Draudzēs ir jāveido lielāka atvērtība pret citiem cilvēkiem, turot dievnamu atvērtu, padomājot par cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, ierīkojot bērnu stūrīšus, jauniešu dievkalpojumus, u.t.t. Veidi, kā darboties ir daudz, tikai tie ir jāmēģina īstenot. Ticu, ka Rīgā iestāsies jauns evaņģelizācijas pavasaris.
Abonē "Katoļu Baznīcas Vēstnesi" un "Mieram tuvu" 2017.gadam
Ir ļoti svarīgi būt vienotībā un kopībā ar Katolisko Baznīcu Latvijā un pasaulē. Laikraksts "Katoļu Baznīcas Vēstnesis" palīdz, mūsdienu individuālistiskajā sabiedrībā nenoslēgties sevī, bet būt atvērtam visam tam, ko Dievs dara Baznīcā un pasaulē. Izmanto šo iespēju. Arī izdevums "Mieram tuvu" palīdz ikdienā būt kontaktā ar Dieva Vārdu. Abonē Latvijas Pasta nodaļās vai internetā šeit: www.pasts.lv
Abonējot laikrakstu, tu:
1. Ietaupi savu laiku, stāvot rindā pie grāmatu galda Baznīcā;
2. Tu atbalsti izdevējus, kuriem abonenti ir ļoti svarīgs stabilitātes atbalsts;
3. Tev ir iespēja regulāri "sajust vietējās un universālās Baznīcas pulsu".
Vatikāna II koncila dokumenti tagad arī latviešu valodā
Sestdien, 10. decembrī, Rīgas Svētā Jēkaba katedrālē notiks Vatikāna II koncila dokumentu latviešu izdevuma atvēršana. Svinības sāksies ar Svēto Misi pl. 11, ko vadīs apustuliskais nuncijs Baltijas valstīs arhibīskaps Pedro Lopess Kintana. Pēc tam klātesošie tiks iepazīstināti ar izdevumu, kuru latviešu valodā ir sagatavojusi izdevniecība “Vox Ecclesiae”.
Vatikāna II koncils bija un joprojām ir viens no nozīmīgākajiem 20. gadsimta notikumiem Katoliskajā Baznīcā. Tas notika no 1962. līdz 1965. gadam. Izdevniecības “Vox Ecclesiae” vadītāja Žanete Narkēviča, stāstot par latviešu izdevuma tapšanas vēsturi, norāda: “Doma par koncila dokumentu tulkošanu ir bijusi dzīva piecdesmit gadu garumā. Atskatoties uz šo laiku, viļņveidīgajā tulkošanas procesā varam iezīmēt vairākus posmus. Uzreiz pēc atgriešanās no koncila bīskaps Julijans Vaivods uzticēja tulkot šos tekstus Nabadzīgā Bērna Jēzus kongregācijas māsai Klārai Emanuēlai (Kornēlijai Springovičai), un tā vairāki dokumentu tulkojumi rokrakstu veidā nonāca Rīgas Garīgajā seminārā. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, gaidot pāvesta vizīti Latvijā 1993. gadā, radās iecere sagatavot Vatikāna II koncila dokumentu tulkojumu latviešu valodā. Projektu vadīja toreizējais semināra rektors priesteris Andris Marija Jerumanis, tajā piedalījās semināra studenti - Jānis Priede, Pauls Kļaviņš u. c. Savukārt 2007. gadā priestera Paskala Marijas Jerumaņa vadībā tika izdots Vatikāna II koncila pamatdokumenta par dievišķo Atklāsmi “Dei Verbum” tulkojuma zinātnisks izdevums latviešu valodā ar paralēlo tekstu latīņu valodā.”
Savukārt aktīvs darbs pie izdevuma, kurš pie lasītājiem nonāks jau šomēnes, sākās 2012. gadā. Toreiz tika izveidota darba grupa, kurā iesaistījās Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs, Ž. Narkēviča, priesteri: Pauls Kļaviņš, Andris Marija Jerumanis, Modris Lācis, Mihails Volohovs, kā arī Baiba Brūdere, māsa Otīlija Kovaļevska BVJMK un Jānis Evertovskis.
“Vox Ecclesiae” sagatavotajā vairāk nekā 1000 lappuses biezajā izdevumā lasītājiem būs iespēja lasīt Vatikāna II koncila dokumentus latīņu oriģināltekstā un to tulkojumu latviešu valodā Ž. Narkēviča skaidro, ka līdz ar to dokumenti būs pieejami gan tiem, kas grib vienkārši iepazīties ar Katoliskās Baznīcas mācību, gan arī tiem, kas studē teoloģiju un vēlas izsekot oriģinālajai terminoloģijai. Izdevumā būs P. Kļaviņa izvērsts ievads par Vatikāna II koncilu un pirms katra dokumenta neliels priekšvārds, kas palīdzēs izprast konkrētā dokumenta galveno domu. To autori ir P. Kļaviņš, A. M. Jerumanis un M. Volohovs. Tāpat lasītājam var būt noderīgs avotu un tematiskais rādītājs grāmatas beigās.
“Vatikāna II koncilu pāvests Francisks nosauca par jauniem Vasarsvētkiem Baznīcā,” norāda izdevniecības vadītāja un turpina: “Arī koncila latviešu izdevuma priekšvārdā Z. Stankevičs uzsver Svētā Gara iedvesmu koncila norisē. Tāpēc grāmatas noformējumam tika izvēlēta olīvzaļā krāsu gamma. Dalītais krāsu tonis uz grāmatas vāka simboliski norāda uz pagātnes un nākotnes laika dimensiju, kā arī bilingvālo latīņu-latviešu teksta izkārtojumu. Bernīni Svētā Gara dūjas vitrāžas tēls atgādina par Svētā Pētera baziliku, kurā norisinājās Vatikāna II koncils.”
Izdevuma literārie redaktori bija Astra Feldmane un Anna Stafecka, maketētājs - Arturs Hansons, māksliniece - Līga Krēže. Ž. Narkēviča pateicas arī visiem, kas ar savu tulkošanas, rediģēšanas un lekciju darbu ir palīdzējuši Vatikāna II koncila tekstiem un idejām ienākt Baznīcā Latvijā.
Grāmatu publicēšanai sagatavoja izdevniecība “Vox Ecclesiae”, un tā tiek drukāta Jelgavas tipogrāfijā. Grāmatas atvēršanas dienā to varēs iegādāties par izdevīgāku cenu - 20 eiro, dāvanā saņemot nelielo grāmatiņu “Vatikāna II koncils – 20. gadsimta vislielākā dāvana Baznīcai”, kurā ir Z. Stankeviča raksts par Vatikāna II koncila nozīmi Baznīcā Latvijā šodien un O. Kovaļevskas raksts par Latvijas bīskapu piedalīšanos Vatikāna II koncilā ar vēsturiskām fotogrāfijām no Rīgas Metropolijas kūrijas arhīva.
LRKB IC, pārpublicēts no www.katolis.lv
Adventa laiks
Sestdienas, 27. novembra, vakara dievkalpojumi katoliskajā Baznīcā ievadīs Adventa laiku un jauno Baznīcas liturģisko gadu. 28.novembris šogad būs pirmā Adventa svētdiena.
Advents (no latīņu val. – „nākšana”) ir četru nedēļu periods, kas sākas svētā Andreja svētkiem – 30. novembrim - tuvākajā svētdienā un ilgst līdz 24. decembra vakaram. Šajā laikā visa kristīgā pasaule gaida Kristus dzimšanu. Viņš nāca pasaulē pirms pāris tūkstošiem gadu, “jo Dievs tā pasauli mīlēja, ka deva savu vienpiedzimušo Dēlu, lai ikviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet tam būtu mūžīgā dzīvība.” (Jāņa 3:16) Jebkuram mūsdienu cilvēkam vajadzīga mīlestība un stabilitāte, ko ietver šī vēsts, tāpēc arī 21. gadsimtā tā joprojām ir aktuāla. Tāpat Advents simbolizē cilvēces ilgas pēc Kristus otrreizējās atnākšanas.
