Rīgas Kristus Karaļa draudzes sludinājumi 17.septembrī

Svētdienas skola bērniem un pieaugušajiem sāksies 1.oktobrī plkst. 15.00.

29.septembrī notiks harismātiskais slavēšanas vakars. Svētā Mise 19.00

30.septembrī 18.30 būs sv. Terēzes no Bērna Jēzus godam svinēta svētā Mise un pēc 
tam teoloģes Baibas Brūderes lekcija. Aicināti visi.

1.oktobrī mūsu draudzē būs ražas svētki. Lūdzu atnest produktus un nodot tos māsām, 
lai izdekorētu altāri.

Lasiet un abonējiet katolisko presi un grāmatas – “Katoļu Baznīcas Vēstnesi” un 
“Mieram tuvu”, kā arī atbalstiet “Radio Marija Latvija”.

Puiši tiek aicināti pie altāra kalpot par ministrantiem.

Paldies visiem, kuri ziedo draudzes remontdarbiem. Turpinās darbs pie draudzes ēku 
siltināšanas.

Prāvests.

Izrādes "Klūgu mūks" recenzija

Vakar bija iespēja noskatīties izcilo Indras Rogas iestudējumu "Klūgu mūks" Latvijas Nacionālajā teātrī, kurš tika veidots pēc izcili monumentālā Ingas Ābeles romāna "Klūgu mūks" motīviem. Pirms ilgāka laika bija iespēja izlasīt pašu grāmatu, tādēļ ar zināmu interesi un ziņkāri devos uz izrādi, lai novērtētu, salīdzinātu un secinātu.

Izrāde ilga gandrīz 4 stundas un tajā piedalījās gandrīz viss Latvijas Nacionālā teātra kolektīvs. Izrāde gandrīz visās niansēs seko Ingas Ābeles darba sižeta līnijām, kas arī raisīja pārsteigumu, jo biju gaidījis vairāk pašas režisores interpretācijas un pienesumu. Jāsaka ka pats Ingas Ābeles darbs ir variācija par tēmu - garīdznieks, valstvīrs un personība Francis Trasuns. Biju gaidījis Indras Rogas variāciju par tēmu vai nu Francis Trasuns vai Ingas Ābeles "Klūgu mūks". Pēc izrādes noskatīšanās bija sajūta, ka dažām tēmām tika pavirši paskriets garām.

Teātra direktors Ojārs Rubenis pirmizrādes sākumā pieteica, ka izrāde būs par Latvijas valsts atjaunošanu, jo izrāde ievada Latvijas simtgades svinības, tomēr izrādē šīs tēmas apskate izpalika. Tai pavirši tika ātri paskriets garām. Tas netika pienācīgi aplūkots arī Ingas Ābeles romānā. Izrādē gaidīju, ka režisore vairāk aplūkos tieši šo tēmu, jo priestera Trasuna devums Latvijai bija nevis attiecības vai "neattiecības" ar sievietēm vai viņa problēmas ar tā laika katoļu garīdzniecību, bet gan cīņa un darība Latgales kongresā un Saeimā. Bija par maz frāzes "Mani kungi...".

Var uzslavēt izcilo aktieru spēli un izcilo režiju. Ļoti izdevies bija paņēmiens ar sievieti, kura visu izrādes laiku klausās un vēro izrādi uz skatuves. Bija sajūta, ka ar viņas starpniecību arī mēs visi skatītāji esam tur, pie aktieriem. Tas satuvināja. Tomēr izrādē tika mēģināts attīstīt tās daudzās sižeta līnijas, kuras risināja Inga Ābele savā romānā, un izrādē tas bija par garu un par daudz, tādējādi kļuva smagnēji. Franča brāļa Jezupa sižeta līnija kļuva pavisam blāva un tā līdz galam arī nenolasāma. Bet no otras puses var saprast arī režisori, jo romānā šīs abas līnijas ir cieši sasaistītas.

Noslēgumā vēl mazliet par ekskomunikāciju. Būtu labi, ja izrāde beigtos nevis ar ekskomunikāciju, bet gan ar dzimstošu Latvijas valsti un ar vēsti, ka Baznīca pēc komunistu vajāšanām un neatkarības atjaunošanu ekskomunikāciju ir atcēlusi un Franci reabilitējusi. Bet šī vēsts neparādās ne Ingas Ābeles romānā, ne arī ir klātesoša šajā izrādē. Bet tā visumā izrāde ir ļoti izcila un paldies gan Ingai Ābelei, gan Indrai Rogai un aktieru kolektīvam par lielo ieguldīto darbu.

Ražas svētki Rīgas Kristus Karaļa draudzē 1.oktobrī

Ražas svētku altāris Rīgas sv. Jēkaba katedrālē 2011.gadā

1.oktobrī - Ražas svētki

Svētdien, 1.oktobrī pateiksimies Dievam par savākto ražu. Lūgums līdz 30.septembrim uz dievnamu atnest dažādas lauku veltes un nodot klostermāsām, lai ar šīm lauku veltēm izdekorētu altāri. Pēc tam visi sanestie produkti tiks ziedoti Rīgas Garīgajam Semināram, gan klostermāsām.

Katehisma studijas Radio Marija Latvija ēterā!

