Kristus Dzimšanas svētku kārtība Salaspils draudzē

Salaspils Romas katoļu draudzes
Ziemassvētku laika dievkalpojumu kārtība 2021.gadā


24.decembris - Ziemassvētku vigilija

16.00 - Kristus Dzimšanas svētku vigilijas svētā Mise
18.00 – Kristus Dzimšanas svētku “pusnakts” svētā Mise

25.decembris – Kristus Dzimšanas svētki

9.00 – sv. Mise krievu valodā
11.00 – sv. Mise latviešu valodā
15.00 – sv. Mise Baldones draudzē

26.decembris Svētā Stefana svētku diena (II Ziemassvētki)

9.00 – sv. Mise krievu valodā
11.00 - sv. Mise latviešu valodā
14.00 – sv. Mise latviešu valodā

1.janvāris - Vissvētākās Jaunavas Marijas – Dieva Mātes Lielie svētki

11.00 – sv. Mise krievu valodā
18.00 sv. Mise latviešu valodā

Visos dievkalpojumos ieeja ar sadarbspējīgiem Covid-19 sertifikātiem. Klātienes dievkalpojumos vietu skaits ierobežots, tādēļ lūgums ierasties uz tiem laicīgi. Visi dievkalpojumi tiks translēti tiešraidē draudzes mājaslapā www.salaspilsdraudze.lv.

Maize, ūdens, klusums! Rekolekcijas!

Tiešraide:


Piektdienas vakara programmas ieraksts:
 
 

Sestdienas rīta programmas ieraksts:

   

Sestdienas vakara programmas ieraksts:

  

 Rekolekciju programma


Sestdiena, 18.decembris

privāts laiks lūgšanām, rožukronis, meditācijas.
16.00 3 konference - vai Baznīca ir vajadzīga pestīšanai?
16.30 - Vissvētākā Sakramenta adorācija.
individuālas grēksūdzes iespēja. 
18.00 Svētība ar Vissvētāko Sakramentu

Svētdiena, 19.decembris

9.00 svētā Mise krievu valodā
11.00 svētā Mise latviešu valodā
14.00 svētā Mise latviešu valodā
15.00 rekolekciju noslēgums.


Rīgas ielas gājēju celiņa problēma Salaspilī




Dārgie draugi! Salaspils ir ļoti skaista pilsēta, tomēr arī tai ir nepieciešami uzlabojumi. Viens no šādiem uzlabojumiem ir nepieciešams turpat blakus mūsu katoļu baznīcai. Nākamajā gadā tiks izbūvēts jauns rotācijas aplis, Rīgas un Zvaigžņu ielas krustojumā, kas samazinās lielo ātrumu, kāds ir garām braucošajām automašīnām pa galveno Salaspils "artēriju" - Rīgas ielu. Tomēr šī apļa projektēšanā ir viens trūkums - nav padomāts par mūsu draudzes kaimiņiem, kas dzīvo Rīgas ielas otrajā pusē un kuriem nav izbūvēts gājēju celiņš, jeb viņš vienā brīdi pēkšņi apraujas. Vēlamies vērst uzmanību uz apstākli, ka gar nekustamajiem īpašumiem, kuri atrodas uz Rīgas ielas pretī Salaspils Romas Katoļu baznīcai, nav gājēju ietves, lai gan Rīgas iela ir Salaspils satiksmes infrastruktūras galvenais ceļš un satiksme uz tās ir visintensīvākā. Līdz ar to iekļūšana un izkļūšana no nekustamajiem īpašumiem Rīgas ielā ir ļoti apgrūtināta, dzīvībai bīstama un nedroša īpaši bērniem.

Līdz šim gājēju ietves izbūvi pie nekustamajiem īpašumiem apgrūtināja, vai padarīja par neiespējamu apstāklis, ka nekustamo īpašumu žogi tika uzstādīti ārpus teritoriju robežlīnijām.