Katrai Adventa svētdienai Baznīcas liturģijā ir sava nozīme. I svētdienas tēma ir Kunga gaidīšana – kad Viņš nāks, viss tiks atjaunots – pasaule un katrs un no mums. II svētdiena mudina cilvēku “gatavot Kungam ceļu”, atvērties jaunajam un dievišķajam. III svētdienā Baznīca priecājas par tuvojošos Kristus nākšanu un pestīšanu. IV svētdienā uzmanība ir vērstu uz Mariju, kas nes zem sirds Dieva Dēlu un drīz dāvās Jēzu pasaulei. Liturģisko tērpu krāsā Adventā ir violeta, kas aicina uz atgriešanos pie Dieva. III svētdiena liturģiskā krāsa var būt rozā, kas ir prieka simbols.
Dziļi simboliska nozīme ir arī Adventa rotai – vainagam. Priežu, egļu, tūju vai kadiķu zari, no kuriem pin vainagu, liecina par cerību un mūžīgo dzīvību. Vainags veido apli, kas nozīmē mūžību un vienotību. Tā gredzena forma simbolizē uzticību Dievam un Viņa apsolījumiem. Adventa vainags norāda arī uz Kristu kā Karali un uzvarētāju pār tumsu ar savu Gaismu.
Skaista Adventa tradīcija ir Rorātmises Dievmātes godam. Tās tiek svinētas agri no rīta sveču gaismā, simboliski parādot tumsu, kāda valdīja pasaulē pirms Kristus dzimšanas. Dziedot himnu „Gods Dievam augstumos”, kuru dziedāja eņģeļi, piedzimstot Kristum, baznīcā tiek iedegts apgaismojums, izrādot prieku par pasaules pestīšanu.
Advents (no latīņu val. – „nākšana”) ir četru nedēļu periods, kas sākas svētā Andreja svētkiem – 30. novembrim - tuvākajā svētdienā un ilgst līdz 24. decembra vakaram. Šajā laikā visa kristīgā pasaule gaida Kristus dzimšanu. Viņš nāca pasaulē pirms pāris tūkstošiem gadu, “jo Dievs tā pasauli mīlēja, ka deva savu vienpiedzimušo Dēlu, lai ikviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet tam būtu mūžīgā dzīvība.” (Jāņa 3:16) Jebkuram mūsdienu cilvēkam vajadzīga mīlestība un stabilitāte, ko ietver šī vēsts, tāpēc arī 21. gadsimtā tā joprojām ir aktuāla. Tāpat Advents simbolizē cilvēces ilgas pēc Kristus otrreizējās atnākšanas.
Katrai Adventa svētdienai Baznīcas liturģijā ir sava nozīme. I svētdienas tēma ir Kunga gaidīšana – kad Viņš nāks, viss tiks atjaunots – pasaule un katrs un no mums. II svētdiena mudina cilvēku “gatavot Kungam ceļu”, atvērties jaunajam un dievišķajam. III svētdienā Baznīca priecājas par tuvojošos Kristus nākšanu un pestīšanu. IV svētdienā uzmanība ir vērstu uz Mariju, kas nes zem sirds Dieva Dēlu un drīz dāvās Jēzu pasaulei. Liturģisko tērpu krāsā Adventā ir violeta, kas aicina uz atgriešanos pie Dieva. III svētdiena liturģiskā krāsa var būt rozā, kas ir prieka simbols.
Dziļi simboliska nozīme ir arī Adventa rotai – vainagam. Priežu, egļu, tūju vai kadiķu zari, no kuriem pin vainagu, liecina par cerību un mūžīgo dzīvību. Vainags veido apli, kas nozīmē mūžību un vienotību. Tā gredzena forma simbolizē uzticību Dievam un Viņa apsolījumiem. Adventa vainags norāda arī uz Kristu kā Karali un uzvarētāju pār tumsu ar savu Gaismu.
Skaista Adventa tradīcija ir Rorātmises Dievmātes godam. Tās tiek svinētas agri no rīta sveču gaismā, simboliski parādot tumsu, kāda valdīja pasaulē pirms Kristus dzimšanas. Dziedot himnu „Gods Dievam augstumos”, kuru dziedāja eņģeļi, piedzimstot Kristum, baznīcā tiek iedegts apgaismojums, izrādot prieku par pasaules pestīšanu.
Sprediķis 1 adventa svētdienā
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija,
ko uzrakstījis svētais Matejs (Mt 24, 37-44)
Tajā laikā Jēzus sacīja saviem mācekļiem: “Kā bija Noasa laikā, tā būs arī ar Cilvēka Dēla atnākšanu. Jo, tāpat kā dienās pirms ūdens plūdiem cilvēki ēda un dzēra, ņēma sievas un gāja pie vīra līdz pat tai dienai, kad Noass iegāja šķirstā, un viņi nesaprata, līdz nāca plūdi un aizrāva visus, – tāpat būs ar Cilvēka Dēla atnākšanu. Tad divi būs tīrumā: vienu paņems, otru atstās; divas mals dzirnavās: vienu paņems, otru atstās.
Tāpēc esiet nomodā, jo jūs nezināt, kurā dienā jūsu Kungs atnāks. Bet ņemiet vērā to: ja namatēvs zinātu, kurā stundā zaglis nāks, viņš noteikti paliktu nomodā un neļautu ielauzties savā namā. Tāpēc esiet arī jūs gatavi, jo Cilvēka Dēls atnāks stundā, kuru jūs nezināt.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Lai ir slavēts Jēzus Kristus!
Šī ir Jēzus piektā uzruna Mateja evaņģēlijā, kad viņš ciešanu nedēļā pirms savas nāves, izgājis no tempļa, dodas uz Olīvkalnu. Cilvēki rāda viņam slaveno un skaisto svētnīcu, cik ilgi tā būvēta, cik tā ir skaista. Rāda visu pasaulīgo un cilvēcīgo, visu to, kam mēs ikdienā esam pieraduši pievērst uzmanību. Ko Jēzus saka: „Šeit akmens uz akmens nepaliks, kas netiktu nopostīts.” Mācekļi ir satriekti. Viņiem liekas, ka Jēzus viņus biedē. Mūsdienu sabiedrībai, kas bieži ir iegrimusi patēriņa, naudas un mantas kultā, šādi satricinājumi ir biedējoši. Tādēļ Mt 24, 3 mācekļi, kas piederēja pie ciešākā Jēzus sekotāju pulka, jautā: „Kad notiks un kā? Visu 24 nodaļu Jēzus viņiem atbild un aicina savus mācekļus būt modriem, būt nomodā, atpazīt laika zīmes un nemitīgi būt ciešās attiecībās ar Viņu.
Pasaules gals. Bija un ir daudz ironisku izteikumu par šo garīgo patiesību. Balstoties uz dažādiem pagānu kalendāriem tika minēti pat konkrēti datumi. Cilvēki tos gaidīja, gaidīja arī izklaides un tirdzniecības industrija, lai varētu nopelnīt un pēc tam visi kopīgi pasmieties. Mums katram ir savs datums, diena, kad Dievs mūs pasauks pie sevis. Tieši tad, kad mēs to vismazāk gaidām, kad vismazāk par to spēsim iedomāties. Lūgšanā „Esi sveicināta Marija...” katru dienu sakām – „Marija! Lūdz par mums tagad, un mūsu nāves stundā.” Vai katru dienu esmu gatavs lai satiktos ar Kungu?
