Tāda ir Katoliskā Baznīca! Pasaules Jauniešu Dienas Panamā!

Tas bija pirms 14 gadiem!

2005.gada 30.janvārī, Rīgā, sv. Jēkaba katedrālē tiku ordinēts par priesteri. 6.februārī pirmo svēto Misi celebrēju Lielvārdes sv. Krusta Paaugstināšanas baznīcā. Paldies visiem, kas man palīdzēja ceļā uz priesterību un arī tagad mani atbalsta. Vienmēr pieminu jūs savās lūgšanās!



Lūgsim par Pasaules Jauniešu Dienām Panamā!



Pēdējie metri!

Dārgā "bloga kopiena"!
Tā nu ir sanācis, ka sen neko neesmu rakstījis, tomēr šoreiz vēlos lūgt jūsu lūgšanas, jo esmu nonācis savas doktora disertācijas beigu fāzē, kas prasīs vēl lielāku spēku koncentrēšanu uz noslēguma etapiem. Paralēli rit kalpošana Rīgas Kristus karaļa draudzē. Esmu jau praktiski pabeidzis darbu pie pamatteksta, šobrīd izstrādāju disertācijas ievadu un nobeigumu un paliek vēl tehniskās redakcijas darbs. Ļoti ceru, ka nākamais 2019.gads būs tas, kurā spēšu aizstāvēt savu pētījumu. Savā darbā pētu Baznīcas un mūsdienu pasaules savstarpējās attiecības un mijiedarbību, balstoties Vatikāna II koncila dokumentos. Ir interesenti secinājumi un analīze, kas palīdzēs labāk izprast gan pašu dokumentus, gan arī novērtēt reālo situāciju, kāda ir Baznīcā Latvijā. Ir skaidri redzams, ka Vatikāna II koncila reformu ieviešana Baznīcā Latvijā būs turpmākā laika uzdevums. Ļoti lūdzu jūsu lūgšanas, lai varētu pabeigt šo procesu un veiksmīgi aizstāvēties. Paldies.

18.01.2019.
Paldies par jūsu lūgšanām. Februārī plānoju atdot darbu recenzentiem un aizstāvēšanu nozīmēs dekanātā. Tas varētu notikt vai nu maijā vai jūnijā. 

Jura Rubeņa grāmatas “Viņa un viņš” teoloģisks komentārs

Jura Rubeņa grāmatas “Viņa un viņš” teoloģisks komentārs[1]

Daudzi no Vēstneša (Laikraksts "Katoļu Baznīcas Vēstnesis") lasītājiem man uzdos pamatotu jautājumu: “Kāpēc katoļu priesterim ir jākomentē luterāņu mācītāja izdota grāmata?” Atbilde ir pavisam vienkārša – grāmatā nav gandrīz nevienas atsauces uz kādu protestantu teologu, bet ir plaši pārstāvēta to katoļu teologu idejas, kas pieder liberāli plurālistiskajam virzienam.

Luterāņu mācītāja Jura Rubeņa grāmata “Viņa un viņš” ir pirmais tāda veida un tik liela apjoma darbs Latvijā, tādēļ ir vērts paanalizēt to katoļu Baznīcas mācības gaismā. Domāju, šī ir “pirmā bezdelīga”, jo Eiropā šāda veida plurālistisks un liberāls garīgums ir ļoti izplatīts un visdrīzāk šai grāmatai sekos daudzas citas. Pētot tajā izmantotos literatūras avotus, redzams, ka autors ir atlasījis tieši to katoļu darbus, kuri ar saviem rakstiem un dzīvesveidu vai nu balansējuši uz robežas, kas šķir autentisku Baznīcas mācību no maldiem un herēzijām, vai arī ir konsekventi attālinājušies no Baznīcas sludinātās mācības. Daudzus no viņiem katoļu Baznīcas autoritātes ir pat nosodījušas vai norādījušas uz viņu darbību morālisko un ticības aspektu neatbilstību. Tas jāņem vērā, lasot šo grāmatu.

