svētdiena, 2019. gada 21. aprīlis

Kristus ir Augšāmcēlies! Patiesi Augšāmcēlies!

Visus mana bloga lasītājus sirsnīgi sveicu Kristus Augšāmcelšanās svētkos!

Kristus Augšāmcelšanās svētki, jeb precīzāk no ebreju valodas ‘Pasha’ ir kristīgās ticības lielākā patiesība, kuru izdzīvoja pirmie kristieši un kuru kā pamatpatiesību tālāk nodod Baznīca cauri gadsimtiem. Katehisms pat lieto apzīmējumu “Augšāmcelšanās dzīvā tradīcija”. Apustulis Pāvils savā vēstulē Korintas draudzei saka: „ ja Kristus nav uzmodināts, tad veltīga ir jūsu ticība...” ( 1 Kor 15, 17). Jēzus augšāmcelšanās vēsts ir mūsu centrālā un svarīgākā ticības patiesība, no kuras izplūst visas pārejās un uz kuru visa Baznīcas dzīve tiecas.

Tomēr, mūsdienās daudzi cilvēki apšauba Jēzus augšāmcelšanās vēsts autentiskumu. Kāds Sorbornas Universitātes filozofijas pasniedzējs Anri Comte – Sponville uzsver, ka viņš ir ateists un Jēzus vēsti var pieņemt līdz augšāmcelšanās brīdim.

Kādi tad ir pierādījumi tam, ka Kristus ir augšāmcēlies?

Uzreiz jāsaka, ka neviens cilvēks nav redzējis pašu Jēzus augšāmcelšanos. Precīzi būtu jālieto šāds apzīmējums – trešajā dienā, jeb nākamajā dienā pēc Lielās Sabata dienas Jēzus mācekļi un sievietes fiksēja faktu, ka Jēzus kapā nav, vēsturiski tika konstatēts un tam bija daudzi liecinieki, ka Jēzus kaps bija un vēl tagad ir tukšs. Tomēr šis tukšais kaps nevar būt par vienīgo augšāmcelšanās pierādījumu, jo jau pašos kristietības pirmsākumos virmoja versijas, ka mācekļi, vai kāds cits ir pa kluso nozadzis Jēzus miesas, lai pēc tam visai pasaulei varētu bazūnēt, ka Jēzus ir augšāmcēlies. Tomēr šāda versija neiztur kritiku, jo pie kapa bija pielikta sardze, un pat ja viņa būtu aizmigusi, tad smagā akmens novelšana no kapa nepaliktu nepamanīta.

Kas tad mums liek ticēt tam, ka Jēzus ir augšāmcēlies?

Tās ir liecinieku liecības. Drošticami, autentiski liecinieki, kuri reāli redzēja, satika un runāja ar augšāmcēlušos Jēzu. Vēlāk arī šim faktam uzradās oponenti, kuri sāka teikt, ka šīs Jēzus parādīšanās mācekļiem bija viņu fantāzijas auglis, jo viņi tik ļoti pārdzīvoja par Jēzus nāvi, ka sāka redzēt to, ko paši vēlējās redzēt. Tomēr Bībeles liecības uzsver, ka mācekļi ne uzreiz noticēja tam, ka viņiem parādās Jēzus. Mācekļu skepse parāda to, ka viņi bija ļoti racionāli cilvēki, kuri bija ļoti piesardzīgi lai uzreiz visam noticētu. “Jēzus ciešanu izraisītais trieciens bija tik liels, ka mācekļi (vismaz daži no viņiem) uzreiz neticēja augšāmcelšanās vēstij. Evaņģēliji nebūt mums nerāda kopienu, kuru pārņēmusi mistiska sajūsma, bet gan nomāktus ("noskumuš[us]": Lk 24, 17) un izbijušos mācekļus. Tādēļ arī viņi neticēja svētajām sievietēm, kuras atgriezās no kapa, un viņiem "šie vārdi likās kā tukša pļāpāšana" ( Lk 24, 11). Lieldienu vakarā parādoties tiem vienpadsmit, Jēzus "norāja viņu neticīgumu un sirds ietiepību, ka viņi nebija ticējuši tiem, kuri redzēja Viņu augšāmcēlušos" ( Mk 16, 14).” (KBK 643)