Jā, atšķirībā no citiem gadiem, šis advents būs citādāks. Bet advents ir laiks, kurā mēs gatavojamies pieminēt, atcerēties Jēzus dzīves dramatiskos notikumus, viņa piedzimšanu nedrošos un sarežģītos apstākļos. Kādēļ Baznīca to dara? Kādēļ ir nepieciešama šī cikliskā, ikgadējā gremdēšanās gadsimtiem, tūkstošiem gadu senos notikumos? Tādēļ, ka laiks, kurā mēs atrodamies nav statisks. Laiks kristietībā, atšķirībā no austrumu reliģijām plūst taisnes veidā. No notikuma līdz notikumam. No pasaules radīšanas līdz pasaules beigām. No Kristus nākšanas miesā pirms vairāk kā 2000 gadiem līdz Viņa otrreizējai atnākšanai Pastarajā Tiesā. Un mēs visi, ar savas dzīves notikumiem esam tam visam pa vidu. Bet nevis kā pasīvi vērotāji, it kā no malas. Mēs, kas iesaistāmies šajā „Pestīšanas, Glābšanas virpulī”, tiekam aizrauti līdzi. Mēs tiekam iesaistīti šajos notikumos kā līdzdalībnieki, tādēļ, ka caur Baznīcas ikgadējo notikumu pieminēšanu, tie kļūst klātesoši, dzīvi un reāli. Un tie ietekmē, maina manu un ikviena dzīvi. Vēsturi mēs nevaram izmainīt, nākotne mums ir nezināma. Bet mums ir šodiena, kurā mēs varam pieņemt ļoti svarīgu lēmumu savā dzīvē – dzīvot savu dzīvi kopā ar Dievu. Uzticēties Dievam, Cerēt uz Viņu. Man liekas, ka tā ir adventa būtība – gaidīt, bet gaidīt un rīkoties vienlaicīgi. Jēzus Marka evaņģēlija 13 .nodaļā uzsver: Tad nu esiet nomodā! ... ka tas, piepeši nākdams, jūs neatrod guļam.” Advents gaidīšanas laiks. Mēģināsim neiemigt, lai tad, kad atnāks Kungs, mēs būtu gatavi un nomodā lai satiktos ar Viņu.
ko uzrakstījis svētais Matejs (Mt 24, 37-44)
Tajā laikā Jēzus sacīja saviem mācekļiem: “Kā bija Noasa laikā, tā būs arī ar Cilvēka Dēla atnākšanu. Jo, tāpat kā dienās pirms ūdens plūdiem cilvēki ēda un dzēra, ņēma sievas un gāja pie vīra līdz pat tai dienai, kad Noass iegāja šķirstā, un viņi nesaprata, līdz nāca plūdi un aizrāva visus, – tāpat būs ar Cilvēka Dēla atnākšanu. Tad divi būs tīrumā: vienu paņems, otru atstās; divas mals dzirnavās: vienu paņems, otru atstās.
Tāpēc esiet nomodā, jo jūs nezināt, kurā dienā jūsu Kungs atnāks. Bet ņemiet vērā to: ja namatēvs zinātu, kurā stundā zaglis nāks, viņš noteikti paliktu nomodā un neļautu ielauzties savā namā. Tāpēc esiet arī jūs gatavi, jo Cilvēka Dēls atnāks stundā, kuru jūs nezināt.” Tie ir Svēto Rakstu vārdi.
Šī ir Jēzus piektā uzruna Mateja evaņģēlijā, kad viņš ciešanu nedēļā pirms savas nāves, izgājis no tempļa, dodas uz Olīvkalnu. Cilvēki rāda viņam slaveno un skaisto svētnīcu, cik ilgi tā būvēta, cik tā ir skaista. Rāda visu pasaulīgo un cilvēcīgo, visu to, kam mēs ikdienā esam pieraduši pievērst uzmanību. Ko Jēzus saka: „Šeit akmens uz akmens nepaliks, kas netiktu nopostīts.” Mācekļi ir satriekti. Viņiem liekas, ka Jēzus viņus biedē. Mūsdienu sabiedrībai, kas bieži ir iegrimusi patēriņa, naudas un mantas kultā, šādi satricinājumi ir biedējoši. Tādēļ Mt 24, 3 mācekļi, kas piederēja pie ciešākā Jēzus sekotāju pulka, jautā: „Kad notiks un kā? Visu 24 nodaļu Jēzus viņiem atbild un aicina savus mācekļus būt modriem, būt nomodā, atpazīt laika zīmes un nemitīgi būt ciešās attiecībās ar Viņu.
Pasaules gals. Bija un ir daudz ironisku izteikumu par šo garīgo patiesību. Balstoties uz dažādiem pagānu kalendāriem tika minēti pat konkrēti datumi. Cilvēki tos gaidīja, gaidīja arī izklaides un tirdzniecības industrija, lai varētu nopelnīt un pēc tam visi kopīgi pasmieties. Mums katram ir savs datums, diena, kad Dievs mūs pasauks pie sevis. Tieši tad, kad mēs to vismazāk gaidām, kad vismazāk par to spēsim iedomāties. Lūgšanā „Esi sveicināta Marija...” katru dienu sakām – „Marija! Lūdz par mums tagad, un mūsu nāves stundā.” Vai katru dienu esmu gatavs lai satiktos ar Kungu?
Jā, atšķirībā no citiem gadiem, šis advents būs citādāks. Bet advents ir laiks, kurā mēs gatavojamies pieminēt, atcerēties Jēzus dzīves dramatiskos notikumus, viņa piedzimšanu nedrošos un sarežģītos apstākļos. Kādēļ Baznīca to dara? Kādēļ ir nepieciešama šī cikliskā, ikgadējā gremdēšanās gadsimtiem, tūkstošiem gadu senos notikumos? Tādēļ, ka laiks, kurā mēs atrodamies nav statisks. Laiks kristietībā, atšķirībā no austrumu reliģijām plūst taisnes veidā. No notikuma līdz notikumam. No pasaules radīšanas līdz pasaules beigām. No Kristus nākšanas miesā pirms vairāk kā 2000 gadiem līdz Viņa otrreizējai atnākšanai Pastarajā Tiesā. Un mēs visi, ar savas dzīves notikumiem esam tam visam pa vidu. Bet nevis kā pasīvi vērotāji, it kā no malas. Mēs, kas iesaistāmies šajā „Pestīšanas, Glābšanas virpulī”, tiekam aizrauti līdzi. Mēs tiekam iesaistīti šajos notikumos kā līdzdalībnieki, tādēļ, ka caur Baznīcas ikgadējo notikumu pieminēšanu, tie kļūst klātesoši, dzīvi un reāli. Un tie ietekmē, maina manu un ikviena dzīvi. Vēsturi mēs nevaram izmainīt, nākotne mums ir nezināma. Bet mums ir šodiena, kurā mēs varam pieņemt ļoti svarīgu lēmumu savā dzīvē – dzīvot savu dzīvi kopā ar Dievu. Uzticēties Dievam, Cerēt uz Viņu. Man liekas, ka tā ir adventa būtība – gaidīt, bet gaidīt un rīkoties vienlaicīgi. Jēzus Marka evaņģēlija 13 .nodaļā uzsver: Tad nu esiet nomodā! ... ka tas, piepeši nākdams, jūs neatrod guļam.” Advents gaidīšanas laiks. Mēģināsim neiemigt, lai tad, kad atnāks Kungs, mēs būtu gatavi un nomodā lai satiktos ar Viņu.
Ko Baznīca saka par orgānu donoriem?
