svētdiena, 2017. gada 30. aprīlis

Svētceļojums no Rīgas uz Skaistkalni (info papildināta)


“ES ESMU durvis, kas ved pie avīm!” (Jņ 10,7)

Svētceļojums Rīga – Skaistkalne

4.maijs līdz 7.maijs

Pasākumu organizē Rīgas Garīgais Seminārs sadarbībā ar Latvijas konsekrētām personām. Aicināts ikviens.

Šogad īpašais lūgšanu nodoms ir lūgties par topošiem katoļu garīdzniekiem, jo tieši šogad, kad atzīmējam Latgales kongresa 100 gadskārtu, īpaši tiek uzsvērts katoļu garīdzniecības ieguldījums vienotas Latvijas izveidošanā, Latvijas neatkarības rītausmā. Tomēr ne visi ir aicināti kļūt par garīdzniekiem, tādēļ svētceļojumā tā dalībnieki lūgsies arī par jauniešiem, kuri domā par ģimenes dzīvi, meklē savas otrās pusītes vai arī ir domājuši par dzīvi klosterī. 

Iziešana 4.maijā pēc sv. Mises plkst. 11.00, Rīgā, svētā Franciska baznīcā, Katoļu ielā 16.

Noslēgums 7.maijā, Skaistalnes Dievmātes – Latvijas ģimeņu karalienes svētkos plkst. 12.00 ar Svēto Misi Skaistkalnes sanktuārijā, ko celebrēs Jelgavas diecēzes bīskaps Edvards Pavlovskis.

Nakšņojam telpās Ķekavā, Vecumniekos un Bārbelē. Bez dalības maksas un pieteikšanās. Būs transports, kas vedīs mantas. Par ēšanu jārūpējas pašiem un līdzi jāņem guļammaiss un citas svētceļojumam nepieciešamās lietas. Svētceļojumu translēs Radio Marija Latvija.

Atpakaļ no Skaistkalnes uz Rīgu ies autobuss 19.10. Rīgā viņš ienāk ap 20.50. Cena 3,55 Eiro.

Informācijai – 26382126 (pr. Ilmārs Tolstovs)

Jāatzīmē, ka Skaistkalnes baznīca ir otra lielākā Jaunavas Marijas svētvieta Latvijā.

1658. gadā tika sākta pirmās Skaistkalnes Romas katoļu baznīcas būvniecība. Ozolkoka baznīcas celtniecība tika pabeigta 1666. gadā. Tā atradās uz pakalna, apmēram 300 m Austrumu virzienā no tagadējās mūra baznīcas. XVII gs. beigās, pēc tam, kad tika uzcelta jaunā baznīca, veca koka guļbūve esot nojaukta un pārvesta uz Ozolaini, kur tā kalpojusi turienes draudzes vajadzībām līdz pat XIX gs. otrajai pusei. 1677. gadā tur tika dibināts jezuītu klosteris. Jaunās, senās itāļu, baroka baznīcas celtniecība sākās XVII gs. 80. gados un 1692. g., šī milzīgā un greznā baznīca, bija pabeigta. No 1774. g. - 1929. g. Skaistkalnes Dievmātes svētnīcu un draudzi apkalpoja katoļu priesteri. 1929. g. 30. novembrī baznīcu pārņēma Svētā Franciska Kapucīņu Ordenis, kura mūki ļoti veiksmīgi ar lieliem panākumiem garīgajā aprūpē vadīja Skaistkalnes draudzi līdz klostera likvidēšanai 1949. gadā. No 1949. g. - 2001. g. Skaistkalnes Romas katoļu baznīcu apkalpoja diecēzes katoļu priesteri.

2001. gada 31. augustā uz Jelgavas diecēzes V. E. bīskapa Antona Justa lūguma Skaistkalnes Dievmātes svētnīcu un draudzi pārņēma Svētā Pāvila I Vientuļnieka Ordenis.

Skaistkalnes svētnīcā sānu altārī atrodas Dievmātes Brīnumdarītājas - Latvijas Ģimeņu Aizbildnes svētbilde, pie kuras cilvēki, īpaši laulātie un ģimenes, ir izlūgušies bagātīgas žēlastības.