Izbūvējot Zvaigžņu ielas un Rīgas ielas rotācijas apli, satiksme pie mājām, kuras atrodas uz Rīgas ielas pretī Salaspils Romas Katoļu baznīcai, kļūs vēl intensīvāka un sarežģītāka, jo tieši pie nekustamajiem īpašumiem veidosies automašīnu sastrēgumi, kas vēl vairāk apgrūtinās nokļūšanu uz mājām.

Nekustamā īpašuma Rīgas ielā 43 un Rīgas ielā 41, Salaspilī, īpašnieki ir veikuši vecā žoga nomaiņu, jauno žogu novietojot atbilstoši minēto nekustamo īpašumu teritorijas robežlīnijai.

Gājēju ietves izbūve gar nekustamajiem īpašumiem, kuri atrodas uz Rīgas ielas pretī Salaspils Romas Katoļu baznīcai, virzienā uz jaunizveidoto Zvaigžņu ielu ir ārkārtēji svarīga, jo Zvaigžņu ielas un Rīgas ielas rotācijas aplis atradīsies tieši blakus nekustamajiem īpašumiem, gar kuriem nav gājēju ietves. Jau šobrīd iedzīvotāju, tai skaitā bērnu, ikdienas dzīve ir ļoti apgrūtināta un bīstama. Nekustamo īpašumu, kuri atrodas uz Rīgas ielas pretī Salaspils Romas Katoļu baznīcai, iedzīvotāji kā kājāmgājēji saskaņā ar Ceļa satiksmes noteikumiem var izkļūt no īpašumiem vienīgi, pārvietojoties pa Rīgas ielas brauktuves nomali. Iedzīvotāju, tai skaitā bērnu, izkļūšana no savām mājām un nokļūšana uz bērnudārzu, skolu, poliklīniku, staciju vai veikalu, pārvietojoties pa Rīgas ielas brauktuves nomali, nav droša. Īpaši nedroši un dzīvībai bīstami pārvietoties pa Rīgas ielas brauktuves nomali ir dienas tumšajā laikā, kā arī ziemas periodā, kad Rīgas ielas brauktuves nomalē ir daudz sniega un pārvietoties pa to ir neiespējami.

Konkrētajā gadījumā ievērības vērts ir fakts, ka Rīgas ielas pretējā pusē gar ceļa malu ietves arī nav. Pretējās puses gājēju ietve atrodas aiz meliorācijas grāvja, līdz kurai nokļūšana, piemēram, ar bērnu (pāri Rīgas ielas ceļam un grāvim), ir ļoti bīstama.

Šeit var redzēt situāciju Kadastra kartē: https://www.kadastrs.lv/map/di?xy=520974.0169139939,301410.7226401799&z=750  


Par svētā Jura baznīcas drupām

Ierodoties Salaspilī pirms diviem gadiem, uzreiz mēģināju iepazīties ar tās vēsturi, lai labāk apzinātos konkrētās vietas situāciju un labāk spētu iejusties vietā, kurā bīskaps mani nozīmēja kalpot. Vasaras mēnešos ar velosipēdu man patika aizbraukt līdz Daugavai un tur ieraudzīju svētā Jura baznīcas drupas, kuras atradās nožēlojamā stāvoklī, pa tām rāpoja bērni un jaunieši, iedzēruši cilvēki plēsa akmeņus no šīm drupām un dažās vietās šie akmeņi bija apķēpāti ar uzrakstiem "Krim naš" un cita veida uzrakstiem krievu valodā. Skaidrs, ka daudzus gadus šīs drupas cilvēkiem asociējās ar skaistu vietu, kur saulrietā iedzert alu un "patusēties".

Kas ir svētā Jura baznīca?