Orgānu pārstādīšana ir saskaņā ar morālisko likumu, ja briesmas un fiziskais un psihiskais risks, kādam tiek pakļauts donors, ir samērojams ar labumu, kāds sagaidāms orgāna saņēmējam. Orgānu dāvāšana pēc nāves ir cēla rīcība, kas pelnījusi atzinību kā augstsirdīga solidaritātes izpausme. Taču tā nav morāliski pieļaujama, ja donors vai viņa tuvinieki, kam uz to ir tiesības, nav devuši savu nepārprotamo piekrišanu. Bez tam morāliski nepieļaujami ir tieši veicināt kāda cilvēka izkropļošanu, padarot viņu par invalīdu vai izraisot viņa nāvi, kaut arī tas būtu darīts nolūkā paildzināt citu cilvēku dzīvi.
(Katoliskās Baznīcas Katehisms, 2296; http://www.rarzi.lv/ejietunmaciet/Katehisms_/d3s2n2.html#a5)
(Katoliskās Baznīcas Katehisms, 2296; http://www.rarzi.lv/ejietunmaciet/Katehisms_/d3s2n2.html#a5)
"Radio Marija Latvija" 1 gada jubileja Liepājas "Dzintarā"
Lekcija - Svētā Jāņa no Krusta mācības psiholoģiskie aspekti
Laterāna Pontifikālās universitātes filiāle Rīgas augstākais reliģijas zinātņu institūts sadarbībā ar Baskāju karmelītu laju ordeni un Karmela Ekleziālo kustību
Lektore - Prof. Veronika Azofeifa Espinosa, Dr. psych.,
Kostarikas Katoļu universitāte.
Lekcijas notiks Pils ielā 2,
no 17.30 līdz 20.30.
Profesore ir speciāliste klīniskajā psiholoģijā, studējusi sv. Jāņa no Krusta mācību no psiholoģijas zinātnes skatupunkta Avilas Mistikas Universitātē.
Lekciju kurss atklāj, ka sv. Jānis no Krusta ir ne tikai garīgās dzīves skolotājs, bet arī eksperts psiholoģijas jautājumos, kurš māca, ka sevis iepazīšana ir nepieciešama ceļā uz savienošanos ar Dievu.
Ieeja par brīvprātīgu ziedojumu. Ziedojuma trūkums nav šķērslis dalībai. trūkums
šī gada 23. un 24. novembrī aicina
uz lekciju ciklu
Svētā Jāņa no Krusta mācības psiholoģiskie aspekti.
Kostarikas Katoļu universitāte.
Lekcijas notiks Pils ielā 2,
no 17.30 līdz 20.30.
Profesore ir speciāliste klīniskajā psiholoģijā, studējusi sv. Jāņa no Krusta mācību no psiholoģijas zinātnes skatupunkta Avilas Mistikas Universitātē.
Lekciju kurss atklāj, ka sv. Jānis no Krusta ir ne tikai garīgās dzīves skolotājs, bet arī eksperts psiholoģijas jautājumos, kurš māca, ka sevis iepazīšana ir nepieciešama ceļā uz savienošanos ar Dievu.
Ieeja par brīvprātīgu ziedojumu. Ziedojuma trūkums nav šķērslis dalībai. trūkums
Rīgas Garīgā Semināra rektora vēstule!
Augsti godājamie Latvijas bīskapi, cienījamie priesteri un diakoni, dārgā Dieva Tauta!
Dieva žēlsirdības Jubilejas gada noslēgumā un mūsu Kunga Jēzus Kristus Vispasaules Karaļa svētkos Jums, brāļi priesterībā, un ar Jūsu starpniecību visiem Jūsu draudžu ticīgajiem vēlos pateikties par to mīlestību un upurgatavību, kādu mēs ik dienas piedzīvojam, atrodoties Rīgas Garīgajā seminārā.
Kristus Karaļa svētki mums atgādina, ka Viņa valstību nav iespējams ievietot šaurajos šīs pasaules rāmjos. Tā nav valstība, kurā cilvēks tiek vērtēts pēc sabiedriskā stāvokļa, ieņemamā amata, mantiskās situācijas vai jebkuras citas – lai arī kāda tā būtu – pārejošas vērtības, kas cilvēku dara lielu pasaules, bet ne Dieva priekšā. Kungs Jēzus, pacelts Krusta kokā, atklāj Dieva Tēva bezgalīgo mīlestību pret katru cilvēku. Tik ļoti Dievs mūs ir mīlējis, ka atdeva savu vienpdzimušo Dēlu, lai ikviens, kas Viņam tic, iemantotu mūžīgo dzīvi. Jēzus Kristus ciešanās Kalvārijas kalnā apzināmies savu vērtību pie Dieva, jo tieši Krustā saskatām visizteiksmīgāko un visskaistāko Dieva Dēla atbildi uz visiem mūsu jautājumiem.
Kristus valstības spēks ir mīlestībā. Kungs Jēzus nevienu nevēlas uzveikt ar varu, bet gan sev un savai valstībai vēlas katru cilvēku iemantot ar mīlestību. Jēzus Kristus savu valstību neceļ uz citu, bet gan savām izlietajām asinīm, kas par mums un par daudziem tika izlietas. Un tos, kuri pieder Viņa valstībai, Pestītājs apdāvina ar garīgiem labumiem, kuri nekad nebeidzas, bet pastāv mūžīgi, jo Viņa karaliskā vara sniedzas mūžībā; tā nepazīst ne laika, ne šīs pasaules robežas.
Robežas nepazīst arī Dieva žēlsirdība. Dieva žēlsirdības Jubilejas gada sākumā pāvests Francisks uzsvēra, ka Baznīcai ir ļoti nepieciešams šis notikums. Pāvests teica, ka mūsu dienās, dziļo pārmaiņu laikā, Baznīca ir aicināta veikt savu ieguldījumu, parādot Dieva klātbūtnes un tuvuma zīmes pasaulē (sk. Pāvesta Franciska katehēze 2015. g. 9. decembrī). Mums, Rīgas Garīgā semināra vadībai un audzēkņiem, šādas Dieva klātbūtnes zīmes, neapšaubāmi, ir Jūsu, cienījamie brāļi priesterībā, un ticīgās tautas lūgšanas nodomā par aicinājumiem un visās citās semināra vajadzībās, kā arī Jūsu ziedojumi, par kuriem esam bezgala pateicīgi. Ļoti labi apzināmies, ka, pateicoties Jūsu sirds dāsnumam, spējam pastāvēt un pieaugot gudrībā un žēlastībā pie Dieva un cilvēkiem. Lai Dievs Jūs simtkārtīgi atalgo!
Šogad semināra vadībā ir notikušas būtiskas izmaiņas: pēc sešiem spraigā darbā pavadītiem gadiem savu kalpojumu rektora amatā pabeidza priesteris Pauls Kļaviņš. Sakām viņam lielu paldies par rūpēm jaunās priesteru paaudzes sagatavošanā vairāku gadu garumā. Garīgā tēva pienākumi šogad tika uzticēti kapucīnu tēvam Staņislavam Kovaļskim OFMCap, bet inspektors jau otro gadu ir priesteris Ilmārs Tolstovs. Kā rektors varu apliecināt, ka semināra vadība apzinās gan Latvijas bīskapu mums parādīto uzticību, gan arī lielo atbildību Dieva un visas Baznīcas priekšā par jauno Kristus priesteru formāciju un sagatavošanu, kas mums ir uzticēta.
