sestdiena, 2019. gada 23. februāris

Doktora fināls!

Ar prieku varu paziņot, ka esmu uzrakstījis savu disertāciju. Šobrīd tā ir iesieta un nodota dekanātā Ļubļinas Katoļu Universitātē (www.kul.pl), Polijā, teoloģijas fakultātē. Šobrīd ar to iepazīstas divi habilitētie doktori teoloģijā no citām Polijas Universitātēm, lai recenzētu manu darbu. Pēdējais doktorantūras eksāmens plānots 9.maijā 11.00 un doktora disertācijas aizstāvēšana plānota 23.maijā plkst. 11.00 Ļubļinas Katoļu Universitātes (Collegium Ioannis Pauli II) ēkā 1031 zālē, 10 stāvā.

Disertācijas tēma ir: "Baznīcas un mūsdienu pasaules attiecības Vatikāna II koncila dokumentos". Darbs sastāv no trīs nodaļām, kur pirmajā nodaļā tiek pētīta Baznīcas "pašizpratne" mūsdienu pasaules kontekstā. Otrajā nodaļā tiek aplūkota mūsdienu pasaules izpratne Vatikiāna II koncila dokumentos. Trešajā nodaļā, kas ir arī galvenā nodaļa, tiek aplūkoti dažādi Baznīcas un mūsdienu pasaules attiecību modeļi, balstoties Vatikāna II koncila dokumentos. Tiek pētīts autonomijas, dialoga, savstarpējās līdzāspastāvēšanas, svētdarīšanas un pasaules pestīšanas, inkarnatīvi - pashālais un "antropocentriskais" modelis.

Darba galvenais secinājums ir tāds, ka visā Baznīcas pastāvēšanas periodā ir bijusi zināma veida spriedze starp Baznīcu un pasauli, kā arī sava veida galējības - no savstarpējiem uzbrukumiem, līdz pat vēlmei vienam otru pakļaut. Vatikāna II koncils vēlējās līzsvarot šīs attiecības, norādot uz zināma veida analoģiju, kāda pastāv Jēzus Kristus cilvēciskajā un dievišķajā dabā. Tā kā Vatikāna II koncila dokumenti latviešu valodā tika izdoti samērā nesen (Vatikāna II koncils, Konstitūcijas, dekrēti, deklerācijas, Rīga: Vox Ecclesiae 2016), līdz ar to ar savu pētījumu esmu devis ieguldījumu Romas Katoliskajā Baznīcā Latvijā, lai šie Vatikāna II koncila dokumenti tiktu labāk izprasti un integrēti vietējās Baznīcas dzīvē.

Kā vienu no lielākajiem trūkumiem, ko redzu kā nesakritību starp Vatikāna II koncila idejām un reālo situāciju Katoliskajā Baznīcā Latvijā ir klerikālisms, jeb pārlieku lielā garīdznieku varas koncentrācija Baznīcā un laju lomas ignorēšana draudzes un diecēžu lemšanas lietās. Pie tā mums visiem vēl būs jāstrādā.

Liels paldies visiem par atbalstu, lūgšanām, stiprinājumu visu šo septiņu gadu laikā. Esmu ikvienam no sirds pateicīgs.

Laus tibi Christe!

piektdiena, 2019. gada 1. februāris

Dievkalpojumu kārtība Rīgas Kristus Karaļa draudzē

Svētās Mises
(dievkalpojumu kārtība)


PIRMDIEN 9.00
OTRDIEN 9.00
TREŠDIEN 9.00
CETURTDIEN 9.00 un 18.30 (pēc tam slavēšana)
PIEKTDIEN 9.00 un 18.30 (ar Sakramenta adorāciju)
SESTDIEN 9.00

SVĒTDIEN

9.00 poļu valodā;
11.00 latviešu valodā;
14.00 ģimenēm un bērniem latviski
18.00 krievu valodā (по русски)

Katra mēneša pēdējā sestdienā
9.00 – kopīgā svētā Mise par mirušajiem (pieteikt zakristejā)

Katra mēneša pirmajā sestdienā
9.00 – svētā Mise par labdariem

Katra mēneša 11 datumā
Pēc svētās Mises 9.00 – svētība slimniekiem

Internetā www.karalis.lv; kkdraudze@gmail.com

trešdiena, 2019. gada 30. janvāris

Tāda ir Katoliskā Baznīca! Pasaules Jauniešu Dienas Panamā!