Vēl bija izplatīts uzskats, ka Jēzus uzmodās no mirušajiem, līdzīgi kā Evaņģēlijā minētie Jaira meitiņa, Nainas jauneklis un Lāzars. Tomēr šie cilvēki, savas dzīves noslēgumā tāpat nomira. Savukārt Kristus augšāmcelšanās ir būtiski atšķirīga. Savā augšāmceltajā miesā Viņš no nāves stāvokļa pāriet jaunā dzīvē, kura ir ārpus laika un telpas. Jēzus pēc augšāmcelšanās vairs nemirst. Jēzus aiziet no šīs pasaules, aiz sevis atstājot varenu savas nāves un Augšāmcelšanās liecinieku pulku – Baznīcu.

Pēc Jēzus debeskāpšanas un Vasarsvētkiem, kad Baznīca atklājas redzamā veidā, tad pirmo kristiešu sludināšanas un dzīves centrā bija tieši šī svarīgā vēsts: Jēzus ir augšāmcēlies! Viņš ie dzīvs! Jēzus ir Kungs – adonai, Kyryos!

Apustulis Pāvils saka: „Jo vispirms es jums mācīju to, ko arī pats saņēmu, ka saskaņā ar Rakstiem Kristus ir miris par mūsu grēkiem, un ka Viņš ticis apbedīts, un ka Viņš saskaņā ar Rakstiem trešajā dienā augšāmcēlies, un ka Viņš parādījies Kēfam un pēc tam tiem vienpadsmit. Vēlāk Viņš parādījās vairāk kā pieci simti brāļiem kopā esot, no kuriem daudzi vēl dzīvo līdz šim, bet daži jau aizmiguši.” ( 1 Kor 15,3-6)

Šī vēstule radās 54-55.gadā pēc Kristus, Efezā, padsimt gadus pēc Pāvila konversijas, jeb pievēršanās kristietībai un 20 gadus pēc Jēzus nāves. Pāvils pats nebija šo notikumu aculiecinieks, tomēr viņš tālāknodod to, ko saņēma no agrīnās Baznīcas. Šis teksts atspoguļo ļoti agrīnu Tradīciju. Bībeles pētnieki uzskata, ka šis teksts nav paša Pāvila radīts, bet viņš savā tekstā ir ievietojis agrīnās Baznīcas liturģisko ticības apliecinājumu. Pāvils ievietoja šo tekstu vēstulē Korintiešiem, lai viņi labāk saprastu augšāmcelšanos, kas viņiem, kā grieķu filozofijas pārstāvjiem bija grūti pieņemama. Tiek uzskatīts, ka šis teksts tika lietots Jeruzalemē un to lietoja kristību kandidāti – katehumēni pirms kristības pieņemšanas. Svarīgi, ka šajā tekstā tiek lietots vārds Kristus, nevis Jēzus. Kristus (gr. Hrestos) nozīmēja svaidītais, tas bija mesiānisks tituls. Jēzus, kā Mesija, caur pashālajiem notikumiem realizēja Vecās Derības mesiāniskās ilgas. Tekstā ir minēti vēsturiski fakti:

a) Jēzus patiešām reāli nomira. Šo faktu apstiprina ne tikai bibliskie, bet arī ārpuskristīgie avoti. Svarīgi arī, ka tiek norādīts, ka Kristus nomira par mūsu grēkiem. Tas izriet no Dieva glābjošā plāna un tika jau Vecās Derības praviešu pravietots. Tā nav izdomāta interpretācija, bet izriet no Pestīšanas vēstures un Dieva glābjošā plāna.

b) Jēzus miesas apbedīšana. Mirušais Jēzus tika apglabāts.

c) Augšāmcēlies Jēzus parādās lielam mācekļu pulkam.