Lai gan semināristu skaits nav liels un vienmēr varētu vēlēties vairāk, par skaitu daudz svarīgāka ir jauno priesteru sagatavošanas kvalitāte. Tāpēc audzināšanas procesā tiek cienītas un respektētas Rīgas Garīgā semināra tradīcijas un vēsture, kas sniedzas teju simts gadu senā pagātnē. Garīgais seminārs savā pastāvēšanas vēsturē Latvijas Baznīcai ir devis daudz labu, svētu priesteru. Tāpēc arī tagad audzināšanas procesam tiek piešķirta liela nozīme gan garīgajā un pastorālajā dzīvē, gan intelektuālajā un cilvēciskajā jomā. Pateicoties tam, kā arī Jūsu lūgšanām un materiālajam atbalstam, katru gadu Garīgais seminārs Latvijas Baznīcai dod gan jaunus priesterus, gan diakonus, liecinot, ka seminārs kā priesteru formācijas vieta ir ne tikai nepieciešama, bet arī auglīga.
Nav iespējams pārvērtēt arī šī gada augusta pirmās svētdienas ziedojumu nozīmi semināra vajadzībām. Pateicoties tiem, mēs veiksmīgi esam uzsākuši mācību gadu. Seminārā jau ilgstoši kalpo daudzi mācību spēki, taču tiek uzaicināti arī jauni pasniedzēji. Esam pateicīgi, ka ar topošajiem priesteriem viņi dalās ne tikai savās zināšanās, bet arī ticības un garīgās dzīves pieredzē. Paralēli ikdienas lūgšanu dzīvei un zināšanu apguvei semināristiem ir iespēja gūt arī pastorālā darba iemaņas. Rūpēs par semināra audzēkņu sadzīves apstākļiem esam laicīgi uzsākuši apkures sezonu un veikuši kosmētisko remontu divās semināristu dzīvojamās telpās. Esam pabeiguši kārtējo posmu semināra parka labiekārtošanā. Šos darbus turpināsim arī pavasarī, jo, kā zināms, arī apkārtējai videi ir liela loma cilvēka audzināšanā.
Tradicionāli arī Kristus Karaļa svētkos Latvijas dievnamos tiek vākti ziedojumi Rīgas Garīgā semināra uzturēšanai. Jau tagad sakām paldies par Jūsu sirds dāsnumu un lūgšanām semināra vajadzībās, it īpaši garajā un bargajā ziemas – tātad arī apkures – sezonā. No savas puses vēlamies pateikties par katru mīlestības izpausmi, paturot Jūs savās ikdienas lūgšanās un katra mēneša otrajā sestdienā plkst. 7.15 semināra kapelā svinot Svēto Misi nodomā par mūsu labdariem - par visiem, kas ar savām lūgšanām un ziedojumiem – ne tikai naudas izteiksmē, bet arī ar rudens veltēm – uztur semināru.
Lai šī pēdējā liturģiskā gada svētdiena un Dieva žēlsirdības Jubilejas gada noslēgums vairo mūsu ticību, nostiprina cerību un iededz kvēlu mīlestību uz mūsu Kungu un Pestītāju Jēzu Kristu Vispasaules Karali!
Paliekot vienots lūgšanā, RGS rektors t. Imants Medveckis MIC
Pārpublicēts no www.radieceze.lv
Dieva žēlsirdības Jubilejas gada noslēgumā un mūsu Kunga Jēzus Kristus Vispasaules Karaļa svētkos Jums, brāļi priesterībā, un ar Jūsu starpniecību visiem Jūsu draudžu ticīgajiem vēlos pateikties par to mīlestību un upurgatavību, kādu mēs ik dienas piedzīvojam, atrodoties Rīgas Garīgajā seminārā.
Kristus Karaļa svētki mums atgādina, ka Viņa valstību nav iespējams ievietot šaurajos šīs pasaules rāmjos. Tā nav valstība, kurā cilvēks tiek vērtēts pēc sabiedriskā stāvokļa, ieņemamā amata, mantiskās situācijas vai jebkuras citas – lai arī kāda tā būtu – pārejošas vērtības, kas cilvēku dara lielu pasaules, bet ne Dieva priekšā. Kungs Jēzus, pacelts Krusta kokā, atklāj Dieva Tēva bezgalīgo mīlestību pret katru cilvēku. Tik ļoti Dievs mūs ir mīlējis, ka atdeva savu vienpdzimušo Dēlu, lai ikviens, kas Viņam tic, iemantotu mūžīgo dzīvi. Jēzus Kristus ciešanās Kalvārijas kalnā apzināmies savu vērtību pie Dieva, jo tieši Krustā saskatām visizteiksmīgāko un visskaistāko Dieva Dēla atbildi uz visiem mūsu jautājumiem.
Kristus valstības spēks ir mīlestībā. Kungs Jēzus nevienu nevēlas uzveikt ar varu, bet gan sev un savai valstībai vēlas katru cilvēku iemantot ar mīlestību. Jēzus Kristus savu valstību neceļ uz citu, bet gan savām izlietajām asinīm, kas par mums un par daudziem tika izlietas. Un tos, kuri pieder Viņa valstībai, Pestītājs apdāvina ar garīgiem labumiem, kuri nekad nebeidzas, bet pastāv mūžīgi, jo Viņa karaliskā vara sniedzas mūžībā; tā nepazīst ne laika, ne šīs pasaules robežas.
Robežas nepazīst arī Dieva žēlsirdība. Dieva žēlsirdības Jubilejas gada sākumā pāvests Francisks uzsvēra, ka Baznīcai ir ļoti nepieciešams šis notikums. Pāvests teica, ka mūsu dienās, dziļo pārmaiņu laikā, Baznīca ir aicināta veikt savu ieguldījumu, parādot Dieva klātbūtnes un tuvuma zīmes pasaulē (sk. Pāvesta Franciska katehēze 2015. g. 9. decembrī). Mums, Rīgas Garīgā semināra vadībai un audzēkņiem, šādas Dieva klātbūtnes zīmes, neapšaubāmi, ir Jūsu, cienījamie brāļi priesterībā, un ticīgās tautas lūgšanas nodomā par aicinājumiem un visās citās semināra vajadzībās, kā arī Jūsu ziedojumi, par kuriem esam bezgala pateicīgi. Ļoti labi apzināmies, ka, pateicoties Jūsu sirds dāsnumam, spējam pastāvēt un pieaugot gudrībā un žēlastībā pie Dieva un cilvēkiem. Lai Dievs Jūs simtkārtīgi atalgo!
Šogad semināra vadībā ir notikušas būtiskas izmaiņas: pēc sešiem spraigā darbā pavadītiem gadiem savu kalpojumu rektora amatā pabeidza priesteris Pauls Kļaviņš. Sakām viņam lielu paldies par rūpēm jaunās priesteru paaudzes sagatavošanā vairāku gadu garumā. Garīgā tēva pienākumi šogad tika uzticēti kapucīnu tēvam Staņislavam Kovaļskim OFMCap, bet inspektors jau otro gadu ir priesteris Ilmārs Tolstovs. Kā rektors varu apliecināt, ka semināra vadība apzinās gan Latvijas bīskapu mums parādīto uzticību, gan arī lielo atbildību Dieva un visas Baznīcas priekšā par jauno Kristus priesteru formāciju un sagatavošanu, kas mums ir uzticēta.
Lai gan semināristu skaits nav liels un vienmēr varētu vēlēties vairāk, par skaitu daudz svarīgāka ir jauno priesteru sagatavošanas kvalitāte. Tāpēc audzināšanas procesā tiek cienītas un respektētas Rīgas Garīgā semināra tradīcijas un vēsture, kas sniedzas teju simts gadu senā pagātnē. Garīgais seminārs savā pastāvēšanas vēsturē Latvijas Baznīcai ir devis daudz labu, svētu priesteru. Tāpēc arī tagad audzināšanas procesam tiek piešķirta liela nozīme gan garīgajā un pastorālajā dzīvē, gan intelektuālajā un cilvēciskajā jomā. Pateicoties tam, kā arī Jūsu lūgšanām un materiālajam atbalstam, katru gadu Garīgais seminārs Latvijas Baznīcai dod gan jaunus priesterus, gan diakonus, liecinot, ka seminārs kā priesteru formācijas vieta ir ne tikai nepieciešama, bet arī auglīga.
