Kas ir atlaidas?

Cilvēks saņem pirmo attaisnošanu pateicoties ticībai Jēzum Kristum un šī ticība ir darbīga ticība, resp. ticība, kas izpaužas darbos (Svētais Augustīns runā par darbiem, kas veikti “caritas” mīlestības iespaidā).

Tomēr arī attaisnotajam cilvēkam saglabājās brīvā griba, un viņš ir brīvs izvēlēties labu vai ļaunu. Iekāre, kārdinājumi, kas paši par sevi vēl nav grēks, novirza cilvēku no Dieva un ieved nāvīga grēka stāvoklī. Cilvēks pazaudē saikni ar Dievu; starp cilvēku un Dievu nostājas grēka siena. Šādā stāvoklī cilvēkam var palīdzēt tikai gandarīšanas sakraments (bikts), kurā grēcinieks nožēlo, izsūdz grēkus priesterim un izpilda uzlikto gandarījumu. Daudziem iepriekš teiktais varbūt liksies skaidri saprotams un radīsies jautājums: “Bet kādēļ gan vēl ir nepieciešamas kādas atlaidas?

Katrs grēks, ko mēs izdarām, īpaši ja tas ir nāvīgs grēks (apzinīga un brīvprātīga Dieva baušļa pārkāpšana smagā lietā) atstāj zināmas sekas mūsu dzīvē. Jebkuram grēkam ir sociāls raksturs. Piem. kāds nozog lielu naudas summu no bankas. Kad zaglis ir pieķerts un nosēdējis vajadzīgo laiku cietumā, izsūdzējis grēkus priesterim, virspusēji skatoties varētu likties, ka viss ir kārtībā? Tomēr tas, ka šis cilvēks kādreiz bija zadzis atstāj šim cilvēkam sekas uz visu dzīvi. Tās ir laicīgais sods par grēku. Katoliskās Baznīcas Katehisms (#1472) runā par grēka dubultajam sekām. Smags grēks (piem. aborts, slepkavība, laulības pārkāpšana, u.c) sarauj attiecības ar Dievu un ar tuvāko. Ja izlīgstam ar Dievu, tad jāsalīdzinās arī ar tuvāko, kam esam nodarījuši pāri. Bet smaga grēka sekas skar ne tikai vienu cilvēku, kas ir ievainots tieši, bet arī netieši visu Baznīcas kopienu. Tādēļ vajag izmantot atlaidu žēlastības, kuras piedāvā Baznīca. Ja šīs dzīves laikā nebūsim izmantojuši atlaidu žēlastības, tad laicīgais sods par grēkiem būs jāizcieš pēc nāves šķīstītavā. Kristus Baznīcai ir devis saistīšanas un atraisīšanas varu (Mt 16,19), tādēļ Baznīca var dāvāt un tā arī dāvā šī laicīgā soda dzēšanu, ja kristietis izpilda zināmus priekšnoteikumus. Baznīca izšķir pilnas un daļējas atlaidas.

Atlaidas, jeb indulgences nekādā ziņā neaizvieto gandarīšanas sakramentu, jo viņas nevar atbrīvot cilvēku no nāvīga grēka važām. Tās var tikai palīdzēt grēka atbrīvotam cilvēkam būt brīvam no grēka sekām.

Kas var saņemt pilnas atlaidas?

1.Tikai kristīts cilvēks
2. Atlaidas var veltīt par kādu mirušo cilvēku vai nu arī pats par sevi.
3. Ir nepieciešams atrasties svētdarošās žēlastības stāvoklī (bez nāvīga grēka)
4. Jāpieņem Svētā Komūnija
5. Faktiska vēlme (intencija) iegūt atlaidas
6. Nekāda piesaiste grēkam, par ikdienišķam
7. Izpildīt noteiktas ar atlaidām saistītas darbības
8. Palūgties lūgšanu pāvesta nodomā (tajās intencijās, kādas ir pāvesta sirdī)

Kādas ir ar atlaidām saistītās darbības?