Tas bija pirms 14 gadiem!

2005.gada 30.janvārī, Rīgā, sv. Jēkaba katedrālē tiku ordinēts par priesteri. 6.februārī pirmo svēto Misi celebrēju Lielvārdes sv. Krusta Paaugstināšanas baznīcā. Paldies visiem, kas man palīdzēja ceļā uz priesterību un arī tagad mani atbalsta. Vienmēr pieminu jūs savās lūgšanās!



piektdiena, 2019. gada 18. janvāris

Lūgsim par Pasaules Jauniešu Dienām Panamā!



Pēdējie metri!

Dārgā "bloga kopiena"!
Tā nu ir sanācis, ka sen neko neesmu rakstījis, tomēr šoreiz vēlos lūgt jūsu lūgšanas, jo esmu nonācis savas doktora disertācijas beigu fāzē, kas prasīs vēl lielāku spēku koncentrēšanu uz noslēguma etapiem. Paralēli rit kalpošana Rīgas Kristus karaļa draudzē. Esmu jau praktiski pabeidzis darbu pie pamatteksta, šobrīd izstrādāju disertācijas ievadu un nobeigumu un paliek vēl tehniskās redakcijas darbs. Ļoti ceru, ka nākamais 2019.gads būs tas, kurā spēšu aizstāvēt savu pētījumu. Savā darbā pētu Baznīcas un mūsdienu pasaules savstarpējās attiecības un mijiedarbību, balstoties Vatikāna II koncila dokumentos. Ir interesenti secinājumi un analīze, kas palīdzēs labāk izprast gan pašu dokumentus, gan arī novērtēt reālo situāciju, kāda ir Baznīcā Latvijā. Ir skaidri redzams, ka Vatikāna II koncila reformu ieviešana Baznīcā Latvijā būs turpmākā laika uzdevums. Ļoti lūdzu jūsu lūgšanas, lai varētu pabeigt šo procesu un veiksmīgi aizstāvēties. Paldies.

18.01.2019.
Paldies par jūsu lūgšanām. Februārī plānoju atdot darbu recenzentiem un aizstāvēšanu nozīmēs dekanātā. Tas varētu notikt vai nu maijā vai jūnijā. 

piektdiena, 2019. gada 4. janvāris

Jura Rubeņa grāmatas “Viņa un viņš” teoloģisks komentārs

Jura Rubeņa grāmatas “Viņa un viņš” teoloģisks komentārs[1]

Daudzi no Vēstneša (Laikraksts "Katoļu Baznīcas Vēstnesis") lasītājiem man uzdos pamatotu jautājumu: “Kāpēc katoļu priesterim ir jākomentē luterāņu mācītāja izdota grāmata?” Atbilde ir pavisam vienkārša – grāmatā nav gandrīz nevienas atsauces uz kādu protestantu teologu, bet ir plaši pārstāvēta to katoļu teologu idejas, kas pieder liberāli plurālistiskajam virzienam.

Luterāņu mācītāja Jura Rubeņa grāmata “Viņa un viņš” ir pirmais tāda veida un tik liela apjoma darbs Latvijā, tādēļ ir vērts paanalizēt to katoļu Baznīcas mācības gaismā. Domāju, šī ir “pirmā bezdelīga”, jo Eiropā šāda veida plurālistisks un liberāls garīgums ir ļoti izplatīts un visdrīzāk šai grāmatai sekos daudzas citas. Pētot tajā izmantotos literatūras avotus, redzams, ka autors ir atlasījis tieši to katoļu darbus, kuri ar saviem rakstiem un dzīvesveidu vai nu balansējuši uz robežas, kas šķir autentisku Baznīcas mācību no maldiem un herēzijām, vai arī ir konsekventi attālinājušies no Baznīcas sludinātās mācības. Daudzus no viņiem katoļu Baznīcas autoritātes ir pat nosodījušas vai norādījušas uz viņu darbību morālisko un ticības aspektu neatbilstību. Tas jāņem vērā, lasot šo grāmatu.