Nav iespējams pārvērtēt arī šī gada augusta pirmās svētdienas ziedojumu nozīmi semināra vajadzībām. Pateicoties tiem, mēs veiksmīgi esam uzsākuši mācību gadu. Seminārā jau ilgstoši kalpo daudzi mācību spēki, taču tiek uzaicināti arī jauni pasniedzēji. Esam pateicīgi, ka ar topošajiem priesteriem viņi dalās ne tikai savās zināšanās, bet arī ticības un garīgās dzīves pieredzē. Paralēli ikdienas lūgšanu dzīvei un zināšanu apguvei semināristiem ir iespēja gūt arī pastorālā darba iemaņas. Rūpēs par semināra audzēkņu sadzīves apstākļiem esam laicīgi uzsākuši apkures sezonu un veikuši kosmētisko remontu divās semināristu dzīvojamās telpās. Esam pabeiguši kārtējo posmu semināra parka labiekārtošanā. Šos darbus turpināsim arī pavasarī, jo, kā zināms, arī apkārtējai videi ir liela loma cilvēka audzināšanā.
Tradicionāli arī Kristus Karaļa svētkos Latvijas dievnamos tiek vākti ziedojumi Rīgas Garīgā semināra uzturēšanai. Jau tagad sakām paldies par Jūsu sirds dāsnumu un lūgšanām semināra vajadzībās, it īpaši garajā un bargajā ziemas – tātad arī apkures – sezonā. No savas puses vēlamies pateikties par katru mīlestības izpausmi, paturot Jūs savās ikdienas lūgšanās un katra mēneša otrajā sestdienā plkst. 7.15 semināra kapelā svinot Svēto Misi nodomā par mūsu labdariem - par visiem, kas ar savām lūgšanām un ziedojumiem – ne tikai naudas izteiksmē, bet arī ar rudens veltēm – uztur semināru.
Lai šī pēdējā liturģiskā gada svētdiena un Dieva žēlsirdības Jubilejas gada noslēgums vairo mūsu ticību, nostiprina cerību un iededz kvēlu mīlestību uz mūsu Kungu un Pestītāju Jēzu Kristu Vispasaules Karali!
Paliekot vienots lūgšanā, RGS rektors t. Imants Medveckis MIC
Pārpublicēts no www.radieceze.lv
Ko nozīmē būt Latvijas patriotam?
Sirsnīgi sveicu visus Latvijas valsts proklamēšanas 98.gadadienā. Ko nozīmē būt valsts patriotam?
1. Ticēt Dievam, jo mūsu himna sakas ar vārdiem - Dievs, svētī Latviju!
2. Savu ticību praktizēt, ejot uz dievnamu, lūdzoties un nebaidoties to parādīt arī publiski.
3. Mēģināt savā dzīvē īstenot Jēzus visaugstāko bausli - mīlēt Dievu un mīlēt savu tuvāko.
4. Kurš ir mans tuvākais - jebkurš cilvēks, neatkarīgi no ticības, tautības, rases, u.c.
5. Censties ievērot 10 Dieva baušļus:
ES ESMU KUNGS, TAVS DIEVS.
1. Tev nebūs citus dievus turēt līdzās man.
2. Tev nebūs Dieva, tava Kunga, vārdu nelietīgi lietot.
3. Tev būs svēto dienu svētīt.
4. Tev būs godāt savu tēvu un savu māti.
5. Tev nebūs nokaut.
6. Tev nebūs laulību pārkāpt.
7. Tev nebūs zagt.
8. Tev nebūs nepatiesu liecību dot pret savu tuvāko.
9. Tev nebūs iekārot sava tuvākā sievu.
10. Tev nebūs iekārot nevienu lietu, kas pieder tavam tuvākam.
1. Ticēt Dievam, jo mūsu himna sakas ar vārdiem - Dievs, svētī Latviju!
2. Savu ticību praktizēt, ejot uz dievnamu, lūdzoties un nebaidoties to parādīt arī publiski.
3. Mēģināt savā dzīvē īstenot Jēzus visaugstāko bausli - mīlēt Dievu un mīlēt savu tuvāko.
4. Kurš ir mans tuvākais - jebkurš cilvēks, neatkarīgi no ticības, tautības, rases, u.c.
5. Censties ievērot 10 Dieva baušļus:
ES ESMU KUNGS, TAVS DIEVS.
1. Tev nebūs citus dievus turēt līdzās man.
2. Tev nebūs Dieva, tava Kunga, vārdu nelietīgi lietot.
3. Tev būs svēto dienu svētīt.
4. Tev būs godāt savu tēvu un savu māti.
5. Tev nebūs nokaut.
6. Tev nebūs laulību pārkāpt.
7. Tev nebūs zagt.
8. Tev nebūs nepatiesu liecību dot pret savu tuvāko.
9. Tev nebūs iekārot sava tuvākā sievu.
10. Tev nebūs iekārot nevienu lietu, kas pieder tavam tuvākam.
6. Mīlēt savu valsti, censties uzticīgi ievērot tās likumus un noteikumus.
7. Pēc iespējas palikt Latvijā un ar savu klātbūtni darīt to labāku.
8. Neauglīgi nekritizēt valsts priekšstāvjus, bet par tiem lūgt Dievu. Ja kritika, tad tikai konstruktīva.
9. Pašiem aktīvi iesaistīties sabiedriski - politiskajos procesos, lai padarītu mūsu valsti labāku.
10. Lepoties ar savu valsti.
Dievs, svētī Latviju!
Melu vai patiesības detektors?
Pavisam nesen apskatījos uz kādiem principiem Latvijas Sabiedriskais Medijs, kurš tiek uzturēts par nodokļu maksātāju naudu, veic "patiesības analīzi" ar "melu detektora" palīdzību. Lūk LSM piedāvātie "patiesības kritēriji", pēc kuriem tad arī mums visiem jāvadās, lai noteiktu patiesību:
Patiesība - apgalvojums ir patiess, tas ir skaidri saprotams, nav pārspīlēts, apšaubāms un to var pierādīt.
Puspatiesība - apgalvojums ir gandrīz patiess, tomēr tas nav precīzs, ir pieļautas statistikas un salīdzinājuma kļūdas, tomēr būtībā doma ir skaidra un tā daļēji atbilst patiesībai.
Tukšas pļāpas - apgalvojums nav patiess, tas nav pierādāms. Tajā ir būtiskas novirzes no statistikas vai datiem, retorika ir pārspīlēta, un nav pierādījumu, ka tas būtu jebkādā veidā patiess.
Ārpus konteksta - Argumentācijā pieļautas kļūdas, salīdzinot lietas, kuras viena ar otru loģiski nav salīdzināmas. Lai gan faktiski dati var būt patiesi, konteksts nav pamatots un ir kļūdains
Panikas celšana - Daļa no faktiem ir patiesa, bet izmantoti spēcīgi pārspīlējumi, kā rezultātā tiek sabiezinātas krāsas un maldināta auditorija, informācija neatbilst esošajai situācijai.