Plurālisms

Mūsdienās kristietībā pastāv trīs pieejas garīgumam: ekskluzīvistiskā, kas izslēdz citādu viedokļu esamību; inkluzīvistiskā, ko pārstāv katoļu Baznīca, kas atzīst, ka eksistē viena patiesība un tā pilnīgā mērā pastāv katoļu Baznīcā, vienlaikus uzskatot, ka ārpus tās arī ir atrodami patiesības elementi, kaut nepilnīgā veidā; un plurālistiskā, kuru popularizē J. Rubenis. Saskaņā ar plurālistisko pieeju patiesību šeit uz zemes nav iespējams atklāt, tā cilvēkam ir nepieejama (I. Kanta “noumen”), bet visas reliģijas, konfesijas un garīgie strāvojumi un to līderi ir kā “fenomeni”, kuri šajā pasaulē mēģina izteikt šo “noumen”, neiepazīstamo “dievību” vai Dievu un ir kā nepilnīgas dievišķā spēka izpausmes formas. Šajā pieejā Kristus, Buda, Muhameds, Krišņa, u.c. ir līdzvērtīgās kategorijās („Viņa un viņš” 21.lpp – turpmāk tekstā tikai lapaspuses numurs). Tekstā (72, 73) parādās iepriekš minētā reliģiskā plurālisma iezīme – garīgums pāri konfesijām un reliģijām. Autors uzskata, ka svarīgākais ir tas, ka esi garīgs cilvēks. Tu vari būt ateists vai materiālists, svarīgākais ir būt iekļaujošam, visu mīlošam, nevienam neaizrādošam. Tomēr Jēzus skaidri norāda, ka Viņš mīl grēcinieku, bet nemīl grēku: “Ej un negrēko vairs!” (Jņ 5,14; Jņ 8,11) Jēzus prasības ir objektīvas un tur nav vietas plurālistiskajam relatīvismam. J. Rubenis cilvēku ar konkrētu pārliecību un kristīgo pasaules uzskatu ievieto fundamentāla un netoleranta cilvēka kategorijā, jau a priori izslēdzot dažādu viedokļu līdzāspastāvēšanu un sadursmi, kas ir nepieciešama garīgajai izaugsmei. Tiek (74) uzsvērts, ka integrāls garīgums ir inkluzīvs, tas iekļauj visu, neko neizslēdzot, tomēr Jura Rubeņa inkluzīvisms robežojas ar plurālismu, jo izslēdz vienas konkrētas patiesības eksistences iespējamību.

Salaspils katoļu draudzes sludinājumi 26.jūlijā

 2.augusts – mēneša pirmā svētdiena. Vissvētākā Sakramenta uzstādīšana plkst. 8.00. Pēc galvenās svētās Mises Jēzus Sirds godināšana un procesija. Porcjunkula atlaidas.

 Šodien visi ziedojumi tiek vākti Starpdiecēžu Garīgā Semināra atbalstam.

 Uzņemšana Starpdiecēžu Garīgajā Seminārā notiks 20.augustā. Ja kāds vēlas stāties seminārā, lūgums pieteikties pie prāvesta.

 9.-13.augustam tiek rīkots svētceļojums uz Aglonu, kājām. Iziešana no Krustpils katoļu baznīcas, nakšņošana teltīs. Sīkāka informācija un pieteikšanās pie prāvesta.

 Sākot ar 10.augustu līdz pat oktobrim ieeja baznīcā būs no apakšas, jo tiks atjaunota dievnama fasāde. Lūgums sekot norādēm.

 14.augustā svētā Meinarda svētkos sv. Mises 9.00 krievu valodā, 11.00 latviešu valodā. Vakarā 19.00 slavēšana, 21.00 rožukronis un 22.00 tiešraide uz lielā ekrāna no Aglonas sakrālā laukuma, tautas krustaceļš. Pusnaktī svētā Mise un adorācija visu nakti. Lūgums pieteikties adorācijai. 15.augustā, Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkos sv. Mises 9.00 krievu valodā, 11.00 latviešu valodā. 12.00 tiešraide no Aglonas sakrālā laukuma uz lielā ekrāna dievnamā.

 Draudzes informācija mājas lapā www.salaspilsdraudze.lv

 

Prāvests.

14. un 15.augusta svinības Salaspils katoļu draudzē



Ziemassvētku vigilijas vakara lūgšanu kārtība ģimenēs

ZIEMSVĒTKU VIGILIJĀ

Ziemsvētku priekšvakarā (24. dec.) ticīgo ģimene pulcējas pie galda, kur uz siena ir uzliktas svētītās oblātas, pieminot silītē uz siena guldināto Bērniņu Jēzu. Ģimenes galva vada kopīgu lūgšanu:

Vadītājs: DIEVA TĒVA UN DĒLA UN SVĒTĀ GARA VĀRDĀ.
Visi: Amen.