Plurālisms

Mūsdienās kristietībā pastāv trīs pieejas garīgumam: ekskluzīvistiskā, kas izslēdz citādu viedokļu esamību; inkluzīvistiskā, ko pārstāv katoļu Baznīca, kas atzīst, ka eksistē viena patiesība un tā pilnīgā mērā pastāv katoļu Baznīcā, vienlaikus uzskatot, ka ārpus tās arī ir atrodami patiesības elementi, kaut nepilnīgā veidā; un plurālistiskā, kuru popularizē J. Rubenis. Saskaņā ar plurālistisko pieeju patiesību šeit uz zemes nav iespējams atklāt, tā cilvēkam ir nepieejama (I. Kanta “noumen”), bet visas reliģijas, konfesijas un garīgie strāvojumi un to līderi ir kā “fenomeni”, kuri šajā pasaulē mēģina izteikt šo “noumen”, neiepazīstamo “dievību” vai Dievu un ir kā nepilnīgas dievišķā spēka izpausmes formas. Šajā pieejā Kristus, Buda, Muhameds, Krišņa, u.c. ir līdzvērtīgās kategorijās („Viņa un viņš” 21.lpp – turpmāk tekstā tikai lapaspuses numurs). Tekstā (72, 73) parādās iepriekš minētā reliģiskā plurālisma iezīme – garīgums pāri konfesijām un reliģijām. Autors uzskata, ka svarīgākais ir tas, ka esi garīgs cilvēks. Tu vari būt ateists vai materiālists, svarīgākais ir būt iekļaujošam, visu mīlošam, nevienam neaizrādošam. Tomēr Jēzus skaidri norāda, ka Viņš mīl grēcinieku, bet nemīl grēku: “Ej un negrēko vairs!” (Jņ 5,14; Jņ 8,11) Jēzus prasības ir objektīvas un tur nav vietas plurālistiskajam relatīvismam. J. Rubenis cilvēku ar konkrētu pārliecību un kristīgo pasaules uzskatu ievieto fundamentāla un netoleranta cilvēka kategorijā, jau a priori izslēdzot dažādu viedokļu līdzāspastāvēšanu un sadursmi, kas ir nepieciešama garīgajai izaugsmei. Tiek (74) uzsvērts, ka integrāls garīgums ir inkluzīvs, tas iekļauj visu, neko neizslēdzot, tomēr Jura Rubeņa inkluzīvisms robežojas ar plurālismu, jo izslēdz vienas konkrētas patiesības eksistences iespējamību.

otrdiena, 2019. gada 1. janvāris

Salaspils katoļu draudzes sludinājumi 26.jūlijā

 2.augusts – mēneša pirmā svētdiena. Vissvētākā Sakramenta uzstādīšana plkst. 8.00. Pēc galvenās svētās Mises Jēzus Sirds godināšana un procesija. Porcjunkula atlaidas.

 Šodien visi ziedojumi tiek vākti Starpdiecēžu Garīgā Semināra atbalstam.

 Uzņemšana Starpdiecēžu Garīgajā Seminārā notiks 20.augustā. Ja kāds vēlas stāties seminārā, lūgums pieteikties pie prāvesta.

 9.-13.augustam tiek rīkots svētceļojums uz Aglonu, kājām. Iziešana no Krustpils katoļu baznīcas, nakšņošana teltīs. Sīkāka informācija un pieteikšanās pie prāvesta.

 Sākot ar 10.augustu līdz pat oktobrim ieeja baznīcā būs no apakšas, jo tiks atjaunota dievnama fasāde. Lūgums sekot norādēm.

 14.augustā svētā Meinarda svētkos sv. Mises 9.00 krievu valodā, 11.00 latviešu valodā. Vakarā 19.00 slavēšana, 21.00 rožukronis un 22.00 tiešraide uz lielā ekrāna no Aglonas sakrālā laukuma, tautas krustaceļš. Pusnaktī svētā Mise un adorācija visu nakti. Lūgums pieteikties adorācijai. 15.augustā, Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkos sv. Mises 9.00 krievu valodā, 11.00 latviešu valodā. 12.00 tiešraide no Aglonas sakrālā laukuma uz lielā ekrāna dievnamā.

 Draudzes informācija mājas lapā www.salaspilsdraudze.lv

 

Prāvests.