Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās?

Vatikāna II koncils, par katoļu aktīvu līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē uzsver, ka "visiem pilsoņiem ir jāatceras savas tiesības un reizē pienākums piedalīties brīvās vēlēšanās, lai veicinātu kopējo labumu. Baznīca ciena un atzinīgi vērtē tos, kuri savus spēkus veltī kalpošanai cilvēkiem un valsts labā uzņemas šos smagos pienākumus" (Gaudium et spes, 75).

Vatikāna II koncila pastorālajā konstitūcijā Gaudium et spes, 31.numurā ir teikts, ka “savu iespēju robežās pilsoņiem ir aktīvi jāpiedalās sabiedriskajā dzīvē. Šī līdzdalība var būt tik dažāda, cik dažādas ir zemes un kultūras. "Slavējamas ir tās tautas, kuru patiesā brīvībā iespējami lielāks skaits pilsoņu iesaistās sabiedriskajās lietās." (KBK 1915). Bet paliek atklāts jautājums, par ko balsot?

1. Katolim ir tiesības un pienākums piedalīties vēlēšanās.

2. Pirmais pienākums mums ir lūgties, lai Svētā Gara gaisma apgaismo mūsu pašus un arī tos cilvēkus, par kuriem mēs plānojam balsot.

3. Baznīca aicina rūpīgi iepazīties ar visu partiju priekšvēlēšanas programmām un kārtīgi izpētīt, kādi cilvēki balotējas attiecīgajā vēlēšanu apgabalā. Ir svarīgi atcerēties, ko šī partija vai tās pārstāvētie cilvēki ir darījuši vai nedarījuši pēdējo gadu laikā. Balstoties uz šo pieredzi, izvēlēties sarakstu, kura programma un darbība ir visatbilstošākā Bībeles un Baznīcas dotajai mācībai. 

4. Kad esam izvēlējušies partiju, par kuru balsot ir ļoti būtiski apdomīgi un mērķtiecīgi izsvītrot no dotā saraksta tos cilvēkus, kuru pārliecība un darbība neatbilst Svēto Rakstu un Baznīcas mācībai, savukārt, tos, kuru pārliecība un darbība atbilst iepriekšminētajiem kritērijiem, atbalstām, pievelkot krustiņu. Pašvaldību vēlēšanās mums izvēli izdarīt ir vieglāk, jo daudzus no cilvēkiem pazīstam personīgi un arī mūsu ikdienā viņi ir bijuši mums "tuvāk". 

5. Jāatceras, ka mūsu izvēle ir svarīga mūsu dzīvei nākotnē un tādēļ ir svarīgi savu izvēli izdarīt apdomīgi un ar lielu atbildības sajūtu.

6. Savukārt ievēlētajiem deputātiem ir jāatceras, ka arī pēc vēlēšanām ir jādzīvo atbilstoši savai sirdsapziņai un nekāda partijas disciplīna nevar likt balsot pretēji katra pārliecībai. Ja tas tā notiek, deputāta pienākums ir par to runāt.

pr. Ilmārs Tolstovs

Katru sestdienu 19.00 - Gaismas ceļš! Šodien pēdējo reizi, sauksim pēc Svētā Gara!


 


Gaismas ceļš ir Lieldienu laika lūgšana veidota pēc Krusta ceļa principa. Tajā ir 14 stacijas, kurās tiek pārdomāti notikumi no Kristus augšāmcelšanās līdz Svētā Gara nosūtīšanai Vasarsvētkos. Lūgšana tika izveidota 1988.gadā saleziāņu kopienā. Ja Krusta ceļš beidzas četrpadsmitajā stacijā ar Jēzus apbedīšanu un sēru laiku, tad Gaismas ceļš sākas ar Kristus augšāmcelšanos. Jēzus ir dzīvs! Lai fakts, ka Kristus ir augšāmcēlies, dāvā mums prieku, cerību un spēku!