Katru gadu augusta pirmajā svētdienā Skaistkalnes Dievmātes svētnīcā notiek galvenie triju dienu Kanepenes svētki, kuros īpaši lūdzamies par slimniekiem, laulātajiem pāriem un visām Latvijas ģimenēm, lai tajās būtu mīlestība uz Dievu un tuvākajiem, lai visiem būtu stipra ticība, laba veselība, un, lai kristīgās vērtības būtu dzīves pirmajā vietā.



otrdiena, 2017. gada 25. aprīlis

Rekolekcijas pie "Betlēmes" māsām Lietuvā

Rekolekcijas Lietuvā.

Ir iespēja individuāli vai ģimenēs izdzīvot personiskas rekolekcijas vai laiku vienatnē Lietuvā, "Betlēmes" māsu klosterī. Pieteikšanās ir nepieciešama savlaicīgi. 


Adrese:Aušrines Marijas Vienuolynas
Paparčiai, Kaišiadoriu r. LT-4233
Tālrunis:  0037068717970



svētdiena, 2017. gada 9. aprīlis

Pūpolsvētdiena un Lielā nedēļa

Ir klāt Lielā nedēļa. Nedēļa, kurā mēs izdzīvojam mūsu ticības svarīgākos notikumus. Nedēļa, kurā mūsu Kungs Jēzus Kristus mira un augšāmcēlās par mūsu grēkiem. Šodienas Svētā Mise sākas citādāk nekā parasti. Arī nākamā nedēļa būs citādāka, nekā ierasts. Kāpēc? Tāpēc, ka Jēzus vēlas satricināt, sakustināt mūsu sasalušo un nejūtīgo sirdi.

Pāvests Benedikts XVI savā Gavēņa vēstījumā teica: „Raksti mūs brīdina par briesmām nocietināt sirdi ar sava veida „garīgo anestēziju”, kas padara mūs aklus pret citu ciešanām.” Šodienas liturģijā mēs dzirdam Kristus ciešanu aprakstu. Vai šie Svēto Rakstu teksti aizkustina mūsu sirdi? Vai arī mēs tikai pasīvi noklausāmies šo tekstu, domājot, ko darīsim pēc Svētās Mises, kā gatavosim pusdienas utt. Pāvests savā apustuliskajā pamudinājumā Verbum Domini uzsver, ka „liturģija ir galvenā vieta, sfēra, kur Dievs runā ar mums šajā momentā, mūsu dzīvē .. , tādēļ Dieva Vārds, kas pastāvīgi tiek pasludināts liturģijā, vienmēr dzīvi un darbīgi, pateicoties Svētajam Garam, dara klātesošu Tēva mīlestību, kas nekad nepārstāj izlieties pār visiem ļaudīm.” (52) Lielajā nedēļā mūsu Baznīcas liturģijā atšķirībā no protestantiskajām draudzēm tiek lietoti dažādi liturģiskie žesti un simboli, kas palīdz izdzīvot šos senos notikumus tā, it kā tie notiktu šodien. Visa Baznīca, tās liturģija ir kā „pestīšanas Sakraments”, ar kura starpniecību mēs caur redzamām zīmēm saņemam neredzamas Dieva žēlastības. Tādēļ, lai labāk izdzīvotu šīs nedēļas notikumus, aicinu ikvienu piedalīties visās nākamās nedēļas liturģiskajās norisēs un nevienu no tām neizlaist, jo tikai tā mēs spēsim patiešām būt klātesoši Kristus nāves un augšāmcelšanās noslēpumā. Dienas no Lielās ceturtdienas līdz Lieldienām tiek sauktas par trim svētajām dienām jeb latīņu valodā – Tridiuum. Trīs dienas ir kā viena vienīga diena – Kristus nāves un augšāmcelšanās piemiņa –, kuru var aplūkot un svinēt kā vienu vienīgu veselumu.

Pirmā diena – Lielā ceturtdiena līdz Lielajai piektdienai

Ar Lielās ceturtdienas dievkalpojumiem tiek ievadītas Lieldienas, t.i., trīs svētās dienas Kristus nāves un augšāmcelšanās piemiņai. Rīta pusē diecēžu katedrālēs pulcējas bīskapijas priesteri, lai kopā ar savu bīskapu atjaunotu priesterības solījumus, un bīskaps kopā ar priesteriem iesvēta eļļas, kuras tiek lietotas sakramentu svinēšanā. Hrizmas eļļa tiek lietota Kristības, Iestiprināšanas un Ordinācijas sakramentos, kā arī konsekrējot dievnamu. Katehumenu jeb eksorcisma eļļa tiek lietota Kristības sakramentā, bet slimnieku eļļu – Slimnieku sakramentā.