Avots:http://www.lsm.lv/lv/raksts/zinju-analiize/zinas/vai-saistiba-ar-trampa-uzvaru-vike-freiberga-saka-taisnibu-par-asv-ekonomikas-slikto-stavokli.a209837/?utm_source=facebook&utm_campaign=news&utm_medium=admin
Pavisam nesen lasīju slavenu pāvesta Benedikta XVI grāmatu "Ievads kristietībā", kuru viņš sarakstīja vēl 60'jos gados un kura tulkota daudzās pasaules valodās un ir viņa viena no populārakajām grāmatām. Šajā grāmatā viņš analizē, kā sabiedrībā sākās t.s. historicisma laikmets, kad "fakts", jeb pierādījums nostājās gandrīz Dieva vietā un kļuva par visu lietu atskaites punktu. Ja pirmsapgaismības laikā valdīja magiskā domāšana, kas bija vairāk atrauta no realitātes, tad šobrīd viss tiek noreducēts līdz zinātniskai pieejai, izslēdzot jebkādu metafiziku, līdz ar to sašaurinot un reducējot patiesības jēdzienu līdz pierādījumam. Runājot filozofiskā valodā, tad fenomens kļūst būtiskāks par nomenu, fakts kļūst par galējo atskaites punktu. Šo mūsdienu "herēzi" sauc par historicismu un paskatīsimies, kā tad šis historicisms ir radies.
Sākotnēji šīs idejas attīstīja tādi domātāji, kā Dž. Viko (1688-1744), tad Dekarts, Kants un Hēgelis. Pakāpeniski notika paradigmas maiņa - no sholastiskā "Verum est ens" - esamība ir patiesība, uz "Verum quia factum" - patiesība ir tas, kas tiek radīts. Līdz ar to, par patiesību kļūst tas, ko mēs paši esam radījuši, nevis tas, kas tā patiesībā ir. Līdz ar to tika pielikts punkts senajai metahizikai un tika likti pamati jaunā laikmeta garam. Dekarts šo domu attīstīja tālāk, uzsverot, ka tikai un vienīgi matemātika ir uzticams (drošticams) avots visam tam, ko mēs domājam un saprotam. Patiesas zināšanas ir tikai tās, ko mēs paši esam pārbaudījuši un pat arī paši uzkonstruējuši. Ja agrāk patiesība izrietēja no esamības, tad tagad patiesība izriet no faktiskuma. Patiess ir tikai tas, kas ir iepazīstams. Tas ko es nepazīstu, piemēram Dievs, metafiziskās patiesības u.c. pēc šī jaunā domāšanas modeļa ir nepatiesas. Sākas "fakta" valdīšanas laikmets. Vēsture kopā ar matemātiku kļuva par vienīgajām "īstajām" zinātnēm. Pēc Hēgeļa un Marksa filozofiskajiem uzskatiem visa pasaule vairs nav radības mājoklis, bet gan nemitīgs evolūcijas process, kura virzītājspēks sakņojas pašās radībās. Šis domāšanas virziens tālāk rezultējas ar uzskatu - "Verum quia faciendum" - patiesība, ko veido cilvēks ar savu darbu, tehniku. Beigu beigās arī fakts zaudē savu nozīmi un spēku, jo nākamais fakts apgāž iepriekšējo un nav vairs neviena atskaites punkta uz ko paļauties. Faktam, kuram vajadzēja kļūt par "dievu" un galējo atskaites punktu, vairs tāds nav, jo mūsdienu straujajā informācijas plūsmas laikmetā vairs nav iespējams izsekot tam, kurš fakts tad ir īsts un patiess un kurš nav. Fakts pats izslīd no mūsu rokām, kā jūrmalas smiltis interpretāciju okeānā.
Noslēgums
LSM melu detektors ne tikai maldina Latvijas sabiedrību, sakot, ka patiesība ir tā, ko var pierādīt. Vēl vairāk - balstoties šādā maldīgā ideoloģijā tiek apmeloti cilvēki, kuru interpretācija, kaut arī nav tiešā veidā balstīta zināmos faktos, tomēr var būt par noderīga un pat pravietiska. Daudzi cilvēki vēl komunistu valdīšanas gados paredzēja (un viņiem nebija tiešu faktu un statistisku tabulu) padomju impērijas sabrukumu. Ja toreiz būtu darbojies tāds LSM melu detektors, tad šie "pravietiskie" cilvēki tiktu iekļauti kategorijā - tukšas pļāpas, jo tiešu faktisku pierādījumu tam, ka padomju impērija sabruks, tiem nebija. Bet šādu pravietisku cilveku domāšanas tajos laikos daudziem deva cerības uz iespējamu sistēmas maiņu nāktonē. Ir ļoti jāuzmanās patiesības jēdzienu iekļaut tikai statistiskos faktos, jo pēc neilga laika šie "fakti" jaut tiks apgāzti ar jauniem faktiem un jauniem statistiskiem pētījumiem. Un kā pierādīja gan Brexit gan D. Trampa ievēlēšana, ne vienmēr statistika un socioloģija ir tas "patiesības arbitrs" un galējais atskaites punkts, lai meklētu un atrastu patiesību. Cienu LSM žurnālistu patiesības meklējumus, tomēr no savas puses vēlētos daudzpusīgāku un profesionalāku pieeju šiem jautājumiem, neizslēdzot arī garīgo un kristīgo dimensiju.
Skaisti izskatās, bet varbūt arī šis melu detektors ir tikai un vienīgi tukšas pļāpas?
Avots: Joseph Cardinal Ratzinger. "Introduction to Christianity". Ignatiuspress. 2004.
Sākotnēji šīs idejas attīstīja tādi domātāji, kā Dž. Viko (1688-1744), tad Dekarts, Kants un Hēgelis. Pakāpeniski notika paradigmas maiņa - no sholastiskā "Verum est ens" - esamība ir patiesība, uz "Verum quia factum" - patiesība ir tas, kas tiek radīts. Līdz ar to, par patiesību kļūst tas, ko mēs paši esam radījuši, nevis tas, kas tā patiesībā ir. Līdz ar to tika pielikts punkts senajai metahizikai un tika likti pamati jaunā laikmeta garam. Dekarts šo domu attīstīja tālāk, uzsverot, ka tikai un vienīgi matemātika ir uzticams (drošticams) avots visam tam, ko mēs domājam un saprotam. Patiesas zināšanas ir tikai tās, ko mēs paši esam pārbaudījuši un pat arī paši uzkonstruējuši. Ja agrāk patiesība izrietēja no esamības, tad tagad patiesība izriet no faktiskuma. Patiess ir tikai tas, kas ir iepazīstams. Tas ko es nepazīstu, piemēram Dievs, metafiziskās patiesības u.c. pēc šī jaunā domāšanas modeļa ir nepatiesas. Sākas "fakta" valdīšanas laikmets. Vēsture kopā ar matemātiku kļuva par vienīgajām "īstajām" zinātnēm. Pēc Hēgeļa un Marksa filozofiskajiem uzskatiem visa pasaule vairs nav radības mājoklis, bet gan nemitīgs evolūcijas process, kura virzītājspēks sakņojas pašās radībās. Šis domāšanas virziens tālāk rezultējas ar uzskatu - "Verum quia faciendum" - patiesība, ko veido cilvēks ar savu darbu, tehniku. Beigu beigās arī fakts zaudē savu nozīmi un spēku, jo nākamais fakts apgāž iepriekšējo un nav vairs neviena atskaites punkta uz ko paļauties. Faktam, kuram vajadzēja kļūt par "dievu" un galējo atskaites punktu, vairs tāds nav, jo mūsdienu straujajā informācijas plūsmas laikmetā vairs nav iespējams izsekot tam, kurš fakts tad ir īsts un patiess un kurš nav. Fakts pats izslīd no mūsu rokām, kā jūrmalas smiltis interpretāciju okeānā.