 

1. JĒZUS AUGŠĀMCEĻAS NO MIRUŠAJIEM

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Lūkass (Lk 24, 1-6)
Bet pirmajā nedēļas dienā ļoti agri viņas atnāca pie kapa, nesdamas smaržas, ko tās bija sagatavojušas. Un tās atrada akmeni no kapa noveltu, un viņas gāja iekšā, bet Kunga Jēzus miesas neatrada. Un notika, kamēr viņas bija savā prātā satriektas par to, lūk, divi vīri spožās drānās piebiedrojās viņām. Un kad tās pārbijušās vērsa savu seju pret zemi, viņi tām sacīja: Ko jūs meklējat dzīvo starp mirušajiem? Viņa šeit nav, bet Viņš ir augšāmcēlies.

Lūgšanu un dziedināšanas diena 1.maijā.

 

Lūgšanu un dziedināšanas diena
Salaspils Romas katoļu baznīcā
Sestdien, 1.maijā.


9.00 Vissvētakā Sakramenta adorācijas sākums

16.00 Rožukronis

16.30 – animēta klusā lūgšana

17.30 – slavēšana un pielūgsme

Atbrīvošanas lūgšana individuāli pie Aglonas Dievmātes altāra (vada prāvests)

Grēksūdzes iespēja

19.30 svētība ar Vissvētāko Sakramentu.

Bīskapu konferences dekrēts par Dievmātes litāniju

Tuvojas maijs – Dievmātei veltītais mēnesis, kura laikā ik dienas lūdzamies litāniju Vissvētākās Jaunavas Marijas godam, apliecinot mūsu mīlestību pret Kristus Māti, kā arī pazemīgi lūdzot viņas aizsardzību un patvērumu.

Pagājušā gada 20. jūnijā, Marijas Bezvainīgās Sirds svētkos, Dievišķā kulta un sakramentu disciplīnas kongregācija paziņoja, ka pāvests Francisks šo litāniju ir papildinājis ar trim jauniem Dievmātei adresētiem saucieniem jeb invokācijām:

https://press.vatican.va/content/salastampa/it/bollettino/pubblico/2020/06/20/0350/00805.html

Vēstulē, ko kongregācijas vadība nosūtījusi bīskapu konferenču vadītājiem visā pasaulē, izskan aicinājums šajā laikā, kuru raksturo nedrošība un satraukums, dievbijīgi, ar mīlestību un cerību vērsties pie Marijas. Ņemot vērā šo nedrošību un satraukumu, kā arī dažādus pārbaudījumus, kuru vidū ir ne tikai Covid-19 krīze, bet arī daudzu pasaules iedzīvotāju nepieciešamība visdažādāko iemeslu dēļ pamest savas mājas, pāvests Francisks ir vēlējies litāniju, kuru mēdz dēvēt arī par Loreto litāniju, papildināt ar saucieniem: “Žēlsirdības māte”; “Cerības māte”; “Bēgļu mierinājums”.

Saskaņā ar norādi, sauciens „Žēlsirdības māte“ jāievieto pēc litānijā esošā sauciena „Baznīcas māte“, „Cerības māte“ – pēc „Dieva žēlastības māte“, bet „Bēgļu mierinājums“ – pēc „Grēcinieku patvērums“. Loreto jeb litāniju Vissvētākās Jaunavas Marijas godam 1587. gadā oficiāli apstiprināja pāvests Siksts V. Tā ir vienīgā Baznīcas oficiāli atzītā litānija Dievmātes godam. Gadsimtu garumā litānijai tika pievienoti vismaz septiņi jauni saucieni. Divus no tiem – “Baznīcas māte” un “Ģimeņu karaliene” pievienoja pāvests Jānis Pāvils II attiecīgi 1980. gadā un 1995. gadā.

Līdz ar to Latvijas Bīskapu konference aicina Latvijas katoļu draudzēs lūgties litāniju Vissvētākās Jaunavas Marijas godam, pievienojot 3 jaunās invokācijas.