Otrajā šī teksta daļā mēs lasām šādus vārdus: „augšāmcēlās” un „parādījās”. Grieķu vārds „anastasia”, kas tiek lietots kā augšāmcēlies, tiek lietots tādā gramatiskā formā, kas nozīmē procesu, kas turpinās. Tas nozīmē, ka Jēzus ir augšāmcēlies un turpina dzīvot Savā Baznīcā un tās dzīvē, tomēr citādā veidā – jau kā Augšāmcēlies. Katrā Svētajā Misē mēs sakām: “Mēs vēstīsim par tavu nāvi, Kungs, un liecināsim par Tavu augšāmcelšanos, līdz pat Tavai atnākšanai!” Ļausim Dievam paaugstināt mūsu dzīves “palodas”, lai grēks vairs mūs nenospiestu, bet lai mēs visā savā dzīvē varētu saukt kopā ar daudzbalsīgo Baznīcas ticīgo kori visā pasaulē un visos laikos: “Jēzus ir dzīvs! Viņš ir Augšāmcelies! Alleluja!”

sestdiena, 2019. gada 9. marts

Gavēņa laiks Kristus Karaļa katoļu draudzē

Gavēņa laiks
Kristus Karaļa katoļu draudzē


6.marts – Pelnu trešdiena, Lielā Gavēņa sākums

9.00 – sv. Mise poļu valodā
11.00 un 18.30 – sv. Mise latviski
Pelnu svētīšana, kaisīšana. Stingrs gavēnis, ēdam tikai vienu reizi līdz sātam
17.30 krustaceļš

19.marts – svētā Jāzepa svētki, obligāti svinami

9.00 – sv. Mise poļu valodā
11.00 un 18.30 – sv. Mise latviski

25.marts – Kunga pasludināšanas svētki
9.00 – sv. Mise poļu valodā
11.00 un 18.30 – sv. Mise latviski
Katras svētās Mises leikā garīgās adopcijas solījumi

Krustaceļš

Trešdienās un piektdienās 8.00
Piektdienās pēc vakara svētās Mises ap 19.15
Svētdienās 8.00 poliski un 10.00 latviski

Rūgto asaru dziedājums
Katru svētdienu pēc svētās Mises 11.00

Žēlsirdības kronītis

Katru svētdienu pēc ģimeņu svētās Mises 14.00

Draudzes rekolekcijas 22.-24.marts

22.-24.marts. Informāciju skatīt atsevišķā plakātā

Lūgums savlaicīgi pieiet pie Lieldienu grēksūdzes

10.martā 12.00 LTV1 dievkalpojums no Rīgas Kristus Karaļa baznīcas

Jēzus tiek kārdināts tuksnesī. Sātans viņam piedāvā trīs lietas - maizi, lai remdētu izsalkumu; varu, lai realizētu savus plānus un aizsardzību, lai tiktu pasargāts. Kādā gaismā uzlūkot šos velna piedāvājumus, jo pirmajā acumirklī šķiet, ka šie piedāvajumi nemaz tik ļauni nav. Kādēļ Jēzus tos nepieņem un kā šos piedāvājumus mēs varam attiecināt katrs uz savu dzīvi.

Par to svētdien, 12.00 LTV1 no Mežaparka, Rīgas Kristus Karaļa katoļu baznīcas.

trešdiena, 2019. gada 6. marts

Katehisms - 2.nodarbība

sestdiena, 2019. gada 2. marts

Mentoru apmācības seminārs


Katehisma ieraksti

sestdiena, 2019. gada 23. februāris

Doktora fināls!