Lielās ceturtdienas vakarā sākas trīs svēto dienu svinības un notiek Svētā Mise par piemiņu Pēdējam vakarēdienam, kura laikā Kristus iedibināja Vissvētāko Sakramentu (Dievmaizi) un dalīja to apustuļiem. „Ņemiet un ēdiet: šī ir mana Miesa.” (Mt 26, 26) Arī ticīgajiem šajā dienā ir ieteicams pieņemt svēto Komūniju tieši Mises laikā. Dievkalpojuma beigās Vissvētākais Sakraments tiek procesijā aiznests un novietots īpašā altārī. To mēdz saukt arī par „cietumu” vai „tumsības vietu”, jo Kristus šajā vakarā tika nodots. Tad kareivji un virsnieks, un jūdu kalpi apcietināja Jēzu un sasēja Viņu. (Jņ 18, 12) Šī notikuma traģiskais raksturs izpaužas arī ārēji Baznīcas liturģijā, jo Vissvētākā Sakramenta „mājiņa” lielajā altārī paliek atvērta un tukša, – altāris paliek neapsegts, ērģeles un zvani apklust līdz pat Lielās sestdienas vakaram. Jāatgādina, ka Lielās ceturtdienas vakara Svētā Mise ir bez noslēguma – simboliski šis dievkalpojums turpinās līdz pat Lieldienu Svētajai Misei.

otrdiena, 2017. gada 4. aprīlis

Par rekolekcijām!

Liels lūgums visiem, kuri rīko vai organizē rekolekcijas. Kā to vairākkārt uzsvēra pr. Antons Smelters un citi, rekolekcijās kā obligāts nosacījums ir klusums, jeb savstarpējā nesarunāšanās. Ja klusuma nav, tad tās nevar saukt par rekolekcijām. Tad tās ir garīgās sakopotības dienas, "vīkends", nedēļas nogale, u.t.t. Nedegradēsim rekolekciju nozīmi.

Un otra svarīga piezīme. Nepārvērtīsim savu garīgo dzīvi par "rekolekciju sportu". Kā uzsver daudzi garīgie vadītāji, tad gada laikā ticīgais var piedalīties vienās, vai varbūt divās nopietnās rekolekcijās, kurās ir klusums, kuras notiek vismaz vairākas dienas un tajās ir nopietna garīgā vadība. Tādēļ, ka katras rekolekcijas mūsu dzīvē atstāj kādu nopietnu "nospiedumu", kā arī, rekolekcijās piedzīvotais ir kādu laiku "jāsagremo". Būtu labi, ja mēs ar savu garīgo tēvu vai biktstēvu saskaņotu savu ikgadējo rekolekciju grafiku un pret tām attiektos nopietni.

ceturtdiena, 2017. gada 30. marts

Liels lūgums!

Dārgā bloga "draudze"! Vēlos jūs lūgt rītdien, 31.martā īpaši palūgties un varbūt arī pagavēt par rekolekcijām "Dzintaros", kuras notiks šīs nedēļas nogalē. Ir pieteikušies pāri par 30 cilvēkiem, tādēļ ir svarīgi, lai Svētais Gars sagatavo šīs rekolekcijas un lai Viņš ir galvenais šo rekolekciju vadītājs. Tāpat lūdzu jūs lūgties kādā svarīgā jautājumā, lai Dievs palīdz atrisināt to.

Vēl vēlos informēt, ka par visiem, kuri lasa šo blogu un lūdzas par mani, tiks nosvinēta svētā Mise otrdien, 4.aprīlī plkst. 18.00 Rīgas svētā Franciska baznīcā. Liels paldies un turpināsim lūgties viens par otru.

otrdiena, 2017. gada 28. marts

Palīdzēsim Šķilbēniem?


Saņēmu jauku epastu. Palīdzēsim Šķilbēniem?

Lai ir slavēts Jēzus Kristus!
Lūdzu nobalsojiet:
sūtot īsziņu Vilaka3 uz 1668 (ja esiet LMT, Amigo,Okartes klients)
vai balsojot netā (ar facebook un draugiem profilu)
https://www.lmt.lv/lv/lmtlatvijai - izvēlieties Viļakas novads un projektu Nr.3.

Aktīvā Šķilbēnu Romas katoļu draudze piedalās Latvijas mēroga pasākumos kā Baznīcu nakts un Tezē dienas. Lai noorganizētu šos un citus garīgos un kultūras pasākumus, draudzei ir nepieciešams atjaunot vēsturisko draudzes māju blakus baznīcai. Palīdzi mums sagaidīt Latvijas simtgadi atjaunotajā draudzes mājā!