Noslēgums
LSM melu detektors ne tikai maldina Latvijas sabiedrību, sakot, ka patiesība ir tā, ko var pierādīt. Vēl vairāk - balstoties šādā maldīgā ideoloģijā tiek apmeloti cilvēki, kuru interpretācija, kaut arī nav tiešā veidā balstīta zināmos faktos, tomēr var būt par noderīga un pat pravietiska. Daudzi cilvēki vēl komunistu valdīšanas gados paredzēja (un viņiem nebija tiešu faktu un statistisku tabulu) padomju impērijas sabrukumu. Ja toreiz būtu darbojies tāds LSM melu detektors, tad šie "pravietiskie" cilvēki tiktu iekļauti kategorijā - tukšas pļāpas, jo tiešu faktisku pierādījumu tam, ka padomju impērija sabruks, tiem nebija. Bet šādu pravietisku cilveku domāšanas tajos laikos daudziem deva cerības uz iespējamu sistēmas maiņu nāktonē. Ir ļoti jāuzmanās patiesības jēdzienu iekļaut tikai statistiskos faktos, jo pēc neilga laika šie "fakti" jaut tiks apgāzti ar jauniem faktiem un jauniem statistiskiem pētījumiem. Un kā pierādīja gan Brexit gan D. Trampa ievēlēšana, ne vienmēr statistika un socioloģija ir tas "patiesības arbitrs" un galējais atskaites punkts, lai meklētu un atrastu patiesību. Cienu LSM žurnālistu patiesības meklējumus, tomēr no savas puses vēlētos daudzpusīgāku un profesionalāku pieeju šiem jautājumiem, neizslēdzot arī garīgo un kristīgo dimensiju.
Skaisti izskatās, bet varbūt arī šis melu detektors ir tikai un vienīgi tukšas pļāpas?
Avots: Joseph Cardinal Ratzinger. "Introduction to Christianity". Ignatiuspress. 2004.
Vai tuvojas pasaules gals?
Jautājums: Gribu noskaidrot, kas ir Dzīvā Dieva Zīmogs (Sigillum Dei Divi), lapiņas ar tekstu, ko izdala svētceļojuma dalībniekiem, piesakot, ka šis teksts jātur mājas, dzīvokļa logā kā aizsardzības līdzeklis. Tekstā teikts: „Šī lūgšana ir Dieva Tēva dāvana bez maksas dota pravietim Marijai Dieva Žēlsirdībai, lai aizsargātu Dieva bērnus...” Vai tam ir kāda saistība ar apustuļa Jāņa atklāsmes grāmatā (Atkl 7,2-4.9-14) teikto: „Viņam bija dzīvā Dieva zīmogs un viņš sauca skaļā balsī četriem eņģeļiem... kamēr mēs nebūsim apzīmogojuši mūsu Dieva kalpus uz viņu pieres." Pateicos par atbildi.
2013.gadā laikrakstā "Katoļu Baznīcas Vēstnesis" bija publicēts katoļa, itāļu sociologa Masimo Introviņje no Itālijas raksts „Viltus gaišreģe pret pāvestu Francisku”. Tajā autors izskaidroja šos jautājumus. Īsumā būtiski uzsvērt, ka Īrijā, no kurienes Marija no Dievišķās žēlsirdības it kā nāk, daudzi šaubās, vai vispār šāda sieviete eksistē, un ir pārliecināti, ka tā ir anonīmu personu grupa, kas izplata atklāsmes Marijas no Dievišķās žēlsirdības vārdā.
M. Introviņje skaidro, ka Marijas no Dievišķās žēlsirdības vēstījumu saturs ir veidots klasiskā millenārisma formā. Millenārisma virziena pārstāvji apgalvo, ka ļoti sīki pārzina, kā un nereti arī kad būs laiku beigas. Šo virzienu Katoliskās Baznīcas katehisms dēvē par „nākotnes valstības viltojumu”, jo neviens nevar zināt „ne dienu, ne stundu” (Mt 25, 13), ne arī veidu, kā tas precīzi notiks. M. Introviņje uzsver, ka Baznīca šādu doktrīnu nosoda un neatzīst.
„Dzīvā Dieva zīmogs” un tam pievienotā lūgšana šajās viltus atklāsmēs tiek pasniegta kā veids, kas cilvēkam nodrošinās dievišķu aizsardzību Lielo pārbaudījumu laikā. Tas saskaņā ar Marijas no Dieva žēlsirdības sludināto notiks 2016. gada maijā.
Priesteris Ilmārs Tolstovs, atsaucoties uz Vatikāna II koncila dogmatisko konstitūciju "Dei Verbum" un Katoliskās Baznīcas katehismu, skaidro, ka jaunas atklāsmes vairs nebūs, un mums ir jāpietiek ar to Atklāsmi, ko atnesa Jēzus Kristus. "Kristīgā pestīšanas kārtība, proti, jaunā un galīgā derība, nekad nebeigsies, un mums nav jāgaida vairs nekāda jauna publiska Atklāsme pirms mūsu Kunga Jēzus Kristus parādīšanās godībā." (DV 4; KBK 66)
Pārpublicēts no www.kbvestnesis.lv Nr.22(502) 2014. gada 22. novembris
http://www.kbvestnesis.lv/index.php/garigai-dzivei/lasitajs-jauta/1778-velreiz-par-viltus-atklasmem
2013.gadā laikrakstā "Katoļu Baznīcas Vēstnesis" bija publicēts katoļa, itāļu sociologa Masimo Introviņje no Itālijas raksts „Viltus gaišreģe pret pāvestu Francisku”. Tajā autors izskaidroja šos jautājumus. Īsumā būtiski uzsvērt, ka Īrijā, no kurienes Marija no Dievišķās žēlsirdības it kā nāk, daudzi šaubās, vai vispār šāda sieviete eksistē, un ir pārliecināti, ka tā ir anonīmu personu grupa, kas izplata atklāsmes Marijas no Dievišķās žēlsirdības vārdā.
M. Introviņje skaidro, ka Marijas no Dievišķās žēlsirdības vēstījumu saturs ir veidots klasiskā millenārisma formā. Millenārisma virziena pārstāvji apgalvo, ka ļoti sīki pārzina, kā un nereti arī kad būs laiku beigas. Šo virzienu Katoliskās Baznīcas katehisms dēvē par „nākotnes valstības viltojumu”, jo neviens nevar zināt „ne dienu, ne stundu” (Mt 25, 13), ne arī veidu, kā tas precīzi notiks. M. Introviņje uzsver, ka Baznīca šādu doktrīnu nosoda un neatzīst.
„Dzīvā Dieva zīmogs” un tam pievienotā lūgšana šajās viltus atklāsmēs tiek pasniegta kā veids, kas cilvēkam nodrošinās dievišķu aizsardzību Lielo pārbaudījumu laikā. Tas saskaņā ar Marijas no Dieva žēlsirdības sludināto notiks 2016. gada maijā.
Priesteris Ilmārs Tolstovs, atsaucoties uz Vatikāna II koncila dogmatisko konstitūciju "Dei Verbum" un Katoliskās Baznīcas katehismu, skaidro, ka jaunas atklāsmes vairs nebūs, un mums ir jāpietiek ar to Atklāsmi, ko atnesa Jēzus Kristus. "Kristīgā pestīšanas kārtība, proti, jaunā un galīgā derība, nekad nebeigsies, un mums nav jāgaida vairs nekāda jauna publiska Atklāsme pirms mūsu Kunga Jēzus Kristus parādīšanās godībā." (DV 4; KBK 66)
Pārpublicēts no www.kbvestnesis.lv Nr.22(502) 2014. gada 22. novembris
http://www.kbvestnesis.lv/index.php/garigai-dzivei/lasitajs-jauta/1778-velreiz-par-viltus-atklasmem
Abonēt:
Ziņas (Atom)