Viktors Stulpins
Liepājas bīskaps
Latvijas Bīskapu konferences priekšsēdētājs

Zbigņevs Stankevičs
Rīgas arhibīskaps metropolīts

Jānis Bulis
Rēzeknes-Aglonas bīskaps

Edvards Pavlovskis
Jelgavas bīskaps

Pārpublicēts no www.katedrale.lv

Kristības, Pirmā Komūnija, laulības un bēres Salaspils katoļu draudzē

Kristības, pirmā Svētā Komūnija (iesvētības) un Iestiprināšanas sakraments

Kristības mūsu draudzē parasti notiek svētdienās. Tomēr dažādu apstākļu dēļ ir iespējams arī cits laiks. Bērni līdz 7 gadu vecumam Kristības sakramentu saņem bez apmācībām (vecākiem ar bērna dzimšanas apliecību ir jāsarunā tikšanās ar draudzes prāvestu pirms kristībām). Krustvecākiem (vismaz vienam) jābūt katoļiem, kas iepazinušies ar ticības patiesībām. Ja kristību kandidātiem ir vairāk par 7 gadiem, tad ir jānāk uz nodarbībām ticības pamatu apgūšanai. Bērniem ir jāapmeklē Svētdienas skola, bet pieaugušajiem ticības mācības nodarbības. Pieaugušajiem kursi sākas februārī un bērniem – oktobrī. Krustiņu, sveci, katehismu un citas kristībām vajadzīgās lietas var iegādāties baznīcas grāmatu galdā, kas atrodas baznīcā.

Bērni un pieaugušie, kas ir iepriekš pieteikušies un sagatavojušies Iestiprināšanas sakramentam, to var saņemt tad, kad draudzi apmeklē bīskaps. Iestiprināšanas zīmes savlaicīgi jāpaņem pie draudzes prāvesta.

Laulības sakraments

Jāpiesakās vismaz 6 mēnešus iepriekš pie priestera. Ja kāds no laulājamiem nav kristīts, un/vai iesvētīts, tad ir jāapmeklē ticības mācības kursa nodarbības. Ir iespējamas laulības katolim ar nekatoli, tikai tad nekatoliskai pusei arī ir jābūt iesvētītai savā konfesijā. Ar citu reliģiju sekotājiem un neticīgajiem arī ir iespējamas laulības, tikai tad ir jāveic specifiska sagatavošanās. Tiem, kuri plāno laulāties ir jāapmeklē Saderināto un iemīlējušos tikšanās kursus. Pieteikšanās elektroniski http://www.laulatiem.lv.

Slimnieku sakraments

Ja kāds no jūsu tuviniekiem ir smagi saslimis, tad aiciniet priesteri, lai slimnieks caur slimnieku sakramentu varētu saņemt nepieciešamās Dieva žēlastības. Neatlieciet to uz vēlāku laiku, jo, esot smagi slimiem, veselības stāvoklis var neparedzēti ātri pasliktināties tā, ka saņemt sakramentus kļūst sarežģīti.

Sv. Mises nodomi

Aizlūgumu par mirušajiem (Sv. Misi) var pieteikt gan bēru dienā, gan arī vēlāk. Ir skaista tradīcija, ka atceramies mirušos viņu gada dienā. Tāpat ir laba tradīcija pasūtīt aizlūgumu par cilvēka garīgo un laicīgo labklājību, jubilejām un svinībām. Uzmeklējiet priesteri sakristijā pēc Sv. Mises.

Pasvētes un māju apmeklējumi!


Ir skaista tradīcija aicināt priesteri pasvētīt savu māju, dzīvokli, darbavietu, kā arī automašīnu vai kādas citas lietas. Sīkāka informācija pie prāvesta.

Tādēļ vīrs atstās tēvu un māti un pieķersies savai sievai, un tie kļūs par vienu miesu, 1 Mozus 2, 24

 Saņēmu šādu jautājumu:


"Kristus augšāmcēlies! Mani ļoti iespaido Jūsu citāti un īsie, bet ļoti pilnvērtīgie, posti Facebook. Vēlētos palūgt, vai varētu kādreiz ierakstīt par to, kā un kāpēc vecākiem būtu jāatlaiž savi bērni pēc laulībām? Par ģimenes robežām, un, ka jaunlaulātie sāk savu ģimeni, ka viņu vecākiem ne vienmēr vajag iejaukties. Man šķiet, ka daudziem šis būtu ļoti svētīgi to tiešām dzirdēt no priestera, jo daudzi nesaprot Bībeles tekstu par to, ka dēlam jāatstāj savs tēvs un māte un jāatdodas sievai...".