1. Atlaidas, kuras var iegūt katru dienu

- Vissvētākā Sakramenta adorācija vismaz pusstundu dienā;
- Palūgties vismaz vienu Rožukroņa daļu nepārtraukti kopā ar kādu brīvi izvēlētā vietā, vai arī pašam, bet tādā gadījumā tikai Baznīcā vai kapelā. Ir nepieciešamas dievbijīgas katra noslēpuma meditācijas.
- Dievbijīga Svēto Rakstu lasīšana vismaz pusstundu dienā
- Krustaceļa dievbijīga meditācija, izmantojot Baznīcas apstiprinātas krustaceļa stacijas

2. Atlaidas, kuras var iegūt gada laikā

- Publiska himnas Veni Creator (Nāc, Svētais Gars) lūgšana Jaunajā Gadā vai Vasarsvētkos
- Himnas Tantum Ergo (Visu svēto Sakramentu) svinīga lūgšana Lielajā Ceturtdienā vai Kristus Miesas un Asins svētkos
- Svētā Krusta dievbijīga adorācija un noskūpstīšana Lielajā Piektdienā kopīgas liturģijas laikā
- Svētās Kristības solījumu atjaunošana Lieldienu Vigīlijas svētās Mises laikā vai savas kristības jubilejas dienā
- Publiska Uzupurēšanas akta lūgšana Vissvētākajai Jēzus Sirdij, Vissvētākās Jēzus Sirds svētkos
- Draudzes baznīcas apmeklēšana 2 augustā (Porciunkulas atlaidas) un Tēvs Mūsu un Es ticu lūgšana
- Kapsētas apmeklēšana laikaposmā no 1.līdz 8.novembrim un lūgšana kapsētā par mirušajiem, kaut vai tikai domās
- Publiska visas cilvēces veltīšana Kristus Karalim Kristus Karaļa svētkos
- Publiska himnas Te Deum (Dievs, mēs Tevi slavējam) lūgšana gada pēdējā dienā.

3. Apmeklēšana

- Vienas no četrām Romas staciju baziliku apmeklēšana un lūgšana Tēvs mūsu un Es ticu, saistībā ar titulārajiem svētkiem, vai arī kādos citos svētkos, bet tikai vienu reizi gadā
- Vienas no četrām Romas staciju baziliku apmeklēšana un dievbijīga piedalīšanās stacijas dievkalpojumos
- Draudzes baznīcas apmeklējums draudzes aizbildņa vai titula svētkos, dievbijīgi lūdzoties Tēvs mūsu un Es ticu
- Mazās Bazilikas (Bazilica minoris) apmeklējums ikvienā vietā pasaulē un dievbijīga Tēvs mūsu un Es ticu lūgšana (Svēto Pētera un Pāvila svētkos, Baznīcas aizbildņa, titula svētkos, Porciunkulas dienā (2.augustā) vienu reizi gada laikā pēc paša ieskatiem)

4. citas
- Dievbijīga pāvesta svētības Urbi et Orbi pieņemšana, kaut arī ar Televīzijas vai Radio starpniecību
- Piedalīšanās garīgajos vingrinājumos trīs pilnas dienas
- Nāves stundā, kad ticīgais ir atbilstoši sagatavojies. Ja nav iespējams priesterim būt tajā mirklī klāt, Baznīca dod pilnīgas atlaidas, ja cilvēkam ir pilnīga nožēla par grēkiem un ir ieteicams, lai viņš uzlūko krustā sisto Jēzus tēlu krucifiksā
- Dievbijīga piedalīšanās kādās no misiju dienām, pamācībām un svinīgajā to noslēgumā
- Pirmās svētās Komūnijas pieņemšanas dienā, svinīgu svinību laikā un arī dievbijīga piedalīšanās tādā svinību svētajā Misē
- Pirmās svētās Mises svinību svinēšanas dienā (primīcija) vai dievbijīga piedalīšanās tajā
- Priesterības jubilejā (25,50, 60), saistībā ar uzticīgu šī kalpojuma pildīšanu un visiem, kas piedalās tajā svētajā Misē
- pāvests var izsludināt atlaidas kādos īpašos gadījumos Baznīcas dzīvē

Avoti:
- Apustuliskā konstitūcija Paenitemini, 1966
- Apustuliskā konstitūcija Indulgentiarum doctrina, 1967
- Enchiridion indulgentiarum, 1968
- Normas par atlaidām, 1999.