"Pirmās ziņas pat Salaspils evaņģēliski luterisko Svētā Jura baznīcu ir atrodamas ap 1380. gadu, kad Livonijas ordenis Daugavas labajā krastā netālu no jaunās pils uzcēla Svētā Jura baznīcu. Laika gaitā tā ir pārbūvēta un karos postīta vairakkārt. 17. gadsimtā tā tika divreiz nopostīta un atjaunota (1638. un 1674. gadā), 1896. gadā tā tika paplašināta un tika piebūvēts zvanu tornis pēc arhitekta Gotfrīda Krona projekta. Baznīca cieta arī I Pasaules karā, pēc tam 15 gadu laikā tā atkal tika atjaunota. Attēls ir uzņemts pēc 1931. gada, kad atjaunoto baznīcu iesvētīja. Baznīcu pilnīgi izpostīja II Pasaules karā un pēc tam tā netika atjaunota. Dievnama drupas 20. gadsimta 70. gados tika uzspridzinātas, kad tika būvēts Rīgas HES. Mūsdienās baznīcas drupas atrodas Rīgas HES ūdenskrātuves malā, virs altārdaļas mūra uzstādīts krusts" (https://www.zudusilatvija.lv/objects/object/19149/).

"...pēc Livonijas kara (1558-1583) teritorijas Daugavas labajā krastā nonāca Polijas pakļautībā, Rīga maģistrāts ieguva patronāta tiesības pār apvienotajām Salaspils un Ikšķiles muižu un draudzi. Salaspils kaujas laikā 1605. gadā Jura baznīca tika izpostīta, tā atjaunošanu 1613. gadā uzņēmās poļu karavadonis J.K.Hodkevičs kā piemiņu par uzvaru kaujā. 17. gs. II pusē Jura baznīcā tika veikta pārbūve, pagarinot draudzes telpu, izbūvējot sakristeju un altāra daļu. Šāda veidolā baznīca saglabājās divus gadsimtus, līdz 1984. gadam, kad pēc arhitekta G.Krona projekta dievnams ieguva jaunu veidolu - neogotikas stilā veidotu baznīcas ēku, jaunā dievnama plānā iekļaujot vecās baznīcas altārtelpu, baznīcas kori, R puses ieejas priekšā uzbūvējot torni ar augstu smaili. I Pasaules kara laikā to izpostīja, taču vēlāk, laikposmā no 1923. gada līdz 1930. gadam, tas tika atjaunots. Pēc II pasaules kara, padomju okupācijas laikā, baznīca pamazām izpostīta. Rīgas HES celtniecības laikā tajā ierīkotas mehāniskās darbnīcas, 20. gs. 70. gados mūru lielākā daļa uzspridzināta, vēlāk apkārtnes reljefs nolīdzināts. Līdz mūsdienām saglabājušās baznīcas altārdaļas D sienas drupas un reljefā nolasāma dievnama vieta" (https://likumi.lv/ta/id/327693-grozijums-kulturas-ministrijas-1998-gada-29-oktobra-rikojuma-nr-128-par-valsts-aizsargajamo-kulturas-piemineklu-sarakstu).

Pirms gada es uzrakstīju oficiālu vēstuli Nacionālās kultūras mantojumu pārvaldei, ar lūgumu iekļaut šīs drupas valsts aizsargājamo pieminekļu sarakstā, jo secināju, ka līdz šim tas nav ticis izdarīts. Informēju arī Salaspils Novada domi, par reālo situāciju kāda ir šajās drupās, ka tās apdraudz cilvēku dzīvības un dome uzreiz reaģēja, izvietojot aizsardzības žogu apkārt šīm drupām. Pēc gada, šogad rudenī, saņēmām informāciju, ka svētā Jura baznīcas drupas beidzot ir iekļautas Valsts aizsargājamo pieminekļu sarakstā kā reģionālais aizsargājamais piemineklis. Jāņem vērā, ka pretī šīm drupām, Daugavas dzelmē, atrodas Mārtiņa sala, uz kuras, līdzīgi kā sv. Meinarda salā (kas XIII gs. nebija sala, bet gan Daugavas krasts), svētais Meinards uzbūvēja mūra baznīcu un pili. Notikumi, kādi norisinājās XIII gs., Salaspils teritorijā, plaši ir aprakstīti Indriķa un Atskaņu hronikās.

Turpināsim visi kopā sargāt un glābt šīs drupas no tālākās iznīcības.


Kas jāievēro baznīcās pēc mājsēdes beigām?