Liels paldies par jautājumu. Pašā sākumā ir jāuzslavē apvienība "Laulāto tikšanās", kura organizē saderinātajiem pāriem kursus un kuros šis jautājums plaši tiek aplūkots. Tādēļ šeit aprakstīšu problēmu, gan no teoloģiskā, psiholoģiskā un pastorālā skatu punkta. 

Vispirms jāsaka, ka mani pašu izbrīnija kāda sena kāzu tradīcija, kāda tika praktizēta Latgalē un kuru mēs ļoti labi varam redzēt J. Streiča filmā "Cilvēka bērns". 1 stundas 21 minūtes epizodē tiek parādīta līgavas atvadīšanās no tēva mājām (https://www.filmas.lv/movie/1187/#). Ar lūgšanām un asarām līgava tiek "izvadīta" un atdota nākamajam vīram. Teoloģiski tas nozīmē, ka vīrs un sieva kļūst par vistuvākajiem radiniekiem, bet abi vecāki ir tikai nākamās pakāpes radinieki pēc tēva un mātes. Tas gan nenozīmē, ka cieņa, mīlestība un gādība attiecībā pret vecākiem beidzas. Nē, tieši otrādi - viņa pieaug, bet vecākiem bērni garīgi ir "it kā zuduši". Viņi vairs nav saistīti ar vecākiem un vecāki vairs necenšas ietekmēt, regulēt un kā citādi traucēt jaunajai ģimenei. 

Bieži saderinātajos kursos pacēlās jautājums par to, vai jaunajai ģimenei vajadzētu dzīvot kopā ar vecākiem. Nav tādas vienas konkrētas atbildes. Ja tiek ievērots šis garīgais princips, tad kopā dzīvošana ir iespējama, kaut arī vecākiem, tīri psiholoģiski, ir grūti pieņemt, ka starp viņiem un viņu bērnu ir ienācis "kāds trešais". Labāk būtu, ja jaunā gimene, vismaz sākotnējā posmā, padzīvotu atsevišķi, lai nostiprinātu savas laulības saites un arī tīri reāli sāktu izdzīvot, ka viņi ir kļuvuši par vienu miesu. 

Un tad seko pats būtiskākais, ko psiholoģijā sauc par "nabas saiti". Ir gadījumi, kad vecāki, īpaši sievietes ir zaudējuši otru pusīti un bērnu ir audzinājuši vienu pašu. Vai arī ģimenē ir bijis tikai viens bērns (mīlulītis). Ja ir izveidojusies ļoti cieša un spēcīga psiholoģiskā saite (māte - bērns), tad ir ļoti grūti šo saiti pārraut un tā tiek ienesta arī jaunajā ģimenē. Māte, tēvs, vai abi divi jaucas jaunajā ģimenē, vēlas kontrolēt, mācīt, ieteikt, u.t.t. kā dzīvot jaunajai ģimenei. Laulātā drauga, kurš tiek turēts "nabas saitē", otrā puse jūtas apspiesta, manipulēta un nebrīva. Attiecības šādā ģimenē, ja netiek risinātas, agrāk vai vēlāk sāk šķobīties, un, diemžēl, arī izirst. Tādēļ šis "nabas saites" jautājums ir jārisina uzreiz, jau pirms vai tikko uzsākot laulības kopdzīvi. Jebkurā gadījumā, saruna ar kompetentu garīdznieku, laulību konsultantu vai ģimenes psihoterapeitu nenāks par sliktu. Šeit arī interesants raksts par šo tēmu: https://jauns.lv/raksts/sievietem/13310-par-matem-kam-japarrauj-emocionala-nabassaite-ar-bernu-30-gadu-veca-dace-mammu-atlaid-mani. Lai visiem ir skaistas un izdevušās laulības un Dieva svētība un Jaunavas Marijas aizbildniecība ir ar visiem.