1. un 2.novembris Rīgas Kristus Karaļa draudzē

1.novembrī
Visu svēto diena (obligātas svinības)

9.00 sv. Mise poļu valodā
11.00 sv. Mise latviešu valodā
18.00 sv. Mise latviešu valodā (pēc dievkalpojuma aizlūguma procesija)

2.novembrī
Mirušo piemiņas diena

9.00 sv. Mise poļu valodā (pēc dievkalpojuma aizlūguma procesija)
11.00 sv. Mise latviešu valodā (pēc dievkalpojuma aizlūguma procesija)

18.00 sv. Mise latviešu valodā (pēc dievkalpojuma aizlūguma procesija)

Rīgas Kristus Karaļa draudzes sludinājumi 8.oktobrī

Katru piektdienu pēc sv. Mises 18.30 adorācija līdz 21.00 un grēksūdzes iespēja.

13.oktobrī pēc sv. Mises 18.30 slavēšana kopā ar Fatimas Dievmāti. Nakts adorācija, 
pierakstīties baznīcas priekšnamā. Šajā dienā arhibīskaps aicina gavēt ar maizi un ūdeni un lūgties četras rožukroņa daļas, noslēdzot Fatimas simtgadi.

31.oktobrī, otrdien 19.00 sākas kursi kandidātiem uz Iestiprināšanas sakramenta 
saņemšanu 26.novembrī.

Trešdienās sv. Jāzepa vīru tikšanās, pirmdienās “Marta un Marija” – sievietēm. Ir 
sākusies jauniešu aktivitāte.

Ir iznācis jaunais “Katoļu Kalendārs” un katoļu plānotājs. Lasīsim un atbalstīsim 
katoļu medijus un presi.

Puiši tiek aicināti pie altāra kalpot par ministrantiem.

Paldies visiem, kuri ziedo draudzes remontdarbiem. Turpinās darbs pie draudzes ēku 
siltināšanas.

Baznīcas priekšnamā konteiners “reliģiskai” makulatūrai.

14.00 svētā Mise latviski un krieviski. Aicinām ģimenes ar bērniem.
Prāvests.

Rīgas Kristus Karaļa draudzes sludinājumi 17.septembrī

Svētdienas skola bērniem un pieaugušajiem sāksies 1.oktobrī plkst. 15.00.

29.septembrī notiks harismātiskais slavēšanas vakars. Svētā Mise 19.00

30.septembrī 18.30 būs sv. Terēzes no Bērna Jēzus godam svinēta svētā Mise un pēc 
tam teoloģes Baibas Brūderes lekcija. Aicināti visi.

1.oktobrī mūsu draudzē būs ražas svētki. Lūdzu atnest produktus un nodot tos māsām, 
lai izdekorētu altāri.

Lasiet un abonējiet katolisko presi un grāmatas – “Katoļu Baznīcas Vēstnesi” un 
“Mieram tuvu”, kā arī atbalstiet “Radio Marija Latvija”.

Puiši tiek aicināti pie altāra kalpot par ministrantiem.

Paldies visiem, kuri ziedo draudzes remontdarbiem. Turpinās darbs pie draudzes ēku 
siltināšanas.

Prāvests.