Projekta iesniedzējs: Staņislavs Prikulis

sestdiena, 2017. gada 18. marts

Ja pāvests iet pie grēksūdzes, kādēļ gan lai es neietu?

pie grēksūdzes sakramenta svētā Antona draudzē ir iespējams doties katru svētdienu no 9.30 - 10.25; 11.45-13.00 un no 17.30 līdz 18.00 latviešu, krievu un poļu valodās, kā arī jebkurā citā laikā pēc nepieciešamības katoļu ielā 16.

piektdiena, 2017. gada 17. marts

Kas ir patiesā mīlestība?

Tuvojas vasara, kad daudzi pāri dosies uz dievnamiem, lai Dieva un garīdznieka priekšā noslēgtu laulību uz mūžu. Pats esmu ievērojis, ka laulību laikā pāri visvairāk vēlas, lai tiktu nolasīta slavenā himna mīlestībai no svētā apustuļa Pāvila 1 vēstules korintiešiem 13.nodaļas. Tomēr daudzi nezin šīs nodaļas tapšanas kontekstu un tās dziļāko nozīmi. Vispirms aplūkosim pašu tekstu:

1 Korintiešiem 13, 1 - 13

1. Ja es runātu ar cilvēku un eņģeļu mēlēm, bet man nebūtu mīlestības, tad es būtu kā dārdošs varš vai skanošs zvārgulis.
2. Un ja man būtu pravieša dāvanas, un es zinātu visus noslēpumus un visas zinātnes, un ja man būtu pilnīga ticība tā, ka es kalnus pārceltu, bet man nebūtu mīlestības, tad es neesmu nekas.
3. Un ja es izdalītu visu savu mantu trūcīgo uzturam, un ja es nodotu savu ķermeni, lai mani sadedzina, bet mīlestības man nebūtu, tad tas man nekā nelīdzētu.
4. Mīlestība ir pacietīga, laipna; mīlestība nav skaudīga, tā nerīkojas nekautrīgi, nav uzpūtīga,
5. Tā nav godkārīga, nedzenas pēc sava, tā nedusmojas, tā nedomā ļaunu.
6. Tā nepriecājas par netaisnību, bet priecājas par patiesību.
7. Tā panes visu, tā tic visu, visu cerē, visu pacieš.
8. Mīlestība nekad nemitējas, ja arī pravietojumi izbeigtos vai valoda apklustu, vai zināšanas izgaistu.
9. Jo nepilnīga ir mūsu atziņa un mūsu pravietojums nepilnīgs;
10. Bet kad iestāsies pilnība, tad izbeigsies tas, kas bija nepilnīgs.
11. Kad es biju bērns, es runāju kā bērns, domāju kā bērns, spriedu kā bērns; bet kad es kļuvu vīrs, tad atmetu to, kas bērnišķīgs.
12. Tagad mēs redzam mīklaini kā atspulgā, bet tad - vaigu vaigā; tagad es atzīstu nepilnīgi, bet tad es atzīšu tā, kā arī es esmu atzīts.
13. Bet tagad paliek ticība, cerība, mīlestība, šīs trīs; bet lielākā no tām ir mīlestība.

svētdiena, 2017. gada 5. marts

Par M. Zandera "Īstenības izteiksmi"

Ar lielu interesi un pat prieku noklausījos Latvijas radio 3.marta raidījumu "Īstenības izteiksme", kurā autors ļoti precīzi un dziļi izanalizē komunistiskā mantojuma sekas Latvijā un tā ietekmi uz mūsdienu situāciju. Tomēr ir dažas lietas, ko vēlējos pakomentēt no garīgās dimensijas.