Ar prieku varu paziņot, ka esmu uzrakstījis savu disertāciju. Šobrīd tā ir iesieta un nodota dekanātā Ļubļinas Katoļu Universitātē (www.kul.pl), Polijā, teoloģijas fakultātē. Šobrīd ar to iepazīstas divi habilitētie doktori teoloģijā no citām Polijas Universitātēm, lai recenzētu manu darbu. Pēdējais doktorantūras eksāmens plānots 9.maijā 11.00 un doktora disertācijas aizstāvēšana plānota 23.maijā plkst. 11.00 Ļubļinas Katoļu Universitātes (Collegium Ioannis Pauli II) ēkā 1031 zālē, 10 stāvā.

Disertācijas tēma ir: "Baznīcas un mūsdienu pasaules attiecības Vatikāna II koncila dokumentos". Darbs sastāv no trīs nodaļām, kur pirmajā nodaļā tiek pētīta Baznīcas "pašizpratne" mūsdienu pasaules kontekstā. Otrajā nodaļā tiek aplūkota mūsdienu pasaules izpratne Vatikiāna II koncila dokumentos. Trešajā nodaļā, kas ir arī galvenā nodaļa, tiek aplūkoti dažādi Baznīcas un mūsdienu pasaules attiecību modeļi, balstoties Vatikāna II koncila dokumentos. Tiek pētīts autonomijas, dialoga, savstarpējās līdzāspastāvēšanas, svētdarīšanas un pasaules pestīšanas, inkarnatīvi - pashālais un "antropocentriskais" modelis.

Darba galvenais secinājums ir tāds, ka visā Baznīcas pastāvēšanas periodā ir bijusi zināma veida spriedze starp Baznīcu un pasauli, kā arī sava veida galējības - no savstarpējiem uzbrukumiem, līdz pat vēlmei vienam otru pakļaut. Vatikāna II koncils vēlējās līzsvarot šīs attiecības, norādot uz zināma veida analoģiju, kāda pastāv Jēzus Kristus cilvēciskajā un dievišķajā dabā. Tā kā Vatikāna II koncila dokumenti latviešu valodā tika izdoti samērā nesen (Vatikāna II koncils, Konstitūcijas, dekrēti, deklerācijas, Rīga: Vox Ecclesiae 2016), līdz ar to ar savu pētījumu esmu devis ieguldījumu Romas Katoliskajā Baznīcā Latvijā, lai šie Vatikāna II koncila dokumenti tiktu labāk izprasti un integrēti vietējās Baznīcas dzīvē.

Kā vienu no lielākajiem trūkumiem, ko redzu kā nesakritību starp Vatikāna II koncila idejām un reālo situāciju Katoliskajā Baznīcā Latvijā ir klerikālisms, jeb pārlieku lielā garīdznieku varas koncentrācija Baznīcā un laju lomas ignorēšana draudzes un diecēžu lemšanas lietās. Pie tā mums visiem vēl būs jāstrādā.

Liels paldies visiem par atbalstu, lūgšanām, stiprinājumu visu šo septiņu gadu laikā. Esmu ikvienam no sirds pateicīgs.

Laus tibi Christe!

piektdiena, 2019. gada 1. februāris

Dievkalpojumu kārtība Rīgas Kristus Karaļa draudzē

Svētās Mises
(dievkalpojumu kārtība)


PIRMDIEN 9.00
OTRDIEN 9.00
TREŠDIEN 9.00
CETURTDIEN 9.00 un 18.30 (pēc tam slavēšana)
PIEKTDIEN 9.00 un 18.30 (ar Sakramenta adorāciju)
SESTDIEN 9.00

SVĒTDIEN

9.00 poļu valodā;
11.00 latviešu valodā;
14.00 ģimenēm un bērniem latviski
18.00 krievu valodā (по русски)

Katra mēneša pēdējā sestdienā
9.00 – kopīgā svētā Mise par mirušajiem (pieteikt zakristejā)

Katra mēneša pirmajā sestdienā
9.00 – svētā Mise par labdariem

Katra mēneša 11 datumā
Pēc svētās Mises 9.00 – svētība slimniekiem

Internetā www.karalis.lv; kkdraudze@gmail.com