Vad.: Rīt Ziemsvētki — Kristus Kunga, Dieva Vienpiedzimušā Dēla, dzimšanas diena virs zemes. Mīlēdams mūs, Viņš atnāca uz šo pasauli cilvēka miesā, lai mūs atpestītu no grēkiem. Ļaunā gara pievilti, pirmie cilvēki bija sagrēkojuši un sevi un mūs atšķīruši no Dieva. Bet Kungs Jēzus atnesa mums piedošanu no debesīm un cilvēkus atkal padarīja par Dieva bērniem. Šajās vakariņās Kristus dzimšanas svētku priekšvakarā Jēzus mums atgādina un rāda, ka mēs esam vienas Dieva saimes locekļi, aicināti cits citu mīlēt, kā Viņš mūs mīlēja un mīl. Tāpēc šovakar piedosim visiem un aizmirsīsim to, kas aizēno mūsu vienotību. Atjaunosim kristīgo nodomu: dzīvot Dieva godam, kalpojot cilvēkiem. Kā vienotības un mīlestības zīmi mēs sniegsim viens otram svētītās maizītes un lūgsimies, lai Dievs palīdz dzīvot tā, kā Kristus mūs ir mācījis.

Vad.: Kungs, atjauno mūsos Tavu mīlestību.
Visi: Lai pasaule pazītu, ka mēs esam Tavi mācekļi.
Vad.: Kungs, uzklausi mūsu lūgšanu.

Lūgsimies:
Kungs, Jēzu Kristu, dzīvā Dieva Dēls, Tu pieņēmi cilvēka miesu un kļuvi mums visiem par Brāli, dari, lūdzam, ka šis vakara mielasts tuvinātu mūs patiesai vienotībai un mīlestībai, un palīdzētu mums visiem būt vienai Dieva saimei kopā ar Tevi, mūsu Brāli un Pestītāju, kas ar Tēvu un Svēto Garu dzīvo un valdi mūžu mūžos.
Visi: Amen.

Vad.: Sveicinu jūs visus, sagaidot Kristus dzimšanas Svētkus, un vēlu jums bagātīgas Dieva žēlastības.

Pēc tam vadītājs ņem oblātas un izdala pārējiem. Visi lauž oblātas un savā starpā tās dala, izsakot viens otram svētku novēlējumus. Pēc vakariņām var nodziedāt kādu dziesmu, piem., "Dziļā pusnakts tumsā” un nolasīt šo lūgšanu:

Vad.: Dievišķais Bērns Jēzu, miera un saticības Devēj, palīdzi mums dzīvē izpildīt visas labās apņemšanā, ko esi iedvesis mūsu sirdīs.

Visi: Amen. (Un apzīmē sevi ar krusta zīmi.)


No lūgšanu grāmatiņas „Slavējiet Kungu”

Latvija un mēs!

Dievs svētī Latviju! Jā, lūdzam Tevi, Dievs, svētī mūsu Latviju! Ko novēlēt Latvijai lielajā jubilejā? Mēs katrs taču esam Latvija. Latvija nav abstrakts veidojums, vai tikai kaut kādi tur "viņi". Latvija - tie esam mēs! Jā, arī mēs, katoļi. Es - katolis.

Lai Latvija būtu vēl skaistāka, brīnišķīgāka un mīlestības pilnāka, mums, katoļiem, ir liels uzdevums. Būt par Latvijas zemes sāli un Latvijas gaismu. Mums ir jāspēj būt soli priekšā pārējiem. Bieži vien sabiedrībā tiek kultivēts un idealizēts priekšstats par naida, vardarbības un neiecietības pilniem katoļiem un miermīlīgiem, mīlestības un iecietības pilniem pagāniem. Mums, katoļiem, ir jādara viss, lai ikviens Latvijā teiktu - būt par katoli nozīmē būt par Latvijas patriotu, par izcilu Latvijas cilvēku, par paraugu, kam līdzināties. Mums kā katoļiem ir jāmēģina vēl intensīvāk īstenot savā dzīvē Jēzus Kristus Evaņģēlija mācību. Lai mūsu dzīves veids būtu kā piemērs pārējiem.