Sākot ar septembri, katru otrdienu 17.00 ar atkārtojumu svētdienās 23.00 būs dzirdami katehisma studiju ieraksti. Septembrī būšu viens pats studijā, bet sākot ar oktobri var pieteikties cilvēki, kuri vēlētos piedalīties šajās studijās kā klausītāji un jautājumu "uzdevēji" :)

Tiekamies

Rīgas Kristus Karaļa draudzes sludinājumi 20.08

Svētdienas skola bērniem un pieaugušajiem sāksies 1.oktobrī plkst. 15.00.

Svētība skolēniem, studentiem un skolotājiem uzsākot jauno mācību gadu 3.septembrī pēc galvenās svētās Mises 11.00.

Lasiet un abonējiet katolisko presi un grāmatas – “Katoļu Baznīcas Vēstnesi” un “Mieram tuvu”, kā arī “Radio Marija Latvija”.

10.septembrī plkst. 15.00 kapusvētki Vecmīlgrāvja kapos.

31.augustā plkst.18.30 draudzes namā notiks draudzes lūgšanu grupas tikšanās.

Katru trešdienu plkst. 19.00 draudzes namā notiek sv. Jāzepa vīru tikšanās. Aicināti visi.


Prāvests.

15.augusta sprediķis (www.mieramtuvu.lv)

Augusta briedīgā gaismā
parādies debesu plaismā
tautai, kas mūžīgi Taisno
nākusi pagodināt!
Svētībai paceltā roka,
lai mūsu likteņus loka,
mūžam uz labu lai loka,
brīnišķā Aglonas Māt!

(Broņislava Martuževa)

Šogad Rīgas Garīgā Semināra pasniedzējiem un audzēkņiem bija iespēja piedalīties brīnišķīgā koncertizrādē “Rakstiem un skaņai”, kas bija veltīts katram no Latvijas novadiem, šoreiz Latgales novadam un saucās “Latgales gredzens”. Koncerta idejas autors bija Sigvards Kļava un izpildīja Latvijas radio koris, citi mākslinieki un Latgales priesteri. Šajā uzvedumā tika parādīta Latgales novada daudzkrāsainība un īpaši spēcīgi tika parādīta ticības loma latgaliešu ikdienā, kas nav atrauta no reālās dzīves. Mūsu katoļticība ir ļoti “cilvēciska” un reizē arī ļoti “dievišķa” ticība. Jaunava Marija, kuras Debesīs unņemšanas svētkus šodien svinam, mums palīdz saglabāt šo līdzsvaru starp dievišķību un cilvēcību, starp laicīgo un garīgo. Šis aspekts ir ļoti svarīgs un to arī varam “nolasīt” Broņislavas Martuževas dzejolī “Piedod mums, Dievmāte, piedod”, kas vēlāk tapa par vienu no spēcīgākajām garīgajām himnām Romas Katoliskajā Baznīcā Latvijā.

Varam uzdot jautājumu – kādēļ mums ir tā jāgodina Dievmāte, īpaši Latvijā, kur ir tik spēcīgas protestantisma tradīcijas un tieši šogad, kad tie pieminēta reformācijas 500 gadskārta? Kādēļ Latvijā 15.augusta svētki Aglonā pārspīlēti un nepareizi tiek saukti par lielākajiem katoļticīgo svētkiem Latvijā? Kāpēc ir tik svarīgi uzsvērt, ka Jaunava Marija ar miesu un dvēseli ir uzņemta debesīs? Mēģināsim šajās īsajā pārdomās atbildēt uz šiem un citiem jautājumiem, kurus mums liek uzdot arī šo svētku lasījumi.

Kā atrisināt 15.augusta problēmu?

Tieši šogad, kad Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētki iekrīt darbadienās, atkal saasinās jautājums par brīvdienas nepieciešamību katoļticīgajiem, lai viņi varētu ierasties uz šiem svētkiem un "civilizēti" to nosvinēt. Ir daudzas pašvaldības un uzņēmēji Latgalē, kas uz savas brīvprātības principa dod saviem darbiniekiem brīvdienas, lai viņi varētu nosvinēt šos svētkus.Tomēr tas nerisina šo problēmu pēc būtības.

Kāds būtu risinājums? Kādi priekšlikumi?

Jau vairākus gadus redzu, ka gan liturģiski, gan praktiski nav nekādas jēgas no brīvdienas, t.s. otrajos Ziemassvētkos vai otrajās Lieldienās. Ņemot vērā, ka otrās Lieldienas veido garākas brīvdienas, kas daudziem ir svarīgas, tad būtu priekšlikums otros Ziemassvētkus reducēt uz darba dienu un šo vienu brīvdienu piedāvāt ikvienam darbiniekam kā iespēju gada laikā izmantot pēc saviem ieskatiem. Ja viņš ir katolis, viņš pieprasa darba devējam 15.augustu kā brīvdienu, ja preizticīgais, tad pareizticīgo Ziemassvētkus - 7.janvāri. Ja citas ticības piekritējs, tad kādu savai konfesijai vai reliģijai svarīgu dienu. Ja neticīgs cilvēks, tad, piemēram savu dzimšanas dienu vai kādu citu svarīga pasākuma dienu.

Ja Latvijas likumdevēji izšķirtos par šādu soli, tas norādītu uz šīs valsts tiesiskumu un spēju respektēt katra tās pilsoņa un iedzīvotāja tiesības uz savas reliģijas vai pārliecības praktizēšanas iespēju.

Padomāsim par to!