Izrādes "Klūgu mūks" recenzija

Vakar bija iespēja noskatīties izcilo Indras Rogas iestudējumu "Klūgu mūks" Latvijas Nacionālajā teātrī, kurš tika veidots pēc izcili monumentālā Ingas Ābeles romāna "Klūgu mūks" motīviem. Pirms ilgāka laika bija iespēja izlasīt pašu grāmatu, tādēļ ar zināmu interesi un ziņkāri devos uz izrādi, lai novērtētu, salīdzinātu un secinātu.

Izrāde ilga gandrīz 4 stundas un tajā piedalījās gandrīz viss Latvijas Nacionālā teātra kolektīvs. Izrāde gandrīz visās niansēs seko Ingas Ābeles darba sižeta līnijām, kas arī raisīja pārsteigumu, jo biju gaidījis vairāk pašas režisores interpretācijas un pienesumu. Jāsaka ka pats Ingas Ābeles darbs ir variācija par tēmu - garīdznieks, valstvīrs un personība Francis Trasuns. Biju gaidījis Indras Rogas variāciju par tēmu vai nu Francis Trasuns vai Ingas Ābeles "Klūgu mūks". Pēc izrādes noskatīšanās bija sajūta, ka dažām tēmām tika pavirši paskriets garām.

Teātra direktors Ojārs Rubenis pirmizrādes sākumā pieteica, ka izrāde būs par Latvijas valsts atjaunošanu, jo izrāde ievada Latvijas simtgades svinības, tomēr izrādē šīs tēmas apskate izpalika. Tai pavirši tika ātri paskriets garām. Tas netika pienācīgi aplūkots arī Ingas Ābeles romānā. Izrādē gaidīju, ka režisore vairāk aplūkos tieši šo tēmu, jo priestera Trasuna devums Latvijai bija nevis attiecības vai "neattiecības" ar sievietēm vai viņa problēmas ar tā laika katoļu garīdzniecību, bet gan cīņa un darība Latgales kongresā un Saeimā. Bija par maz frāzes "Mani kungi...".

Var uzslavēt izcilo aktieru spēli un izcilo režiju. Ļoti izdevies bija paņēmiens ar sievieti, kura visu izrādes laiku klausās un vēro izrādi uz skatuves. Bija sajūta, ka ar viņas starpniecību arī mēs visi skatītāji esam tur, pie aktieriem. Tas satuvināja. Tomēr izrādē tika mēģināts attīstīt tās daudzās sižeta līnijas, kuras risināja Inga Ābele savā romānā, un izrādē tas bija par garu un par daudz, tādējādi kļuva smagnēji. Franča brāļa Jezupa sižeta līnija kļuva pavisam blāva un tā līdz galam arī nenolasāma. Bet no otras puses var saprast arī režisori, jo romānā šīs abas līnijas ir cieši sasaistītas.

Noslēgumā vēl mazliet par ekskomunikāciju. Būtu labi, ja izrāde beigtos nevis ar ekskomunikāciju, bet gan ar dzimstošu Latvijas valsti un ar vēsti, ka Baznīca pēc komunistu vajāšanām un neatkarības atjaunošanu ekskomunikāciju ir atcēlusi un Franci reabilitējusi. Bet šī vēsts neparādās ne Ingas Ābeles romānā, ne arī ir klātesoša šajā izrādē. Bet tā visumā izrāde ir ļoti izcila un paldies gan Ingai Ābelei, gan Indrai Rogai un aktieru kolektīvam par lielo ieguldīto darbu.

Ražas svētki Rīgas Kristus Karaļa draudzē 1.oktobrī

Ražas svētku altāris Rīgas sv. Jēkaba katedrālē 2011.gadā

1.oktobrī - Ražas svētki

Svētdien, 1.oktobrī pateiksimies Dievam par savākto ražu. Lūgums līdz 30.septembrim uz dievnamu atnest dažādas lauku veltes un nodot klostermāsām, lai ar šīm lauku veltēm izdekorētu altāri. Pēc tam visi sanestie produkti tiks ziedoti Rīgas Garīgajam Semināram, gan klostermāsām.