Lai mēs būtu pirmie, kas izrāda mīlestību viens otram, arī citādākam!
Lai mēs būtu pirmie, kas iegūst medaļas dažādās olimpiādēs - gan zinātnes, gan sporta un citās!
Lai mēs būtu pirmie, kas steidzas palīgā karitatīvajos un žēlsirdības darbos!
Lai mēs būtu pirmie, kas palīdz bāreņiem un atraitnēm!
Lai mēs būtu pirmie, kas dodas uz slimnīcām, cietumiem, patversmēm un uz ielām, lai palīdzētu!
Lai mēs būtu pirmie, kas dodas politikā un ar savu piemēru rāda, kas ir atbildīga un valstiska politika!
Lai mēs būtu pirmie, kas piedod pāridarītājiem un cenšas būvēt Latviju labāku!
Lai mēs būtu pirmie, kas dibina stipras ģimenes un audzina krietnus Latvijas pilsoņus!
Lai mēs būtu pirmie, kas nešķiro cilvēkus pēc to nacionālās, rasu vai kādas citas piederības!
Lai mēs būtu pirmie, kas īsteno iecietības, atvērtības un iekļaujošas domāšanas vidi, neaizmirstot par savu identitāti un Dieva Valstības prasībām!
Lai mēs būtu tādi, par kuriem var lepoties Latvija!

Dievs svētī Latviju!

Baznīca nes augļus bez trokšņa

Dieva valstība nav "izrāde". Tā izplatās klusi un nemanāmi – sacīja pāvests ceturtdienas, 15. novembra, rīta Svētās Mises homīlijā. Komentējot šīs dienas Evaņģēlija fragmentu, viņš skaidroja, kas ir vajadzīgs Baznīcas augšanai (sal. Lk 17, 20-25).

Vai ir jārīko dažnedažādi pasākumi, lai Baznīca varētu izplatīties? To norise, protams, var veicināt Baznīcas augšanu, taču galvenais ir pavisam kaut kas cits – norādīja Francisks, aicinot sargāties no pasaulīguma un izrādīšanās kārdinājuma. Viņš uzsvēra, ka Baznīca nes augļus vienkāršībā un klusumā, pateicoties slavas dziesmām un Euharistijas upurim, kā arī, pateicoties brālīgas vienotības veicināšanai, kur visi viens otru mīl. Baznīca atklājas Euharistijā un labajos darbos. Tas notiek bez liekas "skandināšanas", jo Kristus Līgava ir klusa rakstura būtne.

Kungs mums izskaidroja, kā aug Baznīca, pastāstot Līdzību par sējēju. Sējējs sēj sēklu un sēkla aug dienu un nakti. Tā aug, pateicoties Dieva darbībai. Vēlāk tā nes augļus. Svarīgi ņemt vērā sekojošo: Baznīca aug klusumā, slepeni. Tas ir ekleziālais stils.

“Kā Baznīca atklājas? Tā atklājas labajos darbos, lai cilvēki tos redzētu un, kā saka Jēzus, slavētu Tēvu, kurš ir debesīs. Tā atklājas arī Euharistijas svinēšanā. Tātad, Baznīca atklājas Euharistijā un labajos darbos.”

Turpinājumā pāvests norādīja, ka Baznīca izplatās, pateicoties liecībai, lūgšanai un Svētā Gara darbībai, bet nevis caur dažādiem pasākumiem, lai cik tie arī būtu noderīgi. Francisks novēlēja, lai mēs nekrītam kārdinājumā rīkot dažnedažādus pasākumus, domājot, ka tādējādi Baznīca būs redzamāka. Nē, Baznīca nes augļus klusumā, pateicoties Euharistijai un labajiem darbiem.

Mūsdienu cilvēki meklē šovus, dzenas pēc pasaulīgām lietām un grib izrādīties. Tas ir liels kārdinājums, un par to nav jābrīnās, jo arī pats Jēzus tika kārdināts. "Kāpēc gan būtu jāgaida tik ilgi, lai paveiktu pestīšanas darbu?" "Izdari, taču, skaistu brīnumu! Meties lejā no tempļa augšas un visi to redzēs un ticēs!" Tomēr Jēzus izvēlējās sprediķošanas, lūgšanas, labo darbu, ciešanu un krusta ceļu.

Homīlijas noslēgumā Francisks atgādināja, ka Baznīca izplatās, pateicoties arī mocekļu asinīm. Tie ir cilvēki, kuri par Kristu atdod savu dzīvību. Un šodien viņu ir ļoti daudz. Dīvaini, bet par to mediji īpaši nerunā – brīnījās pāvests. Pasaule par to klusē, jo pasaulīgais gars necieš moceklību.

Jānis Evertovskis – Vatikāna radio (pārpublicēts no www.waticannews.va)