Ar 15. novembri noslēdzas mājsēdes laiks, kad visiem mūsu valsts iedzīvotājiem bija noteikti stingri pulcēšanās ierobežojumi. Ministru kabinets ir pieņēmis nosacījumus, kā notiek valsts un sabiedriskā dzīve.

Būtībā tie nosaka pulcēšanās iespējas epidemioloģiski drošākā vidē, saglabājot stingrus ierobežojumus tur, kur šādu drošību nevar noteikt.

Ministru kabinets, 9. novembra sēdē ir noteicis kopējos principus, kādi ir jāievēro reliģiskajām organizācijām, nosakot, ka pagaidām garīgo dzīvi kopt divos veidos, kurus nedrīkst jaukt -
ir iespēja pulcēties uz publiski izsludinātiem dievkalpojumiem un citām reliģiskām norisēm tikai epidemioloģiski drošā režīmā, t.i., tikai vakcinētiem, pārslimojušiem un viņu bērniem līdz 12 gadu vecumam (tā saucamajā “zaļajā režīmā”);

ir iespēja, individuāli apmeklēt dievnamu (vienojoties ar priesteri par grēksūdzes un sv. Komūnijas saņemšanas iespēju) uzturoties dievnamā 15 minūšu robežās vienā reizē (tā saucamajā “sarkanajā režīmā”).

Pie dievnama informācijas dēļiem vai durvīm tiek pielikta informācija par epidemioloģisko drošību un tās ievērošanu. Tiek ievēroti jau agrāk zināmie telpas ierobežojumi – ievērojot 2m distancēšanos un vienai personai nodrošinot ne mazāk kā 15 m2 no publiski pieejamo telpu platības. Baznīcas telpās visiem pareizi jālieto sejas maskas.
 
Ticīgie ir aicināti piedalīties dievkalpojumos attālināti interneta tiešraidēs, "Radio Marija Latvija" translācijās, bet dievnami var būt atvērti individuāliem apmeklējumiem no 6.00 līdz 22.00. Priesteri dievkalpojumus svin parastajos laikos.

Bēres notiek tikai brīvā dabā un drīkst piedalīties līdz 20 cilvēkiem.

Kristības var notikt tikai 2 mājsaimniecību ietvaros, nepārsniedzot 10 cilvēku skaitu.

Laulību reģistrācija iespējama tikai laulājamam pārim un lieciniekiem. Turklāt, Tieslietu ministrija ir noteikusi, ka garīdzniekam, kurš civiltiesiski reģistrē laulības, ir jābūt ar izslimošanas vai vakcinācijas sertifikātu.

Kristību, laulību un bēru gadījumos netiek skaitītas personas, kas saistītas ar attiecīgās norises nodrošināšanu.

Dziedāšana dievkalpojumos klātesošajiem ticīgajiem tikai ar sejas masku. Ja dievkalpojuma laikā dzied kāds dziedātājs vai neliels ansamblis, tad var dziedāt tikai speciālā zonā un var nelietot masku.

“Mūsu pašreizējās grūtības, kas ir īslaicīgas un vieglas, sagādā mums neizsakāmi lielu godību mūžībā, kas atsver visu.” (sal.2. kor. 4, 17)

Latvijas Bīskapu konference (pārpublicēts no www.katedrale.lv)

Svarīgs paziņojums Salaspils katoļu draudzes locekļiem!

Balstoties uz LR Tieslietu Ministrijas lēmumu
No 15.novembra publiskajos dievkalpojumos
ieeja tikai ar sadarbspējīgiem Covid-19 sertifikātiem.
 
Baznīca visu dienu ir atvērta individuālām lūgšanām. Individuālā garīgā aprūpe (grēksūdze, sv. Komūnija, slimnieku sakraments, u.c.) tiek veikta ikvienam cilvēkam.
 
На основании решения Министерства юстиции Латвийской Республики c 15 ноября
участие в публичных Святых Мессах только c Cертификатов Covid-19.

Церковь открыта для индивидуальных молитв в течение дня. 

Каждому предлагается индивидуальная духовная возможность (исповедь, причастие, причастие и т. Д.).