Autors saka: "Ilustrācijai minēšu piemēru. Juzefovas katoļu draudze 1961.gada 14.maijā vēršas pie LPSR Ministru padomes priekšsēdētāja saistībā ar kavēšanos nodot dievnamu ekspluatācijā: “Mēs ar dziļu cerību un ticību gaidām Jūsu rīkojumu atbilstošajām organizācijām par visdrīzāko lēmumu atvērt dievnamu, lai draudze varētu mierīgi strādāt, dzīvot un lūgties par kopīgo lietu, visu darbaļaužu labklājību un tālāko progresu, un mūsu Dzimtenes uzplaukumu”. Autors ir atradis arhīvā dokumentu, kurā Juzefovas draudze vēršas pie Kompartijas ar šādu lūgumu. Tomēr, ja autors būtu veltījis vairāk laika, lai papētītu situāciju dziļāk, tad nebūtu tik vienkāršoti piegājis šim jautājumam. Jāsaprot to, ka Romas Katoļu Baznīca Latvijā atradās ārkārtējos un agresīvos vajāšanu apstākļos, un tā laika bīskapiem, īpaši kardinālam Juliānam Vaivodam bija jāmeklē kompromisi, lai kaut cik saglābtu jau tā dramatiski vajāto Baznīcu. Kā vienu no kompromisiem viņš izvēlējās piedalīties miera konferencēs Maskavā, lai, izmantojot miera tematu kas ir svarīgs arī kristietībā, mēģinātu iegūt kaut minimālas iespējas izdzīvot agresīvā komunisma apstākļos. Ieteiktu autoram rūpīgi izlasīt bīskapa Jāņa Cakula (Latvijas Universitātes goda doktors) apjomīgo pētījumu "Latvijas Romas Katoļu Baznīcas vēstures materiāli, XX gadsimts" (Rīgas Metropolijas kūrija, 2001. Rīga), kurā ir aprakstīts tieši 1961 un turpmāko gadu Padomju okupācijas varas spiediens uz Katoļu Baznīcu Latvijā, liekot sķēršļus bīskapu iecelšanai u.t.t. Juzefovas draudze ir īpašs stāsts, jo, kad uzcēla šo baznīcu, to draudēja nojaukt un nolīdzināt līdz ar zemi. Bet ne par to stāsts. 

Citēju autoru: "Piemēram, ir milzīga atšķirība starp vācieti, kurš nacistu laikā vienkārši klusi mēģināja dzīvot, un vācieti, kurš centās uzkalpoties nacistu varas hierarhijā. Pēc kara Vācija ilgstoši un mokoši tomēr šīs lietas izrunāja." Autors šeit runā par kaut kādu izrunāšanu. Tomēr tā nebija tikai runāšana. 60-to gadu vidū dažādu konfesiju Baznīcas un draudzes Vācijā veica īpašu garīgu akciju, kurā lūdza piedošanu un garīgi izlīga ar tām tautām, kurām kara laikā bija nodarījušas pāri. Īpaši tas tika veikts ar ebreju un poļu tautām. Šī garīgā izlīgšana un piedošanas lūgšana atvēra ceļu izlīgšanai un garīgajam un saimnieciskajam progresam pašā Vācijā. Līdzīgi tam vajadzētu notikt mums ar krievu tautu un arī pašiem ar sevi. Jo komunisti bija arī latvieši un citu tautību pārstāvji, ne tikai krievi. Arī latvieši sargāja Ļeņinu Pēterpilī pēc Oktobra apvērsuma 1917.gadā, u.t.t. Zinu, ka šīs ir neērtas tēmas, bet arī par tām ir jārunā. Nepietiek tika ar runāšanu, kaut tas arī ir jau daudz un ir labs sākums. Ir jālūdz Dievs, lai Viņš palīdz dziedināt šīs rētas un jālūdz, lai Dievs dāvātu mūsu zemē garīgu atdzimšanu. Uzskatu, ka, kamēr Latvijā cilvēki nevērsīsies pie Dieva lai Viņš dziedina okupācijas, izsūtīšanas, nodevības un komunisma sekas, tikmēr mūsu tautā nebūs garīgā un saimnieciskā uzplaukuma. Sakne ir garīga un tā ir jādziedina garīgi. 

Autors: "Austrumeiropā, to skaitā Latvijā, izņemot šauru vēsturnieku slāni, ar šiem jautājumiem netiek strādāts joprojām. Nodevības pret savu valsti inde turpina netraucēti darboties." Pilnībā piekrītu autoram, tikai "zāles" šai lietai ir garīgas, jo sakne ir garīga. Komunisms ir reliģiski - filozofiska ideoloģija, kas balstās Feierbaha un Marksa ateistiski dialektiskajā materiālismā. Un šīs ideoloģijas sekas mēs izjutīsim vēl daudzus gadu desmitus. Komunisma ideoloģija ir jānožēlo grēksūdzē un ir jālūdz Dievs, lai Viņš ienāk ar savu dziedinošo spēku un to dziedina. 

Paldies autoram par raidījumu!